Jaunumi
Policistisko olnīcu sindroms – šķērslis bērniņa ieņemšanai

Bērniņa piedzimšana ir viens no skaistākajiem un gaidītākajiem brīžiem sievietes dzīvē. Taču reizēm mazuļa ienākšanai ģimenē ir vajadzīgs ilgāks laiks un aktīva rīcība: speciālistu izmeklējumi, ieteikumi un uzraudzība. Par neauglības cēloņiem un ārstēšanas iespējām konsultē ginekoloģe endokrinoloģe un neauglības ārstēšanas speciāliste dr. Eva Barkāne.

Kas ir neauglība?

Reproduktīvā funkcija kopumā ir ļoti sarežģīts process. To nodrošina precīza sievietes un vīrieša reproduktīvo orgānu mijiedarbība. Jauniem un veseliem pāriem līdz 35 gadu vecumam, nelietojot kontracepciju, 85% gadījumu grūtniecība iestājas pirmā gada laikā. Lai iestātos grūtniecība, ir nepieciešama ovulācija ar nobriedušas olšūnas izdalīšanos, kvantitatīvas (pietiekamā daudzumā) un kvalitatīvas (ar pietiekamu daudzumu spermatozoīdu) spermas izdalīšanās dzimumceļos, labs spermatozoīdu kustīgums, olšūnas spēja iekļūt olvadā, veiksmīgs apaugļota embrija transports dzemdes dobumā un ieligzdošanās endometrijā. Ja kāds posms šajā procesā iztrūkst vai ir traucēts, grūtniecība neiestājas.

Neauglība tiek definēta kā saslimšana tad, ja pārim ir regulāras dzimumattiecības (vismaz divas reizes nedēļā) bez izsargāšanās, taču grūtniecība neiestājas gada laikā. Visā pasaulē neauglība skar aptuveni 13-15% pāru. Neauglība var skart gan sievieti, gan vīrieti, jo neauglību var izraisīt dažādi faktori sievietes, vīrieša vai abu partneru veselībā. Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka 40% gadījumu pārī neauglības iemesls ir meklējams vīrietī, 40% – sievietē, bet 20% gadījumu auglības problēmas ir abiem no pāra. Lai izprastu neauglības iemeslus ģimenē, ir svarīgi rūpīgi pārbaudīt gan sievietes, gan vīrieša veselību.

Ja ir bažas vai aizdomas par neauglību, vēlams vērsties tieši pie neauglības speciālistiem kādā no reproduktīvās medicīnas klīnikām,  lai iespējami ātrāk noskaidrotu iemeslus un risinājumus. Ārsts nozīmēs sievietei nepieciešamos izmeklējumus atkarībā no slimības vēstures, simptomiem un uzstādītās diagnozes, bet partnerim ‒ spermas analīzi. Ja būs nepieciešams, speciālists rekomendēs konsultāciju pie urologa vai androloga (vīrieša veselības problēmu speciālista), kas nodarbojas ar neauglības jautājumiem. Neauglības jautājumos ir svarīgi nekavēties ar ārstēšanu – jo ātrāk rīkojas, jo lielākas izredzes uz pozitīvu rezultātu –  grūtniecību.

Neauglības biežākie cēloņi

Sievietēm viens no biežākajiem neauglības cēloņiem ir saistīts ar olnīcu disfunkciju un neregulāru olšūnas izdalīšanos vai pat anovulāciju, kad olšūna bez medikamentu lietošanas neizdalās vispār. Bieži to novēro policistisku olnīcu sindroma (PCOS) gadījumā. Aizvien biežāk neauglības iemesls ir endometrioze, kā arī labdabīgi veidojumi olnīcās (cistas) vai dzemdē (miomas, polipi). Arī olvadu caurlaidības traucējumi un dzemdes kakla patoloģijas ir rūpīgi izvērtējami neauglības iemesli. Reproduktīvo sistēmu un auglību nelabvēlīgi ietekmē arī apkārtējā vide – starojums, pesticīdi, bisfenols A, ftalāti utt.

Vīriešiem neauglības iemesli var būt gan ģenētiski (netiek „ražoti” spermatozoīdi vai to daudzums ir nepietiekams, nav notikusi sēklvadu attīstība un spermatozoīdi neizkļūst no sēkliniekiem u.c.), gan hormonālu problēmu izraisīti. Riska faktoru starpā ir arī cilvēka radītais piesārņojums, neārstētas dzimumceļu infekcijas u.c. iemesli. Daži papildu faktori, kas var ietekmēt auglību gan sievietei, gan vīrietim ir darba specifika, dzīvesveids, kaitīgie ieradumi (smēķēšana, alkohola, narkotisko vielu lietošana), paaugstināta radiācija un pārciestās slimības, kas ir atstājušas iespaidu uz reproduktīvo veselību.

Policistisku olnīcu sindroms

Policistisku olnīcu sindroms (PCOS) ir  hroniska endokrīnās sistēmas slimība sievietēm, kas rada vīrišķo hormonu pārprodukciju sievietes organismā. Tā skar aptuveni 5-10% sieviešu visā pasaulē. PCOS nelabvēlīgi ietekmē sievietes auglību – tikai apmēram 30% sieviešu, kurām ir policistisko olnīcu sindroms, grūtniecība iestājas bez jebkādiem sarežģījumiem. PCOS simptomi ir:

·         neregulāras mēnešreizes vai to iztrūkums;

·         oligoanovulācija (reta, neregulāra ovulācija) vai anovulācija (ovulācija nenotiek vispār);

·         ādas problēmas: seboreja (pastiprināti taukaina āda), akne;

·         hirsutisms jeb pastiprināts ķermeņa apmatojums;

·         metabolais sindroms, insulīna rezistences sindroms;

·         ķermeņa masas pieaugums.

 

PCOS terapija ir atkarīga simptomiem, ar ko saskaras paciente, un tā, vai sieviete plāno grūtniecību tuvāko 6-12 mēnešu laikā. Ja sieviete nevēlas grūtniecību un viņai netraucē pastiprināts apmatojums vai tas ir niecīgs, paciente var nelietot medikamentus, taču ir jāņem vērā risks, kas rodas, izvēloties nesaņemt terapiju:

·         pieaug koronārās sirds slimības risks;

·         pieaug insulta risks;

·         pieaug estrogēnatkarīgo audzēju risks;

·         pieaug II tipa cukura diabēta risks;

·         pieaug endometrija hiperplāzijas (palielināšanās), mastopātijas un spontāno abortu risks.

 

Policistisko olnīcu sindroma ārstēšana

 

Policistisko olnīcu sindroma ārstēšana pamatā ietver simptomu mazināšanu ‒ zāles tiek piemeklētas atkarībā no tā, kādas izpausmes (neauglība, akne, vielmaiņas traucējumi, pastiprināts apmatojums u. c.) konkrētajā dzīves posmā ir vistraucējošākās. Sievietēm, kuras plāno grūtniecību, nereti ir jālieto ovulāciju stimulējošas zāles, kas satur mioinozitolu un folskābi. Mioinozitols ir svarīga šūnas membrānas un organisma bioķīmisko mediatoru daļa. Tas ietekmē šūnas reakciju uz insulīnu. Folskābe pieder pie B grupas vitamīniem, kas nepieciešami imūnsistēmas, sirds un asinsvadu sistēmas normālai attīstībai un darbībai. Folskābe veicina normālu asinsradi, sekmē mātes audu veidošanos grūtniecības laikā un palīdz nodrošināt šūnu dalīšanās procesu. Tā veicina imūnsistēmas darbību un normālas psiholoģiskās funkcijas, palīdz mazināt nogurumu un nespēku.

Ja sieviete nevēlas grūtniecību un viņai nav pastiprināta apmatojuma, bet ir PCOS izraisīts neregulārs menstruālais cikls, tiek izrakstīta gestagēnu monoterapija, kas samazina endometrija hiperplāziju un audzēju risku. To lieto 10 dienas mēnesī otrajā menstruālā cikla fāzē — parasti no 16. līdz 25. dienai. Ja sievietei ir virssvars, simptomus var atvieglot arī ķermeņa masas samazināšana.

Ja sievietei ir pastiprināts apmatojums un viņa nevēlas grūtniecību:

·         ir jāsamazina ķermeņa masa, ja ir virssvars;

·         var izmantot kosmētiskos līdzekļus — vaksāciju, skūšanu, foto un lāzerepilāciju;

·         ieteicama hormonālā perorālā kontracepcija, izvēloties preparātus ar antiandrogēnu darbību.

 

Ja sieviete vēlas grūtniecību:

·         ir jāsamazina ķermeņa svars ar diētu un fizisko slodzi vismaz par 5-10% no svara;

·         tiek veikta ovulācijas medikamentoza stimulācija.

 

Sievietei ar PCOS diagnozi ir ļoti svarīgi ievērot veselīgu dzīvesveidu — regulāri sportot, ēst sabalansētu un veselīgu pārtiku, kā arī uzraudzīt savu ķermeņa masu. Šie veselīgie ieradumi arī mazina kardiovaskulāro slimību, diabēta un ļaundabīgo audzēju risku. Tāpat, ja neplāno grūtniecību, nedrīkst aizmirst par efektīvas kontracepcijas – prezervatīvu, dzemdes spirāles vai orālo kontraceptīvo līdzekļu –  izmantošanu arī tad, ja menstruālais cikls ir neregulārs.

 

2020-09-04
Laika ziņas
Aptaujas