Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Negadījumos cieš bērni

Autors: Monika Sproģe 
Datums: 14.05.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Aizvadītajā nedēļā mūspusē notikuši vairāki nelaimes gadījumi, diemžēl lielākoties cietuši bērni, ziņo Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze Bračka,

Tā 7. maijā Cēsu stadionā no metra augstuma kritis septiņus gadus vecs zēns, puisēns guvis rokas traumu, nogādāts Cēsu klīnikā, bet vēlāk pārvests uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu (BKUS) Rīgā. Tajā pašā dienā Līgatnes pagastā, braucot ar skrituļdēli, kritusi un sasitusies 14 gadus veca meitene, cietusī guvusi kājas traumu, nogādāta BKUS.

NMPD Vidzemes reģionālā centra vadītāja atgādina, ka, sākoties mauriņa pļaušanas sezonai un aktīvai rosībai dārzā, vecākiem īpaši jāuzmana savas atvases. Tā, piemēram, aizvadītajā nedēļā konstatēts kārtējais negadījums, kad brīdī, kurā ar pļaujmašīnu pļauts piemājas zāliens, pēdas traumu guvusi trīs gadus veca meitene. Bērns nogādāts BKUS.

Savukārt 9. maijā Cēsīs bijis kāds satiksmes negadījums ar smagām sekām, motorolleram saduroties ar vieglo automašīnu, smagi cietis 27 gadus vecs vīrietis. Vīrietis guvis politraumas, nogādāts Rīgā, Gaiļezerā.


http://news.lv/Druva/2019/05/14/negadijumos-cies-berni

 

Jo mazāk skolēnu, jo mazāk skolu

Autors: Mairita Kaņepe 
Datums: 14.05.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Aktualitāte

Uz ko cerēja Cēsīs

Cēsīs sākumskolā, pamatskolās, vidusskolās un ģimnāzijās 2015. gada 1. septembrī bija 2491 skolēni - jau par 41 procentu mazāk nekā 2005. gadā. Demogrāfiskās prognozes - trīs nākamajos gados audzēkņu skaits vēl mazināsies. Analizējot dzimušo reģistru un vēsturiskā Cēsu rajona pamatskolu absolventu skaitu, pašvaldība prognozēja, ka vismaz līdz 2020. gadam vidējā izglītībā tomēr nebūs skolēnu skaita būtisks samazinājums. Pamatskolas ir stipras un arī piepildītas.

Taču pašvaldība apņēmās veicināt, lai izglītības iespējas Cēsīs tiktu popularizētas plašāk, aicinot pamatskolu beidzēju no Vidzemes izvēlēties vidējo izglītību Cēsīs. Arodu skolai, pilsētas vidusskolai, ģimnāzijām lēma piesaistīt lielas investīcijas. Skolu tīkla reformā, atsakoties no atsevišķas skolas ar vidusskolas klasēm, pašvaldība plānoja tikt pirmajās rindās pēc investīcijām, lai skolas var iegūt labāku materiālo bāzi, lai pedagogi var saņemt modernu metodisko atbalstu. Cēsīs profesionālās skolas stiprināšanā uzdevumi veikušies, bet izpildīti daļēji. Galu galā pašvaldība pieņēma Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumu par vēl vienu reformu - profesionālo vidusskolu atkal atdot valsts pārziņā, pievienojot to Priekuļu tehnikumam. Tiesa, izvirzot noteikumu - no topošā Vidzemes tehnikuma Priekuļos daļa izglītības programmu jāīsteno tieši pilsētā.

Novada lauku teritorijā - Vaives pagastā – pašvaldība pacietīgi un ilgi uzturējusi divas nelielas pamatskolas, līdz pakāpeniski skolu tīklā sāka izmaiņas. Krīvu ciemā vasaras nogalē beigšoties pārbūves darbi, lai vēsturiskais skolas nams pilnībā būtu pirmsskolas izglītībai. Tā nepieciešama ne tikai pagasta, arī pilsētnieku mazuļiem. Tikmēr pagasta viņā pusē, kur attālums līdz pilsētai tālāks, pašvaldība grib aizvien stiprināt Rāmuļu pamatskolu un tās pirmsskolu.

Raunā apvienos tikai juridiski

Pašvaldība ar Izglītības un zinātnes ministriju saskaņojusi plānu, kas paredz no 1. septembra juridiski apvienot pamatskolu Drustos un vidusskolu Raunā, saglabājot mācības abos pagastos. “Centāmies, lai Drustos nezustu mācību vieta,” teic pašvaldības vadītājs Aivars Damroze. Pēdējā laikā pamatskola Drustos bāzējusies uz to , ka Drustos ir ienācēji, bērni, kuri sāk dzīvot audžuģimenēs. “Skola tā ieguvusi arī zināmu specifiku. Tas nozīmē, ka Drustu skolai visvairāk ir vajadzīgs, bet trūkst atbalsta personāla. Juridiski apvienojot novada skolas, Drustiem būs pieejams lielāks pedagoģiskais resurss, jo skola darbosies kā Raunas vidusskolas struktūrvienība. Situāciju Raunas novada skolās vairākās vēstulēs esam izskaidrojuši Izglītības un zinātnes ministrijai un panākuši vienošanos. Ministrija atbalsta abu novada skolu juridisku apvienošanu.”

Raunēnieši pratuši skaidrot, ka fiziska abu novada skolu apvienošana izglītības darbā varētu radīt pretēju rezultātu gaidītajam. 2020. gada sākumā pašvaldībai būs jāiesniedz juridiski savienoto izglītības iestāžu darbības gaitā sasniegtie rezultāti.

Amatā reforma jau notikusi

Amatas novads bija pirmais Latvijā, kurā apvienojās kaimiņu pagasti Drabeši un Amata. Toreiz, pirms daudziem gadiem, valsts solīja konkrētu atbalstu. Taču ceļš no Vidzemes šosejas līdz Amatas pagasta centram - Ģikšiem - tā arī nav uzlabots, kaut solīja to asfaltēt. Jāņem vēra, ka ceļš ir svarīga artērija ne tikai saimnieciskajai darbībai, bet arī izglītības iestādēm. Ja pašvaldība Amatas pamatskolu nebūtu pārcēlusi no Ģikšiem uz Ieriķiem un skola tagad neatrastos laba un liela ceļa malā, iespējams, to būtu piemeklējis Sērmūkšu pamatskolas liktenis - slēgšana.

Novada deputāts Andris Jansons par skolu tīkla veidošanas procesiem, kas aiz muguras, saka: “Deputāti lēma ne tā, lai mazas skolas likvidētu, bet lai Amatas novadā veicinātu skolu darbību. Sērmūkšu pamatskolas pievienošana Skujenes pamatskola mums izrādījās smags lēmums, jo iedzīvotāju pretestība bija skaļa. Tagad iestājies zināms klusums. Aizvien uzskatu, ka lēmums bija pareizs. Skolēnu skaits Skujenes skolā gan nav liels, bet pamatskola var funkcionēt.

Internātskola Drabešos tiktu likvidēta jebkurā gadījumā, tāpēc pašvaldība izlēma, ka tur izveidos jauna veida skolu, bet grūti vēl pateikt, kas no tā iznāks. Sabiedrība par Drabešu skolu aizvien domā stereotipos, kaut pašvaldība tagad to iekārtojusi, sākumskola ir ļoti eleganta. Laukos bērnu maz, tāpēc arī skolā maz, bet mācību iestādes nākotne ir tieši atkarīga no audzēkņu daudzuma.

Līdzīgi ar Nītaures vidusskolu, ja būs vidusskolēni, tā pastāvēs. Aizvien skatīsimies, lai iedzīvotājiem skolu pakalpojumi izdevīgāki, pašvaldībai rentablāki. Nevar taču pastāvēt skola, kā saka, ar desmit skolēniem vien. Bet Latvijā aizvien tādas esot.”

Pa skolai katrai - Stalbei un Straupei

Pārgaujas novada pašvaldības racionālais lēmums Raiskuma pagasta bērniem mācības rīkot Stalbes vidusskolā kopā ar citiem vienaudžiem tika pieņemts pirms gadiem. “To spieda darīt konkrēti apstākļi,” par skolēnu skaita samazināšos kādreizējā Auciema sākumskolā teic deputāts Imants Kalniņš. Bet izglītības darbs tur arvien turpinās - ar pirmsskolas vecuma bērniem. Viņu vidū ne viens vien cēsnieks, kuram pagaidām nav vietas pilsētas bērnudārzā. “Arī turpmāk Auciemā būs bērnudārzs,” pašvaldības nostāju skaidro deputāts Imants Kalniņš.

Sākumklašu veidošanai Raiskuma pagastā bērnu nepietiek. Pārgaujas novadā to klasēs nav daudz arī pamatskolās Straupē un Stalbē, kur gan juridiski joprojām ir vidusskola. Valsts politikai tāds risinājums ne visai tīk.

“Ja laukos izņem kādu no skolām, vieta paliek tukša. Tad kāpēc mums, pašvaldībai, jāskrien vilcienam pa priekšu?” jautā I. Kalniņš, atzīstot, ka labi zina - skolēnu skaits mazinās. “Vecāku darbavietas ir citur, un skolēni arī brauc līdzi uz skolām pilsētās,” procesu skaidro deputāts. Viņš ir pārliecināts, ka pamatskolas samazināšana par sākumskolu nedotu gaidīto rezultātu, tikai pasteidzinātu kādas skolas izputēšanu. Deputāti to apzinās, tāpēc šis sasaukums pie vēl vienas skolu tīkla reformas Pārgaujas novadā neķeršoties. Abās skolās esot pietiekams skolēnu skaits. “Lai tik strādā,” cieti saka I. Kalniņš.

Tā pareizi būtu Vecpiebalgas novadā

Vecpiebalgas novada dome vasarā būtiski samazināja skolu skaitu, no četrām atstājot divas. Nu reformatori redz, ka galvenais mērķis- apvienot skolas, padarīt saliedētākas, skolēnu skaitā apjomīgākas - neliekas sasniegts. Ja pēc tuvākās -Inešu- skolas pievienošanas Vecpiebalgas vidusskolai tajā vidējā posmā skolēnu skaits nav krities, tad, apvienojot Tau-renes un Dzērbenes pamatskolas un izveidojot Vecpiebalgas pamatskolu ar mācību vietu Dzērbenē, jaunā skola nav ieguvusi tādu skolēnu skaita pieaugumu, lai klases būtu pilnvērtīgas, lai skolotāji beidzot varētu strādāt pilnas likmes darbu.

“Apvienojot skolas, Dzērbenē ir tik vien bērnu kā pirms reformas bija Taurenes pamatskolā - mazliet vairāk par 60 audzēkņiem, bet cerējām, ka būs vismaz 80. Daļa Taurenes ģimeņu bērnus tagad sūta mācīties Priekuļos,” stāsta Vecpiebalgas novada domes deputāte Inese Navra. “Skolu apvienošana bija grūts lēmums. Domes opozīcijas deputāti savu lēmumu, ka skolai jāatrodas Taurenē, nemainīja, bet pozīcijas deputāti gan. Ko novadā esam ieguvuši un zaudējuši šādā skolu reformā, tā īsti varēs apjaust septembrī.” Deputāte cer, ka daļa skolēnu, kuri mācību gadu būs pavadījuši, braucot uz Priekuļiem, 1. septembrī atnāks uz mājām tuvāku skolu.

Priekšā nākamā reforma - novadu apvienošana. “Kāda tā būs, arī nezinām. Varbūt pēc tās arī Dzērbenē nebūs pamatskolas. Mūsu veiktā reforma – no tās izrietošie procesi novadā, pedagogu un vecāku emocijas - liecina, ka skolu tīkla pārveide sašķēla pedagogus un vecākus. Reizēm liekas, ka domei vajadzēja lemt par vienas skolas izveidošanu. Ja reforma notiktu šodien, es būtu par to, lai paliek viena - skola Vecpiebalgā. Tā izskatās pareizāk,” pašvaldības lēmumu vērtē deputāte I. Navra, kas darbojas Izglītības komitejā. “Tagad strādāsim pie tā, lai vidusskola Vecpiebalgā saglabātos un tajā ienāktu vairāk audzēkņu jau pamatskolas klasēs.”

Līgatnē aizver un atver durvis

Līgatnes novada dome, atzinusi par neveiksmīgu pēc valsts spiediena veikto valsts pamatskolas un vidusskolas apvienošanu, atkal ķērās pie skolu reformas. Līgatnes pilsētā turpina darboties vidusskola, bet kādreizējais pamatskolas nams Augšlīgatnē atkal ir patstāvīga mācību iestāde. Tā ir sākumskola, kurai paredzēts izaugt dabiskā ceļā. Šogad mācās tikai 1. klase, bet turpat darbojas pirmsskolas grupa sešgadīgajiem. Kad vecākiem vajadzēs lemt par bērna pirmo skolu, vairākumam, iespējams, tā būs šī pati sākumskola, kuras vide un pedagogu darba stils iepazīts.

Gads aiz gada, un sākumskolai vajadzētu piepildīties. Kur ģimenes sūtīs bērnus 7. klasē, to rādīs laiks. Līdz tam Līgatnes vidusskola veiks mērķtiecīgu darbu, lai mācību iestādi skolēnu un viņu vecāku acīs padarītu par tik pievilcīgu un mūsdienīgu, ka jaunieši izvēlētos tajā iegūt vidējo izglītību.

Ne viss tagad brīnišķīgi

Priekuļu novada domes deputāte Dace Kalniņa: “Lēmumu pieņemšana bija sarežģīta, zinot, ka pārmaiņas var nest nezināmo. Nevaru teikt, ka viss notika brīnišķīgi, slēdzot Mārsnēnu pamatskolu. Taču tam bija jānotiek, lai atrisinātos vairākas sarežģītas lietas - bērnu skaita samazināšanos, pedagogu trūkumu mazajās skolās, jo pārāk maza slodze un līdz ar to darba samaksa. Nodrošināt pilnvērtīgu mācību procesu mazas skolas direktoram nav vienkārši. Veiksmīgi atrisinājies tas, ka Mārsnēnu skolas ēkai atrasts pielietojums, ir nomnieks. Mār-snēnos būs tādi paši sociālie pakalpojumi kā Sērmūkšu kādreizējā skolā Amatas novadā.

Liepas pamatskolas direktore runāja ar Mārsnēnu skolas skolotājiem un bērnu vecākiem, pirms Mārsnēnos beidza pastāvēt skola, taču daļa vecāku saviem bērniem izvēlējās arī citas skolas. Vienmēr, lēmumus pieņemot, ir grūti, jo nav zināms, vai tie būs labākie. Tā bija pašvaldībai, tā arī skolēnu vecākiem un skolotājiem.” .

***

Uzziņai

Viss ir iespējams

Cēsu novada pašvaldības izglītības stratēģija, kas veidota laikam no 2015. līdz 2020. gadam, izstrādes brīdī vēstīja, ka tieši demogrāfijas procesi būs svarīgākie nākotnei, tajā skaitā izglītības nozarē. "Druva" vēsturiskā Cēsu rajona astoņos novados apkopo deputātu veikumu skolu tīkla veidošanā līdz 2019. gadam. Iespējams, tie būs tie paši, kas atkal savienosies vienā pašvaldībā un vienā skolu tīklā.


http://news.lv/Druva/2019/05/14/jo-mazak-skolenu-jo-mazak-skolu

 

Datoram patīk drošība

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 15.05.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Viedoklis

Kiberdrošības līmenis Latvijas pašvaldībās ir nepietiekams – vidēji divās no trim Latvijas pašvaldību interneta vietnēm ir augsti kiberdrošības riski, liecina biznesa konsultāciju uzņēmuma KPMG veiktais pašvaldību mājaslapu novērtējums.

"Veicot kiberdrošības novērtējumu 15 atšķirīga lieluma pašvaldību mājaslapām, konstatētas 227 dažādas nepilnības, kas liecina, ka neatkarīgi no pašvaldības lieluma un pieejamajiem finanšu un cilvēkresursiem visām mājaslapām ir ievainojamības, kas rada nopietnus kiberdrošības riskus.

Lai gan novērtējuma laikā dažām pašvaldību mājaslapām konstatētas četras vai piecas ievainojamības, atsevišķu pašvaldību vietnēs atklāto ievainojamību apjoms pārsniedzis pat 20. No kopējā skaita 6% veido augsta riska ievainojamības, kuras ir būtiski novērst nekavējoties, lai liegtu iespēju reālam uzbrucējam pārņemt kontroli pār mājaslapu vai padarīt resursu nepieejamu sabiedrībai. 46% ievainojamību raksturojamas kā vidēja līmeņa riski, un tādas atrodamas visu pārbaudīto pašvaldību vietnēs. Zīmīgi, ka, lai gan lielāko daļu jeb 48% atklāto ievainojamību var raksturot kā zema riska, eksperti norāda, ka vairākas zema vai vidēja riska līmeņa neatbilstības vienkopus var radīt augsta līmeņa risku.

Pārbaužu laikā atklāts, ka pietiktu pat ar viena datora jaudu, lai pārsniegtu informācijas pieprasījumu apjomu, ko mājaslapa spēj apstrādāt. Tas nozīmē, ka uzbrucējs viegli var padarīt pašvaldības resursu nepieejamu vai likt reālam lietotājam stundām ilgi gaidīt atbildi no sistēmas. Citas biežāk sastopamās ievainojamības saistītas ar nepietiekamu datu aizsardzību un nepilnībām autentifikācijas procesā.

Projektā tika veikta sociālās inženierijas uzbrukumu simulācija 162 darbinieku datoriem 15 dažādās pašvaldībās. Viņiem tika nosūtīts e-pasts ar kaitīgas vēstules pazīmēm, kurā tika lūgts “uzklikšķināt” uz e-pastā norādītās saites. Darbinieks tika uzrunāts vārdā, jo šī informācija ir brīvi pieejama pašvaldību mājaslapā. Sūtījums saturēja vairākas kaitīgas vēstules pazīmes: aizdomīgu sūtītāja adresi, parakstu un citas komponentes. Saturs tika izveidots tāds, lai darbinieks nepievērstu uzmanību vēstules detaļām un nospiestu uz pievienoto saiti. Uzbrucējam ir svarīgi likt lietotājam rīkoties, apiet organizācijas procedūras un instrukcijas vai ieinteresēt lietotāju ar saistošu piedāvājumu.

16% darbinieku, kuri piedalījās simulācijā, nepamanīja kaitīgās vēstules pazīmes un reāla uzbrukuma gadījumā būtu kļuvuši par uzbrucēja upuriem, 12% - uzklikšķināja uz pievienotās saites, bet 4% pat atbildēja sūtītājam. Tikai divās pašvaldībās neviens darbinieks nebija atvēris e-pastam pievienoto saiti, un tikai dažu pašvaldību darbinieki ziņoja par aizdomīgiem e-pastiem atbildīgajam personālam, kaut gan tā ir vispareizākā rīcība, saņemot aizdomīgu sūtījumu. “Nav pilnīgi drošu sistēmu, bet ir sistēmas, kuras spēj efektīvi novērst risku un sniedz iespēju atvairīt uzbrukumu. Svarīgi apzināties, ka drošībai, īpaši digitālajā vidē, nav mērķa vai galapunkta, kas jāsasniedz. Tas ir process, kas regulāri jāpilnveido, un jādomā soli uz priekšu, lai mazinātu iespējamā uzbrukuma sekas. Domāt par drošību nekad nav par vēlu,” atgādina KPMG IT konsultāciju vadītājs Kaspars Iesalnieks.

“Dators ir tāds pats kā īstā dzīve. Tajā viens ir uzmanīgāks, cits ne," saka Amatas pašvaldības izpilddirektors Māris Timermanis un pastāsta, ka grāmatvede saņēmusi e-pastu no viņa ar uzdevumu apmaksāt rēķinu. Viņa uzreiz piezvanījusi, tad dota ziņa datortīkla administratoram, viņš sazinājies tālāk ar speciālistiem, un sūtītājs bloķēts. “Pašvaldībā ir noteikta kārtība – izpilddirektors e-pastā nesūta rēķinus,” saka M.Timermanis, katram darbiniekam, kurš ikdienā strādā ar datoru, regulāri tiek atgādināts, ka nedrīkst atvērt aizdomīgus e-pastus. “Lai cik uzmanīgi būsim, vienmēr būs kāds, kuru izdosies apmuļķot. Ar kiberdrošību ir tāpat kā ar drošību uz ceļa. Visi zina, kā jābrauc, bet avārijas notiek. Kā policisti cīnās ar noziedzniekiem, tā augsti kvalificēti datoristi ar kiberuzbrukumiem. Ministrijas vērtējumam, ka pašvaldībās ir nekompetenti darbinieki, nav pamata. Tehnoloģijas attīstās, mums nepārtraukti jāmācās," pārdomās dalās pašvaldības izpilddirektors un atgādina, ka katrs taču e-pastā saņem neskaitāmas reklāmas – vienu kāda ieinteresē, viņš atver, cits uzreiz izdzēš.

Amatas novada pašvaldības datortīklu administrators Dmitrijs Gormaļovs pauž pārliecību, ka pašvaldības datortīkli ir diezgan droši. Astoņu gadu laikā divreiz tie uzlauzti. Abas reizes to izdarījuši datorspeciālisti no Pakistānas – pašvaldības lapai virsū uzlika savu vēstījumu. “Stundas laikā viss tika atjaunots. Tas nebija nekas sarežģīts," pastāsta D.Gormaļovs un uzsver, ka mājaslapas uzturēšanu veic ārpakalpojuma sniedzējs un regulāri tiek ieteikts, kas būtu jāuzlabo. “Mājaslapā nav personu datu, kurus varētu nozagt. Ļaundari var tikai sabojāt lapu,” atgādina datorsistēmas administrators.

Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins uzsver, ka datortīkla administrators nepārtraukti seko, kas notiek tīklā. “Pašvaldībā ir veikts drošības audits. Darbinieki regulāri tiek instruēti gan par iespējamiem datorvīrusiem, gan citiem uzbrukumiem. Ja kāds sūtījums šķiet aizdomīgs, darbinieks uzreiz sazinās ar administratoru. Esam neliels kolektīvs, un visi ātri uzzina, ja ir kādas aizdomas. Ja arī kāds e-pasts šķiet aizdomīgs, labāk to drošības pēc nelasīt. Ja sūtītājam būs svarīgi, atsūtīs vēlreiz. Kurš gan nav saņēmis e-pastu, ka kļuvis miljonu mantinieks? Kāds arī to atver," pastāsta A. Šteins un piebilst, ka viss atkarīgs no katra paša uzmanības. Domāt par drošību nekad nevar būt par daudz.


http://news.lv/Druva/2019/05/15/datoram-patik-drosiba

 

Atbalsts gūts, laiks īstenot idejas

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 15.05.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātais un administrētais "Latvijas valsts mežu” un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2019 projektu konkurss skaitļos:

- Šogad konkursam tika iesniegts 131 projekta pieteikums, kopējā pieprasītā finansējuma summa - 479 354 eiro.

- Ekspertu komisija nolēma atbalstīt 58 projektus, sadalot konkursā pieejamo 85 500 eiro finansējumu.

“Bija ļoti grūti izvērtēt," atzīst Vidzemes kultūras programmas koordinatore Dace Laiva un uzsver, ka lielais pieteikumu skaits parāda, ka vidzemniekiem ideju netrūkst.

Šogad Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātās un administrētās ”Latvijas valsts mežu” un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2019” prioritātes bija: Vidzemes kultūras mantojuma vērtību saglabāšana, pārmantošana un popularizēšana, stiprinot vidzemnieku identitāti, atbalstot kopienu iniciatīvas, iesaistot sabiedrību kultūras pasākumu organizēšanā; bērnu un jauniešu kvalitatīva kultūrizglītība un iesaiste kultūras pasākumu norisē, veidošanā un aktivitātēs; radošo industriju attīstība, sadarbojoties dizaina speciālistiem, studentiem un Vidzemes amatniekiem; sabiedrības iesaiste dabas un kultūras mantojuma vērtības apzināšanā un integrētā attīstībā, iesaistot un informējot sabiedrību par iespēju brīvprātīgi veikt dabas un kultūras mantojuma vērtību apzināšanu un uzturēšanu.

“Projektu pieteicēji bija ņēmuši vērā prioritātes un pratuši paskatīties kopsakarībās, vērtēt ieguvumus ilgtermiņā. Svarīgi, ka norisēs tiek iesaistītas dažādas paaudzes, sabiedrība. Ir gandarījums, ka jau vairākus gadus, piesaistot finansējumu, tiek īstenotas idejas, kas kļūs par tradīcijām, ikreiz saturā kļūstot bagātākām,” stāsta D. Laiva un uzsver, ka diemžēl daudzi projekti neguva atbalstu, bet ne tāpēc, ka idejas vai ieceres īstenojums nepārliecināja, bet ierobežotā finansējuma dēļ. “Ja projekta īstenošanai nepieciešami, piemēram, 15 tūkstoši eiro, bet varam piešķirt divus, tad tas nebūtu vis atbalsts, bet gan ieceres ierobežojums,” saka programmas koordinatore un ir pārliecināta, ka projekti, kas Vidzemē tiks īstenoti līdz decembra vidum, būs kvalitatīvi un iedzīvotājiem nepieciešami.

Jaunpiebalgas novadā tiks īstenoti trīs Vidzemes kultūras programmas atbalstīti projekti. Pašvaldības izpilddirektore Dace Bišere-Valdemiere uzsver, ka visi trīs ir saistīti ar bērnu attīstību un sabiedrības izglītošanu. “Tas, ko projektā iesaistītie uzzina, iemācās, noderēs arī nākotnē. Tā kā visiem projektiem ir noslēguma pasākumi, tajos piedalās ģimenes un arī uzzina, kas paveikts. Projekti ir ierosme kaut ko sākt, pēc tam iesāktais tiek turpināts,” vērtē izpilddirektore un piebilst, ka viens no trim projektiem saņēma visu plānoto finansējumu, divi mazāku. Tas nenozīmē, ka ieceres netiks īstenotas, pašvaldība piešķirs lielāku līdzfinansējumu.

Jaunpiebalgas Mākslas un mūzikas skola īstenos projektu “Manas skolas ainavas vēsture”. D. Bišere - Valdemiere pastāsta, ka tiks apzināta skolas ēka, kurā kādreiz atradās doktorāts; vēsture, materiāli tiek meklēti arhīvā. Skolēni anketēs vecos cilvēkus, pierakstīs atmiņas par ēku, tās apkārtni. Bērni meistarklasēs gleznos namu un apkaimi. Būs izstāde, muzicēšana. “Bērniem ir svarīgi zināt par vietu, kurā viņi dzīvo, mācās. Arī vecākai paaudzei būs interesanti uzzināt viņu šodienas redzējumu,” bilst izpilddirektore.

Savukārt projektā “Vidzemes ganiņš” bērnu un jauniešu folkloras kopa “Piebaldzēni” iepazīs un mācīsies dziedāt ganu dziesmas, kas pierakstītas Vidzemes augstienē. Būs arī ekskursija uz Folkloras krātuvi.

Iepriekšējos gados ļoti labas atsauksmes bija par projektu “Piebalga dejo”. Tas turpinās. Nozaru speciālisti mācīs dažādas dejas – no tradicionālajām tautas dejām līdz hiphopam, džeza dejām, baletam. “Skolotāji būs savas jomas autoritātes. Piemēram, baleta nodarbības vadīs Lita Beire,” atklāj izpilddirektore un uzsver, ka katru projektu rakstījuši cilvēki, kuriem ir svarīgi, lai bērni un jaunieši saturīgi pavada brīvo laiku, pilnveido sevi, izglītojas.

Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs "KasTe", kas darbojas arī Drabešu Amatu mājā, projektā “Pa Voldemāra Stelberga pēdām” pētīs vēsturi un izzinās šodienu. “Folkloras krātuvē ir daudz Voldemāra Stelberga Ieriķos, Skujenē, Nītaurē pierakstīto materiālu. Gribam ar skolēniem izstaigāt mājas, kurās dzīvojuši teicēji, iemācīties dziesmas. Mācīsimies dziedāt un spēlēt Stelberga pierakstītās ziņģes. Ir iecere muzicēšanu ierakstīt, aicināt mūzikas ekspertus ar lekcijām,” stāsta “KasTe” vadītāja Inese Roze un atklāj, ka šim projektam bijis paredzēts izlietot astoņus tūkstošus eiro, iegūti divi. “Protams, projektu īstenosim. Domāsim, kā piesaistīt sponsorus, no kā varētu atteikties,” atklāj I.Roze. Otrs projekts plānots stāstniecības popularizēšanai bērnu un jauniešu vidū.

Vidzemes kultūras programmas atbalstu šogad saņem arī Līgatnes novada Kultūras un tūrisma centrs, lai rīkotu dzimtas pētniecības interesentu tikšanos un praktisko nodarbību (260 eiro), teātra trupas "KVADRIFRONS" Cēsīs un Valmierā rādīs izrādi "Vecmāmiņu valsts" (2000 eiro), X Starptautisko Alfrēda Kalniņa jauno ērģelnieku festivālu rīkos A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas atbalsta biedrība (600 eiro), SIA "Apvārsnis" organizēs novadpētnieku mācības un kultūras mantojuma apzināšanas ekspedīcijas Vecpiebalgas “Vēveros” un tuvākajā apkārtnē (2000 eiro), biedrība "Ozollīči" izdos ceļvedi - albumu "No Elkas kalna līdz jūrai" (1800eiro), Cēsu Centrālā bibliotēka rīkos izstāžu ciklu "Cēsu bibliotēkai - 100" (600 eiro), biedrība "Art Cēsis" aicinās uz plenēru - izstādi "Pārvēršanās" (2000 eiro), SIA "Lampu dizaina darbnīca" pētīs “Dzērbenes RAKSTURU” (2500 eiro), Vecpiebalgas novada paš-valdība rīkos konkursu “Mācies, meitiņ, zeķi adīt” (650 eiro), biedrība "Cēsu teātris" īstenos projektu "Skatuve. Teātris. Roc dziļāk II" (2000 eiro), biedrība "Auļukalna muiža" organizēs Mantojuma izglītības dienas Auļukalnā (1142 eiro), mākslas telpa “Mala” piedāvās vasaras kultūras programmu (1000 eiro), Amatas novada pašvaldība rīkos teātra un mūzikas pasākumu “Mēness ezers” Āraišos (2000 eiro), nodibinājums "Koprades māja Skola 6" Cēsīs organizēs “Dizaina darbnīcu 2019”( 1500 eiro), Raunas novada dome īstenos projektu “Drustu bagātības meklējot” (1500 eiro), Jaunpiebalgas novada dome – “Manas skolas ainavas vēsture” (1000 eiro), “Vidzemes ganiņš” (1230 eiro), “Piebalga dejo” (2000 eiro), savukārt tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs "KasTe" “Pa Voldemāra Stelberga pēdām” (2000 eiro) un “Burtnieka Divdienis: stāstu un lasītprasmes apguves darbnīcas skolēniem un pedagogiem” (1500 eiro).

Jau divpadsmito gadu ar Vidzemes kultūras programmas atbalstu tiks īstenotas dažādas kultūras iniciatīvas un idejas.


http://news.lv/Druva/2019/05/15/atbalsts-guts-laiks-istenot-idejas

 

2019-05-20
Laika ziņas
Aptaujas