Vasarā, kad laiks ir silts, saule lutina ar spožiem saules stariem un pilsētu ielas liekas pieputējušas un nemājīgas, tad tā vien gribas doties kādā ceļojumā. Kaut kur prom. Vides un apstākļu maiņa atdotu garajā ziemā zaudēto enerģiju un dzīvesprieku. Bet vai tas ir iespējams, ja ģimenē ir mazs bērns?

Vai var droši doties tālākos braucienos, ja mazais vēl ir tikai pāris gadu vecs vai pat zīdainis? Kā sagatavoties pirms šādas atpūtas? Uz šo un citiem jautājumiem šoreiz centīsimies atbildēt, piedāvājot māmiņām un tētiem tādu kā ceļvedi vasarai ar bērnu. Laikus apdomājot savus atpūtas plānus, jūsu vasara izvērtīsies tikpat jauka un interesanta, kā atpūšoties vieniem pašiem. Un, kas zina, varbūt būs pat interesantāk!

Saulīte ar zobiem

Galvenās lietas, ar ko parasti saistās vasara, ir saule un ūdens. Tomēr tās var vienlaikus būt gan pašas jaukākās, gan arī bīstamākās mazam bērnam. Tāpēc galvenais ir laikus padomāt par atpūtas organizēšanu, lai vasara mūs nepārsteigtu nesagatavotus.

Saule šajos mēnešos ir ļoti aktīva, tāpēc jābūt uzmanīgiem. Tās staru kaitīgā ietekme var izpausties, tikai bērnam sasniedzot pusaudža vecumu. Bērnu dermatoloģe Dr. Sanita Žīgure uzsver, ka līdz astoņpadsmit gadu vecumam cilvēks uztver līdz 80 procentiem no saules kaitīgās iedarbības. Svarīgi saprast, cik ilgi bērns var uzturēties saulē un kā viņu no tās pasargāt.

Veselīgāk bērnam, protams, būtu tiešos saules staros neuzturēties, dienas vidū labāk pabūt ēnā, nogaidot, kamēr tie kļūs mazāk aktīvi. Vislabākais laiks saules peldēm ir rītos līdz pulksten vienpadsmitiem un vakarpusē. Tā kā bērna āda ir ļoti maiga, ir jālieto pretiedeguma krēmi ar augstu aizsargfaktoru – koeficientu no 30–50. Lai arī krēms nodrošina spēcīgu aizsardzību, to atkārtoti nepieciešams uzklāt ik pēc trim stundām. Cilvēkiem āda ir atšķirīga, tāpēc grūti pateikt, cik ātri katram tā aizsargfaktors noārdās.

Dr. Žīgure norāda, ka maziem bērniem iedegums nav galvenais, pat nebūtu vēlams. Galvenais, ka saulīte vispār ir tikusi ķermenim klāt – tā spēj ražot D vitamīnu un būt veselīga. Iedegums mazulim patiesībā tikai nodara pāri, jo paaugoties pieaug risks saslimt ar ādas slimībām. Tā kā pētījumos vēl nav noskaidrots, kāda ietekme ir saules aizsargkrēmiem zīdaiņa vecumā, tad bērniņus līdz sešu mēnešu vecumam tiešā saulē vispār nevajadzētu laist.

Veikalos pieejamais aizsarglīdzekļu klāsts ir ļoti plašs. Bērnam labāk ņemt ar lielāku aizsargfaktoru. Īpaši svarīgi tas ir, ja mazulis daudz uzturas tiešos saules staros – pie jūras, atklātā pagalmā. Bērna āda ir daudz jutīgāka, tāpēc jālieto tieši viņam paredzētie līdzekļi, jo tie ir maigāki.

Apgūsim peldētprasmi

Vasara nav iedomājama arī bez patīkamas peldes atklātos ūdeņos. Kad bērns ir gatavs apgūt šo prasmi? Kā skaidro šīs nodarbes instruktori, sākt mācīties peldēt bērns var jau no dažu mēnešu vecuma. Tomēr patstāvīgi to darīt parasti sāk triju četru gadu vecumā, kad mazais pats spēj saprātīgi sarunāties ar treneri, saprast un atbildēt uz jautājumiem. Bērns pie ūdens ir jāpieradina pamazām.

Apmācību stūrakmens ir spēja iegremdēties zem ūdens. Lai to iemācītu, jāmēģina viņu ieinteresēt, piemēram, piedāvājot izvilkt kādu lietu no ūdens. Peldaplis ir uzskatāms par glābšanas, nevis peldēšanas apmācības līdzekli. Lietojot to, bērna poza atšķiras no dabiskas peldēšanas pozas. Protams, pats galvenais ir vecāku atbalsts. Nekad neatstājiet bērnus ūdenī bez uzraudzības!

Saules aizsargkrēms noteikti no jauna jāuzklāj pēc katras peldēšanās reizes. Jāņem vērā, ka pēc tam āda kļūst nedaudz taukaina, tāpēc ieteicams tūlīt mazo smiltīs nelaist. Tā viņam izraisīs nepatīkamas sajūtas, jo pielipusi grauzīs.

Mājās pēc saulītes baudīšanas nomazgājoties, izmantojiet kopjošu krēmu ķermeņa ādas mitrināšanai un barošanai. Apsārtumiem krēmu var izmantot biežāk, īpaši tas attiecas uz rokām, kājām un sejiņu, jo šīs ķermeņa daļas ir atklātas.

Kad saules ir par daudz

Tā kā bērniem vēl nav pilnībā attīstījusies iekšējās termoregulācijas sistēma, pastāv iespēja saulē pārkarst vai pat gūt apdegumus. Kādas ir to pazīmes un kā rīkoties?

Ja saules stari ādu skāruši pārāk stipri un uz tās vērojamas apdeguma pazīmes, nepieciešams pēc iespējas ātrāk uzlikt kaut ko vēsu. Bērniem atbilstīgākie līdzekļi būtu, piemēram, krējums no ledusskapja, auksta kumelīšu tēja, aptiekās iespējams iegādāties speciālu attīrītu ūdeni, kas noņem apsārtumu un tūsku. Dodiet daudz dzert tīru ūdeni. Apdegumu gadījumos dr. Žīgure iesaka lietot pretiekaisuma medikamentus – panadolu un paraceptamolu. Tie pieejami gan sīrupa, gan tablešu veidā. Atcerieties vienmēr pirms tam uzmanīgi izlasīt zāļu lietošanas instrukciju! Ja jūtams, ka situācija neuzlabojas, noteikti jāmeklē ģimenes vai kāda cita ārsta palīdzība.

Pediatre dr. Vizma Meikšāne atgādina, ka saules staros var ne tikai apdedzināties, bet arī pārkarst – dabūt tā saukto karstuma dūrienu. Par to parasti liecina pēkšņas bērna uzvedības pārmaiņas – viņš kļūst miegains vai pretēji – uzbudināts. Āda ir sarkana un karsta, ķermeņa temperatūra sasniedz +38 grādus, bērns atsakās ēst un dzert. Šai gadījumā svarīgi ir samazināt ķermeņa temperatūru. Kā aukstu kompresi var izmantot saslapinātu dvieli. Noteikti jādod dzert ūdeni. Ja bērns atsakās, piliniet mutē pa druskai, kaut ar pipeti. Ūdens šai gadījumā ir būtiski nepieciešams.

Iekšējais pulkstenis darbojas citādi

Bērni ir mazas pieaugušo kopijas, bet viņu ķermenis un organisms kopumā vēl tikai aug un veidojas. Atpūta brīvā dabā attīstību veicina. Fiziskas aktivitātes uzlabo bērna stāju. Ja mēs, pieaugušie, baudām sauli, ilgu laiku nekustīgi guļot pludmales smiltīs, tas nenozīmē, ka arī bērniem tā jādara. Mazajiem jābūt aktīviem. Kontrastduša – vēss ūdens un karstas smiltis – ir viens no norūdīšanās veidiem. Īpaši tas attiecas uz pēdām. Labi norūdījušies bērni mazāk slimo ziemas mēnešos.

Lai nesakarstu galviņa, jāizmanto cepures. Ja laukā nav vēja, ausis var nenosegt. Izmantojiet cepures ar nagu vai platmales, lai nosegtu galvvidu un pasargātu seju un ausis.

Lai norūdītos, dr. Meikšāne skaidro, pastaigām svaigā gaisā praktiski nav nepiemērotu laika apstākļu. Vēsāks laiks palīdz bērnam norūdīties, tikai viņš ir piemēroti jāsaģērbj. Nevajadzētu uztraukties, ja mazais īslaicīgi saskaras ar vēsumu, piemēram, izskrien ar plikām pēdām rīta rasā. Arī tas palīdzēs norūdīties.

Pat ja laiks ir pietiekami silts un saulains, bērnam staigāt pilnīgi bez drēbēm, tā teikt, "pa pliko", nevajadzētu. Labāk izmantot dabiska materiāla plānu apģērbu, kas pasargā no negatīvās saules iedarbības. Bez drēbēm slodze ādai ir lielāka, nekā vajadzētu.

Dosimies ceļojumā!

No tālāka ceļojuma tāpēc, ka ģimenē ir mazs bērns, noteikti nevajadzētu atteikties. Garāki braucieni mazulim ir piemēroti no mēneša vecuma. Pirmais dzīves mēnesis viņam vēl ir adaptācijas periods, lai pierastu pie jaunās, neparastās vides pēc iznākšanas no māmiņas punča.

Lai brīvdienu ceļojums kopā ar bērnu izvērstos patīkams, pediatre dr. Meikšāne sniedz vairākus ieteikumus bērna veselības jautājumos, par ko padomāt, pirms doties ceļā. Klimata maiņa mazajiem mēdz izraisīt biežāku vēdera izeju, tāpēc savā aptieciņā līdzi ņemiet kādu no fermentpreparātiem, piemēram, Smekta vai Linex. Iespējama arī temperatūras paaugstināšanās, kam noderēs līdzeklis pret to. Ja tāda līdzi nav, varēsit zāles nopirkt praktiski jebkurā aptiekā arī ārvalstīs bez receptes.

Kas tad vēl var kaitēt mazajam ceļojuma laikā? Ja dodaties uz siltākām zemēm, iespējami insektu kodieni. Līdzi ņemiet krēmu, kas paredzēts pret tiem, un kādu antihistamīna līdzekli, kas palīdzēs pret iespējamo alerģiju. Vēl somā noteikti ielieciet arī deguna un acu pilienus.

Pirms došanās ceļā, īpaši, ja braucat uz tālākām zemēm, konsultējieties ar ģimenes ārstu. Viņš vislabāk ieteiks, kādas potes bērnam nepieciešamas un kā sagatavoties ceļojumam.

Praktiski ieteikumi