Izdzīvo pateicoties jaunajam katlam 

Līgatnes papīrfabrika ir viena no pirmajām papīrfabrikām Eiropā, kas gāzes apkuri nomainījusi pret apkuri ar šķeldu. SIA "Papīrfabrika Līgatne" padomes loceklis Pēteris Treimanis šīs pārmaiņas novērtē ļoti pozitīvi un pat nebaidās apgalvot, ka ražotne izdzīvojusi, pateicoties jaunajam katlam.

P. Treimanis: "Papīrfabrika piedzīvo uzplaukumu tāpēc, ka gāzes apkuri nomainījām pret šķeldu. Gāzes cena mūs vienkārši galēja nost."

P. Treimanis atzīst, ka ar dabasgāzi strādāt esot bijis daudz ērtāk, taču tās cena esot tik ļoti pieaugusi, ka kurināt ar šķeldu sanākot vismaz divreiz lētāk, neraugoties uz to, ka jauno katlu apkalpo vairāk cilvēku, nekā tas bija nepieciešams, kad kurināja ar gāzi.

P. Treimanis: "Brīdī, kad šķeldas katlam nepieciešama apkope un mēs atkal atveram gāzes krānu, tad uzreiz jūtam, kā maciņā nauda izkūst. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai cilvēki, kuru rokās ir vara, saprastu, ka Latvija var izdzīvot ar diviem kurināmā veidiem – šķeldu un gāzi. Ko kurā brīdī izmantot, par to katrs var izšķirties pats. Šķeldas katliem vajadzīga lielāka apkope, tie ik pa brīdim jāaptur un šajā laikā var izmantot gāzi." P. Treimanis ir pārliecināts, ka Latvija, izmantojot enerģijas ražošanā šķeldu, ne tikai varētu izdzīvot, bet arī kļūt par valsti, kas eksportē elektrību.

P. Treimanis: "Tuvākajā laikā pat nav nepieciešams ierīkot speciālas enerģētisko kultūru plantācijas. Tikai iztīrot grāvjus un ar krūmiem aizaugušās lauksaimniecības zemes, mēs varam iegūt tik daudz enerģijas, ka Latvija varētu kļūt par enerģijas lieleksportētāju. Ostās stāv milzīgi šķeldas kalni, daudz izdevīgāk būtu no tiem saražot elektrību un tad to eksportēt. Kabelis ar Zviedriju mums vajadzīgs tāpēc, lai mēs varētu viņiem pārdot elektrību. Arī Ignalinas atomelektrostacija būs jāslēdz ciet, mēs varētu pārdot elektrību Lietuvai. Ja to nevar sakārtot valstiskā līmenī – tas ir liels grēks. Ir jāceļ katlumājas, kas piemērotas gan gāzei, gan šķeldai."

Algu kāpumam gatavojas jau šodien

"Papīrfabrikas Līgatne" produkcija pamazām iekaro pasaules tirgu, un tās padomes loceklis un pilnvarotā persona Pēteris Treimanis atzīst, ka regulāra piedalīšanās starptautiskajās izstādēs un iepazīstināšana ar fabrikas produkciju sākusi bagātīgi atmaksāties. Līgatnē tiek ražots dažāda veida iesaiņojamais papīrs; pret ūdeni un mehāniskiem bojājumiem izturīgs tapešu pamatnes papīrs; cenas ziņā ļoti konkurētspējīgs čaulkartons, kuru pērk lielākie tualetes papīra ražotāji, lai to izmantotu rullīšu serdītēs; akvareļpapīrs, kuru zīmēšanas albumos var nopirkt arī Latvijas lielveikalos, un makulatūras biroja papīrs, kas nav tik spoži balts kā no koksnes iegūtais, taču pietiekami kvalitatīvs, lai to varētu printēt.

Neviens no vairāk nekā simts ražotnē strādājošajiem šogad no darba nav atlaists. Tieši otrādi – fabrikas vadība jau šodien domā par to, kā pelnīt pietiekami daudz, lai tuvākajos gados varētu ievērojami pacelt algas. P. Treimanis: "Tas varbūt skan dīvaini, bet pēc gadiem trim Latvijā algas ļoti strauji kāps uz augšu. Jo algu pielikums būs vienīgais veids, kā panākt, lai cilvēki no valsts neaizbrauc. Latvijā arī tagad labi dzīvo tie, kas ražo interesantus, konkurētspējīgus produktus eksportam. Tie arī varēs šīs lielās algas maksāt. Mēs ļoti gatavojamies, lai būtu šādu uzņēmumu skaitā. Mums jāorientējas uz ārējo tirgu. Tāpēc mēs savai produkcijai tirgu esam atraduši dažādās valstīs: Ukrainā, Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Lietuvā, Dienvidāfrikā un drīzumā arī Čīlē."

Fabrika ar savu produkciju nepārtraukti piedalās dažādās starptautiskās izstādēs.

Līgatnes papīrfabrika ir vienīgā papīrfabrika Eiropā, pa kuras teritoriju jebkurš var doties ekskursijā un redzēt, kā Ļeņina kopotie raksti un cita makulatūra tiek izšķīdināta un samalta un atkal pārtop neaprakstītā papīrā.

P. Treimanis: "Līgatnes papīrfabrika ir viena vecākajām ražotnēm valstī, kas strādā jau 185 gadus. Cilvēki Latvijā ar to lepojas un mūsu fabriku labprāt atbalsta. Tad, kad mums klājās smagi, uzņēmēji bija ar mieru maksājumus arī pagaidīt. Gan pateicības, gan arī komerciālo apsvērumu dēļ fabrika kļuvusi atklāta ekskursantiem. Tūlīt tiks atvērts arī fabrikas veikaliņš, kurā varēs nopirkt arī tādu papīrfabrikas eksporta produkciju, kas vietējā tirgū nenonāk. Ienākumus no ekskursijām un pārdotā papīra mēs ieguldīsim fabrikas un tās teritorijas labiekārtošanai. Bet visu naudu, ko nopelnām ražošanā, mēs investējam papīrmašīnā, jo tā ir mūsu pelnītāja. Papīrmašīna strādā 24 stundas diennaktī un apstājas tikai Līgo un Jaungada naktīs. Citādi fabrika nebūtu dzīvotspējīga. Mēs attīstāmies lēnām, bet par savu naudu. Mēs ejam mazus solīšus, bet ļoti stingrus."

Par to, ka ekskursanti papīrfabrikā varētu uzzināt kādu komercnoslēpumu, ražotnes vadība nebaidās, jo visi noslēpumi esot receptūrā un ar aci tie neesot redzami. Bet tie, kuri vēlas fabrikai atdot savu makulatūru, par šādu sadarbību var iegūt informāciju portālā www.makulatura.lv.