Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

IEGUVUMI NO ES

Autors: Jānis Gabrāns 
Datums: 08.05.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Tēma

Eiropas fondi – iespējas, kas jāizmanto

Mēģinot saprast, cik veiksmīgi pašvaldības piesaistījušas ES fondu līdzekļus, cik daudz investēts dažādās jomās, nākas secināt, ka tas ir pārāk apjomīgs izpētes darbs. Finansējumu iespējams piesaistīt no dažādiem avotiem, arī valsts līmenī piesaistītās investīcijas atstāj pozitīvu ietekmi uz pašvaldībām un iedzīvotājiem. Tāpat kā lauksaimniecībā, uzņēmējdarbībā piesaistītie ES fondu līdzekļi.

Kaut vai daudzdzīvokļu māju siltināšanas projekti, kur iedzīvotāji varēja atgūt līdz 50 procentiem no kredītu summas. Pēc ēku nosiltināšanas siltumenerģijas rēķini iedzīvotājiem samazinājušies, tātad vairāk naudas palicis iedzīvotāju maciņā.

Laikā no 2014. līdz 2020. gadam Latvijai no ES ir iedalīti 1,5 miljardi eiro lauku attīstībai - inovāciju veicināšanai un zināšanu pārnesei lauku apvidos, tajā skaitā lauku saimniecību modernizācijai un bioloģiskās lauksaimniecības attīstīšanai.

Arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ERAF ietvaros īsteno vairākus projektus, ko var izmantot ikviens. Var minēt reģionālos biznesa inkubatorus, kam atvēlēti 30,8 miljoni eiro.

Uzskaitījums ļoti plašs, tāpat kā pašvaldībās paveiktais. Informācija vēsta, ka ar ES atbalstu par gandrīz 79 miljoniem eiro Vidzemē uzlaboti notekūdeņu tīkli - izbūvētas 15 jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un četras rekonstruētas, kopumā izbūvēti nepilni 97 km jaunu un rekonstruēti 15,5 km kanalizācijas tīklu.

Nav novada, kurā par ES līdzekļiem nebūtu realizēts kāds ūdenssaimniecības projekts. Amatas novada projektu vadītāja Zane Pīpkalēja stāsta, ka, piesaistot dažādu Eiropas fondu līdzfinansējumu, realizēti 45 projekti. Naudas izteiksmē tie ir 7,18 miljoni eiro, tā ir gan Eiropas nauda (3,65 miljoni), gan pašvaldības un valsts finansējums. Uz vienu iedzīvotāju no Eiropas ieguldīts 1080 eiro.

“Lielākās summas apgūtas no ERAF, ar tā atbalstu īstenoti visi ūdenssaimniecības projekti, kas ir finansiāli apjomīgāki. Ar ELFLA atbalstu veiktas rekonstrukcijas tautas namos, Amatu mājas izveide. Visvairāk paveikts Drabešu pagastā – Līvos, Ieriķos, Drabešos -, taču ES fondu nauda ieguldīta visā teritorijā. Iespējams, sabiedrība nenovērtē, tāpēc valda eiroskepticisms, bet patiesībā ar fondu naudu paveikts ļoti daudz,” norāda Z. Pīpkalēja.

Arī novada izpilddirektors Māris Timermanis ļoti atzinīgi vērtē Es fondu palīdzību: “Katrā novadā, katrā pagastā kaut kas ir izdarīts, sākot ar bērnu rotaļlaukumu ierīkošanu, satiksmes drošības projektiem, līdz pat ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūras sakārtošanai, kultūras namu rekonstrukcijai. Teiksim, Ieriķos nebija centralizētās kanalizācijas un ūdensvada, to par Eiropas naudu izbūvējām, tāpat arī attīrīšanas iekārtas, atdzelžotavu. Līdzekļi piesaistīti ielu un ceļu infrastruktūrai, arī dažādām mācībām, aktivitātēm visām iedzīvotāju grupām, tāpēc nevaru būt skeptisks par Eiropas devumu.”

Viņš gan atzīst, ka, lai kaut ko izdarītu, birokrātija ir liela, jo latvieši visas prasības prot tulkot ļoti stingri. Taču jāņem vērā arī otra puse - neraugoties uz birokrātiju un kontroli, daļa naudas vienalga neaiziet tur, kur tai būtu jānonāk.

Ieguvējs ir katrs novads, tiek sakārtota infrastruktūra, realizēti objekti, kas veicina tūrismu. Teiksim, projekts “Līgatnes papīrfabrikas ciemata kultūrvēsturiskās tūrisma takas izveide”, kas jūtami palielinājis ceļotāju plūsmu uz šo pilsētu.

Priekuļu novadā pēdējos gados no Eiropas piesaistīti gandrīz 2,8 miljoni eiro, plus pašvaldības finansējums nedaudz virs diviem miljoniem. Tas ļāvis realizēt projektus par gandrīz pieciem miljoniem eiro. Kā lielākie jāmin ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Priekuļos, 2. kārta, pašvaldības grants ceļu pārbūve, teritorijas labiekārtošana “Sporta birzītē” un citi.

Daudz paveikts arī Pārgaujas novadā. Kaut vai Stalbes vidusskolas ēkas energoefektivitātes paaugstināšana, ūdenssaimniecības sakārtošana Raiskuma un Rozulas ciemā. Novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents norāda, ka ieguvums ir ļoti liels: “Patiesībā nevar tā strikti nodalīt, kas paveikts par Eiropas naudu, jo katram Eiropas finansējumam tiek pielikta arī pašvaldības nauda. Lai arī esam mazs novads, visu laiku esam kaut ko attīstījuši, būvējuši, uzlabojuši, un tas bijis iespējams, pateicoties Eiropas fondu naudai. Maziem novadiem pēdējā laikā piesaistīt fondu līdzekļus ir grūtāk, taču vienmēr var atrast kādu iespēju. Ja kāds grib teikt, ka no Eiropas maz labuma, aicinu salīdzināt, kāda Lat-vija, arī mūsu novads, bija, pirms sākās Eiropas naudas plūsma, un kāda situācija ir tagad. ”

Visvairāk ES fondu līdzekļu piesaistījis Cēsu novads. Domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs stāsta, ka tie ir vairāk nekā 70 miljoni eiro. Lielākais projekts nenoliedzami ir Vidzemes koncertzāles “Cēsis” būvniecība, kam no ERAF tika piesaistīts 10 439 620 eiro.

“Struktūrfondi un citi Eiropas fondi pēdējos 15 gados bijis galvenais resurss attīstībai gan valstī kopumā, gan pašvaldībās,” saka J. Rozenbergs. “Ja pirms krīzes vēl bija Valsts investīciju programma, tagad tāda finansējuma vairs nav. Tas nozīmē, ka attīstība pašvaldībās, tostarp Cēsīs, galvenokārt balstās uz ES fondu ieguldījumiem. Jā, lielākais ir Cēsu koncertzāle, otrs - Jaunās pils rekonstrukcija, tad seko ielu pārbūves projekti, arī Cēsu Centrālās bibliotēkas atjaunošana, pilsētas ūdenssaimniecības un siltumsaimniecības, izglītības iestāžu sakārtošana un vēl, un vēl. Patiesībā vieglāk nosaukt tos lielos objektus, kur iztikts bez Eiropas naudas, vien ar valsts un pašvaldības finansējumu - stadiona rekonstrukcija, dzīvojamo māju būvniecība Caunes ielā, sporta halle, Rožu laukuma sakārtošana, varbūt vēl kāds, bet šis saraksts ir krietni īsāks, nekā to objektu uzskaitījums, kur izmantots ES finansējums.”

Vērtējot naudas piesaisti, J. Rozenbergs norāda, ka paveikts gana daudz: “Vai varējām vēl vairāk? Iespējams, bet novērtēsim to, ko izdevies piesaistīt, ko par šo naudu esam sakārtojuši un atjaunojuši. Skaidrs, ka nākamajā plānošanas periodā Latvijai būs ES fondu finansējums, bet vēl nav zināms, kādas būs prioritātes, programmas. Rūpīgi sekosim līdzi, lai turpinātu piesaistīt naudu. Katrs eiro, katrs cents, ko varam saņemt no ES fondiem, uzlabo mūsu ikdienu un pilsētas pievilcību.”

*

Miljardu investīcijas Latvijā

Kopš Latvija 2004. gadā pievienojās Eiropas Savienībai (ES), tai tāpat kā citām dalībvalstīm kļuva pieejams ES fondu finansējums nodarbinātības, izglītības, uzņēmējdarbības, zinātnes, inovāciju, transporta, vides un citās nozarēs. Arī jau vairākus gadus pirms iestāšanās Latvija varēja izmantot ES līdzekļus.

90. gadu beigās Latvijā sāka darboties īpašā sagatavošanās programma pirmsstrukturālo fondu izmantošanai trīs miljonu ekiju apmērā. Jāpaskaidro, ka eiro priekštecis ekijs bija Eiropas Ekonomikas kopienas nosacītā naudas vienība, ko lietoja kā starptautisku kredītnaudu jau kopš 1979.gada marta, un tā bija pieejama tikai bezskaidru norēķinu veidā.

Minēto pirmsstrukturālo fondu programmu finansēja Eiropas Komisija, un tā bija domāta visu nepieciešamo priekšnoteikumu izpildei, lai Latvija, sākot ar 2000.gadu, varētu pilnā apmērā izmantot pirmsstrukturālo fondu līdzekļus. 2000. gadā Latvijā un pārējās kandidātvalstīs bija pieejami divi pirmsstrukturālie fondi lauksaimniecības un reģionālās attīstības atbalstam. Kopumā kandidātvalstīm šim mērķim tika piešķirti 1,5 miljardi ekiju.

Pēc iestāšanās ES Latvijai bija pieejami struktūrfondu līdzekļi. 2004.-2006. gadā kopējais pieejamais finansējums bija 845 miljoni eiro, ko veidoja 625,5 miljoni eiro struktūrfondu finansējums, kā arī 219,5 miljoni eiro Latvijas valsts budžeta finansējums.

Nākamajā plānošanas periodā (2007. – 2013. gads) Latvija saņēma 4,53 miljardus eiro kohēzijas politikas mērķu īstenošanai ar ES fondu (ERAF, ESF un KF) starpniecību. Tas veidoja aptuveni 70 procentus no kopējā publiskā finansējuma Latvijā.

Noslēgumam tuvojas kārtējais plānošanas periods (2014. - 2020.gads). Sarunas par ES daudzgadu budžetu 2014. – 2020. gadam bija garas un sarežģītas. Pirmo reizi vēsturē ES daudzgadu budžets ir mazāks nekā iepriekšējais, tomēr Latvijai izdevās panākt labus nosacījumus. Latvija šajā periodā saņēma 4,4 miljardus eiro, kas nozīmē, ka Latvija ir ceturtā lielākā neto saņēmēja starp visām ES dalībvalstīm, un uz katru iedzīvotāju šajā periodā no ES budžeta saņemsim aptuveni 3000 eiro. Protams, arī Latvijai jāmaksā sava daļa ES budžetā, tomēr par katru 2014.- 2020. gadam ES budžetā iemaksāto eiro Latvija atgūst vidēji četrus eiro.

Turpinās sarunas par nākamo plānošanas periodu 2021. - 2027.gadam. Ir skaidrs, ka finansējums būs pieejams, jautājums tikai, cik tas būs liels un kādām jomām to varēs piesaistīt.

***

Viedoklis

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase atzinusi:

“Skaidrs, ka dzīve iespējama arī bez ES fondu tiešas “piešprices”. Akmens laikmets nebeidzās tāpēc, ka beidzās akmeņi. Tomēr, lai sekmīgi pielāgotos ES fondu izaicinājumiem pēc 2020. gada, iespējams, būs nepieciešama domāšanas evolūcija, kurai būtu jāgatavojas savlaicīgi un jāīsteno mērķtiecīgi.”

***

Uzziņai

Eiropas strukturālie un investīciju fondi:

- Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) - veicina līdzsvarotu attīstību dažādos ES reģionos.

- Eiropas Sociālais fonds (ESF) - atbalsta projektus, kuri saistīti ar nodarbinātību visā Eiropā, un iegulda Eiropas cilvēkkapitālā – darba ņēmējos, jauniešos un darba meklētājos.

- Kohēzijas fonds (KF) - finansē projektus transporta un vides jomā valstīs, kuru nacionālais kopienākums uz iedzīvotāju ir mazāks par 90 procentiem no ES vidējā rādītāja. 2014.–2020. gadā šīs valstis ir Bulgārija, Čehija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija. Dzīves līmenis Latvijā 2017.gadā bija 67 procenti no ES vidējā.

- Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA), kura uzdevums ir atrisināt specifiskas problēmas, kas pastāv ES lauku novados.

- Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) - palīdz zvejniekiem ieviest ilgtspējīgas zvejas praksi un piekrastes kopienām dažādot ekonomiku, uzlabojot dzīves kvalitāti Eiropas piekrastē.

--------------------

Un vēl dažādas programmas, fondi, finanšu instrumenti, caur kuriem var piesaistīt ES finansējumu dažādām jomām un aktivitātēm: Horizonts Eiropa, ERASMUS+, InvestEU fonds, Eiropas Aizsardzības fonds, Digitālā Eiropa, LIFE+ un citi.


http://news.lv/Druva/2019/05/08/ieguvumi-no-es

 

Nepalaist garām ievu ziedēšanu

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 10.05.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Pavasaris mīl ievas. Droši vien tāpēc, kad tās zied, laiks kļūst aukstāks, lai paildzinātu šo dabas burvību. Kur vien brauc, baltas gubas spraucas cauri tikko sazaļojušajiem kokiem, balti zari sliecas pieskarties upju straumēm. Par ievu ziedēšanu nav jārunā, tā jāizbauda, jāredz un jāsajūt.

“Pēdējos gados tūrisma sezona gan vairs nesākas ar ievu ziedēšanu, tā nebeidzas arī ziemā, jo daudzi brien pa sniegu, slapjdraņķī dodas pārgājienos, " saka Dabas aizsardzības pārvaldes mediju attiecību eksperte Maija Rēna un uzsver, ka nenokavēt ievu ziedēšanu, būt dabā vēlas ļoti daudzi. “Pilsētnieki izvēlas aizvien jaunus maršrutus, bet Gaujas nacionālais parks ar Siguldu, Līgatni, Zvārtes iezi, Amatas ģeotaku, Sietiņiezi ir tie populārākie," pastāsta mediju eksperte. Dabas aizsardzības pārvalde piedāvā aizvien jaunas apskates vietas un objektus. Aizvien vairāk interesenti izmanto mobilo aplikāciju, ar kuras palīdzību katrs pats var plānot savus maršrutus. Pēdējā laikā tie, kuri vēlas pabūt dabā, vēlas arī to vairāk iepazīt, uzzināt. “Cenšamies apvienot dabas iepazīšanu ar palīdzēšanu dabai. Sakopjam kādu vietu, tad dodamies pārgājienā. Tāpat iecienīti ir pārgājieni ar gidu. Grupas kļūst aizvien lielākas. Tajās ir gan jaunieši dabas draugi, gan seniori, gan ģimenes ar bērniem,” pastāsta M. Rēna un uzsver, ka dažādi pasākumi notiek visā Latvijā un tie ir bez maksas, pašiem tikai jānokļūst.

“Dabas tūrisms ar katru gadu kļūst populārāks,” vērtē M. Rēna. Viņai piekrīt Līgatnes Tūrisma informācijas centra speciāliste Ramona Vasiļjeva. Viņa uzsver, ka Līgatnē ievas zied. Visās gravās ir baltas kupenas. “Pēdējos gados aizvien vairāk cilvēku vēlas būt dabā un labiekārtotā vidē. Redzam, ka pilsētā stāvlaukumi un ielu malas ir mašīnu pilnas. Tikko saulains laiks, tā tūristu daudz. Šajās dienās bija daudzi ārzemnieki ar ģimenēm. Brīvdienās sabrauc daudz rīdzinieku,” pastāsta R. Vasiļjeva un piebilst, ka brīvdienās atsāksies ekskursijas ar gidu, būs kārtējais pasākums Dabas takās, kur šopavasar apmeklētāju ir daudz.

Pārgaujas novada tūrisma speciāliste Rudīte Vasile atzīst, ka, tā kā 1. maijā sākās makšķerēšanas sezona, tad Gaujā un Braslā viņi bauda arī ievziedus. “Laivotāji priecājas par Gauju un Braslu. Siltais laiks ārā izvilka velotūristus, bet viņus pārbaudīja lietus un sals. Sākusies arī kemperu ceļotāju sezona. Viss notiek. Pavasarim ir savs skaistums, tas ir tik neilgu laiku,” pārdomās dalās R. Vasile un piebilst, ka vakaros, kad vējš pierimst, upju krastos gaisā jūtama ievu rūgtenā smarža.

Ievas zied arī Āraišos. Āraišu arheoloģiskajā parkā laiks tā nesteidzas kā citur, te var uzzināt vēsturi un būt dabā – pie ezera, pļavā. Te var klausīties un iepazīt putnus. “Tikko ir saulīte, tā apmeklētāju netrūkst. Šopavasar vairāk brauc ģimenes, pie mums parasti pastaigās pavada stundu, ja rīko pikniku, tad - divas. Ir tādi, kuri aiziet arī līdz dzirnavām, baznīcai," vērojumus izstāsta Āraišu arheoloģiskā parka vadītāja Jolanta Sausiņa.

Ievas zied arī Raunas, Balgas, Tulijas, Mellupes un Līčupes, Bērzupes un Kazupītes, un vēl daudzu citu upju krastos, arī gravās, mežmalās… Ievzieds ir vienkārši jābauda.

http://news.lv/Druva/2019/05/10/nepalaist-garam-ievu-ziedesanu

 

Pateikt paldies un parādīt sevi

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 10.05.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Kultūra

Līgatnē tā ir tradīcija– reizi gadā godināt kaimiņus, rādīt savas saimnieču prasmes.

“Nemaz nav tik viegli uzrakstīt, ka man ir labākais kaimiņš. Parasti jau saulītē ceļam slikto. Līgatnieši novērtē kaimiņus, velta viņiem labus vārdus,”stāsta Līgatnes Kultūras un tūrisma centra direktores vietniece kultūras jomā Ingūna Millere.

Valsts atjaunošanas svētku sarīkojumā pašvaldība pateicās tiem, kurus ieteikuši kaimiņi. Katram bija veltīti mīļi vārdi par palīdzēšanu, atbalstu, sapratni. “Viņam piemīt visas laba kaimiņa īpašības – izpalīdzīgs, draudzīgs, atsaucīgs. Viņš ir mūsu mājas darba rūķis, rūpējas, lai apkārtne vienmēr sakopta,” teikts par Ināru Bērziņu, bet par Līgu Puzuri kaimiņiene rakstījusi: “Lai cik aizņemta vai kā jūtas, viņa vienmēr, kamēr esmu darbā, parūpēsies par manu kaķi.” Savukārt par Juri Apšu rakstīts: “Ja viņa nebūtu Skolaskalnā, mums nebūtu avota ūdens. Viņš rūpējas par avotu, ziemā iztīra taciņu. Viņam ir zelta rokas, to zina katrs, kurš lūdzis palīdzēt.” Labi vārdi teikti arī par Arti, Signi un Leldi Stepiņiem, Natāliju Juškovu, Uldi un Noru Rozentāliem, Dzidru Šteinu, Zani, Aneti, Juri, Bruno, Jorenu un Rolandu Bajāriem.

Arī tā ir svētku tradīcija Līgatnē – rīkot konkursu saimniecēm. Iepriekšējos gados viņas vērtēšanai nodeva pašu ceptās kūkas, pīrāgus, plātsmaizes, šoreiz bija aicinātas cept plāceņus. “Plāceņi var būt tik dažādi! Te bija tikai jāļaujas fantāzijai,” saka konkursa rīkotāja Daina Birne.

Konkursam plāceņus bija izcepušas piecas saimnieces. Gunta Zariņa atklāja, ka pie plīts, lai ko ceptu, allaž dzied, tad biezpiena plāceņi iznāk gardāki. Nora Rozentāle pastāstīja, ka izlasījusi daudzas receptes, neviena nederējusi, tādēļ plāceni izcepusi no visa, kas ir mājās. Nikola Kovala bija izcepusi plāceni “Dieva austiņa”. “Visu, kas darāms, paveicu vakarā, no rīta, kad vajadzēja cept, nebija elektrības. Vīrs pagalmā sakūra ugunskuru. Vējš bija liels, arī mākoņi vilkās, bet pannai vāks virsū, nekas nekaitēja. Kad beidzām cept plāceņus, mājās parādījās elektrība,” plāceņa stāstu pastāstīja Nikola. Paula Nikola Mellīte pārsteidza ar burkānu plāceni, kura cepšanā ar padomu palīdzējusi mamma, bet rehabilitācijas centra “Līgatne” saimnieces ar biezpiena – šokolādes plāceni.

“Labas saimnieces” titulu ieguva Paula Nikola Mellīte, “Labākās saimnieces”- Nora Rozentāle, bet par “Vislabāko saimnieci” – Rehabilitācijas centra “Līgatne” komanda.


http://news.lv/Druva/2019/05/10/pateikt-paldies-un-paradit-sevi

 

2019-05-10
Laika ziņas
Aptaujas