Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Ugunīgās Lieldienu brīvdienas

Autors: Jānis Gabrāns 
Datums: 24.04.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Lieldienu brīvdienās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Cēsu daļas un Jaunpiebalgas posteņa ugunsdzēsēji glābēji 30 izsaukumos devās dzēst ugunsgrēkus, bija viens izsaukums uz glābšanas darbiem, bet viens izsaukums fiksēts kā maldinājums. Visvairāk – 22 reizes - nācās dzēst kūlas ugunsgrēkus, kuru rezultātā cietušas arī ēkas un meži.

Piektdienas naktī, īsi pirms pusnakts, saņemts izsaukums uz Priekuļu novada Priekuļu pagastu, kur dega kūla divu hektāru platībā. Naktī uz sestdienu plkst. 2.30 ugunsdzēsēji glābēji steidzās uz Raunas novada Raunas pagastu, kur dega saimniecības ēka 250 m2 platībā. Šajā ugunsgrēkā sadega arī 30 mājputni.

Sestdienas vakarā tika saņemts izsaukums uz Priekuļu novada Liepas pagastu, kur pļavā bija aizdegusies vieglā automašīna, kas pēc tam, visticamāk, izraisīja arī pērnās zāles ugunsgrēku divu hektāru platībā.

Pirmdienas pēcpusdienā ugunsdzēsēji glābēji saņēma izsaukumu uz Priekuļu novada Mārsnēnu pagastu, kur no degošas kūlas aizdegās saimniecības ēka. Ierodoties notikuma vietā, konstatēja, ka deg pamesta ferma 500 m2 platībā un kūla trīs hektāru platībā. Savukārt Līgatnes novada Līgatnes pagastā dega mežs un kūla vairāk nekā 7,5 hektāru platībā.

Vēl Lieldienās lielāki kūlas ugunsgrēki bijuši Jaunpiebalgas novada Jaunpiebalgas pagastā, kur pērnā zāle dega trīs hektāru platībā, bet viena hektāra platībā pērnā zāle dega Amatas novada Drabešu pagastā.

Kopumā Vidzemē aizvadītajās brīvdienās dzēsti 85 kūlas ugunsgrēki. Valstī kopumā šogad reģistrēti 2239 pērnās zāles ugunsgrēki, kas ir vairāk nekā pērn kopumā.

Vidzemē brīvdienās ugunsdzēsēji glābēji dzēsa arī deviņus meža ugunsgrēkus. Jāatgādina, ka, ņemot vērā silto un sauso laiku, Valsts meža dienests jau no 19. aprīļa visā valsts teritorijā noteicis meža ugunsnedrošo laikposmu. Arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs visā valstī izsludinājis dzelteno brīdinājumu.
http://news.lv/Druva/2019/04/24/ugunigas-lieldienu-brivdienas

 

Īsziņas
Datums: 26.04.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Kūla deg. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā informācija liecina, ka līdz vakardienas rītam Vidzemē dzēsti jau vairāk nekā 400 kūlas un vairāk nekā 40 meža ugunsgrēku. Visvairāk kūlas ugunsgrēku dzēsts Cēsu pusē, savukārt vismazāk Madonas. No mūsu puses novadiem pērnā zāle visbiežāk degusi Līgatnes novadā.

*

Izmaiņas. No 28.aprīļa uz laiku tiks mainīta satiksmes organizācija Cēsīs, Vienības laukumā. Daļa Vienības laukuma tiks norobežota, un satiksme vairs nenotiks pa rotācijas apli. Vienības laukums no apļa pārtaps par krustojumu. Norobežotajā laukuma daļā tiks izstādīti Koka dienās tapušie objekti. Izmaiņas būs spēkā mēnesi – līdz 31.maijam. Laukuma pārkārtošana notiks svētdienas vakarā pēc Latvijas Valsts mežu kalnu divriteņu maratona sacensību noslēguma. Satiksmes kustības izmaiņas Vienības laukumā tiek noteiktas uz laiku, lai meklētu veiksmīgāko satiksmes organizācijas modeli.

*

Riteņbraukšana. Nedēļas nogalē, svētdien, startēs Latvijas lielākais un tradīcijām bagātākais velo seriāls, kura nosaukums šogad ir “Latvijas Valsts mežu MTB maratons”. Ja visus iepriekšējos gadus riteņbraucēji devās maršrutā Cēsis – Valmiera, šogad brauciens notiks pretējā virzienā, ar startu Valmierā, bet finišu – Cēsīs.


http://news.lv/Druva/2019/04/26/iszinas

 

Panākumu atslēga – sadarbība

Autors: Jānis Gabrāns 
Datums: 25.04.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Darbs

Šāds atzinums vairākkārt izskanēja pasākumā Straupes zirgu pastā, kur tika prezentēta tūrisma karte “Izbaudi abpus Gaujai”.

Tajā iekļauts piedāvājums Pārgaujas, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Kocēnu novadā, karte izdota desmit valodās.

Kartes idejas autors, kempinga “Apaļkalns” īpašnieks Juris Leimanis pastāstīja, ka tās izstrādāšanā iesaistījušies arī partneri: “Raiskuma labumu darītava”, “Mārkulīči” un Straupes lauku labumu tirdziņš: “Šis bija īstais brīdis jaunas kartes radīšanai, jo iepriekšējās bija novecojušas. Dzīvē ir brīži, kad saproti, ir jādara, nav cita ceļa. Mani vada pārliecība, ka vienmēr satiekam vajadzīgos cilvēkus, kuri gatavi sadarboties, tā bija arī šajā gadījumā. Neviens pa vienam nebūtu cīnītājs, tikai sadarbojoties varam šajā apkaimē noturēt tūristus, izmantojot to, ka esam Gaujas nacionālajā parkā.

Paldies visiem, kuri atsaucās piedāvājumam. Kartē ir ne tikai nakšņošanas vietas, apskates vietas, bet arī citi piedāvājumi, ko cilvēks var šajos novados baudīt, piedzīvot. Protams, visu nekad iekļaut nevarēs, tāpēc var teikt, ka vadījāmies arī pēc sajūtām, kam piedāvājumā vajadzētu būt. Kāds būs rezultāts, redzēsim, bet mums ir sajūta, ka radīts labs produkts. Jābūt ticībai, tad viss notiks!”

Kartes izdošanai piesaistīts Eiropas finansējums, īstenojot projektu, radīta ne vien karte, bet arī organizēti semināri tūrisma jomā strādājošajiem. Sākot izstrādāt karti, bijusi iecere to izdot 14 valodās, pa divām vienā kartē, taču drīz vien pārliecinājušies, ka vajadzīgo vienā teikumā skaisti uzrakstīt nevar, tāpēc izvēlējušies ziedot kādu valodu, bet saglabāt informācijas apjomu. Tagad katra karte ir vienā valodā, katram novadam sava sadaļa, savs maršruts, bet tūristi tos var izmantot pēc savām vēlmēm.

Pasākumā piedalījās arī Latvijas Kempingu asociācijas valdes priekšsēdētāja Linda Bēce, uzsverot nepieciešamību sadarboties un kā labu piemēru minot tieši J. Leimaņa darbošanos. Jāmin, ka viņš ir arī Kempingu asociācijas valdes priekšsēdētājas vietnieks.

L. Bēce uzsvēra, ka var jau katru, kurš darbojas tūrisma jomā, uzskatīt par konkurentu, taču tāda domāšana nav vērsta uz attīstību: “Tajā mirklī, kad mainām domāšanu un no konkurentiem kļūstam par sadarbības partneriem, drošāk varam pretoties dažādiem izaicinājumiem. Te lielisks piemērs ir Juris Leimanis, kurš nesēž viens savā “Apaļkalnā”, citus uzskatīdams par konkurentiem. Nē, viņš māca sadarboties, mobilizē un tad dodas lielajā Eiropas tirgū, rezultātā citu Eiropas valstu tūristi brauc uz Latvju pie viņa un pie citiem. Tas uzskatāmi pierāda, ka tikai sadarbojoties varam tikt tālāk, sasniegt augstākus mērķus. Varbūt tas nav īsti latviešu dabā, bet, ja gribam šajā biznesa vidē izdzīvot, mums sevi jāmaina.”

Latvijas Kempingu asociācija labprāt dalās ar “grābekļiem”, lai tie, kuri grib sākt biznesu, nekāptu uz tiem atkal un atkal. Tiek rīkoti semināri, lai stāstītu, kas šajā biznesā sagaida. L. Bēce arī norāda, ka svarīgi doties pie citiem pieredzes apmaiņā, lai redzētu, kas notiek citur, kā strādā citi: “Tas ļauj redzēto salīdzināt ar paša sniegto pakalpojumu kvalitāti, aizbraucot pieredzes apmaiņā, varbūt secinām, ka cits šo latiņu pacēlis augstāk, un tas liek arī mums spert šādu soli.

Sadarbojoties kļūstam par lielāku spēku ar lielāku ietekmi. Viens mazais uzņēmējs var iet uz ministrijām, neviens viņu neuzklausīs, ja apvienojamies daudzi desmiti, mūs jau ielaiž sapulcēs, kurās tiek lemti jautājumi, kas skar nozari. Ja dalībnieku skaits sasniedz vairākus simtus, jau ļauj izteikties un ieklausās. Arī dalība starptautiskos projektos nav iedomājama bez sadarbības.”

Jaunās tūrisma kartes “Izbaudi abpus Gaujai” pieejamas minēto novadu tūrisma informācijas centros, pie sadarbības partneriem, kempingos un citiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem.


http://news.lv/Druva/2019/04/25/panakumu-atslega-sadarbiba

 

2019-04-29
Laika ziņas
Aptaujas