Jaunumi
Jānis Gabrāns "Lašu lifts atkal strādā!"

    Lai palīdzētu lašiem un taimiņiem tikt  pāri Līgatnes upes Ānfabrikas aizsprostam un doties nārstā uz upes augšteci, jau trešo gadu vides aktīvisti ar Līgatnes novada domes priekšsēdētāju Aināru Šteinu priekšgalā veic īpašu pasākumu.
   Pāri upei novelk tīklu, noslēdz ūdens ieplūšanu galvenajās slūžās un notvertās lašveidīgās zivis ar rokām pārnes pāri aizsprostam, lai ielaistu ūdenī augšpus tā. Pirmajā gadā šādi evakuēja vairāk nekā 20 lašus un taimiņus, pērn pārnesto zivju skaits pārsniedza 50. Šogad pirmajā dienā izdevās palīdzēt vien dažām zivīm. A. Šteins norāda, ka arī pērn pirmajā dienā bijušas vien dažas zivis, tāpēc šis process tiks atkārtots vairākas reizes, ņemot vērā situāciju upē: “Jau trešo gadu legāli ķeram Līgatnes upē taimiņus, lašus un laižam tos aiz aizsprosta nārstot. Tālāk ir 25 kilometri brīvas upes ar labām nārsta vietām. Ceru, ka arī šogad akcijai būs labi panākumi.

Līgatnes upē  vasarā var noķert mazās forelītes un taimiņus, domāju, ka tas ir rezultāts pirms diviem gadiem sāktajam darbam.”
   Zivju glābēju vidū bija arī vides aktīvists Māris Olte, viens no šīs idejas autoriem. Viņš norāda, ka svarīgi ne tikai sargāt zivis, skatīties, kurš sliktais, kurš labais, bet, kopīgi darbojoties, sliktos padarīt par labajiem. Šoreiz arī viņam pašam izdevās vienu taimiņu mammu pārcelt pāri slūžām: “Līdz šim nebija sanācis, to parasti veica citi. Atzīšos, ka sajūta tiešām forša, un gribas vēl,” teica M. Olte.
    Pirmo reizi šādā akcijā piedalījās arī pazīstamais deju skolotājs Agris Daņiļevičs, kurš kopš bērnības aizraujas ar makšķerēšanu. Viņš neslēpa pozitīvās izjūtas, lai gan izdevās pārnest tikai vienu nelielu foreli: “Man nav galvenais zivi noķert, bet to redzēt, tā kā izdevās paturēt rokā foreli, lai ielaistu to tālāk upē, sajūtas ir īpaši lieliskas. Manuprāt, makšķernieki vislabāk saprot šādas glābšanas operācijas nozīmību.”
    Novada pašvaldības vadītājs A. Šteins norādīja, ka šāda zivju glābšanas operācija ir laba mācību stunda ikvienam, arī tiem, kuri vakarā aiziet ar tīkliņu uz upi: “Te redzams, ka ar zivīm var rīkoties arī citādi. Var tās paņemt, apmīļot, nofotografēt un palaist tālāk upē, lai peld. Ceru, ka pēc šādas mācību stundas kāds pārdomās savu rīcību. Pašvaldībai ir svarīgi, lai upe būtu dzīva, lai tajā būtu zivis, lai pie upes būtu tūristi, makšķernieki.”
   Uz viena no pārnestajiem tamiņiem bija redzamas rētas no tīkliem, apliecinot, ka tas savulaik jau iekļuvis maliķu tīklos, taču spējis izsprukt brīvē.
   Par Līgatnes upes apsaimniekošanu rūpes uzņēmusies arī biedrība “Līgatnes upes saimnieki”, kurā apvienojušies visu upes krastos esošo zemju īpašnieki, tai skaitā pašvaldība un Gaujas Nacionālais parks. Kā stāsta biedrības priekšsēdētājs Rihards Vidzickis, par projekta naudu izbūvēs gājēju celiņu gar upi, vietām, kurās var vērot zivju nārstu, lai var civilizēti pieiet, paskatīties, jo apmeklētāju klātbūtne atbaidīs malu zvejniekus. Biedrības mērķis ir funkcionējoša zivju ceļa izveide, kas varētu kalpot kā labs aizsākums mazo upju sakārtošanai visā Latvijā.
   Biedrība sadarbībā ar pašvaldību plāno pie pašas Gaujas, pie Līgatnes pārceltuves, izveidot tradicionālās zvejniecības muzeju, ko tautā varbūt sauks par maliķu muzeju.
   “Mums likās interesanti Līgatnē apkopot visas šīs tradīcijas, ar kādām cilvēki Latvijā nodarbojušies gadu desmitiem. Arī pēc eksponātiem nebūs tālu jāmeklē. Projekts par tā izveidi apstiprināts, ceram, ka nākamgad ekspozīcija jau būs aplūkojama,” saka A. Šteins.
   Viņš arī uzskata, ka vajadzētu panākt, lai Gaujā pēc 1.decembra lašveidīgās zivis varētu legāli licencēti makšķerēt: “Citādi vīri jautā, kāpēc zivis sargāt, ja neviens pie tām legāli nevar tikt. Bet visi zina, ka nelegāli tās  ķer. Tāpēc licencētā makšķerēšana būtu labs risinājums.”
2010-10-27
Laika ziņas
Aptaujas