Jaunumi
Līgatnes novada pirmsskolas izglītības iestādes skolotājas piedalās 16. starptautiskajos pedagoģiskajos lasījumos Minskā

Ticiet bērna bezgalīgajām iespējām!

Mūsu iestādes pedagogi jau vairākus gadus interesējas par humāno pedagoģiju, kuras iedīgļi meklējami jau klasiskajā pedagoģijā. Esam apmeklējuši daudzus seminārus tepat Latvijā, tāpat aiz mūsu valsts robežām. Mēs arvien meklējam atbildi uz jautājumu - kā strādāt ar mūsdienu bērnu šajā strauji  mainīgajā pasaulē, laikmetā, kur arvien lielāks uzsvars tiek likts informācijai, jaunākajām tehnoloģijām. Redzam, ka  bieži novārtā tiek atstāta bērnu jūtu pasaule, tikumiskās vērtības, kuras nosaka sabiedrības garīgo veselību. Pasaule mainās, un neapšaubāmi, ka daudzi zinātnes un tehnikas sasniegumi mūs tiešām bagātina, taču līdzās ir arī citi “sasniegumi” - tādi kā masu iznīcināšanas ieroči,  visaptverošā kontrole un manipulēšana ar cilvēka un sabiedrības apziņu un zemapziņu. Tāpēc aizvien vairāk rodas nepieciešamība pēc klasiskās pedagoģijas pamatvērtībām  -  garīguma un humānisma, mīlestības un labestības, miera un visa, kas  vairo labo ap mums.

Bērni ir kļuvuši citādi, citāda ir viņu uztvere, apziņa. Protams, arī laika un vides prasības ir citas.Kā audzināt bērna sirdi? Šie un daudzi citi jautājumi nodarbināja izcilu pedagogu un zinātnieku  prātus arī šogad 16. starptautiskajos pedagoģiskajos lasījumos Minskā. Dalībnieki pārstāvēja Baltkrieviju, Kazahstānu, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Gruziju, Krieviju, Tālos Austrumus, u.c. valstis. No mūsu iestādes lasījumus apmeklēja septiņas pirmsskolas izglītības skolotājas. Arī mēs, pirmsskolas pedagogi, saprotam, ka jebkurš bērns, kurš ienāk mūsu redzeslokā, nav nejauši un bez iemesla. Viņš ir ieradies mums kaut ko iemācīt, varbūt  pacietību, augstsirdību, domu tīrību. Būtiska  ir cilvēku savstarpējā cieņa vienam pret otru visos līmeņos. Izcilais gruzīnu pedagogs Šalva Amonašvilli  mūs vēlreiz aicināja pārdomāt, cik daudz savas sirds ieliekam darbā, ko ikdienā darām, jo, ja tur tās nav, tad arī darbam zūd jēga.

Esam dzirdējuši, ka jaunatnei trūkst līdzjūtības, žēlsirdības, mīlestības, taču šīs vērtības nav audzināmas ar vārdiem, tās bērns apgūst tikai ar atdarināšanu. Te vēlreiz jādomā par to, cik liela atbildība ir mums, pieaugušajiem, ko “iesējam” savos bērnos. Protams, pirmā vērtību audzinātāja bērnam ir ģimene. Kāpēc agrāk bērnu zābaciņi bija ar šņorēm, krekli  - ar podziņām? Tagad daudz kas no tā bērnam  ir liegts. Klipši, rāvējslēdži - it kā lai atvieglotu bērnam dzīvi... Bet  humānā pedagoģija  atzīst - ja nav grūtību, nav attīstības. Tikai pārvarot grūtības, tiek trenēta bērna griba, kas ir spēcīgs pamats visai turpmākajai personības izaugsmei. No 3 līdz 7 gadiem norisinās bērnu tikumiskā audzināšana, taču ģimenes kā tikumisko vērtību audzinātājas šodien  tikpat kā nav, dzīvojam nepārtrauktā laika trūkumā - bērnus mēdz audzināt dators un televizors.

Tomēr  mūsu, pedagogu, loma nav mazāk svarīga, jo lielāko dienas daļu bērns pavada kādā no izglītības iestādēm. Tādēļ  ir tik būtiski, lai blakus ir dzīvesgudrs  skolotājs. Š. Amonašvilli atzīst: „Lai kāds arī bērns nebūtu, kāds neliktos šodien, ticiet viņa bezgalīgajām spējām. Atrodiet veidus, iespējas, kuras  šīs viņa bezgalīgās spējas attīstīs.”

Paata Amonašvili iepazīstināja ar savu pētījumu, ka mīlestība pret skolotāju ir skolēnu motivācijas un izzināšanas sasniegumu avots. Šajā steidzīgajā laikā ļoti būtiski atrast laiku sarunai ar bērnu, patiesi iedziļināties tajā, kas viņu interesē, jo komunikācijas daudzumam un kvalitātei ir liela ietekme uz bērna attīstību. Dzirdējām piemērus, cik liela nozīme ir skolotāja ticībai savu skolēnu spējām un talantam, ka bērna izziņa pietiekami neattīstās, ja nav pieaugušo kvalitatīvu uzmundrinājumu un pamudinājumu. Ir vienkārši dižoties ar  spējīgu bērnu, bet daudz vērtīgāk  ir no vājāka un nedrošāka izveidot  par sevi pārliecinātu  un izzināt gribošu  bērnu.

Humānas un personiskas izglītošanas procesam ir jābūt caurstrāvotam ar optimismu attiecībā pret bērnu, ar pozitīvajām gaidām pret katru konkrētu bērnu. Skolotāja optimisms attiecībā pret bērniem ir atkarīgs no tā, kā viņš filozofiski uztver bērnu, ko šis bērns skolotājam nozīmē?

Lasījumos izskanēja doma, ka ir vērojams zināms paradokss - skolotāju kvalifikācijas aug, bet skolēnu sekmes krītas. Pētot šo parādību, tika vērota zināma likumsakarība, jo skolēniem bija lielākas mīlestības jūtas pret kādu no priekšmeta skolotājiem, jo augstākus rezultātus viņi uzrādīja šajos priekšmetos. Dažos gadījumos starpība bija mērāma pat 50%-70%, jo šādā uzticēšanās un mīlestības gaisotnē bērns atrod divreiz vairāk spēka savai attīstībai. Tāpēc ir svarīgi, pie kāda skolotāja viņš nonāk.

Vēl un vēlreiz nācās pārdomāt, kādas  pēdas  mēs kā skolotāji atstājam savu audzēkņu dvēselēs, kā  viņu dzīves veidosies turpmāk, vai būsim spējuši būt par gaismas un mīlestības nesējiem  viņu radošā potenciāla izaugsmei. Pedagoģiskajos lasījumos ieguvām daudz radošu domu savam  ikdienas darbam, guvām pārliecību, ka uzsāktais ceļš ir tā vērts, lai to turpinātu.

Līgatnes novada pirmsskolas izglītības iestādes skolotājas 16. starptautiskajos pedagoģiskajos lasījumos Minskā.

Zanes Kalniņas foto

Silvija Rijniece

Līgatnes novada PII metodiķe

 

 

2017-04-17
Laika ziņas
Aptaujas