Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Līgatnē meklē mākslas un mūzikas skolas direktoru

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 30.04.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Līgatnes novada pašvaldība izsludinājusi konkursu Līgatnes Mūzikas un mākslas skolas direktora amatam. “Pirms dažiem gadiem bija konkurss, pēc tā Marlēnu Lapiņu dome apstiprināja par direktora pienākumu izpildītāju, nevis direktori. Tagad skolas vadītāja uzrakstījusi atlūgumu un meklējam jaunu direktoru," stāsta novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteinsun uzsver, ka iepriekšējos gados veiktas reformas un sakārtotas vispārizglītojošas skolas un pirmsskolas izglītības iestādes, tagad kārta Mākslas un mūzikas skolai.
http://news.lv/Druva/2019/04/30/ligatne-mekle-makslas-un-muzikas-skolas-direktoru

 

Kaimiņu apvienošanās alternatīvas Vidzemē

Autors: Atis Rozentāls 
Datums: 02.05.2019 
Izdevums: Diena
Rubrika: Ziņas

Līgatne jauno administratīvo teritoriju kartē iezīmēta Cēsu novadā, bet nav izslēgts arī Siguldas virziens

Diskusijās par plānoto reģionālo reformu Līgatnes vārds izskan tad, ja kāds vēlas pierādīt Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) uzzīmētās kartes absurdumu. Piemēram, Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars Līgatnes iekļaušanu Cēsu novadā pieminējis savā paziņojumā, ilustrējot domu, ka «bez tautas referenduma likvidēt minēto novadu skaitu uzskatāma par noziedzīgu rīcību pret valsti». Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (Vienotība) VARAM karti kritizē ļoti asi, taču nesteidz prognozēt, kuram novadam Līgatne varētu pievienoties. Viņaprāt, esot vairāki varianti – Cēsu novads, Siguldas novads, atsevišķa Līgatnes novada izveidošana, apvienojoties ar kādu no kaimiņiem, vai atstāt visu, kā ir pašlaik.

Gan Cēsu, gan Siguldas novada vadītāji reformu atbalsta un gaida, kad ministrs Juris Pūce (A/P) sāks izskaidrojošo braucienu sēriju pa novadiem. Taču arī šajās pašvaldībās netrūkst neskaidrību par VARAM uzzīmēto karti.

«Pilnīgi garām un aplam,» personisko, nevis domes oficiālo viedokli par reformu pauž A. Šteins. Viņš saka, ka tādu diletantismu neesot redzējis nekur citur Eiropā. Ar pašreizējo karti esot neapmierināti gan tie, kurus pievieno, gan tie, kuriem pievieno. Par labu Cēsu variantam varētu liecināt senās saiknes, kad Līgatne bija Cēsu rajonā, taču A. Šteins atgādina, ka rajoniem un pirmā līmeņa pašvaldībām ir pilnīgi atšķirīgas funkcijas. Savukārt ar Siguldu Līgatni saista Gaujas senleja. Iedzīvotāju aptauja Līgatnē pašlaik nav plānota. A. Šteins uzskata, ka labāk to būtu darīt nevalstiskajām organizācijām, lai pašvaldībām nevarētu pārmest, ka tās tendenciozi rīko aptaujas «pagastveču» interesēs. Rosība nevalstiskajā sektorā šai jautājumā jau esot sākusies.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (Vienotība) par novadu kartējumu ir izteicies atzinīgi. Tomēr viņš Dienai saka, ka vēl ir iemesls diskusijām, jo neesot ievērots deklarētais princips, ka līdz novada centram var nokļūt 40 minūtēs, – no Jaunpiebalgas uz Cēsīm jābrauc stunda. Ja vērtē cilvēku migrācijas plūsmu, Līgatnei tāda ir Siguldas virzienā. Savukārt no Raunas, kas pēc jaunās kartes iekļautos Smiltenes novadā, cilvēki vairāk brauc uz Cēsīm, kur mācās arī Raunas skolēni. Cēsīm ir negatīva pieredze iepriekšējās reformas laikā, kad tika ieguldīts liels darbs situācijas izpētē un pēkšņi «vienas nakts laikā viss izskatījās citādi», norāda J. Rozenbergs.

Prognozēs atturīgs pagaidām ir arī Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics (RA un NA saraksts). Viņš no A. Šteina stāstītā sapratis, ka Līgatnes iedzīvotāju vidū nav vienprātības - vecākā paaudze vairāk atbalsta Cēsu, bet jaunākā - Siguldas virzienu. «Tas, ka reforma ir vajadzīga, ir skaidrs,» saka U. Mitrevics un piebilst, ka metodes ir dažādas. «Esam gatavi būt kopā ar kaimiņiem, nevis par vadošajiem, bet būt kopā. Tā ir jūtīga lieta. Kopienai ir jābūt ar vienotu mērķi, bet tas ir sasniedzams, ja reformā nav kļūdu,» uzskata Siguldas mērs. Ir jautājums, vai vangažnieki vēlēsies pievienoties Siguldai, tāpat arī par Krimuldas novadā ietilpstošo Lēdurgu, kas savulaik bija Limbažu rajonā. Tieši tāds pats jautājums ir arī par Līgatnes iedzīvotājiem. U. Mitrevics negribētu piedzīvot, ka pašreizējie novadi tiek nostatīti cīņā cits pret citu un Sigulda izrādās vainīga, ka to ar kādu apvieno. Diena jau rakstīja, ka Inčukalna novada domes priekšsēdētājs Aivars Nalivaiko (LZS) uzskata, ka Inčukalnam vairāk jāskatās Pierīgas, nevis Siguldas virzienā.

Pieminēto Lēdurgas gadījumu Diena lūdza komentēt Krimuldas novada domes priekšsēdētājam Linardam Kumskim (RA, ZZS). Viņš atzīst, ka šobrīd ir ļoti maz informācijas un daudz neatbildētu jautājumu, taču arī Krimuldā lielāko atbalstu ieguva partijas, kas patlaban ir pie varas un virza reformu. Cik dzirdēts, nav plānots dalīt pašreizējos novadus, kaut arī Limbaži no Lēdurgas ir desmit kilometru tuvāk nekā Sigulda. «Desmit gadu esam strādājuši, lai panāktu vienotības sajūtu, un atkal pārtaisīt būtu darbs darba pēc,» norāda L. Kumskis.
http://news.lv/Diena/2019/05/02/kaiminu-apvienosanas-alternativas-vidzeme

 

Īsziņas
Datums: 03.05.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Viesos. Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks maija pirmajās dienās reģionālajā vizītē apmeklē Vidzemi – Alūksni, Valmieru un Cēsis. Ministrs Cēsīs šodien tiksies ar Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolas vadību, lai pārrunātu ar militārās izglītības iestādes darbību un attīstību saistītus jautājumus, kā arī apmeklēs Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 27. kājnieku bataljonu un militāro bāzi “Pipariņi”.

*

Orientēšanās sports. Otepē, Igaunijā, norisinās Pasaules skolēnu čempionāts orientēšanās sportā. Garajā distancē labākais sniegums Kristīnei Brunerei, kura vecākajā grupā izcīnīja bronzas godalgu. Šodien sacensības vidējā distancē.

*

Basketbols. LBL3 finālā BK “Cēsis/ Cēsu Sporta skola” mērosies spēkiem ar komandu BK “Jaunpils”, kas divu spēļu summā ar +6 spēja pieveikt BK “Salacgrīva”. Finālā spēles notiks līdz vienas komandas divām uzvarām.

*

Līgatne Eiropā. 2019. gada pavasarī Līgatne pirmā no Baltijas valstīm pievienojās Eiropas industriālā mantojuma informācijas tīklam ERIH. Tā uzdevums ir rosināt, novērtēt un izzināt Eiropas industriālo mantojumu, kura spilgts piemērs ir arī Līgatnes papīrfabrika un papīrfabrikas strādnieku vēsturiskais ciemats. Lai rosinātu interesi par industriālo mantojumu, sākoties jaunajai tūrisma sezonai, Eiropas industriālā mantojuma informācijas tīkls rīkoja zib-akciju “Eiropa dejo, dejo līdzi!”. Vairāki desmiti līgatniešu dejoja. Tas tika filmēts, un Vācijā taps filma par industriālo mantojumu Eiropā.


http://news.lv/Druva/2019/05/03/iszinas

 

 

2019-05-03
Laika ziņas
Aptaujas