Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Kūlas degšana turpinās

Autors: Jānis Gabrāns 
Datums: 16.04.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Saulainā nedēļas nogale atkal rosināja darboties pērnās zāles dedzinātājus. Braucot pa Vidzemes šoseju cauri Līgatnei, varēja redzēt degušas platības, statistika vēsta, ka šajā pavasarī tur kūlas dedzinātāji darbojas visaktīvāk.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Vidzemē Sandra Vējiņa informē, ka nedēļas nogalē, visticamāk, tieši kūlas degšanas rezultātā Vidzemē nodegušas vairākas ēkas. Šoreiz gan tas nav noticis VUGD Vidzemes brigādes Cēsu daļas teritorijā, trīs neapsaimniekotas ēkas nodegušas Alūksnes novadā.

Šogad Latvijā reģistrēti jau 1634 kūlas ugunsgrēki, šajās brīvdienās ugunsdzēsēji glābēji dzēsa 180 pērnās zāles ugunsgrēkus, kuru kopējā degšanas platība bija vairāk nekā 164 hektāri. Vidzemē brīvdienās dzēsti 28 kūlas ugunsgrēki, desmit no tiem Cēsu pusē, tostarp Līgatnes novada Līgatnes pagastā reģistrēti septiņās vietās platības ziņā nelieli kūlas ugunsgrēki.

Ugunsdzēsēju glābēju palīdzība brīvdienās bija nepieciešama arī Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagastā, kur dega atkritumi 10m2 platībā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, kur dega divstāvu angāra tipa ēkas ārsienas siltinājums un kūla 10m2 platībā, kā arī Amatas novada Nītaures pagastā, kur dega vieglā automašīna 5m2 platībā.
http://news.lv/Druva/2019/04/16/kulas-degsana-turpinas

 

Īsziņas
Datums: 17.04.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

*Kūla joprojām deg. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informācija vēsta, ka pirmdien Vidzemē dzēsti 16 kūlas ugunsgrēki, no tiem vairāki Cēsu pusē – Amatas novada Nītaures pagastā viens hektārs, 100m2 un 600m2; Raunas novada Raunas pagastā divi hektāri un viens hektārs; Līgatnes novada Līgatnes pagastā 0,6 hektāri; Amatas novada Drabešu pagastā 300m2, 500m2 un 40m2 platībā.

*Basketbols. Cēsu sieviešu maxi basketbola komanda veiksmīgi aizvadījusi starptautisku turnīru Palangā (Lietuva), kur grupā 45+ izcīnītas zelta godalgas. Cēsnieces spēja pieveikt spēcīgās Lietuvas komandas, kam citos turnīros nācies zaudēt.
http://news.lv/Druva/2019/04/17/iszinas 

 

Ir atklājums, un patīkams

Autors: Mairita Kaņepe 
Datums: 17.04.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Komentāri, viedokļi

Lieldienu gaidīšanas nedēļa man nesusi virkni jauku atklājumu. Par to gribu pastāstīt lasītājiem, jo, iespējams, kāds no tiem iepatiksies vēl kādam. Žurnālistiem profesija reizēm dod mazas priekšrocības. Piemēram, kaut ko uzzināt pirmajiem. Nereti pirmajiem nākas arī kaut ko pārprast. Šoreiz iedziļinājos nodibinājumos, kuru nosaukumā ietverts viens un tas pats jēdziens.

Biju ciemos pie mūsdienīgiem uzņēmējiem, ja ar to domājam nosvērtus, izglītotus, uzņēmīgus un mērķtiecīgus cilvēkus. Tāds ir arī diplomēts vēsturnieks, izglītots uzņēmējs, kuplas ģimenes tēvs, dārznieks, vīndaris un nu arī vēstures grāmatas "Kārļu muiža. Laiki un likteņi" veidotājs un izdevējs. Ko tādu var paspēt tikai erudīts un apņēmīgs cilvēks, kurš ar panākumiem vada biznesu un projektus.

No rīta intervijas gaitā man radās doma, kā 21. gadsimtā pēta un atjaunina kādreizējās muižas vārdu. Viesnīcu "Kārļamuiža" nelielajā apdzīvotajā vietā, Drabešu pagasta Kārļos, ne tuvu nevar salīdzināt ar muižu, kas šai pusē pacēlusies pirms vairāk nekā simts gadiem. Tagadējā Kārļu muiža ir vienlīdz tālu no Cēsīm, Zvārtes ieža, Āraišiem un Vidzemes šosejas. Taču mazapdzīvotajos Kārļos pie viesnīcas nama nemitīgi pland karogi. Līdzās Latvijas arī citu valstu: Vācijas, Šveices vai Lielbritānijas, Krievijas, Igaunijas vai Lietuvas, savu reizi arī Skandināvijas vai aizokeāna valstu. Katru reizi karogs vēsta, ka "Kārļamuiža" gaida vai jau sagaidījusi viesus no attiecīgās valsts.

Taču gaidīti arī vietējie – Amatas novada bērni un pieaugušie. Uzņēmēji atbalsta cilvēkus, darbs un tā augļi dod iespēju dalīties. Viesnīcnieki mēdz dalīties arī ar sava dārza ražu. Gados vecākie Cēsīs atcerēsies kādreizējo dārzniecību "Kārļamuiža". Tās nav, bet pie viesnīcas Kārļos sastādīts un drīz sazaļos augļu koku dārzs. Precīzs un iespaidīgs kā dienvidu valstīs vīnogulāju lauks. Arī tādi ir mūsdienās mazapdzīvotie Kārļi, uz kuriem pa asfaltētu neaizbraukt ne pa vienu no četriem ceļiem, kas te satiekas. Kārļu muižas parkā 1882. gadā pie Amatas ielejas Karls Šulcs pie sava foto "Ainavu kraujas" zinoši pierakstījis: "Skats kā Šveicē". Zinām, ka par mazo Šveici saukta Sigulda, bet pirms vairāk nekā simts gadiem Šveici atgādinājušas koptās ainavas ap Līgatni, Drabešiem un pie Cēsīm. Ar pārliecību tagad par to runā vēstures grāmatas "Kārļu muiža. Laiki un likteņi" līdzautors Jānis Stepiņš. Un viņam ir neapgāžami argumenti. Laiki mainās un likteņi arī, bet zemīte, kurā dzīvojam un kuru kopjam, arvien tā pati – skaista.

Nekāds atklājums pēc sarunas ar Jāni Stepiņu un viņas dzīvesbiedri Baibu Kārļos man tas nav, bet allaž ir patīkami satikt cilvēkus, kas skaistumu prot novērtēt un arī vairot. Patīkams atklājums parastā darbdienā.
http://news.lv/Druva/2019/04/17/ir-atklajums-un-patikams 

 

Dzīve pieraksta savu grāmatu

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 17.04.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Vecļaudis

Pavasaris liek rosīties. Līgatnietis Manfreds Dunde šķūnītī gatavo malku. Stiprām rokām ceļ un skalda lielus bluķus. Te viņa valstība, kārtība, nevienam citam nekas nav jāmeklē. Vienīgi Bosim, kurš laiski guļ saulītē pie durvīm, ļauts būt klāt.

“Vēl jau siltums mājā jāgādā un malka nākamajām ziemām," saka Manfreds un piebilst, ka uz kustēšanos vairs nejūtas tik stiprs, bet pie malkas vēl var ko darīt. Viņam šomēnes 90.dzīves jubileja.

Bērnība pārmaiņu laikā

Manfreds ir līgatnietis, dzimis Augšlīgatnes centrā. Tur, kur tagad pie domes ēkas karogu masts, bijusi pusotra stāva māja. Tur nodzīvoja trīs gadus, ēku nojauca, un ģimene pārcēlās uz namu, kur tagad ir mūzikas un mākslas skola. Īrēja dzīvokli, mammai bija frizētava. “Kad muižu sadalīja, vectēvs bija dabūjis zemi, 1937. gadā to mantoja tēvs. Astoņi hektāri zemes un vēl siena pļavas. Katra pēda tika apkopta, piecas govis un zirgu turēja," stāsta līgatnietis un atceras, kā puikas gados bija jāiet uz Sudas purvu rakt kūdru pakaišiem.

Tikko bija uzcelta Līgatnes jaunā skola, Manfreds tajā sāka skolas gaitas. “Uz skolu jau neviens neveda, bija divi kilometri jāiet kājām," viņš nosmej, pabrīnoties, kā tagad bērnus pat pārsimts metru no mājas līdz skolai aizved. Bērnībā blēņām nebija laika, jo tēvs bija stingrs, bet skolā jau gadījās visādi.

“Skolas ēkā ir pīlāri, kurš sagrēkojās, starpbrīdī bija jāstāv pie staba piecas vai 15 minūtes. Klasē bija puika, kurš vienmēr kaut ko izdomāja. Viņš durvju rokturi bija nosmērējis ar līmi. Skolotājam pielipa roka. Kad prasīja, kurš vainīgs, neviens neatzinās. Visai klasei pēc stundām bija jāstāv pie stabiem. Direktors Kampe bija mednieks, viņš aizgāja uz Visendorfa dzirnavām pie draugiem un par mums aizmirsa. Tad apkalpotājs gāja skaidrot, vai drīkst laist mājās. Tad jau palaida,” atmiņās kavējas Manfreds un uzsver, ka skolā bija arī jāstrādā, puiku uzdevums bija saskaldīt un sanest malku pie krāsnīm.

“Dažādi laiki piedzīvoti. Tad bija jāmācās vācu, tad krievu valoda. Tad karš un kolhozi,” saka līgatnietis.

Par kara laiku Manfreds stāsta, ka nemanīja, kad vācieši aizgāja, viņu laikā dzīve bijusi mierīga. Kad krievi ienāca, tad apkārt gājis traki.

“Kara laikā sāku iet tehnikumā Rīgā, 1949. gadā ieguvu rūpniecības preču prečziņa specialitāti. Pēc gada iesauca armijā,” stāsta sirmais vīrs.

Netika uz karalienes kronēšanu

“Trīs gadus nodienēju jūras kājniekos pie Kēnigsbergas. Mums bija jauns kreiseris. Vadā bijām latvieši un lietuvieši, viens ukrainis. Basketbola komandā bija vēl klāt divi igauņi. 1952. gadā pusi mūsējo, vēl aktierus un muzikantus salika komandā, jo bija paredzēts braukt uz Anglijas karalienes kronēšanu. Vajadzēja izrādīties, kādi tad īsti ir padomju kareivji. Basketbola komanda trenējās, lai spēlētu ar citām valstīm. Atsūtīja treneri, kurš no basketbola nekā nesaprata, lika celt svaru stieņus. Kā cēlu, tā pārplēsu aklo zarnu. Uz Angliju netiku. Citi aizbrauca, bet krastā tā arī nebija tikuši, kur nu vēl redzējuši karalieni, tad dusmīgi atbrauca mājās,” fragmentu no dzīves pastāsta līgatnietis.

Piepildīti gadi

Pēc armijas viņš atgriezās Līgatnē un sāka strādāt papīrfabrikā. “Uz tirdzniecību reti kāds no kursabiedriem aizgāja. Daudzi iekrita, tirdzniecībā tajā laikā gāja raibi,” pastāsta sirmais vīrs. Desmit gadu viņš nostrādāja saiņotavā, tad sovhozā par šoferi, bija arī taksists, bet pēdējos gados līdz pensijai strādāja “Lauktehnikā”.

“Edīte visu laiku skraidīja cauri ceham, kurā strādāju. Viņa dziedāja korī, diriģentam bija izstāstījusi, ka ir viens puisis, kurš arī varētu dziedāt. Diriģents mani uzaicināja. Tā sadziedājāmies. 1955. gadā bijām Dziesmu svētkos,” stāsta Manfreds, bet Edīte atceras, ka jaunietim vecmāmiņa bija līdzi iedevusi burciņu ar gardumiem un viņš uzaicinājis pusdienot kopā.

Ar lepnumu līgatnietis stāsta, ka Līgatnes koris Siguldas rajonā ieguvis pirmo vietu. “Mūsu mīļākais diriģents bija Haralds Mednis. Par godu viņam mūsu mazdēlam ir vārds Haralds,” atklāj Manfreds un piebilst, ka abi ar Edīti bieži atceras, kā Mednis diriģēja, kā koris dziedāja aizliegto “Gaismaspili” un skanēja arī vārdi – “Medni sauca, Mednis nāca, augšāmcēlās Gaismaspils”. Manfreds pabijis trijos Dziesmu svētkos Rīgā. Edīte četros, tad Manfreds gājienā stāvēja ielas malā un sauca sveicienus. Vēlāk viņš dziedāja vīru dubultkvartetā.

“Darbā laiks aizskrējis,” saka Manfreds. Viņam darbavietā bija ceļazīmes ekskursijām, Edīte varēja braukt līdzi par puscenu. Tā kopā izbraukāta visa Padomju Savienība. Ar motociklu “Java” abi brauca vēžot uz Igauniju. Manfreda mamma palīdzēja audzināt meitas, jaunie varēja atļauties iet, kur bija vēlēšanās.

“Tā arī neiemācījos pīpēt,” smej Manfreds un pastāsta: “Braucu no Ļeņingradas. Sāka sāpēt zobs. Līdzbraucējs ieteica, ka vajag uzpīpēt, tad pāries. Tā arī izdarīju. Galva noreiba, kļuva slikti. Zobs pārgāja, bet pīpēt gan vairāk nekārojās.”

Jāatstāj jaunajiem

Manfrēds un Edīte izaudzinājuši divas meitas. Anita 16 gadus dzīvo un strādā Īrijā, Iveta dzīvo Jelgavā, strādā Rīgā. Ir mazdēls Haralds un divi mazmazdēli. Izaudzinājuši arī Edītes māsas dēlu Romānu, viņš ar ģimeni dzīvo Siguldā. “Kur mēs neesam, tur dzīve vienmēr ir labāka. Mums iet labi. Bērni un mazdēls, mazmazbērni apkārt. Ko vēl?” pārdomās dalās Manfreds. Viņš atceras, kā reiz aizgājis uz sapulci skolā. “Skolotāja teica – tur jāsēž vecākiem, tur vecvecākiem. Paliku stāvot, teicu, ka esmu tēvs vectēvam. Viņa uzreiz nesaprata. Man mazmazdēls skolā mācījās,” ar smaidu pastāsta Manfreds.

Ģimenē Manfredu visi sauc par Papuli. Mazdēls vēl gāja bērnudārzā, pēcpusdienā gaidīja vectēvu. Kad viņam prasījuši, ko gaida, atbildējis: "Gaidu Papulīti, viņš brauks ar ziliņu." Tā visi, arī kaimiņi, Manfredu sauc par Papulīti.

Sovhoza laikā apkārt mājai bija kopsaimniecības tīrumi. Tagad atgūta vecvectēva zeme. “Lai mazdēls turpina, domā, ko ar zemi darīt," saka vectēvs.

Manfreds pie ceļa iestādījis bērzu birzi. 2000. gadā sāka, pēc tam katru gadu vienu rindu. Tā nosaukta par Toma birzi, jo tad ģimenē tika sagaidīts pirmais mazmazdēls. Koku stādīšana ģimenē ir kā mantojums. “Mans tēvs Paltmales kapsētā kokus stādījis, savukārt vectēvs ceļa malā uz muižu – ozolus un ošus vienā pusē, liepas un kļavas otrā pusē. Tie vēl kuplo,” gandarīts par vectēva un tēva atstāto mantojumu, arī savu paveikto,” saka līgatnietis.

Manfreds atgādina, ka no dzīves neko nevar izsvītrot. “Tagad grūtākais ir šķiršanās, kad meita un mazdēls brauc prom. Kā Pēteris augšā nolēmis, tā ir. Vairs retais mans skolas biedrs nedzied viņa korī. Man bija divi brāļi, abi aizsaulē. Man vairs redze negrib klausīt. Pagājušovasar ar traktorīti apkārtni appļāvu, diezin vai šovasar varēšu,” pārdomās dalās Manfreds, bet Edīte atklāj, ka vīram dzīves sparu uzturēt palīdz vienmēr labais garastāvoklis. “Viņš ir tāds optimists! Joku nekad netrūkst. Manfreda mīļākais ēdiens ir krējums. Viņš saka – ja citi var dienā nopīpēt paciņu cigarešu, tad viņš var krējuma paciņu izēst," atklāj Edīte.

Joku un dzīvesprieka pilns, gādīgs, rūpīgs un mīļš savējiem – tāds ir Manfreds Dunde.
http://news.lv/Druva/2019/04/17/dzive-pieraksta-savu-gramatu

 

Cieš gāzes balona sprādzienā

Autors: Jānis Gabrāns 
Datums: 18.04.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbiniekiem otrdien Cēsu pusē darba netrūka. Skaļākais notikums gan tiešā, gan pārnestā nozīmē bija Līgatnes novadā, kur Augšlīgatnē neilgi pēc pustrijiem dienā, saskaņā ar sākotnējo informāciju, divstāvu dzīvojamā mājā notika sprādziens. Ugunsdzēsējiem glābējiem ierodoties notikuma vietā, konstatēts, ka ēkā, visticamāk, sprādzis gāzes balons, rezultātā bojāti ēkas pirmā stāva logi un durvis. Notikumā cieta cilvēks, kurš nodots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem.

Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins stāsta, ka pašvaldība sniegs palīdzību cietušajam: “Pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēts sniegt pabalstu krīzes situācijās, un šī ir krīzes situācija pēc būtības. Ir iespējams finansiāls pabalsts, varam meklēt arī citas iespējas palīdzēt. Domāju, ikviena pašvaldība šādā situācijā radīs iespēju palīdzēt saviem iedzīvotājiem. Būvinspektors apsekojis objektu, kad saņemsim informāciju, tiks lemts par iespējamo palīdzību.”

VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Vidzemes reģionā Sandra Vējiņa stāsta, ka Vidzemē šogad šis ir jau otrais gadījums, kad dzīvojamā mājā sprāgst gāzes balons. Gada sākumā tas fiksēts Valkas novada Lugažos.

Vēl otrdienas vakarā ugunsdzēsēji glābēji steidzās uz Priekuļu novada Liepas pagastu, kur dega dārza māja 9m2 platībā un kokmateriāli, atkritumi 10m2 platībā.

Naktī uz otrdienu plkst. 3.18 saņemts izsaukums uz Amatas novada Skujenes pagastu, kur dega vienstāvu saimniecības ēka 300m2, kokmateriāli 70m2 un kūla 500m2 platībā.

Turpinoties sausajam laikam, turpinās pērnās zāles dedzināšana. Otrdien Vidzemē dzēsti 12 kūlas ugunsgrēki, tostarp Līgatnes novada Līgatnes pagastā, kur dega 1,5 hektāri, un Raunas novada Raunas pagastā, kur dega 400 kvadrātmetri.
http://news.lv/Druva/2019/04/18/cies-gazes-balona-spradziena

 

 

2019-04-18
Laika ziņas
Aptaujas