Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Jaundzimušie no 26. janvāra līdz 24. februārim

Datums: 27.02.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Ģimene

Amatas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēta meitene Līga un zēns Mārtiņš.

Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti seši jaundzimušie: meitenes Adele, Elīna un zēni Davids, Alekss Larss, Armands, Alberts.

Līgatnes novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēta meitene Jete un zēns Pauls.

Pārgaujas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti pieci jaundzimušie: meitenes Marta, Alīna, Marija un zēni Jēkabs un Rolands.

Priekuļu novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti trīs zēni: Ģirts, Marsels, Bruno.

Vecpiebalgas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēts viens jaundzimušais - Kārlis.

Jaunpiebalgas novada Dzimtsarakstu nodaļā trīs jaundzimušie, divi zēni un meitene.

http://news.lv/Druva/2019/02/27/jaundzimusie-no-26-janvara-lidz-24-februarim

 

Suņu saimnieki kļūst atbildīgāki

Autors: Monika Sproģe

Datums: 27.02.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Lai gan normatīvi nosaka, ka visiem suņiem, kas sasnieguši sešu mēnešu vecumu, līdz 2017. gada 1. janvārim bija jābūt implantētai mikroshēmai (čipam) un reģistrētiem Lauksaimniecības datu centra (LDC) datubāzē, vēl arvien dzirdam par gadījumiem, kad suns nav bijis reģistrēts.

Tiesa, nav skaidrības, cik tad suņu valstī vispār ir, kamēr nav nodrošināta visu suņu apzīmēšana ar mikroshēmām un reģistrācija datu centra datubāzē, precīzs suņu skaits nav zināms. Pieņemot lēmumu par obligātu suņu čipēšanu, tika paredzēts, ka tā ļaus novērst klaiņojošu suņu problēmu un nodrošinās dzīvnieku īpašnieku bezatbildīgas darbības uzraudzību, taču klejojoši suņi arvien nav retums, īpaši lauku teritorijās.

2017. gadā čipēšanas jautājums bija aktualizēts un Zemkopības ministrija vēstīja, ka šīs prasības uzraudzību un kontroli nodrošināšot vietējās pašvaldības saskaņā ar saviem saistošajiem noteikumiem, bet Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) to veiks tikai veterinārās uzraudzības objektos. Taču jau tobrīd gan PVD, gan vairāku pašvaldību policijas darbinieki jutās nedaudz izbrīnīti, sakot, ka šādas kontroles neesot to pamatnodarbošanās, labākajā gadījumā tikai viens no dienesta pienākumiem, turklāt ar esošajiem cilvēkresursiem kaut ko tik vērienīgu kā katra suņa pārbaudi bija grūti iztēloties.

PVD sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Meistere “Druvai” paskaidroja, ka dienesta darbinieki nepārbauda visus suņu turētājus, pārbaudēs dodas, ja saņemtas sūdzības par iespējamiem labturības prasību pārkāpumiem. Pārbaudē PVD inspektors arī pārliecinās, vai suns ir čipēts un reģistrēts LDC. Ar pašvaldības policiju PVD sadarbojoties gadījumos, ja policijai vai dienestam nepieciešama palīdzība, PVD ar pašvaldības policiju ar datiem par apsekotajiem dzīvniekiem neapmainās, proti, pašvaldības policija neredz, vai PVD jau pārbaudījis konkrēto dzīvnieku.

“Kolēģu novērojumi liecina, ka saimnieki tomēr ievēro noteikumus un suņus arvien vairāk gan čipē, gan reģistrē — īpaši tad, ja ģimenē ienāk kucēns. Lielākas problēmas ir ar vecajiem suņiem. Turklāt pilsētā, izvedot suni pastaigā, saimnieki biežāk apzinās riskus, tāpēc cenšas sakārtot formalitātes. Domāju, lielākas problēmas ir laukos, kur gadiem pierasts, ka suņi skraida brīvsolī un doma par reģistrēšanu dažam varētu šķist muļķīga,” vēsta Cēsu pašvaldības policijas priekšnieka vietniece.

Tiesa, I. Rudzīte apliecināja, ka 2018. gadā vairāki saimnieki tomēr saņēmuši sodu vai mutisku brīdinājumu, taču suņu pārbaude veikta uz kāda negadījuma fona, proti, suns bijis agresīvs, skraidījis nepiesiets vai klaiņojis vairākas dienas, līdz nonācis patversmē. Tāda apzināta došanās pie suņu saimniekiem, lai pārliecinātos par situāciju, līdz šim nav notikusi.

Pēc Eiropā pieņemtas aprēķinu formulas – uz desmit iedzīvotājiem tiek skaitīts viens suns. Mūsu valstī tie būtu nedaudz mazāk kā 200 000 suņu, taču Ministru kabineta (MK) noteikumu "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība" anotācijā lēsts, ka aptuvenais suņu skaits valstī ir 160 000.

Saskaņā ar likumu fiziskām personām par pirmreizēju pārkāpuma konstatēšanu pienāksies sods 7—210 eiro apmērā, bet, atkārtoti konstatējot pārkāpumu, jau 210—350 eiro. Savukārt juridiskām personām par pirmreizēju pārkāpuma konstatāciju 15 —350 eiro apmērā, bet atkārtota pārkāpuma gadījumā 350 — 700 eiro.

***

Fakti

Vēsturiskā Cēsu rajona novados reģistrēto suņu skaits:

Amatas novadā – 592

Cēsu novadā — 860

Jaunpiebalgas novadā — 144

Līgatnes novadā – 293

Pārgaujas novadā — 362

Priekuļu novadā 602

Raunas novadā — 282

Vecpiebalgas novadā – 340

Avots: Lauksaimniecības datu centrs

PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes darbības 2018. gadā saistībā ar mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasībām vēsturiskā Cēsu rajona teritorijā:

  • Pārvalde saņēmusi 16 sūdzības par pārkāpumiem labturības jomā, pārkāpums konstatēts vienā gadījumā.
  • Kopumā pārbaudīti 25 suņi, no tiem:
    • astoņi nav bijuši apzīmēti ar mikroshēmu un reģistrēti,
    • vienā gadījumā uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā, jo dzīvnieks ne tikai nav bijis apzīmēts ar mikroshēmu un reģistrēts, bet konstatēta arī cietsirdīga izturēšanās pret dzīvnieku. Suns izņemts un nogādāts patversmē,
    • piecos gadījumos par konstatētajiem suņu reģistrācijas pārkāpumiem piemērots brīdinājums, ja pārkāpumi netiks novērsti, noteiktajā termiņā suņi tika reģistrēti,
    • pārējos divos gadījumos, kad tika konstatēti ar suņu reģistrēšanu saistīti pārkāpumi, tika noteikts neatbilstību novēršanas termiņš, un noteiktajā laikā pārkāpumi tika novērsti.

http://news.lv/Druva/2019/02/27/sunu-saimnieki-klust-atbildigaki

 

Karnevāls Līgatnē

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 27.02.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Tie, kuri aizvadītajā sestdienā aizbrauca uz Līgatni, mājās atgriezās sārtiem vaigiem un priecīgi. Te pirmoreiz notika karnevāla lustēšanās.

“Ziema ir kanevālu laiks, prieks, ka bija cilvēki, kuri karnevālam bija gatavojušies, darinājuši sarežģītas maskas,” stāsta Līgatnes Kultūras un tūrisma centra vadītāja Daina Klints. Pasākuma dalībniekiem bija iespēja doties ekskursijās Zaķa, Pirāta un citu apkārtni zinošu gidu pavadībā, daudzi viesi to izmantoja. Netraucēja putenis un ledainās takas.

Daina Klints atzīst, ka gaidījuši vairāk viesu, visticamāk, ierasties atturēja laikapstākļi. “Domājam, ka karnevāla lustēšanās varētu kļūt par tradīciju. Līgatne atdzīvojās, lustēšanās jau nekad nav klusa,” saka D. Klints un atzīst, ka ieceri atzinīgi novērtēja tie, kuri bija atbraukuši un, protams, līgatnieši.

Dienas garumā apmeklētājiem piedāvāja dažādas nodarbes, par kurām gādāja Līgatnes dabas taku darbinieki, vietējie uzņēmēji. Viņi arī sarūpēja bagātīgas balvas interesantāko masku veidotājiem.

Karnevāla lustēšanās noslēdzās ar gājienu uz estrādi un uguns šovu.

http://news.lv/Druva/2019/02/27/karnevals-ligatne 

 

Saprātīga palīdzība dzīvniekiem

Autors: Līga Eglīte

Datums: 27.02.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Vide

Katru gadu pavasaros iedzīvotāji interesējas, kam un kur var atdot atrastus savvaļas dzīvnieku mazuļus un putnus. Dabas sargātāji skaidro, plašsaziņas līdzekļos māca un audzina, bet paiet gads, aizmirstas, un atkal viss sākas no gala.

Cilvēks tā ir iekārtots – viņam liekas, ka nejauši atrastais putniņš vai dzīvnieciņš ir “pazaudējies”, bioloģiskie vecāki par viņu aizmirsuši un nu jāiesaista visa sabiedrība, nogādājot atradumu drošā vietā. Protams, ir gadījumi, kad savvaļas dzīvnieks ir ievainots, ielūzis ledū vai iekļuvis lamatās, putns sapinies tīklos vai makšķerauklās, taču lielākoties gluži veseli Dabas mātes pavalstnieki kļūst par cilvēku pārmērīgās žēlsirdības upuriem.

Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā rodama informācija, ka slimiem un ievainotiem dzīvniekiem ir sniedzama palīdzība, to nosaka Dzīvnieku aizsardzības likuma 7. pants. Visos pārējos gadījumos cilvēks nav tiesīgs sagūstīt savvaļas putnus un zīdītājus un turēt tos nebrīvē sev par prieku. Izņēmuma gadījumos tas ir iespējams tikai ar Valsts meža dienesta vai Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju konkrētam mērķim, nevis cilvēka labpatikas apmierināšanai. Patvaļīga dzīvnieku nešana mājās no meža ir pretlikumīga, uzskatāma par malumedībām un ir sodāma.

Nepārzinot dzīvnieku bioloģiju un paradumus, nezinātājam liekas, ka zvēru vai putnu mazuļi nonākuši bezpalīdzīgā stāvoklī, taču patiesībā ir aprūpēti. Stirnu vai briežu mamma visu laiku neguļ blakus mazulim, bet uzturas turpat tuvumā. Tāpat arī zaķene uz laiku atstāj mazos pūku kamoliņus noslēptus, kamēr pati paēd. Lielu postu nodara cilvēka iejaukšanās, cenšoties paņemt rokās, noglāstīt. Tiecoties pēc atzinības sociālajos tīklos, “dabas mīļi” pūlas šādus atradumus nofotografēt, “selfijot” komplektā ar sevi vai sarīkojot fotosesiju visai ģimenei. Rezultāts bēdīgs –zvēriņi vai putnēni pārdzīvo nenormālu stresu, bioloģiskie vecāki vairs netuvojas, un, nespējot patstāvīgi izdzīvot, mazuļi iet bojā. Tiem, kuri dosies brīvdienu pastaigās gar jūru, vērts atcerēties, ka ziņkārības dēļ nedrīkst tuvoties vai aiztikt pludmalē guļošos ronēnus.

Dabā nekas nepaliek pāri, arī smagi ievainots un mirstošs dzīvnieks nodrošina izdzīvošanas iespēju daudziem citiem savvaļā mītošajiem. Mūsu acīm apslēpta, notiek nežēlīga dabiskā izlase, atstājot sugas turpināšanai spēcīgākos, veselīgākos īpatņus, tādēļ no ligzdas izgrūstie putnēni, kam vēl cāļa dzeltenums pie knābja, nebūs izdzīvotāji. Ja savvaļas dzīvnieki nonākuši bezpalīdzīgā stāvoklī cilvēka vainas dēļ, piemēram, cietuši sadursmē ar transporta līdzekli, jāsniedz palīdzība. Dzīvnieku aizsardzības likuma 39. pantā minēts, ka vietējai pašvaldībai ir “jānodrošina bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušo savvaļas dzīvnieku izmitināšana un aprūpe, izveidojot dzīvnieku patversmes vai slēdzot līgumus ar fiziskām vai juridiskām personām par šo pakalpojumu sniegšanu”. Izņēmuma gadījumos bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušos nemedījamos savvaļas dzīvniekus nogādā dzīvnieku patversmē vai reģistrētā zooloģiskajā dārzā. Bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu plēsīgo putnu, piemēram, vanagu, pūču, ērgļu, kā arī melno stārķu un medņu, atrašanas gadījumā jāsazinās ar Latvijā pirmās savvaļas putnu rehabilitācijas stacijas izveidotāju Uģi Bergmani, zvanot 29485851.

Līgatnes dabas takās šobrīd meža dzīvnieku mazuļus nepieņem. Zvērkope Velga Vītola aicina: “Ja ieraugāt kādu zvēriņu, kuram, jūsuprāt, varētu būt nepieciešama palīdzība, iesaku vispirms piezvanīt uz Līgatnes dabas takām, konsultēties un tikai tad rīkoties. Mobilais tālrunis ir gandrīz katram. Zvaniet, bet noteikti nevediet dzīvnieku uzreiz pie mums. Uz Lieldienām parasti pirmie zaķēni jau sadzimuši. Nebeidzas mīts, ka, sak, paņemšu maziņo, paspēlēšos, atlikšu vietā, gan kāda zaķumamma nāks un pabaros. Nenāks. Arī kāds ezis ap to laiku būs pamodies. Nedrīkst nest istabā un dot pienu!”

http://news.lv/Druva/2019/02/27/sapratiga-palidziba-dzivniekiem

 

Būs jauns mācītājs

Datums: 01.03.2019

Izdevums: Staburags

Rubrika: Vietējās ziņas

Jaunjelgavas novads. Pēc divu gadu kalpošanas Jaunjelgavas, Daudzeses un Seces luterāņu draudzēs darbu beidzis mācītājs Rolands Eimanis. Turpmāk viņš Dieva vārdu sludinās Vācijā. Viņa vietā ar 10. martu stāsies mācītājs Ainārs Rendors. Šo svētdien dievkalpojumu vadīs viesmācītājs. Ainārs Rendors atvadīsies no iepriekšējās Ķempju draudzes Līgatnē un turpmāk kalpos Jaunjelgavas novada luterāņu draudzēs.

http://news.lv/Staburags/2019/03/01/bus-jauns-macitajs 

 

Dzimtu deju raksti

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 01.03.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Izklaide

Koncertā “Dejas dzirksts paaudzēs” koncertzālē “ Cēsis” satiksies Cēsu deju apriņķa kolektīvi: “Dzirnas” un “Randiņa” studija no Cēsīm, Jaunpiebalgas “Piebaldzēni”, “Zeperi” no Līgatnes, “Virpulis”, “Zelta virpulis”, “Miķelis” un “Jumis” no Priekuļiem, “Idumeja” no Straupes, “Trejdeviņi” no Raunas, “Juveris” no Dzērbenes, “Mudurainis” un “Balga” no Vecpiebalgas. Katrs kolektīvs pēc izvēles dejos divas dejas. “Koncertā satiksies paaudzes, kas mantojumā saņēmušas mīlestību uz deju,” stāsta Cēsu Deju apriņķa koordinators Uldis Blīgzna. Koncertā būs stāsti par dejotāju Gulbju – Martinsonu dzimtu no Straupes, Vītoliņu- Gobiņu dzimtu no Taurenes, Kataju-Paegļu (Priekuļi), Auziņu (Jaunpiebalga), Cīruļu (Vecpiebalga), Udrovsku un Sīlīšu (Cēsis), Pūces – Frīdbergu (Līgatne).

http://news.lv/Druva/2019/03/01/dzimtu-deju-raksti

 

Vienam piere sarkana, otram dzeltena, un pats zaļš

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 01.03.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Vaļas brīdim

Līgatnes kultūras namā ikvienu sagaida Keša un Dille. Katram viņi pievērš uzmanību, gatavi parunāties. Sarunas tonis gan atkarīgs no garastāvokļa.

Dille un Keša ir papagaiļi, abu dzīvesvieta ir kultūras nama foajē. Par viņiem galveno rūpi tur kultūras nama darbiniece Daina Birne, bet labprāt gādā arī pārējais kolektīvs.

Kešam ir 28 astoņi gadi, septiņus viņš ir Līgatnē. “ Dzīvojis ģimenē, bet papagailiene nomira. Keša kliedzis tā, ka kaimiņi sūdzējās. Putnu nodeva zoodārzā. Tad meita Inga, kura strādā Rīgā, zooloģiskajā dārzā, izdomāja, ka Keša varētu padzīvot laukos," stāsta Daina. Viņai ar zooloģisko dārzu noslēgts patapinājuma līgums.

Keša atkopās, tad Dainu sāka atzīt par draudzeni. Viņam patīk cilvēki apkārt. Nesen Kešam tika atvests draugs. Arī Amazones papagailis, tikai zaļš, tāpēc tika pie vārda Dille. Putnam ir astoņi gadi.

Dille tika atrasts krūmos Lietuvas pierobežā. Daina atgādina, ka diemžēl putni mēdz pamukt. Arī pašas ģimenē pirms daudziem gadiem divi mazie papagailīši izlidojuši pa logu. Bērni toreiz, kā nu mācēja, pilsētā izlika paziņojumus, ka pazuduši divi mazi papagailīši. Pēc trijām dienām fabrikā bija ieraudzījuši. “Agri no rīta gājām ķert. Vienu atnesām mājās, tad putns ilgi gulēja, bet atkopās. Otru gan toreiz neatradām. Tā notiek,” pastāsta Daina.

Dille padzīvoja pie Dainas mājās, kamēr iepazina Līgatnes gaisu. Pa māju lidinājās, pie pusdienu galda jutās kā piederīgs, paknābāja kartupeļus, arī gaļu. Dillem ir apgriezti lidspārni, kā ataug, var palidot, Kešam apgriezti spārnu gali, viņš nav lidotājs.

“Keša draugu uzreiz pieņēma. Agrāk labprāt sēdēja man uz pleca, bužināja matus. Tagad draugs ir Dille, un Keša putna prātā iedomājas, ka es to varētu atņemt. Viņš ir gatavs man knābt, it kā atgādinot, ka Kešam ir draugs un labāk netuvojies,” stāsta Daina un uzsver, ka patiesi priecājas par abu papagaiļu saticību.

Keša savu reizi Dillem ieknābj, lai draugs neiedomājas draudzēties ar Dainu. Papagaiļi viens no otra arī daudz ko iemācās. Keša bijis izvēlīgs ēdienā. Redzot, ka Dille ēd olu, arī sācis knābāt. Abiem lielākie kārumi ir granātāboli.

“Kad zālē ir pasākumi un putniem šķiet par skaļu, mēdz kārtīgi uzkliegt. Dille biežāk un skaļāk," atklāj Daina. Viņa atceras, ka pirms vairākiem gadiem mazajā zālē bija neliels koncerts. Dziedāja mecosoprāns, Keša sāka vilkt līdzi. Nama darbinieces dabūja apsegt būri, lai netraucē koncertu. “Bērniem balsis smalkākas un spalgākas, kad apkārt sanāk lielāks bariņš un skaļi uzvedas, arī tad Dille un Keša uzkliedz," pastāsta Daina un piebilst, ka Dille reiz iemanījies arī ieslēgt signalizāciju. Tagad putns lido reti, jo visu laiku blakus ir draugs.

Keša un Dille visiem patīk. Gan kultūras nama un pašvaldības darbiniekiem uzlabo garastāvokli, gan tiem, kuri atnāk uz pasākumiem, arī tūristi labprāt ar putniem parunājas.

http://news.lv/Druva/2019/03/01/vienam-piere-sarkana-otram-dzeltena-un-pats-zals

 

 

2019-03-01
Laika ziņas
Aptaujas