Jaunumi
"Mūsu gaismas pils". 18. novembra svētku koncerts Līgatnes kultūras namā.

Sagaidot Latvijas Republikas dibināšanas 95. gadskārtu, aicinām apmeklēt koncertu „Mūsu gaismas pils” 18. novembrī plkst. 16:00 Līgatnes kultūras namā.

Šajā gadā dzīvojam Dziesmu svētku un Jāzepa Vītola zīmē. Pirms 150 gadiem tepat Vidzemē, netālu no Valmieras dzimis Jāzeps Vītols.  Komponists, kurš, latvietis būdams, bērnībā ģimenes lokā runājis vācu – tā laika smalko, izglītoto ļaužu valodā, latviešu tautasdziesmas pirmo reizi sadzirdēja Pēterburgā, kur tolaik mācījās un strādāja gaišākie latviešu prāti. Un jau pavisam drīz tapa skaņdarbi, bez kuriem nav iedomājami latviešu Dziesmu svētki 21. gadsimtā: „Beverīnas dziedonis”, „Gaismas pils”, „Karaļmeita” un daudzi citi. 1918. gadā ar t.s. operas vilcienu atgriezies dzimtenē, Jāzeps Vītols dibina Latvijas konservatoriju, aktīvi darbojas Dziesmu svētku rīkošanā, ir svētku virsdiriģents. Tāpēc nebūs pārspīlēti Oresta Silabrieža vārdiem teikt, ka Jāzeps Vītols ir latviešu profesionālās mūzikas patriarhs. 20-tajos un 30-tajos  gados profesors ir gan tautas, gan valsts novērtēts un cienīts, bet savu autoritāti bieži spiests izmantot, lai cīnītos par finansējumu konservatorijas attīstībai un lai pierādītu, cik svarīgi ir ne tikvien ātri radīt mūzikas zvaigznes, bet gan uzturēt mūzikas vidi un profesionālismu. Vai tas neizklausās gana mūsdienīgi?

Šovasar Dziesmu svētku laikā Latvijas Universitātes Lielajā aulā izskanēja Vītola mūzikai veltīts koncerts (koncerta ieraksts joprojām atrodams internetā www.lsm.lv arhīvā), kas ļoti veiksmīgi gan iepazīstināja mūs ar mazāk zināmiem Vītola darbiem, gan ļāva  izskanēt pašām populārākajām dziesmām un iepazīstināja ar Vītolu ne tikai kā ar atzītu klasiķi, bet arī kā ar omulīgu kungu, kas piedalās Latvijas sabiedriskajā dzīvē, ir kaislīgs makšķernieks un nereti kļūst par labsirdīgi smejošu karikatūru galveno tēlu.

Jāzeps Vītols ir arī viens no tiem Latvijas godavīriem, kas sava mūža laikā piedzīvojis Latvijas valsts dzimšanu, attīstību, bet mūža nogalē piedzīvojis jaunās valsts bojāeju. Cienījama ir sirmā profesora drosme, parakstot Konstantīna Čakstes sastādīto Centrālās padomes memorandu rietumu valstīm, kas prasīja palīdzību neatkarīgas, demokrātiskas Latvijas atjaunošanai. Taču tam nebija lemts notikt, un Jāzeps Vītols mira svešumā, Lībekā.

Jāzeps Vītols

Godinot Jāzepu Vītolu, kurš ne tikai iedvesmojis, bet ar savu darbu un pārliecību veidojis un stiprinājis Latvijas valstiskumu un bagātīgās Latvijas mūzikas tradīcijas, šogad 18. novembra koncertu Līgatnē veltīsim Jāzepam Vītolam.  Lielu darbu, sagatavojot Vītola mūzikas programmu, paveicis mūsu jauktais koris „Līgatne”, kā arī novadnieces un iepriekšējās Līgatnes kultūras un tūrisma centra vadītājas Ilzes Kūles vadītais Ogres skolotāju kamerkoris. Koncertā izskanēs gan tādi labi pazīstami skaņdarbi kā „Beverīnas dziedonis”, „Upe un cilvēka dzīve” un, protams, „Gaismas pils”, gan arī mazāk zināmi vai piemirsti darbi. Īpaši atzīmējama kantāte „Ziemeļblāzma”, komponēta zīmīgajā 1914. gadā, kas iezīmēja vesela laikmeta beigas un par spīti milzīgajiem upuriem un postam, ko nesa Pirmais Pasaules karš,  arī radīja iespēju rasties Latvijas valstij. Notikums būs abu koru vīru balsu priekšnesums, izpildot divas Vītola vīru koriem komponētas dziesmas.  Nav noslēpums, ka vīru kori, kuriem latviešu kormūzikas vēsturē veltīts jo bagāts un skaists repertuārs, šobrīd Latvijā strauji iet mazumā. Tāpēc liels prieks par mūsu un ogrēniešu vīru apņemšanos.  Tāpat koncertu bagātinās solisti Ance Purmale un Nauris Indzeris. Savukārt koncerta vadītāja būs brīnišķīgā Valmieras teātra aktrise Ieva Puķe.

Pēc koncerta notiks svētku uguņošana, un pēc nelielas pauzes, kad baudīsim svētku kūku,  kultūras nama lielajā zālē skatīsimies režisora Jāņa Norda 2013. gada spēlfilmu „Mammu, es tevi mīlu”, kas savukārt apliecina, ka arī 21. gadsimtā Latvijas kultūrā darbojas spējīgi un talantīgi mākslinieki.

Inese Okonova

Līgatnes kultūras un tūrisma centra vadītāja

2013-11-17
Laika ziņas
Aptaujas