Jaunumi
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes atskats uz 2016. gada notikumiem lauksaimniecībā

GADA LEPNUMS

Šogad LOSP dalīborganizāciju skaits sasniedzis – 67 biedrus, līdz ar to LOSP kļūst arvien spēcīgāka organizācija, un aptveramo jautājumu loks kļūst aizvien plašāks, kas liek mums visiem kopā daudz koncentrētāk un mērķtiecīgāk iet uz vēlamo rezultātu.

Tāpat esam lepni par visiem mūsu izvirzītajiem lauksaimniekiem, mūsu pārstāvjiem, kuri ir novērtēti valsts līmenī – kā Trīs zvaigžņu ordeņa, Zemkopības ministrijas apbalvojuma, Ministru kabineta balvas, Balvas – Cilvēks izaugsmei apbalvošanas konkursos iegūstot laureāta titulus, kas apliecina, ka šo cilvēku darbs, savas saimniecības, novada un valsts labā tiek novērtēts – tādejādi dodot spēku un stimulu ar vēl lielāku atbildību censties Latvijas labā! Esam lepni arī par LDDK Gada balvas - darba devējiem draudzīgākā valsts iestādes titula ieguvējiem Lauku atbalsta dienestu, kas ir ikviena lauksaimnieka sadarbības institūcija.


GADA MISIJA

Centieni atrisināt ieilgušo piena krīzi.

*) Kā katru gadu kopā ar ZM aizstāvējām lauksaimnieku intereses budžeta apspriešanas gaitā, ieskaitot pavadošo normatīvo regulējumu grozīšanu.

*) Ir sadzirdēti LOSP priekšlikumi ēnu ekonomikas samazināšanai un Saeimas Tautsaimniecības komisija ir ņēmusi to savā kontrolē. Pēdējā laikā arvien vairāk valsts institūcijas rada savas darba grupas, bet iztrūkst lietišķas savstarpējas koordinācijas.

*) Valstī notiek reāla rosība par Eiropas līmeņa PVN piemērošanu lauksaimnieciskai produkcijai un pārtikai.

*) Nepieļaut turpmāku elektroenerģijas cenu kāpumu lauksaimniekiem, ierobežojot Ekonomikas Ministrijas vēlmi paaugstināt Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) elektroenerģijas gala cenas.

 
GADA NERAŽA

Ieilgusī krīze piena nozarē - gandrīz visu gadu turpinājās lauksaimnieku cīņa par izdzīvošanu nozarē, gada pirmajā pusē tirgus situāciju sarežģīja nepārtraukts apjoma pieaugums, pieaugošie intervences krājumi, un cenu kritums. Un lai gan gada izskaņā situācija mazliet uzlabojās un tika novērotas nozares atveseļošanās pazīmes, tomēr piena  ražotāji ar bažām raugās tuvāko mēnešu perspektīvā - problemātiskākā situācijā ir saimniecības, kurām ir kredītsaistības.

Arī cūkkopības nozarē problēmas ir ieilgušas - Krievijas noteikto embargo saistībā, kā arī Āfrikas Cūku mēra (ĀCM) dēļ.  Pēc slimības apkarošanas plāna ieviestajās zonās ir 2/3 valsts teritorijas, kas būtiski ierobežo brīvu tirdzniecību ar cūkkopības nozares saražoto produkciju.

Lielais nokrišņu daudzums radīja ne mazums uztraukumu ne tikai graudaudzētājiem, ietekmējot graudaugu ražas un kvalitāti, bet arī lopbarības savācējiem, kuri fiziski nevarēja tikt uz lauka.

Elektroenerģijas sadales tarifu pieaugums un pāreja uz samaksu par pieslēgtajām jaudām, kas nepārdomāti palielināja produkcijas pašizmaksu un samazināja lauksaimnieku konkurētspēju Eiropas tirgū.


GADA APŅEMŠANĀS/VĒLĒJUMS (uz jauno gadu)

Lauksaimniekiem, lauku uzņēmējiem turpināt apgūt jaunas zināšanas, kas palīdz sagatavoties neparedzētiem apstākļiem, samazināt ārējo faktoru ietekmi uz saimniecisko darbību. Sekot līdzi lauksaimniecības tirgus attīstības tendencēm, stiprināt zināšanas par finanšu un ekonomikas pamatprincipiem, lai labāk varētu pielāgoties negaidītām situācijām tirgū un plānot savu saimniecisko darbību. Aktīvāk iesaistīties nevalstisko organizāciju darbā, jo kopīgi varam vairāk ietekmēt un uzlabot lauksaimniecības politiku, un citus saistītus procesus.

            2017.gadā nonākt līdz Eiropas līmeņa 5% PVN normas piemērošanai svaigiem augļiem un dārzeņiem, kā arī ceram, ka nākotnē tiks ieviesta 5% PVN likme visai lauksaimnieciskās izcelsmes pārtikai. Rezultātā tiktu ierobežoti uzņēmējdarbības nozares PVN “shēmotāji” un vairākumam sabiedrības rastos iespēja iegādāties vairāk preču un pakalpojumu.

 

GADA SADARBĪBA

Novembrī Aizsardzības ministrijā tika parakstīta vienošanās par sadarbību, lai veicinātu Nacionālo bruņoto spēku nepārtrauktu apgādi ar augstākās kvalitātes un vides standartiem atbilstošu lauksaimniecības un pārtikas nozares produkciju, vienlaikus sekmējot nacionālās tautsaimniecības attīstību. Četru pušu vienošanos parakstīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

       Tāpat uzlabota LOSP un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sadarbība, abas organizācijas apņēmušās ciešāk sadarboties, pārstāvot lauksaimnieku, lauku iedzīvotāju un uzņēmēju intereses.

 

GADA NODOKLIS

No 2016.gada 1.jūlija ieviests reversais PVN piemērošanas režīms nepārstrādātiem graudaugiem un tehniskām kultūrām tostarp eļļas augu sēklām. Saskaņā ar reverso PVN maksāšanas kārtību par nodokļa nomaksu valsts budžetā atbildīgs būs preču saņēmējs, kurš preču piegādātājam samaksā rēķinā norādīto vērtību bez PVN bezskaidras naudas norēķina veidā. Šāda kārtība tika pieņemta, lai izskaustu krāpnieciskās shēmas, kas godīgiem lauksaimniekiem būs ieguvums ilgtermiņā.Jāatgādina, ka neērtības un saspringtu finanšu situāciju radīja prasības ieviešanas laiks, gada vidū, līdz ar to virknei lauksaimnieku radās problēmas ar apgrozāmo līdzekļu pieejamību.


NĀKOTNES  IZAICINĀJUMI

Nākošā gadā arvien vairāk ES līmenī notiks diskusijas par nākotnes ES daudzgadu budžetu un kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2020.gada. Līdz ar to LOSP būs aktīvi jādomā, kā panākt labākus nosacījumus Latvijas lauksaimniekiem. Tiek plānots, ka 2017.gadā uzsāks publiskās konsultācijas par nākotnes kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ietvaru pēc 2020. gada, kas veidos pamatu paziņojumam 2017. gada beigās, un arī  likumdošanas priekšlikumiem, kas tiek plānoti ap 2018.gada sākumu. Vienlaicīgi Eiropā tiks uzsāktas diskusijas un gatavoti priekšlikumi par nākamo daudzgadu finanšu shēmu pēc 2020.gada.

            Arī turpmāk nopietni jāturpina darbs pie ēnu ekonomikas samazināšanas pasākumiem, kas novērstu dažādas PVN izkrāpšanas un nodokļa nemaksāšanas shēmas un uzlabotu PVN iekasēšanu. PVN krāpnieciskās shēmas samazina godīgu uzņēmēju konkurētspēju, tādēļ ir jāpārskata esošā PVN iekasēšanas sistēma un jādomā, kā to padarīt efektīvāku. Iespējams, ir nepieciešams ieviest izmaiņas un paredzēt tā saucamo dalītās maksāšanas modeli („splitpaymentmodel”), kas nosaka, ka darījumu pusēm norēķinoties par piegādātajām precēm, pircējs veic PVN nomaksu valsts budžetā, bet pārdevējam samaksā tikai tīro preces vai pakalpojuma cenu.

            Ieviestais ES atbalsta pasākumu kopums, lai palīdzētu piensaimniekiem, kas ietver arī atbalsta stimulu lauksaimniekiem, lai atjaunotu tirgus līdzsvaru piena nozarē. 2016.gada pēdējos mēnešos novēroti nelieli uzlabojumi piena nozarē un ES piena cenas turpina palielināties, tomēr joprojām nav skaidrības vai nozare patiešām sāk atkopties. Jāraugās, kāda situācija būs piena tirgū 2017.gada sākumā, kad arī ES piena atbalsta pasākumi par ražotāju saistībām, samazināt piena piegādi beigsies.


GADA IEGUVUMS

Šogad bija pilna cikla gads, kad Latvijas lauksaimnieki iegādājās marķēto dīzeļdegvielu. Ar grozījumu stāšanos spēkā lauksaimnieki saņēma būtiski vairāk dīzeļdegvielas ar pazeminātu akcīzes nodokļa likmi.

Nepieņemami un bezatbildīgi bija MK un Saeimai nereaģēt uz mūsu jau pusgadu iepriekš uzrādīto problēmu saistībā ar VSAOI iekasēšanas izmaiņām no 2017.g.1.janvāra, kuras Saeima 20.decembrī tomēr atcēla. 

NĀKAMĀ GADA “SITIENS”

Nepatīkamu un konkurenci ierobežojošu ietekmi uz lauksaimniecību un tautsaimniecību kopumā dod kā puzle slikti saliktā Enerģētikas politika. Tā uzņēmējdarbībai rada nepamatotas izmaksas. Nav saprotami budžeta paketē pieņemtie Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas rada pamatotas aizdomas, ka elektroenerģijas gala cena lietotājiem tiks celta jau ar 2017.gada septembri. Netika uzklausīti priekšlikumi šos Grozījumus izskatīt Saeimas vispārīgajā kārtībā- 3 lasījumos.

Biedrība - Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) - ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku konsultatīvā padome, kas apvieno 67 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk kā 14 200 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem. 

Papildu informācija pa tālruni 67027320, 26311133 vai sūtot e-pastu uz losp@losp.lv


Publicēts 2016. gada 22. decembrī

2016-12-22
Laika ziņas
Aptaujas