Jaunumi
Es dzīvoju Brīvības ielā

16. marta naktī piedzīvojām postošu ugunsgrēku Zaķusalā. Daļēji nodega dzīvojamā māja Brīvības ielā 1, vairākas ģimenes palika bez mājokļa, zaudēja savu iedzīvi, ierastos dzīves apstākļus.

Nu jau pagājis kāds laiks, cilvēki pamazām atgūstas, ir atraduši vietas, kur apmesties, līdzcilvēki palīdzējuši sarūpēt nepieciešamākos sadzīves priekšmetus un apģērbu.

Priecē tas, ka ir nolemts māju atjaunot. Šobrīd te rosās vīri, novāc  nodegušās konstrukcijas aizvāc atkritumus. Ceru, ka tiešām izdosies ēku atgriezt dzīvē, jo tā ir to pelnījusi. Ir taču zināms, ka tā ir viena no vecākajām dzīvojamām mājām Līgatnē.

Līdz ar to rodas pārdomas un jautājumi – kas būs tālāk, vai būsim no tā kaut ko mācījušies? Atcerēsimies, ka tā jau ir trešā vēsturiskā koka dzīvojamā māja, kas degusi pēdējos apmēram 20 gados. Kāpēc? Katrā no šiem gadījumiem droši vien ir atrasts konkrēts cilvēks un   iemesls, kā dēļ izcēlies ugunsgrēks.

Tomēr, skatoties plašāk, manuprāt, piedzīvotais posts ir arī  vispārējas nevērības, paviršības un nolaidības sekas.  Sāksim jau ar nosaukumu – nezinu, kopš kuriem laikiem tas iesācies, ka līgatnieši šīs koka dzīvojamās mājas sauc par barakām. Manā izpratnē barakas bija lēģeros un koncentrācijas nometnēs, labākajā gadījumā – pagaidu ēkas īslaicīgai dzīvošanai.

Papīrfabrika savos labākajos gados (19. gadsimta otrajā pusē) saviem strādniekiem cēla pamatīgas dzīvojamās mājas, ievērojot tā laika labākās būvniecības tradīcijas. Arī mūsdienās tajās var dzīvot tīri labi, jo ēkas ir visumā pieklājīgi  saglabājušās,  istabas  te plašas, griesti augsti, sienas taisnas. Pārējais atkarīgs no pašu iemītnieku rocības un vēlēšanās uzlabot savu mājokli.

Varētu iebilst – nu kas par to, lai būtu baraka, vai tas tik svarīgi, kā nosauc? Ir gan svarīgi! Kā nosaucam, tā arī izturamies! Ja tā ir mazvērtīga, veca un nolaista ēka, tad var neievērot elementārus mājas uzturēšanas un ugunsdrošības noteikumus. Kas par to, ja mājai šur tur tek jumts, ja bēniņi ir pieblīvēti ar  veciem krāmiem,  ja vairāki dzīvokļi, pateicoties lētajai privatizācijai, nav apdzīvoti, tāpēc gadiem netiek kurināti un pārklājas ar pelējumu, ja mājas ārpuse tiek apaudzēta ar meža vīnogulājiem, kuri gadiem netiek apgriezti un novākti, ja dažus metrus no sliekšņa ļauj ieaugt kokam, kurš tur nejauši iesējies, ja lietus ūdeņi izskalo mājas pamatus, ja mājai pieguļošie dārziņi netiek apkopti,  piepildās ar nezālēm, kūlu, pusnokaltušiem kokiem un krūmiem, sagruvušiem šķūnīšiem....Aina visai bēdīga, to zināmā mērā attiecinu uz māju, kurā dzīvoju, Brīvības ielā 3, tomēr ceru, ka citos kalnos vēsturiskās ēkas tiek uzturētas labāk.

Domāju, ka pamatā par savas dzīves vides kvalitāti jārūpējas pašiem mājas iemītniekiem, tomēr skaidrs, ka daži to nesaprot, vai arī nespēj veselības, vecuma vai nabadzības dēļ.  Tāpēc gribētos, lai lielākas rūpes un atbildību par vēsturisko apbūvi uzņemtos cilvēki, kam tas pienākas pēc amata, vienlaicīgi izvirzot vienotas prasības iedzīvotājiem dzīvokļu un apkārtējās vides apsaimniekošanā, ugunsdrošības noteikumu ievērošanā.

Un vēl – mani arvien vairāk apbēdina un satrauc situācija Brīvības ielā un tās tiešā tuvumā. Brīvības iela ir pavisam īsa, tomēr tā  ved tieši uz papīrfabriku,  kurai 2015. gadā  apritēs apaļi 200 gadi.

Un ko mēs tur redzam? Aina visai bēdīga.  Pļava starp kanālu un ielu ne tikai izskatās drūmi, bet ir arī tiešs apdraudējums ugunsdrošībai pašā pilsētas centrā.  Pavisam nesen, kādai personai neuzmanīgi dedzinot atkritumus, tiešām aizdegās kūla visai lielā platībā! Un tad vēl sagruvušais tiltiņš, pamestais benzīntanks, piegružotie Līgatnes upītes krasti un mēslainās nojaukto šķūnīšu vietas upītes otrā malā…

To visu rakstu ne jau tāpēc, lai tikai nosodītu un kritizētu. Gribu aicināt līgatniešus – gan amatpersonas, gan ikvienu iedzīvotāju redzīgāk paskatīties apkārt un savas kompetences un iespēju robežās pielikt roku, lai sakoptu un sakārtotu.  Mēs taču gribam dzīvot skaisti!

Leonora Dubkeviča

Aicinām izteikt savu viedokli par pieminētajām problēmām arī citas personas un izveidot materiālu kopu. Materiālus sūtīt uz e-pastu - novadadome.@ligatne.lv.

2014-04-11