Milzu soļiem, skrienot cauri vasaras svelmei, tuvojas jaunais mācību gads. Līgatnes Mūzikas un mākslas skola jauno gadu uzsāks ar, daļēji negribētām, tomēr nepieciešamām izmaiņām līdzšinējā darbā.Līdz šim esam varējuši īstenot valsts licencētās izglītības programmas pilnā apjomā, kas bijis iespējams tikai pateicoties milzīgajam pašvaldības atbalstam. Salīdzinājumā ar citām skolām Latvijā, varu teikt, ka esam viena no retajām mūzikas un mākslas skolām, kas iepriekšējā mācību gadā vispār spēja nodrošināt atbilstošu stundu skaitu audzēkņiem, lai viņi varētu saņemt apliecību par profesionālās ievirzes izglītību, un gan stundu skaits, gan izglītības saturs atbilstu licencētajās izglītības programmās noteiktajam. Arī šobrīd pašvaldība turpina atbalstīt skolas darbību gan finansiāli, gan morāli, taču valsts atbalsts samazinājies ļoti būtiski. Līdz ar to, sagaidot jauno mācību gadu, esam spiesti pakļauties mūzikas un mākslas profesionāļu vidū neatbalstītajam, bet tikai tādā veidā valsts finansētajam, jaunajam mūzikas un mākslas izglītības modelim, kas paredz esošo izglītības programmu pārlicencēšanu uz jaunām, ar mazāku stundu skaitu.Jaunais modelis ilgi apspriests dažādos līmeņos, izsludināts 4 gadu pārejas periods, neskaidrību un jautājumu vairāk nekā atbilžu, tomēr pēdējās ziņas no Kultūras ministrijas rāda, ka laikam jau profesionāļiem-praktiķiem neizdosies pierādīt profesionāļiem-ierēdņiem, ka līdzšinējā mūzikas un mākslas izglītības sistēma ir sevi attaisnojusi, ilgu gadu garumā dodot pasaules kultūras telpai spožus mūziķus un māksliniekus. Jaunais modelis paredz krasi samazināt stundu skaitu audzēkņiem, kā arī dalīt bērnus „talantīgajos” un „ne talantīgajos” jeb „profesionāļos” un „mūzikas mīļotājos”. It kā – kas tur slikts, ne jau visi var būt talantīgi un spoži koncertmākslinieki, jābūt kādam, kas tos koncertus arī apmeklē un klausās. Varbūt tas arī pareizi, ka jau pēc 4.klases saliksim bērnus „pa plauktiņiem”, novērtēsim, kas no viņa sanāks un varēsim mierīgi strādāt, nemēģinot no katra audzēkņu „iztaisīt” zvaigzni. Bet varbūt nav pareizi, ņemot vērā to, ka katrs bērns ir individualitāte, kura attīstās tādā veidā un tempā, kā tikai viņai tas nepieciešams – ja nu tā zvaigzne ieplānojusi dzimt vēlāk, bet mēs jau viņu būsim iedalījuši netalantos? Laiks rādīs, ir vai nav pareizs jaunais modelis, kāds līmenis nākotnē būs kultūrizglītības izglītībai valstī kopumā, kādu pienesumu tā spēs dot.
Tātad, sākot strādāt pēc jaunā mūzikas un mākslas izglītības modeļa, katram mūzikas izglītības programmu 1.-4.klases audzēknim būs attiecīgā instrumenta spēle 1,5 stundas nedēļā, 2 stundas nedēļā Mūzikas mācība (jeb zināmais Solfedžo) un Kolektīvā muzicēšana 1-2 stundas. Saskaņā ar metodiskajiem norādījumiem un dažādiem aprēķiniem, Kolektīvajā muzicēšanā bērniem kopā jādarbojas sastāvā, kas nav mazāks par 12 audzēkņiem, tātad skolai jārada tādi lieli kolektīvi. Esam izlēmuši, ka 1.-4.klasei tas būs koris. Sākot no 5.klases audzēkņiem it kā būtu jāturpina mācīties pēc iepriekšējām izglītības programmām, taču finansējums neatļauj visiem audzēkņiem nodrošināt visu izglītības programmas apjomu pilnībā, tādēļ šoreiz izvērtēsim katra audzēkņa individuālos sasniegumus un diferencēsim stundu skaitu Instrumenta spēlē. Solfedžo un Mūzikas literatūra 5.-9.klases audzēkņiem notiks kā visus iepriekšējos gadus – pa 2 stundām nedēļā. Arī šiem audzēkņiem jāmuzicē kādā lielākā kolektīvā, diemžēl skolai nav resursu, lai izveidotu, piemēram, klavieru orķestri, kurā muzicētu visi Klavierspēles audzēkņi, arī citās specialitātēs audzēkņu skaits katrā nav tik liels, lai sanāktu pietiekami skaitliski apjomīgs viendabīgais ansamblis. Tādēļ esam izlēmuši no pašvaldības iedalītā stundu skaita daļai audzēkņu piedāvāt apgūt papildinstrumenta (vijoles, čella, kāda no pūšaminstrumentiem) spēli 0,5-1 stundu nedēļā, rezultātā veidojot kaut ko lielam ansamblim vai orķestrim līdzīgu. Esam arī plānojuši, ka tad, kad audzēknis jau būs iemācījies nospēlēt kaut 3 skaņas uz jaunā instrumenta, viņš sāks piedalīties kopējā orķestra darbā. Domāju, ka šāds risinājums būs interesants gan pašiem audzēkņiem, gan arī mums, skolotājiem. Šo izmēģinājuma orķestri piekritis vadīt mūsu pieredzes bagātais skolotājs, agrāk profesionālu orķestru mūziķis un vadītājs Jānis Kronītis. Viņš arī radīs (t.i., aranžēs) skaņdarbus, kurus spēs atskaņot tieši šāda sastāva kolektīvs. Aranžēšana ir ārkārtīgi smalks, sarežģīts un laikietilpīgs darbs, tādēļ priecājos par skolotāja Kronīša atbalstu manai neprātīgajai idejai. Ar laiku jaunais modelis paredz pēc 4.klases visus audzēkņus sadalīt, diferencējot pēc spējām, sasniegumiem un perspektīvām, kuram cik, kādas stundas un mācību priekšmeti jāapgūst. Bet tas – tuvākā nākotnē.
Mākslā jaunais modelis paredz piedāvāt skolām izvēlēties realizēt Pamata vai Paplašināto programmu ar diezgan atšķirīgu kopējo stundu skaitu. Pamata programmā paredzēti visi tie paši mācību priekšmeti, kas līdz šim, tikai ar mazāku stundu skaitu un lielāku grupas piepildījumu (vismaz 12 audzēkņi), Paplašinātajā programmā papildus jānodrošina dažādu citu priekšmetu apguve. Mūsu skola šobrīd realizēs Pamata programmu, laiks rādīs, varbūt pēc pāris gadiem finansiālā situācija uzlabosies un mēs varēsim piesaistīt nepieciešamos speciālistus un materiāltehniskos resursus, lai audzēkņiem piedāvātu apgūt, piemēram, datordizainu u.c.
Jaunu audzēkņu uzņemšana mūzikas un mākslas izglītības programmās šobrīd turpinās un ilgs līdz 6.septembrim, interesenti var pieteikties pie skolas direktores Iritas Mergas katru darba dienu no plkst.10.00 līdz 16.00, sīkāka informācija pa tālr.64155449 vai 29265326.
Kā mums izdosies realizēt visas jaunās ieceres, to redzēsim jau nākamā mācību gada beigās, tomēr ceru, ka, apvienojot skolotāju, vecāku un audzēkņu spēkus, mums viss izdosies.