Jaunumi
Prese par Līgatni

Veselības aprūpes pieejamība dažāda

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 21.07.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

“Stiprināsim ģimenes ārstu komandas darbu, paplašinot primārās veselības aprūpes lomu un uzlabojot primārās veselības aprūpes kvalitāti, kā arī sekmējot komandas iesaisti veselības veicināšanas un profilakses pasākumu īstenošanā,” teikts deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību.

Kāda laukos ir veselības aprūpes pieejamība, “Druva” interesējās pašvaldībās.

Problēmas pieaug

Amatas novada pašvaldības vadītāja Elita Eglīte, vērtējot veselības pakalpojumu pieejamību, uzsver, ka katrā no pieciem pagastiem situācija ir citāda. “Zaubes un Nītaures pagastos tā ir laba. Dakteres Olitas Elmeres privātprakse apkalpo abus pagastus, Skujenes pagastā ir ārsta Ulda Vasiļevska prakse. Tiek nodrošināta analīžu ņemšana, strādā arī ārsta palīgi. Ģimenes ārsti brauc mājas vizītēs, viņi ir īsti lauku ārsti. Zaubē un Nītaurē ir aptieka,” stāsta novada vadītāja.

Drabešu un Amatas pagastā situācija cita – nav pastāvīgas ārstu prakses vietas, Ģikšos, Līvos ārsti pieņem pēc grafika reizi vai divas mēnesī. Daudzi pie ģimenes ārsta brauc uz Cēsīm. Ieriķos un Līvos nav aptiekas. “Pašvaldība uztur feldšerpunktus Ieriķos, Līvos un Ģikšos, bet, ja to vadītāji vienlaikus nav ģimenes ārsta palīgi, nav skaidri likumdevēja nosacījumi, ko viņi drīkst, ko nedrīkst darīt. Ģikšos un Ieriķos feldšeres ir ambulatorā dienesta ārsta palīgi un nav saistītas ne ar vienu ģimenes ārstu. Līvos feldšere ir daktera Briģa ārsta palīdze. Ieriķu un Ģikšu feldšerpunktiem ir arī valsts finansējums, Līvos to uztur tikai pašvaldība,” situāciju skaidro E.Eglīte.

Mājas vizītēm ģimenes ārsti transporta izdevumus segt lūdz ļoti reti, pašvaldība piešķir īres atlaides. Feldšeriem transports ir nodrošināts.

“Vai pēc reformas Līvos būs feldšerpunkts? Tā darbībai valsts dotāciju nepiešķir, jo Līvi ir pārāk tuvu pilsētai, jābūt vismaz 20 kilometriem. Feldšeres darbs ir pieprasīts, cilvēki par nākotni satraukti. Lauku feldšeri ir nenovērtēti, viņiem trūkst atbalsta, sabiedrībā nav izpratnes par viņu darbu, ja blakus ir ģimenes ārsts, noteikti strādāt ir vieglāk. Līvos ir novadā vienīgā zobārstniecības prakse, daudzi tur brauc. Te bērniem ir pieejama valsts atmaksāta ārstēšana. Labi, ka Skujenē un Zaubē bijuši zobārstniecības izbraukumi,” teic E.Eglīte.

Novada vadītāja arī uzsver, ka ģimenes ārsti nav vairs tik jauni, grūti iedomāties, kas strādās pēc gadiem. “Iedzīvotāji noveco, veselības problēmas saasinās. Katrs, protams, kaut kā nokļūst pie ārsta, kaut novēloti,” stāsta E.Eglīte un atzīst, ka veselības pieejamības problēmas tikai palielināsies. Katrs trešais novada iedzīvotājs ir vecāks par 50 gadiem.

Pašvaldības vadītāja pārliecināta, ka nākotnē jādomā par veselības pabalstiem briļļu iegādei, protezēšanai, zobārsta pakalpojumiem, jo tie ir dārgi. No pensijas var sakrāt vai nu malkai, vai protēzēm. Daudziem ir nepieciešama acu operācija. “Laukos veselības aprūpe, īpaši jau speciālistu, nav katram pieejama,” uzsver E.Eglīte.

Labāk nekā daudzviet citur

Raunas novadā strādā trīs ģimenes ārsti, visi pieņem pacientus Raunā, viens Drustos. Pašvaldības vadītāja Evija Zurģe uzsver, ka ģimenes ārstu pieejamība ir optimāla. “Vienīgi drustēnieši dažkārt saka, ka nav apmierināti ar ģimenes ārsta pieņemšanas laiku,” bilst pašvaldības vadītāja. Raunā strādā zobārste, pieejams zobu higiēnists. “Taču zobārstei nav līguma ar Nacionālo veselības dienestu par bērnu apkalpošanu. Vecāki meklē iespējas, kur bērnam tikt pie zobārsta,” teic E.Zurģe un atgādina, ka tā ir problēma visā Latvijā un to atrisināt var tikai ministrija.

“Pansijā Raunā” ne tikai klientiem, arī citiem pieejams fizioterapeita un ergoterapeita pakalpojums. Te arī piedāvā specializētā transporta pakalpojumu. Novadā strādā vairāki masieri, pakalpojumus sniedz arī Jāņa Zālīša psihoterapijas klīnika.

Pašvaldība pirms dažiem gadiem sakārtoja telpas ģimenes ārsta prakses vietai Drustos. Veikts remonts ambulancē Raunā. Pašvaldība administrēja ERAF finansējumu inventāra iegādei dakteres Jansones privātpraksē.

Daktere Zaiga Zariņa Raunā pieņem privātās telpās, ārsta pieņemšana Drustos notiek pašvaldības telpās. “Īres maksa ir simboliska, kā vērtēja Valsts kontrole – nulltā līmeņa cenrādis. Ģimenes ārsti par maksu var izmantot pašvaldības transportu. Cena ap 20 centi par kilometru. Pirms gadiem samaksa netika prasīta, kad dome to noteica, ģimenes ārsti par mājas vizīti noteica 15 eiro. Pašvaldības transports tiek prasīts ļoti reti,” pastāsta Raunas novada vadītāja.

Meklē ģimenes ārstu

Līgatnes novadā jau pusotru gadu ģimenes ārste pieņem tikai Augšlīgatnē, Līgatnes pilsētā ģimenes ārsta nav. “Attālums līdz Augšlīgatnei nav liels, arī rindas pie ārstes un palīga nav garas,” vērtē pašvaldības izpilddirektors Egils Kurpnieks un pastāsta, ka ģimenes ārste no pilsētas pārcēlās uz Siguldu un daudzi viņas pacienti pie dakteres brauc uz turieni. “Tā kā primārās veselības aprūpes koeficients novadā nav ļoti labs, meklējam ģimenes ārstu. Toties Līgatnes pilsētas Veselības aprūpes centrā strādā zobārste, kura par valsts finansējumu apkalpo arī bērnus,” stāsta izpilddirektors un uzsver, ka mediķiem par pašvaldības telpām īres maksa ir simboliska. Tiek segti arī elektrības izdevumi. Savulaik, lai uzlabotu piekļuvi, pilsētā ēkā, kur pieņēma ģimenes ārsts, tika ierīkota nobrauktuve, lai varētu iekļūt cilvēki ratiņkrēslos, labiekārtota ģimenes ārsta prakses vieta Augšlīgatnē.

Novadniekiem nopietnāku veselības problēmu gadījumā ir privilēģija – Augšlīgatnē ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības punkts.

 

Kultūras darbinieki rod risinājumus

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 22.07.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Kultūras darbiniekiem šī gada pavasaris un vasaras sākums, kad tradicionāli rīko dažādus pasākumus, bija klusuma laiks. Daudzās pašvaldības šie speciālisti izmantoja kārtējo atvaļinājumu, darīja kādus tehniskus darbus. Nu pamazām kultūras un atpūtas dzīve atjaunojas, citviet rosīgāk, dažviet apdomīgāk. Šoreiz “Druva” sarunājās ar Līgatnes novada un Priekuļu novada Mārsnēnu pagasta kultūras darbiniecēm.

Līgatnē vēlāk slēdza, ātrāk atvēra

Līgatnē kultūras un tūrisma centra darbību pandēmijas dēļ pavisam nav bijis jāapstādina. “Mums šopavasar vajadzēja izdomāt, kādā veidā uzrunāt sabiedrību laikā, kad cilvēku noskaņa ir citāda,” stāsta Dace Lielmane. “Pirmās nedēļas bija vienkāršākas, bet pēc tam vajadzēja padomāt, kā iekustināt cilvēkus kaut kur doties. Tieši doties, lai šis laiks nav tik drūms. Tāpēc Līgatnes kultūras namu vēlāk nekā citur slēdzām un diezgan ātri apmeklētājiem atkal atvērām. Te varēja atnākt arī uz izstādi. Turklāt ārkārtējās situācijas laikā Līgatnes dabas takās no citurienes ieradās ļoti daudz cilvēku.”

Lieldienu tradīcijas šogad nederēja, kultūras darbinieki atrada risinājumu, piedāvāja foto orientēšanos pa Līgatnes apkārtni. Lai gan Lieldienās diez cik labs laiks nebija, cilvēku atsaucība izrādījās liela. Sekojis 4. maijs ar Baltā galdauta svētkiem. Tika nolemts Līgatnē meklēt tā laika aculieciniekus, lai apkopotu atmiņas. Izrādījās, ka daudziem ir, ko atcerēties. Tajā laikā pirms trīsdesmit gadiem Līgatnē noticis folkloras festivāls. Tā laika bērni, tagad pieaugušie, kā 4. maijā vietējie muzikanti spēlējuši estrādē.

Vasaras saulgriežos novadā rīkots brīvdabas kino ar pikniku. Licies, ka Līgatnei tas piestāv – vasaras vakarā paskatīties sen aizmirstu kino. Bijusi arī pūtēju orķestra muzicēšana.

Tagad kultūras darbinieki gatavojas tam, ka augustā Līgatnē notiks vides festivāls “Deja”. Ieradīsies horeogrāfi no Rīgas, kuri veidos performances. Parasti uz šo festivālu braucot arī horeogrāfi no citām valstīm. Kā tas būs, laiks rādīs, bet līgatnieši tikšot iepazīstināti ar vides deju. Jau sarīkotas meistarklases, atsaucība bijusi. 

Muzikāls pikniks Mārsnēnos

Priekuļu novada iedzīvotājiem labi zināmā Mārsnēnu estrāde, lai arī vēlāk nekā citkārt, tomēr sāks vasaras sezonu. Sestdien, kad pie savējiem pagastā atbrauks mārsnēnieši no citiem novadiem, lai svētdien pulcētos kapusvētkos, uz ciema estrādi aicināta grupa “Putukvass”. “Aicinām dziedāt un dejot kopā ar “Putukvasu”, līdzi ņemiet “groziņus”, sedziņas, ģimeni un draugus!” tāds ir pagasta pārvaldes aicinājums pašvaldības mājaslapā.

Līdz šim pirms kapusvētkiem Mārsnēnos rādīta amatierteātru brīvdabas izrāde, šī vasara būs izņēmums. “Teātri nav jaunus darbus iestudējuši, tad nu tās vietā Mārsnēnos būs muzikāls pikniks. Aicināju spēlēt ansambli no Alūksnes, bet skatītāji sēdēs zālītē uz pašu atnestām sedziņām, ģimenes lokā, katrai groziņš ar cienastu būs līdzi. Protams, ievērosim noteikumus. Alūksniešus izvēlējos, jo viņi ir forši puiši un diezgan daudz dzied grupas “Apvedceļš” dziesmas. Tad jau redzēs, kā cilvēki sanāks vakarā pirms kapusvētkiem. Dziedāsim, dejosim, tas būs koncerts un balle kopā. Vienkārši atkal kopā sanākšana pēc ilgāka laika,” stāsta tautas nama vadītāja.

Mārsnēnu kapsēta ir sena, to var redzēt pēc varenajiem kokiem un mūra, kas to apskauj. “Kapsēta vienmēr ir skaista. Ja kaut kas palicis nesakopts, citi pamana un paveic, kas nepieciešams. Ne tikai Mārsnēnos tāda kultūra. Ja pabrauc pa Latviju, tad redzams, ka kapi ir sakopti. Pat ļoti,” teic Santa Kalniņa un atgādina: “Mārsnēnu vārds saistībā ar saslimšanu veco ļaužu pansionātā šogad izskanēja ļoti tālu. Ceram, ka institūcijas pamanīja arī ko citu – to, ka ne no vienas puses ceļš uz Mārsnēniem nav asfaltēts.” Santa Kalniņa bija arī spiesta māksliniekus brīdināt, ka ceļš uz pagastu nebūs gluds, jo laika apstākļu ietekmē bieži vien braucamā daļa ir bedrēs un bedrītēs.

 

Vairāk izsaukumu un arī pārkāpumu

Autors: Līga Salnite

Datums: 22.07.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Lai gan ceļu satiksmes negadījumos cietušo skaits aizvadītajā nedēļā ir bijis mazāks nekā iepriekšējās nedēļās un arī pašu avāriju skaits ir visai līdzīgs, tomēr notikumu statistika liecina – darba policijai tādēļ nav bijis mazāk.

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes vecākās speciālistes Zanes Vaskānes apkopotie dati par reģiona septiņos iecirkņos pieņemtajiem iedzīvotāju ziņojumiem un policijas izbraukumiem vedina domāt, ka īpaši brīvdienās kārtībsargi biežāk sastapušies ar situācijām, kurās, iespējams, pieļauti dažādi likumpārkāpumi. Cēsu iecirknī no 13. līdz 19.jūlijam reģistrēti 127 gadījumi, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Izsaukumi, kas rezultējušies ar policijas amatpersonu izbraukšanu, nedēļas laikā bijuši 107. Izņemot maija nogali un Jāņu brīvdienas, vidējā izsaukumu intensitāte pēdējā laikā bijusi 60-70 ekipāžu izbraukumi nedēļā. Iespējams, tas saistīts ar vēsturiskajā Cēsu rajonā vairākās vietās, tostarp arī Cēsu pilsētā, notikušajiem svētkiem, kā arī pēkšņi iestājušos īpaši silto laiku.

Arī ceļu satiksmes pārkāpumu pagājušajā nedēļā konstatēts ievērojami vairāk. Visā Vidzemē kopš pagājušās pirmdienas reģistrēti 525 administratīvie pārkāpumi, Cēsu iecirkņa apkalpojamajā teritorijā nedēļas laikā fiksēti 96 pārkāpumi, teju divkārt vairāk nekā vidēji līdz šim, izņemot Jāņu brīvdienās ikgadēji pieredzēto. Par atļautā ātruma pārsniegšanu sodīti 39 autobraucēji, vēl četri – par braukšanu dzērumā.

Ceļu satiksmes negadījumu skaits visā Vidzemē ir lielāks nekā iepriekšējās nedēļās, taču vēsturiskā Cēsu rajona teritorijā situācija izrādījusies mierīgāka, bijuši tikai divi negadījumi. Par pirmdien Cēsīs no automašīnas piekabes izslīdējušo un garāmgājējam uz kājas izkritušo loga paneli jau stāstījām piektdienas numurā, savukārt sestdien, 18.jūlijā, Līgatnes pagastā uz autoceļa Sigulda – Vildoga – Līgatnes papīrfabrika no velosipēda kritusi sieviete. Neveiksmīgajā kritienā gūti arī miesas bojājumi, un riteņbraucēja nogādāta apskatei medicīnas iestādē.

 

Smagas traumas gūst visos vecumos

Autors: Iveta Rozentāle

Datums: 22.07.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Atkal vasarai raksturīgas traumas mūspusē guvuši bērni, bet arī pieaugušie atpūšoties nav apdomājuši riskus. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze Bračka informē, ka 13. jūlijā Cēsīs piecgadīgs puisēns, lēkājot pa batutu, neveiksmīgi piezemējies, gūstot galvas traumu, nogādāts Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā. Sniedze Bračka norāda, ka šis gadījums parāda, lai gūtu traumas, nav jāizkrīt no batuta: “Zēni labprāt taisa trikus, lēcienus, arī pārgalvīgus, mazie noskatās un dara līdzi, diemžēl gūstot nopietnas traumas.” Savukārt 15. jūlijā Cēsu skeitparkā 15 gadīgs pusaudzis, braucot ar skuteri, kritis. Viņš Cēsu klīnikā nogādāts ar smadzeņu satricinājumu un galvas traumu. Dienu vēlāk tepat pilsētā 17 gadus vecs jaunietis, neuzmanīgi darbojoties ar degšķidrumu, tam uzliesmojot, guvis smagus apdegumus abām kājām, stacionēts Valsts apdegumu centrā.

16. jūlijā Līgatnes novadā 22 gadus jauns vīrietis, lecot uz galvas ūdenskrātuvē, guvis komplicētu muguras un galvas traumu. Sniedze Bračka vērtē, ka diemžēl sekas šādām traumām ir ļoti nopietnas: “Ārsti nepārtraukti atgādina, lai cilvēki nelec uz galvas ūdenī, vēl jo vairāk nepārliecinoties, cik sekla vai dziļa ir vieta. Ir kampaņas, dokumentālas filmas, kur cilvēki invalīdu ratiņos stāsta par savu nelaimīgo pieredzi, lai pasargātu citus, tomēr arvien kāds grib pārliecināties, vai tā tiešām ir.”

Savukārt 52 gadus vecs vīrietis Priekuļu novadā 18. jūlijā guvis komplicētu abu plaukstu traumu, jo pieskāries pie paraplāna propellera. Cietušais nogādāts Mikroķirurģijas centrā, jo pirksti bija gan lauzti, gan tos bija nepieciešams daļēji vai pavisam amputēt.

 

Cer uz Rīgu

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 22.07.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Noslēgusies deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, kandidātu vidu arī seši, kuri savu dzīves vietu norādījuši mūsu puses novados – Cēsīs, Līgatnē, Priekuļos un Vecpiebalgā.

Jaunās konservatīvās partijas sarakstā ar 44.numuru startē Alise Ozola (Cēsu novads), Latvijas Republikas Saeimas sekretāre. Vēl var piebilst, ka šajā sarakstā ar 14.numuru startē rīdzinieks Mārcis Kūlis, kurš strādā par mūzikas skolotāju Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā.

Sarakstā, ko iesniegusi Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Reģionu apvienība, ar 50.numuru startē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vecākā eksperte Māra Bērziņa no Līgatnes novada.

Jaunākais kandidāts no mūsu puses ir 2001.gadā dzimušais skolnieks Ralfs Jānis Bērzkalns no Vecpiebalgas novada, kurš ar 55.numuru startē partijas “Jaunā Vienotība” sarakstā.

Divi kandidāti rodami sarakstā, ko iesniegusi politiskā partija “Alternative”. Ar 27.numuru startē RiharsRomušs (Priekuļu novads), SIA“Bite Latvija Retail” pārdošanas speciālists, bet ar 57.numuru – Līgatnes novadā dzīvojošais Slava Mihļenāts, SIA “Auto Slava” strādnieks.

Partijas “Vienoti Latvijai” sarakstā ar 11.numuru startē pašnodarbinātā Inga Skopāne (Cēsu novads).

 

Meklē pārmaiņas

Datums: 24.07.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Izglītība

“Skola 2030” redzējums par skolēnu:

Jaunietis gūst mūsdienīgas lietpratības izglītību un kļūst par personību ar pašapziņu, kurš ciena un rūpējas par sevi un citiem; lietpratēju izaugsmē, kam mācīties nemitīgi un ar aizrautību ir kļuvis par ieradumu; atbildīgu sabiedrības dalībnieku, kurš iedziļinās, līdzdarbojas un sadarbojas, un radošu darītāju, kurš ievieš inovācijas.

* * *

Izglītības iestāžu avangards

Vispārējās frāzes par jaunu laikmetu un tā kardināli atšķirīgajām prasībām, ar kurām sadzīvot nāksies šodienas skolēnam, šķiet jau nodeldētas. Raugoties no malas uz pārmaiņām skolu darbā, ne uzreiz top skaidrs, kas tad īsti ir tas mērķis, uz ko Latvijas izglītības sistēma virzās, un kā tas turpinās mainīt ikdienu izglītības iestādēs. Šajā rakstā neizklāstīsim tik daudz tehniskās detaļas, kā iepazīstināsim, kas jaunā mācību satura koncepcijā ir vidējo izglītību ieguvuša jauna cilvēka kvalitāšu vēlamais apveids un kā šo mērķi iecerējušas sasniegt vairākas vēsturiskā Cēsu rajona skolas - mūspuses pašvaldību atbalstītie izglītības jomas tāllēcēji.

* * *

Rakstura veidošana

Lai gan uz kompetencēm balstītās izglītības princips pats par sevi stāsta par mācību satura gandrīz pilnīgu saplūšanu ar audzināšanas procesu, tomēr skolas darba attīstības plānu būvēšanā ir samanāms, kurš no šiem stūrakmeņiem katram izglītības iestādes vadītājam tuvākais. Aizvien biežāk publiskajā telpā, runājot ne tikai par nākotnes, bet jau par šodienas cilvēkam vēlamajām kvalitātēm, izskan līdera jēdziens dažādos locījumos. Protams, nav iespējams visiem kļūt par līderiem burtiskā nozīmē, tomēr mūspusē ir vismaz divas skolas, kurās līderim piemītošās domāšanas stratēģijas ieaudzināšana izvēlēta kā pamats jaunākās paaudzes izglītošanā.

Ar Cēsu novada pašvaldības Izglītības pārvaldes izglītības satura un kvalitātes vadītājas Ramonas Urtānes gādību Cēsu Pilsētas vidusskola šogad saņēmusi vietvaras finansiālu atbalstu starptautiski aprobētas programmas “Līderis manī” uzsākšanai. Jau gada sākumā “Druva” rakstīja par šīs programmas pamatnostādnēm - personības efektivitātes principiem un arī “veiksmīgu cilvēku septiņiem paradumiem”. R.Urtāne skaidro, ka programma vērsta uz bērna un jaunieša tieši personīgo izaugsmi, piemetinot - Latvijas skolu vidē tās izmantošana pagaidām vēl ir retums. Vidusskolas direktores vietniece un atbildīgā par “Līderis manī” īstenošanu šajā skolā Ineta Lāce-Sējāne “Druvai” pastāstīja, ka patlaban turpinās pedagogu mācības, bet audzēkņi ar personības pilnveides principiem sāks iepazīties jaunajā mācību gadā.

Nenoliedzami, šī mācību un attieksmes koncepcija vairāk saistās ar audzināšanas darbu, tātad vistiešākajā veidā metodikas principus var izmantot klašu audzinātāji, taču, uzsver I.Lāce-Sējāne, par “Līderis manī” padomu ieviešanu un apjomu tieši savā darbā katrs pedagogs pieņems lēmumu pats.

Kā visgrūtāko principu šajā programmā skolotāja uzsver “sākšanu ar sevi”. “Mēs kaut kā esam pieraduši, ka mums jāpatīk citiem, ka jāsacenšas, un tādēļ arī nereti kādā brīdī noplīstam,” pārdomās dalās I.Lāce-Sējāne, uzsverot, ka šajā programmā saskata iespēju stiprināt jauniešu pašapziņu un motivāciju. Lai jaunais cilvēks sāktu atpazīt tos mērķus, kurus vēlas sasniegt pats, nevis tos, kurus par vajadzīgiem uzskata vecāki vai kāds cits. Arī metodikas apguvē izvirzīta prioritāte katram pedagogam pašam apgūt darbu ar sevi un tikai tad vērtēt, vai un kādā veidā šīs idejas ir piemērotas konkrētai klasei vai pat konkrētam audzēknim.

*

Kā iepriekš esam stāstījuši, Amatas novada Drabešu Jaunā pamatskola programmu “Līderis manī” ieviesa jau 2018.gadā, divos mācību gados personīgās efektivitātes principi integrēti visos mācību priekšmetos 1. līdz 5.klases skolēniem. Jaunās pamatskolas direktore Kristīne Paisuma atklāja, ka no septembra plānots šajā programmā iekļaut arī piecus un sešus gadus vecos pirmsskolēnus. Ar programmas rezultātiem - skolēnu prasmi novērtēt situācijas, izvirzīt mērķus un savu vietu kādu notikumu kontekstā - iestādes vadītāja ir ļoti apmierināta. Kā interesantu piemēru K.Paisuma min kādas ģimenes stāstīto ārkārtējās situācijas sākumā, kad vecākus pēkšņajās pārmaiņās pārņēmis izmisums par darba pienākumiem, bērnu pieskatīšanu un sadzīviskiem sarežģījumiem. Otrās klases bērns mierīgi pavaicājis: “Mammu, vai tas ir tavs ietekmes loks?” Šī situācija nākusi kā apliecinājums, ka bērni ir uztvēruši pret pašu spēkiem saudzīgākas un vienlaikus efektīvākas domāšanas stratēģiju, tās atslēgas vārdus, jo nav lietderīgi tērēt savus resursus notikumiem, kurus nevari ietekmēt. K.Paisuma arī apstiprināja, ka jau izdodas īstenot redzējumu par skolu kā Drabešu kultūrizglītības centru, kam svētību pirms pāris gadiem deva pašvaldība. Skolas vidi aktīvi izmanto Amatu māja, un tur arī šovasar notiek, piemēram, pastalu gatavošanas meistarklases un aušanas nodarbības.

* * *

Neizbēgamās tehnoloģijas

Savukārt Jaunpiebalgas novada pašvaldība šogad novirzījusi krietnu devu budžeta līdzekļu tieši tehnoloģisko iekārtu papildināšanai vietējā izglītības iestādē. Jaunpiebalgas vidusskolas direktors Arnis Ratiņš stāsta, ka nupat izveidota jauna informātikas klase tieši sākumskolas audzēkņiem, nomainīti novecojušie datori pedagogiem un iegādātas divas digitālās iekārtas specializēto priekšmetu pilnvērtīgākai apguvei. Direktora vietnieks informācijas tehnoloģiju jomā Jānis Šāvējs “Druvai” paskaidroja - vēl norit iepirkuma procedūras pēdējās formalitātes, taču augustā plānots skolā uzstādīt no datora vadāmo frēzi un bioloģijas kabinets tiks aprīkots ar interaktīvo ekrānu, kā arī bezvadu kameru, lai, piemēram, veicot neliela izmēra laboratorijas darbu, būtu iespējams to filmēt un uz ekrāna parādīt visiem audzēkņiem. Ar programmatūru vadāmā frēze ļaušot pašam radīt dizainu un izgriezt noteiktas formas no saplākšņa, organiskā stikla un vieglajiem metāliem. J.Šāvējs gan atzīst, ka, viņaprāt, šādas iekārtas nonākšana skolā ir neizbēgams solis, jo darbs un tās principu iepazīšana pat ir iestrādāti jaunajā mācību saturā. Taču viņš piemetina, ka tam ir vēl savi papildu ieguvumi - skolēns pats varēs izgatavot figūras, piemēram, ģeometrijas vai fizikas uzdevumu risināšanai, kā arī vidusskolēni varētu izstrādāt dizainu pirmsskolēnu rotaļnodarbību atribūtiem. Tuvākajā nākotnē vēl iecerēts skolai sagādāt 3D printeri.

Šādi uzlabojumi kopumā prasījuši ap 23 tūkstošiem eiro, pastāstīja A.Ratiņš. Jāpiebilst, vidusskola tiešām patlaban bauda pašvaldības atbalstu. Papildu jau šovasar skolas ēkā notiekošajai apkures sistēmas renovācijai (ap 40 tūkstoši eiro) vietvara tik tikko (pagājušajā nedēļā) piekritusi segt arī ceļu satiksmes noteikumu teorijas pasniedzēja darba samaksu un vēl brīvpusdienas vidusskolēniem, kuriem vienīgajiem skolā līdz šim tās netika nodrošinātas.

* * *

Pieredzes bagāža jau skolā

  Jau pavasarī, stāstot par Valsts izglītības satura centra īstenotā projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola 2030) virzīto vidusskolu specializāciju, “Druva” vēstīja par Līgatnes novada vidusskolas ambiciozo plānu radīt jaunu vidējās izglītības produktu, kas potenciāli spētu piesaistīt pamatskolu beidzējus arī no citiem novadiem. Pretenciozais nosaukums Jauno līderu skola ietver ideju par jau vidusskolas gados ieliktu stipru pamatu jaunieša nākotnes profesijai vides pārmaiņu un viesmīlības pakalpojumu jomā. Šīs novada skolas jauninājums gan pagaidām attieksies tikai uz septembrī 10.klasi uzsākušajiem, taču mācību pārplānošanas un tajās iesaistīto cilvēku resursu apjoms ir iespaidīgs.

Vidusskolas direktore Saiva Vītola “Druvai” pastāstīja, ka iestādes kolektīvs jau ilgāku laiku bijis pārdomās, kas ir tas jaunais ceļš, kas būtu piemērots tieši viņu skolai. Pērn rudenī kādā tikšanās reizē S.Vītolai pārdomas par jēgpilnu šodienas vidējo izglītību atklājis vietējais uzņēmējs un atpūtas kompleksa “Zeit” saimnieks Marģers Zeitmanis. Tas bijis ārējais stimuls īstajā brīdī, ik nedēļu tiekoties ar pašvaldības vadību un potenciālajiem sadarbības partneriem, attīstīta koncepcija, kur vidējās izglītības saturs sapludināts ar profesionālo pilnveidi. Pēc absolvēšanas jaunietis gan vēl nesaņems attiecīgās jomas speciālista diplomu, taču apgūtie kursi būs ņemami vērā akadēmiskajās vai jau profesionālajās gaitās.

Tas nozīmē, ka ne tikai sagrupētas apgūstamās disciplīnas un iekļauti kādi jauni mācību priekšmeti, bet katru semestri, lai mācītos zināšanas pielietot, sarunātas prakses vietas uzņēmumos un laboratorijās, bet konkrētu prasmju apgūšanai uzaicināti pasniedzēji no Vidzemes Augstskolas, biznesa augstskolas “Turība”, Latvijas Universitātes un Latvijas Kultūras koledžas.

  Kā vienu piemēru S.Vītola min - ne vienmēr aizdomājamies, ka arī viesmīlības pakalpojumu sniedzējam ir svarīga uzstāšanās prasme. Lai slīpētu šīs iemaņas, vidusskolēni strādās režisoru vadībā un izmēģinās spēkus arī uz skatuves. Sadarbības partneru lokā ir arī Dabas aizsardzības pārvalde, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “ZAAO”, “Ģimenes zobārstniecība”, rehabilitācijas centrs “Līgatne”, jau pieminētais “Zeit”, kā arī Priekuļu pusē esošais Vides risinājumu institūts. Kā neformālā izglītība jaunajā konceptā skolēniem tiks piedāvāta iespēja apgūt B kategorijas autovadītāja apliecībai nepieciešamās zināšanas. Līderu skolas vīzija ietver arī regulāru dažādu industriju speciālistu, līderu un iedvesmotāju meistarklases un vieslekcijas. Divas šādas autoritātes arī piekritušas kļūt par šo audzēkņu tādiem kā krustvecākiem. Vides un klimata virzienā tas būs biologs, žurnālists un raidījumu veidotājs Māris Olte, savukārt viesmīlības jomā - “Zeit” izveidotā Tīklu parka vadītāja Alise Koļesņikova.

  Lai gan Jaunā līderu skola jau izskanējusi medijos un iestādes komanda meklē dažnedažādus kanālus tās iespēju izplatīšanai, pagaidām vairāk jūtama interese, ne ģimeņu pārliecinoša gatavība mesties jaunajā piedāvājumā. “Tā problēma diemžēl pastāv - Līgatne nav gluži satiksmes mezglā, un jauniešiem, kas nedzīvo novadā, jāmeklē arī izmitināšanas risinājumi,” norāda S.Vītola, atzīstot, ka kopmītnes šeit nav, skola var palīdzēt atrast viesģimenes, taču jau ir vecāki, kas interesējas par iespējām īrēt mitekli bērnam uz mācību laiku. Jautājumi par jauno piedāvājumu bijuši arī no ģimenēm Valmierā, Pierīgā, taču direktore pieļauj, ka nedaudz arī attur koncepcijas svaigums - vecākiem vē lnav iespējas pārliecināties, kas tas ir. Tādēļ jo vairāk apņēmīgi S.Vītola sola: “Visu, ko esam apsolījuši jaunajiem vidusskolēniem, arī nodrošināsim neatkarīgi no tā, cik daudz viņu būs!” Vēl vasaras vidū pieteikumu skaits liek domāt, ka abu novirzienu audzēkņi daļu mācību tomēr pavadīs kā viena klase.

 

Aļņa bērns priecājas

Datums: 24.07.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Vaļas brīdim

Līgatnes dabas taku dabas aizsardzības vecākā speciāliste Velga Vītola savā feisbuka vietnē ik pa laikam ievieto fotostāstus par dzīvniekiem, kas ir viņas pārziņā. Nesen viņa savus sekotājus iepriecināja ar aļņu mazuļu fotogrāfijām, alnīši pasaulē nākuši šopavasar. Velga Vītola raksta: “Vasaras viducī.., bērnībā..! Kad zāle vēl zaļa un gara, pasaule plaša un brīnumu pilna!”.

 

Gala pietura vidējai izglītībai

Autors: Līga Salnite

Datums: 24.07.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Šodien skolas saņem vispārējās vidējās izglītības sertifikātus, lai tuvākajās dienās tos nodotu audzēkņiem kā apliecinājumu ļoti nozīmīga dzīves posma noslēgumam.

Jau daudzus gadus šie sertifikāti ar tajos iekļauto valsts gala pārbaudījumu novērtējumu nākuši krietni vēlāk par tradicionāli ierasto izlaidumu laiku, taču COVID-19 pandēmijas dēļ noteiktā ārkārtējā situācija viesusi zināmas izmaiņas, vairākās skolās lemts par svinīga pasākuma atlikšanu uz vasaras otro pusi - līdz ar oficiālā izglītības apliecinājuma saņemšanu.

Valsts izglītības satura centrs izsūtījis aicinājumu visu vietvaru izglītības pārvaldēm pēc vidējās izglītības sertifikātiem ierasties Rīgā 24.jūlija rītā, “Druvai” pastāstīja Cēsu novada pašvaldības Izglītības pārvaldes izglītības satura un kvalitātes vadītāja Ramona Urtāne. Kad sertifikāti būs atvesti uz Cēsīm tos, visticamāk, jau ap pusdienlaiku saņems skolu direktori.

Pašu izglītības iestāžu vadītāju ziņā palicis, vai līdz ar sertifikātu izsniegšanu absolventiem rīkot ko līdzīgu tradicionālajam 12. klases izlaidumam vai izšķirties par citu risinājumu. “Druvas” apzinātie mācību iestāžu vadītāji lielākoties nosliekušies svinīgo pasākumu atlikt līdz sertifikāta izsniegšanai, vienīgi Priekuļu vidusskolā jau jūnija vidū bijis sirsnīgs atvadīšanās pasākums un jaunnedēļ absolventi tiks uzaicināti individuāli saņemt šo izglītības apliecinājuma dokumentu. Vidusskolas direktores vietniece Anita Skrastiņa, stāstot par lēmumu emocionāli noslēgt mācības pirms Jāņiem, atzīmēja, ka daļa šī gada absolventu jau sākuši strādāt.

Lietišķāk vidējās izglītības sertifikāta saņemšana tiek uztverta Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā, kur audzēkņiem pēc vispārējās programmas apguves un valsts gala pārbaudījumu nokārtošanas jāmācas vēl gads un jāapliecina profesionālās ievirzes programmā apgūtais, lai no tiesas varētu sevi saukt par vidusskolas absolventiem. Iestādes direktors Vigo Račevskis “Druvai” apliecināja, ka šajā ziņā COVID-19 neko nav mainījis - 3.kursa beidzēji saņems sertifikātus, bet izlaidums jāgaida līdz 4.kursa noslēgumam. Šī gada beidzējiem tas bijis 3.jūlijā un tāpat kā kvalifikācijas eksāmeni visa jūnija garumā nebija publisks pasākums.

Tūliņ pēc sertifikātu saņemšanas skolā svinīgs brīdis iecerēts četrās vēsturiskā Cēsu rajona vidējās mācību iestādēs. Jau agrā pēcpusdienā neliels svinīgais brīdis ieplānots Līgatnes novada vidusskolā, stāsta direktore Saiva Vītola, paskaidrojot, ka tik agrs laiks noteikts pēc ģimeņu lūguma. Šogad vidusskolu absolvēs astoņi audzēkņi. “Miniatūrs svinīgs pasākums kopā ar vecākiem,” šodien gaidāmo raksturo iestādes vadītāja, vienlaikus dekorējot izlaidumam paredzēto telpu.

Nītaures vidusskolā “Druvai” pavēstīja, ka šogad 12.klasi absolvē vien pieci skolēni un par īpašāku atvadu brīdi klasē parūpēšoties audzinātāja. Vakarpusē kopā ar vecākiem vidējās izglītības posma noslēgumu atzīmēs arī Vecpiebalgas vidusskolas 12.klases beidzēji, kopskaitā ducis, pavēstīja iestādes direktore Ilona Strelkova. Ja laikapstākļi piektdienas vakarā būs vēlīgi, Cēsu Valsts ģimnāzijas 83 absolventiem izlaidums noritēs ārā, stāsta izglītības iestādes direktore Gunta Bērziņa. “Ar visu svinīgo uzrunu un pat nelielu koncertiņu,” apņemšanos sarūpēt jauniešiem izlaiduma gaisotni apstiprina ģimnāzijas vadītāja, gan pieļaujot rezerves risinājumus, ja tomēr īpašo brīdi izjauks lietus.

Arī Jaunpiebalgas vidusskolas septiņiem beidzējiem izlaidums iecerēts ārā. Sestdien, 25.jūlija vēlā pēcpusdienā, uz svinīgo brīdi ģimenes aicinātas skolas estrādē. “Tā pēdējos gados ir mūsu mazākā 12.klase, bet šajos apstākļos, var teikt, pat paveicies - pasākums ārā ar visiem ciemiņiem diez vai spēs sasniegt tūkstoš cilvēku slieksni,” ironiski uz pandēmijas rezultātā radušos situāciju raugās skolas direktors Arnis Ratiņš. Arī Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā jau jūnijā bija skaidrs, ka izlaidums norisināsies īsi pēc sertifikātu saņemšanas - katrai no abām paralēlklasēm savā dienā.

 

2020-07-27
Laika ziņas
Aptaujas