Jaunumi
Līgatnes pagasta vēstures hronoloģija, 1.turpinājums

 
Ramas muiža
15.gadsimts
Sākās muižu iekārtošana Siguldas pilsnovada, tagadējā Līgatnes pagasta teritorijā. No 1559.gada Ramas muiža- ordeņa laikos ar nosaukumu'' Tirza'' piederēja Fitinghofu dzimtai
1584.gads
Ramas muiža- Eberhards Koškuls
1590.gads
Ramas muiža- Johanns Ramms
1621.gads
Ramas muižu ieķīlāja Francim Nīstedam
1630.gads
Ramas muiža- Heinrihs Meiners
1640.gads
Ramas muižu mantoja Dāvids Rois
1644.gads
Ramas muižu pārdeva Joahimam Kipenam
1682.gads
Ramas piederēja Kārlim Magnusam Krūzem
1725.gads
Ramas nopirka Johans Merklijs
1783.gads
Ramas piederēja Johanam Frīdriham Šrēderam
1884.gads
19.gadsimtā muiža gāja no rokas rokā, līdz 1884.gadā Ramas muižu nopirka R.Dolgojs
 
1937.gadā no Dolgoja Ramas muižu nopirka Lielbriedis, ar kalpiem apsaimniekoja līdz 1944.gadam, emigrēja no Latvijas.
 
1946.gadā Ramās saimniekoja Hipodroma palīgsaimniecība
 
1999.gadā 3.martā Nikolajs Lielbriedis atgūst ''Ramas'' saimniecību 103.7 ha platībā
 
Paltmales muiža
1682.gads
Paltmales muiža atdalījās no Siguldas pilsmuižas par patstāvīgu saimniecisko vienību.
1737.gads
Krievijas ķeizariene Anna Paltmales muižu uzdāvināja senās normāņu dzimtas pēctecim feldmaršalam grāfam Lasi(Lasy).Mira 1751.gadā.
 
Viņa meita barones fon Boiii (Boye) saņēma no tēva Paltmales muižu.
1791.gads
Baroneses fon Boii dēla atraitne,dzimusi Ģertrūde Dankvarte, pārdeva Paltmali grāfam fon Braunam. Braunu dzimtai līdz 1850.gadam piederēja Lasi dzimtas īpašumi.
1829.gads
Paltmales muižu nopirka Edmunds fon Trompovskis.
1858.gads
Muižas īpašnieks bija tiesnesis barons Kārlis Georgs Grodhuss.
1866.gads
Paltmales muiža nonāca mācītāja sievas S.Punšeles(dzimusi baronese Vrangele)rokās.
1867.gads
 Kā Sigaldas draudzes Paltmales muižas dzimtīpašniece uzsāka plašu māju pārdošanu zemniekiem dzimtas īpašumā.
1880.gads
Paltmales muižu nopirka Viktors Kibers.
 
 
 
 
 
Līgatnes pagasts-līdz 1925.gadam Paltmales pagasts-veidojies bijušās Paltmales muižas īpašumos...
1804.gads
Vidzemes likums noteica zemnieku tiesas dibināšanu.
1819.gads
Pagasts kļuva par administratīvā iedalījuma vienību.
 
Vidzemes zemnieku likums noteica kārtību par ieiešanu personas brīvības statusā
1823.-1826.gads
Vidzemes zemnieku brīvlaišana
1826.gads
Uzvārdus reģistrējis Paltmales pagasta un tiesas rakstvedis Johans Lessings.
1826.gads
Slaņos uzcēla brāļu draudzes Saiešanas namu
1841.gads
Uzcēla Ķempju baznīcu-1669.gadā celtās sv.Ignača baznīcas vietā
1861.gads
Māju iepirkšana dzimtas īpašumā Jaunķempju pagastā
1862./1863.gads
Dibināta Paltmales pagasta skola
1863.gads
Pagasta teritoriju šķērso Rīgas- Veclaicenes šoseja,izbūve pabeigta 1863.gadā.
1863.gads
Sākās māju iepirkšana dzimtas īpašumā Paltmales pagastā
1875.gads
Iesvētīti Paltmales kapi un veikts pirmais apbedījums.
1882.gads
Uzbūvēta Kempju baznīcas mūra ēka.
1889.gads
Rīgas- Valkas dzelzceļš izbūvēts
1892.gads
Līgatnes dzelzceļa stacija uzcelta, saspridzināta 1944.gadā
1895.gads
Pirmā telefona līnija savienoja Līgatnes staciju ar Līgatnes papīrfabriku
 
 
1915.gads
1.augustā 1914.gadā sākās Pirmais pasaules karš, kurā piedalījās 34 valstis.
1915.gada aprīlī vācu karaspēks iebruka Latvijā.
''Bēgļu kustība'' Līgatnē
''Bēgļu kustība'' starptautiskajās tiesībās radās 1915.gada pavasarī .Līgatnes fabrika piedāvāja vietu 200 bēgļiem. Paltmales pagasta Rāvkalnu saimnieks Baltijas latviešu bēgļu apgādāšanas komitējas noliktavas ierīkošanai iznomāja šķūni, riju un vienu klēti uz neierobežotu laiku, saimniekam uzņemoties arī tās uzraudzīt.Līgatnes papīrfabrikā 6.septembrī tika izveidots ēdināšanas punkts, kurā dienā paēdināja 3432 cilvēkus. Ēdināšanas punkts bija Bēgļu apgādāšanas nodaļas pakļautībā. 4.oktobrī Ziemeļpalīdzības organizācija izveidoja ēdināšanas punktu Līgatnes stacijā, kur dienā paēdināja 550 cilvēkus.1915.gada oktobrī izveidoja bēgļu nodarbināšanas arteli, Līgatnes-Nurmižu artelis 2000 strādniekiem.
 
Pirmo skolu 50 bēgļu bērniem atvēra 1915.gada 27.novembrī Līgatnē, strādāja viens skolotājs.1916.gada janvārī skolā mācījās 149bērni, 4skolotāji. Par skolas pārzini iecēla J.Rudlapu.
 
20.novembrī Līgatnes stacijā Ziemeļpalīdzības organizācija organizēja medicīniskās palīdzības pagaidu punktu, bet Līgatnes papīrfabrikā Bēgļu apgādāšanas nodaļa izveidoja 25 gultas vietas.
 
1917.gada februāra revolūcija,carisma krišana Bēgļu apgādāšanas organizācijas darbību sarežģīja.Pēc jūlija konferences vietējās komitejas sākās pārstāvju vēlēšanas bēgļu padomei-no Līgatnes izvirzīja(no 220bēgļiem)Jāni Vītoluun Frici Osi. 30.jūlijā Līgatnē bēgļu sapulcē ievēlēja 5 komitejas locekļus:J.Vītols,F.Osi,A.Auziņu, P.Ērģelnieku, K.Senolu.Revīzijas komisijā-
J.Gaili, G.Koškinu, K.Bandenieku, bet par ēdināšanas punkta pārzini- K.Mengotu.
1918.gada janvārī Cēsu apriņķa strādnieku,karavīru un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomitejai pienāca Iskolata Bēgļu nodaļas paziņojums:''Uz Jūsu rakstu Baltijas komitejai no 11.janvāra š.g. Zem Nr.203 paziņojam, ka Baltijas latviešu Bēgļu komiteja no 15.janvāra š.g. Likvidēta un tagad darbojas Iskolata Bēgļu nodaļa.Iskolata protokolos redzams,ka Latviešu bēgļu nodaļa darbojās Petrogradā līdz 1917.gada decembrim.
1915.gads
Būvēja tiltus pār Gauju pie Attakām, Rāmniekiem, Līgatnes fabrika-Gaujkrogs
 
Sāka uzlabot un paplašināt ceļus, kas nāca no Gaujas tiltiem uz Līgatnes staciju.
 
Rudenī iesāka būvēt dzelzceļam otru sliežu ceļu.
1915./1916.gads
Gaujas tiltu, ko uzbūvēja starp Muižniekiem un Gaujmaļiem , nodedzināja atkāpjoties lielinieku karaspēks 1919.gada maijā.
1916.gads
Kara resors ceļam no Čaulēm uz Vildogu koka tiltu uzcēla uz pāļiem.
 
Ziemā turpinājās tranšeju rakšanas darbi visā frontē.Raka tranšejas ap Ramu, Vilciņiem, Struņķa kalnu, Čaulēs.Vildogā- gar Jānīšiem,Līgotnēm,Leijām, Lūsariem.
 
Starp Paltmales pagasta skolu un veco tautas namu bija uzstādīta teltīs karaspēka ''maizes ceptuve''. Maize negaršīga, jēla.
1921.gads
7.decembrī Ķempju pagasta padome izdeva atļauju Artūram Vīgantam atvērt Ķempju krogā 2.šķiras restorānu ar reibinošiem dzērieniem, bet ar noteikumu,ka viņam jāsamaksā 1000rbļ. Gadamaksa pagasta kasē.Šajā laikā pagastā jau bija reģistrēti sekojoši tirgotāji un rūpnieki:
Paltmales- Ķempju patērētāju biedrība ar koloniālpreču tirgotavu Briņķos
Ed.Ģipslis- gaļas tirgotājs Spriņģos
Balduss – pārtiķas preču un gaļas tirgotājs Spriņģos
Dāvis Vīgants- tējnīcas īpašnieks Ķempju krogā
K.Meijats – kaļķu ieguve ''Kaudzītēs''
Dreimanis – mala Ķempju dzirnavās
Šutte, Blumbergs, Treija, H.Levenšteins, D.Starobinskis, E.Dolfijs- ar
kokmateriālu sagatavošanu
Jānis Deimuts – kuļmašīnas īpašnieks
 
Dibināta Piensaimnieku sabiedrība.
 
Nolēma ierīkot pagasta namā cietumu.
 
Paltmales skolā nolēma atvērt ceturto klasi, pieņemt ceturto skolotāju.
 
Pēc agrārreformas, kad Paltmalē apbūves gabalu skaits palielinājās līdz 260, tai piešķīra ciema statusu- Līgatnes stacijas ciems.
1921.gadā reģistrēti tirgotāji un rūpnieki:
J.Briedis-Neimaņa mājā tirgoja ar grāmatām
E.Poruka – Līgatnes stacijas bufetē tirgoja grāmatas
D.Vīgants- Jaunramā iekārtoja viesnīcu
P.Meņģelis- būvuzņēmējs, darbarīku tirgotājs
P.Lakka- sagatavo malku
ar malšanu nodarbojās
A.Liepa-Liepkalna dzirnavas
J.Dumpe- Jaunšķēpeļu dzirnavās
K.Ezergailis-Visendorfa dzirnavās
Brakmans ,Treija- ar koku sagatavošanu
Ed.Bibīts- ar akmeņu drupināšanu
 
1922.gads
Paltmales muižas sadalīšanas zemes ierīcības plāns sastādīts 17.oktobrī.
 
Gada nogalē pagasta valdes pilnvarotais Kārlis Kreišmanis no Rīgas apriņķa valdes saņēma aizdevumu 50000 rbļ. Ķempju pagasta skolas remontam.
 
Paltmales pagasta dzimtsarakstu nodaļa ar rajonu Paltmales un Ķempju pagastā atvērta 15.05.1922.(Valdības vēstnesis 29.05.1922.)
1924.gads
19.augustā daļu no Ķempju muižas dārza saimniecības – 11,90 ha ar parku un muižas jauno pils ēku piešķīra Paulam Saksam.
 
Pagastu un miestu sadalījums pa apriņķiem.
1925.gads
26.maijā izstrādāts Paltmales apdzīvotas vietas sadalīšanas plāns.
 
Interesants ir Līgatnes Piensaimnieku biedrības valdes lūgums(1925.g.13.oktobris),kuru pagasta valde noraidīja:''Centrālā Zemes ierīcības komiteja piešķīra Līgatnes Piensaimnieku sabiedrībai no Paltmales muižas fonda zemes mazo Āboliņa māju, bet pagastam lielāko Āboliņa māju.Iecerēts 1926 gadā uzcelt koppienotavas vienu spārnu gar Līgatnes- Nītaures ceļu, bet turpmākos gados ēkas otro spārnu gar Rīgas – Apes šoseju, kurā ietilptu siernīca, putnu un olu pieņemšana eksportam, kā arī augļu pieņemšana un kaltēšana. Tādēļ Piensaimnieku valdes lūgums būtu piešķirt pusi no kopējās zemes platības...(L.P.S.priekšsēdētājs P.Leikarts, sekretārs J.Čaule)
1926.gads
Agrārreformas gados Paltmales pagasta valdes priekšsēdētāja amatā bija P.Tenisons un pagasta padomes priekšsēdētājs E.Leitmans.
 
Paltmales pagastu pārdēvēja par Līgatnes pagastu.
 
Plaši atzīmēja Slaņu saieta nama 100.gadu pastāvēšanas jubileju. Draudzes vadītājs bija Dodu māju saimnieks Jānis Pelkaus.
 
Līgatnes un apkārtnes mednieku biedrība''Vanags''
1927.gads
Pārdēvēts sarunu punkts dzelzceļa stacijā no Līgate par Līgatni.
 
20.07.Rīgas apgabaltiesas reģ.nod. Paziņo, ka tiek reģistrēta bezpeļņas biedrība'' Līgatnes rajona lauksaimniecības arodbiedrība'' ar valdes sēdekli Līgatnes pagastā.(Valdības Vēstnesis,20.08.1927.)
1929.gads
Līgatnes brīvptātīgo ugunsdzēsēju biedrība
 
Iekšlietu ministrijas būvniecības pārvalde apstiprināja Līgatnes pagasta ārsta mājas un slimnīcas projektu.
 
Pagastu sadalījums pa apriņķiem un policijas iecirkņiem.
Ķempju,Vildogas(Nurmižu), Līgatnes(Paltmales)-Rīgas apriņķis, 2.iecirknis-apriņķa priekšnieks palīgs Siguldā.(Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis,06.09.1929.)
1930.gads
10.jūlijā Jaunķempju muižas šosejas brīvjoslu sadalīja 5 saimniecībām:
Vecleču mājām- Jānis Demuts
Sauleskalna mājām- Gustavs Ķempelis
Jaunleču mājām- Jānis Ķēnis
Jaunķempju mājām- Jānis Rāka
 
Latvijas brīvības cīņu dalībniekiem Ķempju pagastā Spriņģu kalnā piešķīra 10 apbūves gabalus.
1931.gads
Kultūras fonda domes sēdē 2.februārī Līgatnes pagasta Paltmales saviesīgajai b-bai dome piespriež tautas bibliotēku.
1933.gads
Ķempju pagastu pievienoja pie Līgatnes pagasta.
 
Izstrādāts plāns Paltmales muižas Vidzemes šosejas brīvjoslas zemes gabaliem.Latvijas brīvības cīņu dalībniekiem piešķīra 13 apbūves gabalus Paltmales biezi apdzīvotā vietā.
1934.gads
Pabeigta Vildogas 6.-kl. Pamatskolas būve.
1935.gads
Līgatnes pagasta kopplatība- 85.07 kvadrātkilometri , iedzīvotāju skaits- 3076, t.sk. Vīrieši-1445, sievietes 1631.Pagasta teritorijā 465 saimniecības.
Darbojas:
E.Engelharta Ķempju dzirnavas
M.Trofimova bij.Visendorfa dzirnavas
J.Dumpja Šķēpeles ūdensdzirnavas
E.Zālītes vilnas apstrādāšanas, tūbas un koka tupeļu fabrika Sprinkšļos
M.Mūrmaņa mehānisks koku apstrādes uzņēmums
 pienotava
 
Latviešu konversācijas vārdnīcā par mūsu pagasta budžetu 1934./1935.gadā
Budžets Ls 44955 ,
 izdevumos-
administrācija- Ls 11267
nespējniekiem- Ls 13100
veselības aizsardzībai- Ls 7165
apriņķim- Ls 3460
ieņēmumos-
nekustamas mantas nodoklis- Ls 28427
pašvaldības nodoklis- Ls 12336
 
Pagastā bija 8 pārtikas preču tirgotavas, 4 maiznīcas, 4 valsts degvīna tirgotavas, 3 gaļas un desu tirgotavas, 1 drogu tirgotava, 5 veļas un sīko preču tirgotavas, 3 apavu veikali, 2 pulkste nu veikali, 1 sēklu tirgotava, 1 benzīna uzpildīšanas punkts, 7 frizētavas.
Gadatirgus vieta-pie Laivenes, nedēļas tirgus- pie Līgatnes papīrfabrikas un Jaunramas.
 
 
Pagasta vecākais - Jānis Purgailis, darbvedis- Pēteris Priedītis, policijas kārtībnieks- Andreijs Pilskalns.
 
Pagastā 2 skolas – Līgatnes 6-klasīgā pamatskola, pārzinis Jēkabs Brants.Līgatnes papīrfabrikas 6-klasīgā pamatskola, pārzinis Ernests Priedītis.
 
 
Ārsts- Leonhards Stūrītis, dzīvo ārsta mājā un Edgars Lundsbergs Līgatnes papīrfabrikas ciemā. Vecmātes- Milda Liepiņa Jaunramā. Aptieka- pie Līgatnes dzelzceļa stacijas. Veterinār feldšeris- Jānis Zīle, dzīvo Lielpēterēnos.
1937.gads
Vildogas pagasts-1045 pastāvīgi iedzīvotāji, kopplatība 52 kvadrātkilometri.
Pagasta nekustamās mantas vērtība Ls 748.998. Pagastam pieder Vildogas 6.kl.pamatskola, nespējnieku nams, pagasta nams un lauksaimniecība Vērši.
Sabiedrības dzīvi pagastā vada aizsargu nodaļa, lauksaimniecības biedrība''Līdums'', Vildogas dārzkopības b-ba, Nurmižu 2-gadīgā lauksaimniecības un mājturības skola, Nurmižu krejošanas punkts, Nurmižu pasta palīgnodaļa un telefona centrāle, Nurmižu bibliotēkas biedrība, Nurmižu savstarpējo ugunsapdrošināšanas b-ba,Nurmižu krājaizdevu s-ba, Nurmižu 1. un 2.lopkopības pārraudzības biedrība.Vildogas pagasta darbvede E.Miķelsone.
 
 
1938./1939.gads
30.gadu beigās Līgatnes pagastā tika pārdēvēti vairāki veco māju nosaukumi un nekustamie īpašumi:
Lauvas krogs - par Lauviņām, īp.Augusts Grīnvalds
Beķereju jeb Pekarņa -par Ainavas, Paltmales zemnieku savienības īpašums
Mālukalni – par Plūmītes, īp.Ji, Līgatnes pagasta kapsēta
Švanka – par Avotiņi, īp. Mārtiņš Tītmanis
Blodiņi- par Blodziņi, īp. Ģertrūde un Berta Švalbes
1939.gads
Atklāts tēlnieka Kārļa Jansona kaltais piemineklis 1.Pasaules karā kritušajiem Paltmales   kapsētā.
 
1940.gads
Uzvārdu maiņa Līgatnē- Mirdza -Leontīna Āzis- Āze, dzim 1922.g. 1.augustā Rīgā, dzīvo Līgatnes pagasta ''Vaisuļos'', nomainīja uzvārdu uz ''Vizbulis''
 
 
1941.gads
Sarkanā terora postījumi Rīgas apriņķī-Līgatnes pagastā apcietinātas un aizvestas uz Krieviju 73 personas. Nopostīti 5 ha sējumu un 6 ha pļavu.('Tēvija'', 30.07.1941.)
1945.gads
Pagastā izveidoja Līgatnes un Ķempju ciema padomes, bet Līgatnes pagastu 1949.gadā likvidēja.
1946.gads
Rīgas apriņķis, Līgatne,Vildoga-LPSR Augstākās Padomes prezidija dekrēts par vēlēšanu apgabalu nodibināšanu LPSR vēlēšanām.(Cīņa, 3.12.1946.)
1947.gads
FRA skola Nr.2 Līgatnē pie Līgates papīra fabrikas uzņem zēnus, vecumā no 16.-18. gadiem 6.mēnešu apmācībām -kvalificēts papīra rūpniecības strādnieks.
1948.gads
Līgatnes pagastā 2.martā nodibināts viens no pirmajiem kolhoziem Rīgas apriņķī ''Pirmais maijs''
 
 
1949.gads
Rīgas apriņķī uz 713 ha no Ķempju, Vildogas un Siguldas ciema zemes nodibināts Līgatnes strādnieku ciemats.
 
Līgatnes pagasts ir pilnīgi kolektivizējies- ''Pirmais maijs'', ''Jaunais arājs'', ''Līgatne'', LK(b)P 10.kongresa vārdā nosauktais kolhozs, ''Zemkopis'' un ''Auseklis''
 
Vildogā nodibināti kolhozi ''Zaļā zeme'' un ''Vildoga''
 
 
 
 
 
 
 
 
1990.gads
Līgatnes ciemu reorganizēja par pagastu.
 
 
 
 
1994.gads
24.decembrī iznāca Nr.1 Līgatnes pagasta padomes informācija(D.Gradovska, A.Birze )
1995.gads
Pagasta zeme- kopplatība 16056 ha, lauksaimniecībā izmant.5709 ha, mežs 6833 ha, meliorētā 3514 ha.
 
196 zemnieku saimniecības- 4176 ha(2061 ha lauksaimn., 1734 ha mežs)
418 piemājas saimniecības- 736 ha(531 ha lauksaimn., 102 ha mežs)
 
Skolotāji mācās: G.Pīpkalējs, I.Bērziņa, L.Ķirse,G.Andersone, L.Nezborte, A.Strazdiņa, I.Gablika
 
Pagasta vecākais zemes ierīkotājs P.Varpahovskis
Pagasta arhitekte Dace Gradovska
Juriste I.Mihaļova
 
 
Sakarā ar naudas līdzekļu trūkumu valsts budžetā, pārtraukta visu veidu pabalstu izmaksa.
 
 
No 5.-17.jūnijam Cēsu muzeja apvienības ekspedīcija Līgatnes pagastā. Vallija Šalgunova
 
Vetārste V.Siliņa
Lopkopības pārraudze I.Metāla
1996.gads
Līgatnes Baptistu draudzei atļauja lūgšanu nama projektēšanai saskaņā ar izstrādājamo pagasta ģenerālo plānu.
 
Krājaizdevu sabiedrības dibināšanas sapulce 8.februārī, lēmums pieņemts 19.martā.
 
 
No decembra mēneša Līgatnes pagastā darbojas pagasttiesa.
 
Līgatnes pagasta dambretisti vieni no labākajiem Latvijā! A.Tuņķelis- 2.vieta, sudraba medaļa un iespēja piedalīties pasaules jauniešu čempionātā Tiraspolē, Moldovas republika
1997.gads
 
1998.gads
Nodibina Latvijas Daugavas Vanagu Līgatnes nodaļu- Nora Rozentāle
 
Politiski represēto piemiņas vieta Paltmales kapos
 
Jurists Edmunds Bambāns
Policijas iecirkņa inspektors Mareks Grahoļskis
 
15.februārī dibināta Līgatnes Tradicionālā karatē grupa- Zaiga Upmane
1999.gads
Līgatnes pagasta Tautas nams dibina Dramatisko kolektīvu pieaugušajiem.
 
Top ''Ziemeļvidzemes sadzīves atkritumu glabātuve''. Tajā iestājušies 79 vietējās pašvaldības, tajā skaitā arī Līgatnes pagasta padome.
 
Līgatnes sākumskolas adresi ''Kantoris'' mainīt uz ''Zvaniņi''
 
Nodibināta autotransporta sekcija-U.Gauša
 
Zemnieku konsultants Jāzeps Laganovskis
KKS ''Līgatnes druva'' valdes priekšsēdētājs Jāzeps Laganovskis
 
Līgatnes pagasta padomes izpilddirektors T.Teteris(1999.g.maijs)
 
Līgatnes Mākslu skolas mākslas nodaļas vadītāja Laila Balode
 
 
2000.gads
Ar 1999.gada 29.decembri par Līgatnes pagasta izpilddirektoru iecelts Guntars Pīpkalējs.
 
Marta mēn.-noteikt adresi kioskiem, kas atrodas pie Līgatnes pagasta ''Birzēm''- ''TIRDZNIECĪBAS LAUKUMS''
 
6.maijs-Bērnu un jauniešu talantu konkurss '' Ķipars- 2000''
 
''Ramu'' ēdnīcas zāles pārveide florbola vajadzībām- sporta skolotājs J.Gaņģis
 
Kristīgās ētikas pasniedzēja Līgatnes Mākslu skolā ''Kārkliņos'' Ieva Praznicāne
 
Dāmu klubs.Silvijas Odziņas lekcija '' Esi, kas vēlies būt ''
 
Dramatiskais kolektīvs ir izpelnījies iespēju pieteikties uz Latvijas amatierteātru konkursu/skati ''Gada izrāde-2000'' , kuru organizē Latvijas amatierteātru asociācija un E.Melngaiļa Tautas mākslas centrs.
 
Psiholoģe Diāna Vasiļjeva
 
Novembris-Ir uzsācis darbu vidējās paaudzes tautisko deju kolektīvs.
2003.gads
''Skaļupēs'' Līgatnes pagastā slepenajam bunkuram tiek noņemts slepenības zīmogs.
 
Marta mēn. Izveidots pensionāru klubiņš ''Možums'', klubiņa prezidente Estere Baumane.
2005.gads
Tiek uzsākti darbi projektā''Līgatnes pagasta Augšlīgatnes ciema ūdenssaimniecības sakārtošanas darbi''.
 
Parex bankomāts Līgatnes pagastā SIA ''Vigo'' pārtikas veikalā.(bij. pienotavā)
 
Līgatnes pagasta bibliotēkā interneta pieeja un 2 jauni datori par pašvaldības līdzekļiem.
2008.gads
Latvijas Lauku sieviešu apvienības tikšanās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu Līgatnes pagasta ''Upmaļos''
 
02.12.-Saeimas komisija vienojās atbalstīt Līgatnes novada izveidošanu, kurā apvienos Līgatnes pilsētu un Līgatnes pagastu.
 
Gājēju ietve no Sporta ielas līdz ''Birzēm'' nodota ekspluatācijā 2008.gada decembrī.
 
 
 
 
2009.gads
21.04.Līgatnes pagasta R.Vidzicka Vienkoču parkā uzstādīts Nurmižu muižas makets.
 
Zivju resursu papildināšana Ratnieku ezerā-līdaku kāpuri ielaisti 7.maijā,bet zandartus plānots ielaist jūlijā.(25.martā izskatīts projekts Zivju fondā, atbalstīts, finansējums Ls 581 20000 gab līdaku kāpuru un 4000 zandartu mazuļu ielaišanai, pašvaldības līdzfinansējums Ls 95.08)
 
Līgatnes pamatskolas sporta zāles celtniecība:
darba uzsākšana 2009.gada aprīlis
darbu plānotais beigu termiņš 2010.gada marts
2010.gads
Līgatnes pagasta ''Ratniekos'' notika starptautisks mūzikas festivāls Laba Daba.
 
 

 
Darbs pie Līgatnes pagasta vēstures hronoloģijas turpinās.
 
2011-05-24