Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Par reformu no dažādiem plauktiem

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 21.05.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kongress ir notikums, kad kopā sanāk visu Latvijas pilsētu un novadu vietvaru pārstāvji. Sanāk, lai runātu par svarīgāko un aktuālo. Šopavasar, protams, tā ir administratīvi teritoriālā reforma.

Par administratīvi teritoriālo reformu viedokļu daudz, bet netiek noliegta tās nepieciešamība. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce vēlreiz atgādināja, ka tas ir darbs, kurš tiks paveikts līdz galam, nevis atlikts, kā tas bijis kopš 1998. gada. “Tādēļ mans priekšlikums būtu paraudzīties uz šo reformu no pretējās puses. Ja mums kopā izdosies laba administratīvi teritoriālā reforma, un es esmu pārliecināts, ka izdosies, tā būs zīme, ka mēs Latvijā spējam kaut ko tālredzīgi un saprātīgi uzlabot. Iespējams, tas būs paraugs arī pārmaiņu procesiem citās sfērās – izglītībā, veselībā, administratīvā sloga samazināšanā,” savu pārliecību skaidroja J. Pūce.

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis atgādināja par iedzīvotāju uzticēšanās līmeni pašvaldībām, ko pierāda gan Latvijā, gan Eiropā veiktie pētījumi. “Augstie uzticēšanās rādītāji ir liecība, ka iedzīvotāji, kuri ir vistuvāk savai pašvaldībai, redz un novērtē vietējās varas paveikto. Ja mēs vēlamies kopā kaut ko sasniegt, to nevar paveikt bez uzticēšanās - arī starp pašvaldībām, valdību un parlamentu. Tomēr uzticēšanās neveidojas tāpat vien - tās ir sarunas, izpratne par visu pušu viedokļiem, uzklausīšana un kopīgs risinājums,” pauda G. Kaminskis.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele novēlēja pašvaldību tālākajā attīstībā pašvaldībām un valdībai kā galveno vērtību ikdienas rīcībā saskatīt katra cilvēka un valsts kopējās intereses. “Pašvaldība ir līdzeklis indivīda pamattiesību īstenošanā, vietējās identitātes veidošanā un kopējo valsts interešu īstenošanā. Jo efektīvākas būs pašvaldības, jo spēcīgāka valsts. Jo labāk darbosies valdības un pašvaldību svara un atsvara princips subsidiaritātes ietvaros, jo kvalitatīvāku cilvēktiesību pakalpojumu saņems indivīds. Ja turpmākajā diskusijā par efektīvāko valsts pārvaldi vismaz daļa no minētajām vērtībām un perspektīvām kļūs par mērķi un atskaites punktu, pilnīgi iespējams, ka radīsies Satversmei atbilstoši kopīgi risinājumi,” atzina I. Ziemele.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs pašvaldību un valdības attiecības salīdzināja ar Viljama Šekspīra lugas varoņiem Otello un Dezdemonu. “Tā ir augsta mīlestība, bet arī bezgalīga greizsirdība. Tomēr arī pie šādām attiecībām jāatceras, ka gan valsts, gan pašvaldības darbojas cilvēku labā. Tāpēc, runājot par administratīvi teritoriālo reformu, ceru, ka iznākums būs daudz pozitīvāks nekā Šekspīra lugā,” ar labsirdīgu humoru uzsvēra S. Dolgopolovs.

Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis pauda uzskatu, ka valdībai, piesakot kārtējo administratīvi teritoriālo reformu, vispirms būtu jāizvērtē iepriekšējās reformas rezultāti un tikai tad jādefinē jaunas reformas mērķi un ieguvumi iedzīvotājiem. Reforma nedrīkst būt pašmērķis.

Pašvaldību vadītāji pārmeta valdībai un ministram Jurim Pūcem neizpratni par to, ka vietējai varai ir svarīgs iedzīvotāju viedoklis un tas jāaizstāv un jāpārstāv. Juridiskās niansēs ir apmaldījusies pašvaldību vēlēšanās rīkot iedzīvotāju aptaujas, lai uzzinātu viņu domas par administratīvi teritoriālo reformu.

Kongress pieņēma rezolūciju par administratīvi teritoriālo reformu. Tajā norādīts, ka Eiropas Padome pozitīvi vērtē vietējās un reģionālās demokrātijas situāciju Latvijā un vairākās jomās Latvijas pašvaldību iekārta un prakse tiek piedāvāta kā paraugs citām valstīm. Ir jāsaglabā un jāattīsta līdz šim sasniegtais funkciju, administratīvajā, finanšu un īpašuma decentralizēšanā. “Labas pārvaldības pamatā ir iedzīvotāju uzticība, kas balstās uz atklātību un iesaistīšanos, bet laba pašvaldība iespējama, tikai vairojot piederības sajūtu savai teritorijai,” norādīts rezolūcijā. Pašvaldību vadītāji vienojās, ka ministrija reformas piedāvājumu pārstrādā tā, ka tiek nodrošināta pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, kuriem attālinās pakalpojumu sniegšanas vietas, tai skaitā paredzot nepieciešamo finansējumu vietējo ceļu infrastruktūrai un sabiedriskā transporta dotācijām, kā arī lai šī reforma tiktu saistīta ar citām - nodokļu, veselības, izglītības, sociālās aprūpes un deinstitucionalizācijas reformām. Pašvaldību reformu nedrīkst atraut no Nacionālā attīstības plāna, un pamatmērķos jābūt arī reģionālajai attīstībai.

Vēl, protams, tika runāts par izglītību, skolām, citām aktualitātēm. “Kongresā iezīmējās būtiskas atšķirības par sabiedrības vajadzību saprašanu starp pašvaldībām un valsti. Kamēr pašvaldību pārstāvji runā par eksistenciālām vajadzībām - mājokli, darbu, izglītību -, tikmēr valsts par abstrakcijām - pakalpojumi, kvalitāte... “Latvija nav un pārskatāmā laikā nebūs turīga valsts,” tādu prognozi Latvijai izsaka vides un reģionālās attīstības ministrs Pūce. Iedvesmojoši! Īpaši tiem, kuri devušies emigrācijā. Strauji virzītā administratīvi teritoriālā un citas reformas, kas vērstas uz to, lai sabiedrība pamestu savu ierasto dzīves telpu un dotos uz “attīstītajiem reģioniem”, visticamāk, beigsies ar strauju emigrācijas vilni,” pēc kongresa ar ironiju un skepsi atzina Līgatnes novada vadītājs Ainārs Šteins.

Jaunpiebalgas novada vadītājs Laimis Šāvējs pēc dzirdētā bija domīgs un atzina: “Gaidīsim ministru Jaunpiebalgā uz audzināšanas stundu. Ir pārāk daudz neskaidrā, lai kaut ko saprastu.”

Priekuļu novada domes priekšsēdētājas vietnieks Aivars Tīdemanis vērtēja, ka patlaban grūti spriest, kas un kā būs. “Gaidām debates ar ministru. Uzklausīt jau uzklausīs, bet gan jau lēmumu pieņems, kādu vajag, ne kā novadā domājam,” bilda A. Tīdemanis. Savukārt Vecpiebalgas novada vadītājs Indriķis Putniņš pauda pārliecību, ka patlaban ministrija ir tikai pārzīmējusi administratīvo teritoriju karti, un tas ir viss, kas izdarīts. “Ir tikai viens jautājums, kas man arī kā Vecpiebalgas novada iedzīvotājam pēc reformas būs labāk. Atbildi tā arī neesmu saņēmis un ieguvumus neesmu izpratis,” sacīja I. Putniņš.


http://news.lv/Druva/2019/05/21/par-reformu-no-dazadiem-plauktiem

 

Novada un pūtēju orķestru svētkos

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 21.05.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Novadu ziņas

Līgatnieši mūspusē ir pirmie, kuri iesāk vasaras novadu svētku sezonu. Ceriņu un kastaņu ziedēšana, siltais laiks mudināja braukt uz Līgatni gan baudīt pavasari un dabu, gan priecāties par daudzajiem koncertiem visas dienas garumā. Tos varēja dzirdēt daudzviet pilsētā.

Siguldas folkloras kopa “Senleja” pie nu jau iecienītā tūrisma objekta, papīrfabrikas strādnieku dzīvokļa, spēlēja un dziedāja ziņģes par Gauju. Skolēni no vidusskolas, Jaunās Līgatnes sākumskolas, Mūzikas un mākslas skolas, bērnudārznieki vairāku stundu garumā piepildīja estrādi, rādot, ko prot.

Pie tūrisma informācijas centra uzstājās novada kori, dejotāji, ansamblis. Īpaši interesi raisīja koris “Akolāde”. To līgatnieši, kuriem patīk dziedāt, izveidoja koru kariem Morē. Vairāki dzied arī Līgatnes jauktajā korī, bet liela daļa ne. “Nebija domas, ka varētu turpināt. Bet sajūtas, ko guvām mēģinājumos, uzstājoties, neļāva jaunajam kolektīvam izjukt. Tā neformāli dziedam to, kas pašiem patīk. Dace Bicāne vada un panāk rezultātu it kā tik viegli, lai gan bez darba jau nekā nav, un tad ir gandarījums. Iespēju uzstāties “Akolāde” netrūkst,” pastāstīja Līgatnes Kultūras un tūrisma centra vadītāja, “Akolādes “ dziedātāja Daina Klints un atklāja, ka akolāde ir termins mūzikā.

Līgatniete Aija Andersone pēc garākas ciemošanās svešās zemēs atbraukusi uz svētkiem. Viņa dejo līnijdejas, dzied jauktajā korī. “Viss jāpaspēj. Ir prieks būt svētkos, apkārt savējie,” sacīja Aija.

Visas dienas garumā līgatnieši un viesi nesteidzīgi atpūtās. “Ja laiks labs, tad arī diena izdevusies. Viss kā jau svētkos! Mums labi, atnākam, kaut ko paskatāmies, paklausāmies, varam aiziet mājās, atkal atgriezties. Bērnu koncertā bija ļoti daudz skatītāju. Cik mums novadā daudz kolektīvu, un katram ir, ko parādīt, pārdomās dalījās līgatniete Leonora Dubkēviča un uzsvēra - ne tikai svētkos, arī citās brīvdienās Līgatnē tūristu ir daudz, jo te ir, ko darīt, var visu dienu kaut vai tikai pastaigāties.

Šopavasar līgatnieši pēc vairāku gadu pārtraukuma rīkoja Līgatnes novada un pūtēju orķestru svētkus. Muzikanti sabrauca no Cēsīm, Limbažiem, Bauskas. “Brīvā gaisotne visiem patīk. Labi, ka var satikties, paspēlēt,” atzina Līgatnes pūtēju orķestra vadītājs Anatolijs Terentjevs. Īpašs notikums bija pūtēju orķestru sasaukšanās no Rīgas kalna, “Zeit” terases un Lustūža klints. Klausītāji brīnījās, kur tad īsti atrodas mūziķi, bet pārsteigums bija izdevies un izpelnījās plašu atzinību.

“Sasaukšanās Līgatnes pakalnos bija jauka. Atceros, savulaik spēlējām pie Gaujas, tur gan dzirdēja tikai tie, kuri cēlās pāri ar prāmi. Jāpriecājas, ka kaut kas mūspusē notiek. Te varam sevi parādīt un citus apskatīt. Kā tradīcijas atsākums svētki noteikti ir apsveicami,” pārdomās dalījās pūtēju orķestra “Cēsis” mūziķis Māris Buholcs un piebilda, ka, cerams, nākamvasar būs vairāk orķestru. Šoreiz, iespējams, daudzi aizņemti vietējos Muzeju nakts pasākumos. Līgatnieši savukārt bilda, ka jāizdara grūta izvēle – doties skatīties pašu svētkus pilsētā vai uz “Ratniekiem” klausīties kantrī mūziku.

Daina Klints atzina, ka novada un pūtēju orķestru svētki ir zināmi un saprotami gan līgatniešiem, gan viesiem, un atgādināja, ka Līgatnē jau pati daba liek būt radošiem un izmantot tās iespējas, kas dotas. Vislabākās atsauksmes dzirdētas par orķestru sasaukšanos. “Mums ir kanāls, un tas jāizmanto. Izmēģinājums izdevās. Arī turpmāk svētkos būs iespēja pa to braukt ar sup dēli,” atklāja Kultūras un tūrisma centra vadītāja.

Katrs lielāks pasākums tā rīkotājiem paliek atmiņā ar nerimtīgo gatavošanos, dažādu, brīžam pat šķietami neatrisināmu problēmu atšķetināšanu. Muzikantu, kuri atbraukuši uz Līgatni no dažādām pusēm, ēdināšana tika nodrošināta, sadarbojoties novada kultūras darbiniekiem ar vietējiem un kaimiņu uzņēmējiem. Vieni vārīja makaronus, citi gatavoja mērci, zemnieks iedeva salātus, kafejnīcā tos pagatavoja... “Tā bija jauna pieredze. Uzņēmēji ir gatavi iesaistīties, atbalstīt. Kopā mums izdevās,” vērtēja D. Klints.

Līgatnes novada svētkos gaidīts ir gājiens, kurā piedalās iestādes, uzņēmumi, kolektīvi, arī katrs, kurš vēlas. Gājiens ir reize, kad var pārliecināties, ka novadā atkal ir kas jauns. Pēc tam estrādē notika plašs koncerts, kurā piedalījās arī īpašais viesis – operdziedātājs Jānis Apeinis. Kā jau kārtīgos svētkos bija arī zaļumballe, kurā spēlēja Cēsu un Limbažu pūtēju orķestri, un – salūts.
http://news.lv/Druva/2019/05/21/novada-un-puteju-orkestru-svetkos

 

Šodien sākas ceļš uz Eiroparlamentu

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 22.05.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Šodien pulksten 17 sākas iepriekšējā balsošana Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Atvērti visi iecirkņi Latvijā.

Jau pirmdien un otrdien vēlēšanu iecirkņos varēja iepazīties ar partiju programmām un Eiroparlamenta deputātu kandidātiem. Iedzīvotājiem interese par to bija maza, bet līdzīgi bijis arī pirms citām vēlēšanām.

“Jaunums ir iepriekšējā balsošana tiešsaistē, redzēs, kā viss notiks,” stāsta Priekuļu novada Jāņmuižas vēlēšanu iecirkņa sekretāre Ieva Irmeja un piebilst, ka katrās vēlēšanās ir kas jauns, jo tehnoloģijas attīstās. Jāņmuižas iecirknī, kurā ietilpst arī Dukuri, Pieškalni, reģistrēti 900 balsstiesīgo, nobalsot parasti atnāk ap 300.

“Daži jau pieteikuši, ka vēlas balsot mājās. Parasti mums ir ap 20 balsošanu vēlētāja atrašanās vietā," pastāsta Ieva Irmeja.

Jāņmuižnieki, kad satiekas, cits citam visbiežāk jautā, vai paziņojumu par vēlēšanām saņēmis. Jāņmuižā, Dukuros neesot dzirdēts, ka kādam tas būtu piegādāts. “Cilvēku attieksme ir dažāda. Ne aizvainojums, bet domā, ka tad viņa balsi nevajag, grib, lai neiet vēlēt. Izskan arī citi viedokļi. Lai gan informācijas ir daudz, skaidro, ka paziņojums nav dokuments, ka cilvēki taču zina savu iecirkni un tas nav mainījies, tomēr pierasts saņemt vēstuli ar atgādinājumu,” pārdomas izsaka komisijas locekle Velta Anta Olengoviča. I. Irmeja piebilst, ka tiek runāts par paziņojumu izsūtīšanu e-pastā, un mūsdienās tas būtu prātīgi. “Bet kā tos nodrošināt veciem cilvēkiem, ne jau visiem viņiem ir e-pasts,” spriež komisijas sekretāre, piebilstot, ka vispār cilvēki ir neapmierināti ne jau ar kaut ko konkrētu, bet vispār. Arī to, kas notiek pasaulē.

Kā iecirkņa vēlēšanu komisijas loceklei Veltai Antai Olengovičai šīs būs trešās vēlēšanas, Ieva Irmeja komisijā aizvadījusi daudzus gadus. “Kad gāju uz vēlēšanām kā vēlētāja, man vienmēr likās, ka komisijai gan ir interesants darbs. Balsot nāk tik dažādi cilvēki, ar katru jāparunājas. Tad vēlēšanu iecirkni pārcēla uz bērnudārzu, kurā strādāju, un mani uzaicināja darboties. Man patīk, ka cilvēki nāk, lai arī dažs nav īpaši pozitīvi noskaņots, lielākā daļa ir labā garastāvoklī. Un vēlēšanu iecirknī var satikt daudzus, kurus ikdienā neredz," pārdomās dalās V.A. Olengoviča un uzsver, ka komisija ir sastrādājusies, katrs zina, kas viņam jādara. Šajās vēlēšanās komisijā būs pieci cilvēki, agrāk bija septiņi. I. Irmeja atzīst, ka ar darbiem galā tiks.

“Kad balsis saskaitītas, protams, ir nogurums, jo nostrādātas daudzas stundas. Tad apbrīnoju, kā notiek ziņu nosūtīšana, visa dokumentu kārtošana. Visam jābūt precīzi, un nevienam pat nemana nogurumu. Kad skaita balsis un uz sienas redzams, kā to skaits mainās, tas ir interesanti. Tāpat kā tas, ka varu uzreiz pārliecināties, vai esmu pareizi domājusi, par ko jāņmuižnieki balsos. Ir bijuši pārsteigumi, nedomājām, ka arī par tādām partijām te kāds atdos savas balsis,” gaidot vēlētājus, saka V.A. Olengoviča, bet I. Irmeja uzsver, ka tikai tad, kad iecirknis tiks slēgts un balsis saskaitītas, varēs spriest par vēlēšanām. Vēlētājus mēdz ietekmēt arī laikapstākļi. Ja līst, negribas iet, ja skaista, saulaina diena – tad vienmēr ir kas cits, ko darīt.

“Ceriņi zied. Ar tiem izrotāsim zāli. Lai mums visiem jauka diena!” saka jāņmuižniece Velta Anta Olengoviča.

Amatas novadā vēlēšanu iecirkņi darbojas Drabešu pagasta “Ausmās”, Līvu bibliotēkā, Amatas pagasta pārvaldē Ģikšos, Nītaures pagasta pārvaldē, Zaubes pamatskolā un Skujenes tautas namā. Visi iecirkņi ir pieejami vēlētājiem ar kustību traucējumiem.

Cēsu novadā iecirkņi atvērti 1., 2.pamatskolā, firmas “CATA” kultūras namā, Pastariņa sākumskolā, Cēsu Valsts ģimnāzijā un Vaives pagasta pārvaldē. Vēlētājiem ar kustību traucējumiem nav pieejami iecirkņi Pastariņa sākumskolā, Cēsu Valsts ģimnāzijā. “Ja vēlētājs reģistrēts kādā no šiem iecirkņiem, viņam ir iespēja iepriekšējā balsošanā doties uz iecirkni, kurā var iekļūt ratiņkrēslā, vai arī pieteikt balsošanu mājās,” stāsta Cēsu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Līga Dzemido.

Jaunpiebalgas novadā - Jaunpiebalgas kultūras namā un Zosēnu pagasta pārvaldē. Līgatnes novadā – Līgatnes kultūras namā un Augšlīgatnes dienas centrā. Pārgaujas novadā – Stalbē novada pašvaldības ēkā, Raiskumā un Straupē – pagasta pārvaldēs. Priekuļu novadā – Liepas pamatskolā, Priekuļu vidusskolā, Veselavas bibliotēkā, Mārsnēnu tautas namā un Jāņmuižas bērnudārzā. Iecirknis Jāņmuižā nav pieejams vēlētājiem ar kustību traucējumiem. Raunas novadā – Raunas vidusskolā un Drustu tautas namā. Vecpiebalgas novadā – Dzērbenē, Kaivē, Taurenē pagasta pārvaldē, Vecpiebalgā kultūras namā, Inešos – jauniešu centrā.

Iepriekšējā balsošana

22. maijā no plkst. 17 līdz 20.

23. maijā no plkst. 9 līdz 12.

24. maijā no plkst. 10 līdz 16.

Balsot iepriekš var savā vai citā vēlēšanu iecirknī. Balsojot citā iecirknī, būs jāuzgaida, kamēr iecirkņa komisija veiks iecirkņa maiņu un sazināsies ar iecirkni, kurā vēlētājs reģistrēts, lai pārliecinātos, ka neesi jau nobalsojis. Lai piedalītos balsošanā, jāuzrāda derīga pase vai personas apliecība ( ID karte).


http://news.lv/Druva/2019/05/22/sodien-sakas-cels-uz-eiroparlamentu

 

Administratīvi teritoriālā reforma

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 22.05.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Tēma

Neziņa bremzē darīt

Kongresa starplaikā par visiem aktuālo administratīvi teritoriālo reformu diskutēja Priekuļu novada domes priekšsēdētājas vietnieks Aivars Tīdemanis, deputāts Arnis Melbārdis un Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš.

A.Tīdemanis: - Ir gandarījums par to, kas novadā padarīts, bet tagad ir neziņa. Par jauno novadu karti deputāti esam parunājuši, bet neko konkrētu. Gaidām novadu debates ar ministru. Gan jau uzklausīs, bet nezinām, vai tomēr neturpinās darīt, kā iesākts. Kā novads esam neatkarīgi, varam pieņemt lēmumus, domāt par nākotni. Esam sadalījuši prioritātes, mērķus. Tos pamazām īstenojam. Kā jutīsimies kopējā sistēmā, kāds citiem novadiem ir kredītportfelis, vai naudas nākotnē pietiks arī citu tagadējo novadu vajadzībām vai tikai centra attīstībai? Ilgtermiņa kredīti ir visiem. Tie ir jautājumi, uz kuriem atbildes nezinām.

I. Putniņš: - Redzams, ka tiek pārzīmēta karte, nevis loģiski vērtēts, domāts, kā varētu būt labāk. Žēl, bet tā ir. Kāds būs ieguvums no reformas? To neredzu. Vai tikai novadu skaita samazināšana kaut ko dos iedzīvotājiem? Mēs gribam dzīvot laukos, nevis pilsētā. Mums ir svarīgas pamatlietas: skola, bērnudārzs, sociālie pakalpojumi, kultūra, mūsu tradīcijas. Pašvaldība ikdienā par to gādā un ietekmē. Vai lielajā novadā es kā Vecpiebalgas novada iedzīvotājs varēšu saņemt pakalpojumus tikpat tuvu dzīvesvietai kā līdz šim? Šos jautājumus uzdod daudzi, uzņēmēji grib zināt, kas mainīsies, kas būs citādi. Ko nozīmē reformas, novados cilvēki labi zina. Daudzos tās veiktas izglītībā. To izdarīt nav viegli. Saprotams, ka kaut ko darīt tikai tāpēc, ka kaut kas jādara, nav prātīgi. Bet pašreizējais administratīvi teritoriālās reformas piedāvājums tāds izskatās.

A.Tīdemanis: - Mārsnēni ir mazs pagasts, bet tam ir centrs. Tāpat Veselavā. Domājam par vienoto iedzīvotāju apkalpošanas centru Liepā. Pašvaldībai ir svarīgi, lai iedzīvotāji savā pagastā saņem nepieciešamos pakalpojumus.

I.Putniņš: - Tiek teikts, ja izdosies novadus samazināt kaut uz pusi, tas būs būtisks ieguldījums teritorijas attīstībā. Šobrīd pēc ministra piedāvājuma tiek samazināts tikai deputātu skaits novados. Finansiāli ieguvums ir tik minimāls, ka neatstāj nekādu ietekmi. Lai nodrošinātu pakalpojumus, samazināt darbinieku skaitu nevarēs. Arī ministrijas ziņojumā par to nekas nav teikts. Protams, kaut kas mainīsies, ne tikai deputātu būs mazāk. To redzējām, veidojot novadus.

Loģiski attīstība veidojas centros, bet jārēķinās ar Latvijas situāciju. Ar centru attīstīšanu lauki kļūs vēl tukšāki. Un varēs teikt, redziet, visi plūst, kur ir nauda. Nedrīkstam tam pakļauties, vai tad mūsu ieguvums nav tas, ka neesam pārapdzīvota zeme?

A.Melbārdis: - Protams, jāzina, kādi katram būs ieguvumi. Tāpēc vien, ka kādreiz bija Cēsu rajons, apvienojot astoņus novadus, nebūs, ne kā bija toreiz, ne tagad. Kāds Cēsu novadam būs labums, kad pievienos septiņus novadus? Priekuļi esam pašpietiekami. Cēsis jau ir centrs, tā slodze vēl palielināsies. Strīdējāmies par Priekuļu biatlona trasi, kuram novadam – Cēsu vai Priekuļu - tā jāuztur. Tagad atkal kopā to darīsim. Tāpat ar Priekuļu tehnikumu un Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskolu.

A.Tīdemanis: - Tiek pārmests, ka mazos novados nav attīstības plānošanas vai uzņēmējdarbības veicināšanas speciālista. Nesen domē lēmām par kāda liela uzņēmēja ienākšanu novadā.

I.Putniņš: - Uzņēmējdarbības, attīstības speciālists strādā un, protams, domā, kā palīdzēt uzņēmējiem. Mazā novadā dome ir vienots organisms. Lai ieinteresētu uzņēmēju ienākt novadā, iesaistās daudzi, ne jau viens speciālists.

A. Melbārdis: - 2009.gadā rajona mantu sadalīja, cik nu kuram jaunajam novadam toreiz tika. Tagad atkal visu liks kopā. Ja augstākās varas attieksme nemainīsies, būs sarežģīti. Tagad mums katram ir sava smilšu kaste, bet grib, lai visiem ir viena un to, kas tajā notiek, rokas attālumā var kontrolēt. Piekrītu, ka dažkārt novadi savā starpā konkurē nevajadzīgi un neviens nav laimīgs.

A.Tīdemanis: - Reālā dzīve ir vienkārša – jāstrādā.

I.Putniņš: - Katrs sava novada teritoriju pārzinām, zinām, kas kuram pagastam vajadzīgs, ko iedzīvotāji vēlas, domā. Vecpiebalgas novadā ir divas skolas. Ja ir kādas problēmas vai kāds jautājums risināms, visi esam turpat uz vietas, ātri izrunājam, rodam risinājumu. Vai tagad būs jābrauc uz Cēsīm? Droši vien, jo būs vienota skolu sistēma ar savu vadību.

A. Melbārdis: - Noteikti interesanta būs astoņu novadu deputātu tikšanās ar ministru. Karte jau ir tikai uzmetums.

***

Viss jāskata kopsakarībās

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs atgādināja, ka vēlētāji Saeimas vēlēšanās balsoja par pārmaiņām. “Ir tikai mēģinājums kaut ko darīt. Esam palikuši vecāki, sociālā spriedze uz valsts budžetu palielinās. Tā notiek visā pasaulē. Samazinās arī resursi, tai skaitā cilvēkresursi.

Pirms administratīvi teritoriālās reformas katrai ministrijai jāizstrādā ceļa karte - kādi pakalpojumi saglabājas, kāda būs to pieejamība. Jāzina, kādam jābūt pakalpojumu grozam, lai saglabātu esošās teritorijas. Ja apvienojam divas pašvaldības, katrai ir savas tradīcijas, mērķi, izstrādātas programmas, attīstības redzējums. Kaut vai starptautiskā sadarbība. Kā būs turpmāk? Vienā pašvaldībā ir sava policija, otrā nav, ko darām – likvidējam vai paplašinām. Tādu jautājumu ir daudz. Ir jāizvērtē pozitīvā pieredze. Jo lielāka ir pašvaldība, jo vara ir tālāk no cilvēka.”

***

Viedoklis

“Aministratīvi teritoriālā reforma Latvijā ir jautājums, kas kopš valsts neatkarības atjaunošanas vairākkārtīgi bijis diskusiju krustugunīs un politiskajā darba kārtībā," uzrunājot Latvijas Pašvaldību savienības 30. kongresa dalībniekus, sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņš uzsvēra: “Reformai jārada priekšnoteikumi iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai un jāsekmē uzņēmējdarbības vide. Reformas rezultātā nedrīkst pasliktināties pakalpojumu pieejamība. Būtiski arī paturēt prātā, ka vietējās pašvaldības pirmās dod iespēju iedzīvotājiem iesaistīties demokrātijas procesos, lemjot par savu dzīves vidi un novada vai pilsētas attīstību, un tādējādi veicinot iedzīvotāju piederības sajūtu savai pašvaldībai un valstij. Reformai nevajadzētu sekmēt vēl lielāku depopulāciju Latvijas reģionos un atsvešināšanos no savas valsts. Reforma nevar būt līdzeklis, lai nākamajās vēlēšanās pašvaldībā startētu tikai un vienīgi politisko partiju pārstāvji. Aicinu pašvaldības būt konstruktīviem partneriem sarunās ar valdību par reformas mērķiem, risinājumiem un to

saturisko iedzīvināšanu, jo neviens nezina labāk iedzīvotāju vajadzības un praktisko darbu īstenošanu par pašām pašvaldībām."

***

Viedoklis

Ainārs Šteins, Līgatnes novada domes priekšsēdētājs: “Īstenojot nepārdomātu reģionālo politiku, jau ap 2024. gadu Latvijā sagaidāms jauns emigrācijas vilnis. Strauji virzītā administratīvi teritoriālā un citas saistītās reformas (izglītības, veselības u.t.t.), kas vērstas uz to, lai sabiedrība pamestu savu ierasto dzīves telpu un dotos uz "attīstītajiem reģioniem", visticamāk, to veicinās.

Zaudējot darba iespējas (iestāžu un skolu likvidācija), kā arī strauji pasliktinoties apkārtējai videi un pakalpojumu pieejamībai (brīvā laika pavadīšanas iespējas, vietējo kopienu saliedēšana u.tml.), vietas sāks pamest inteliģence kopā ar ģimenēm. Valstī praktiski nepastāv dzīvokļu īres tirgus, bet atsevišķi piedāvājumi iegādāties dzīvokļus īpašumā vairumam Latvijas iedzīvotāju nav pieejami gan finansiālās rocības, gan banku politikas dēļ. Individuālo māju būvniecība lielākajai sabiedrības daļai nav pieejama, jo to izmaksas nav iespējams kompensēt ar vidējās inteliģences ienākumiem. Arī banku politika pret šādiem projektiem nav draudzīga. No darba tirgus tiks izspiesti vairāki tūkstoši "nevajadzīgo" speciālistu: skolotāji, kultūras darbinieki, mediķi... Viņu pārkvalificēšanās pēc tirgū pieprasītām profesijām (inženieri, programmētāj) ir gandrīz neiespējama. Atrasties mazatalgotā segmentā šie cilvēki nevarēs gan finansiālu, gan morālu apsvērumu dēļ.

Kad apstākļi cilvēkus piespiedīs pamest ierasto dzīvesvietu un pārcelties citur, viņiem būs izvēle - meklēt jauno dzīvesvietu "attīstības centros", kur faktiski nav pieejami mājokļi un normāli atalgots darbs specialitātē, vai arī pirkt aviobiļeti un doties piespiedu emigrācijā uz valsti, kur pieejams mājoklis un kaut zemas kvalifikācijas, bet tomēr tāds darbs, kas finansiāli spēj nodrošināt ģimenes eksistenci.

Neizskatās, ka pie varas esošie politiķi un to "eksperti" ir aizdomājušies par šiem un citiem eksistenciāliem jautājumiem. Ja papildus skaistām kartēm netiks iezīmēta reāla programma ar Administratīvi teritoriālo reformu saistīto blakus problēmu risinājumu, tad varam prognozēt, ka 2024. gadā valsti pametīs aptuveni 200 tūkstoši iedzīvotāju, bet skaistās Latvijas mazpilsētas un ciemi pakāpeniski pārvērtīsies par spoku ciemiem...


http://news.lv/Druva/2019/05/22/administrativi-teritoriala-reforma 

 

Drīz vasara un skolēnu darba gaitas

Autors: Mairita Kaņepe 
Datums: 23.05.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Tēma

Kad beidzies mācību, gads, pusaudži un jaunieši, kuriem nav eksāmenu laiks, labprāt vēlas strādāt gan lai varētu palepoties, ka saņēmuši algu, gan lai iegūtu pirmo darba pieredzi. Iespēju vasarā strādāt piedāvā pašvaldības. Nodarbinātības valsts aģentūra, nereti arī lielie uzņēmumi garajā brīvlaikā pieņem darbā skolēnus. “Druva” noskaidroja, ko skolu audzēkņiem šogad organizējušas pašvaldības.

Cēsīs darbs un samaksa

Lai skolēni tiktu pie darba, vasarā praktizētos, nopelnītu pirmo algu, pašvaldība Cēsīs pati organizē iespēju pusaudzim pastrādāt un pati atlicina naudu samaksai par darbu. Tā notiek kopš 2003. gada. Dažu gadu skolēnu darba samaksai no pašvaldības budžeta atvēlēti 14 tūkstoši eiro, šai vasarai paredzēti 12 tūkstoši eiro. Katram skolēnam, kurš paguva laikā pieteikties, algots darbs vasarā būs nodrošināts divu nedēļu garumā.

Skolēnu interese par darba vietām Cēsu novada uzņēmumos aizvien bijusi liela. Dažu gadu pie darba tikuši tikai tie skolēni, kuriem ātra reakcija, un viņi pasteigušies elektroniski pieteikties šai iespējai.

Kad nostrādātas divas nedēļas, tiem skolēniem, kuri grib darbu turpināt, pašiem jāvienojas ar darba devēju, kurš tad arī maksā algu.

Pašvaldība skolēniem, kuriem nodrošina divas darba nedēļas, darbam izraugās vietas, kuras atbilst pusaudžu varējumam. Atbilstošs pašvaldībai šķiet “Kliģenu” uzņēmums, kurš dod darbu dārzniecībā un pilsētas parkos un apstādījumos. Var pieteikties arī uzņēmumā “Recro”, kur remontē automašīnas, pašvaldības aģentūrā “Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs”, un šogad darbs būs arī Ruckas parkā, kur darba devēja ir “Ruckas rezidence”.

Savulaik ne viens vien darba devējs skolēnus par veikumu kritizēja - nenopietni izturoties pret darba uzdevumiem. Tagad tādu sūdzību nav. To “Druva” noskaidroja pie vasaras prakses organizatoriem pašvaldībā. Jaunieši, pusaudži iepazīti. Gados jaunākos aicina veikt dārznieku dotos uzdevumus, vecāko klašu skolēnus nosūta darbā uz tehniskiem uzņēmumiem, lai vērtē profesijas.

Pašvaldība varētu vēl palielināt skolēnu skaitu, kuri tiek pie darba, bet palielināt darba prakses ilgumu gan ne. “Aizvien ir pusaudži, kuriem apnīk strādāt, ja tas ilgst vairāk par divām vasaras nedēļām. Negribētos darba prakses procesu padarīt par nenopietnu,” vērtē Izglītības pārvaldes vadītāja L. Kokina. “Vecāko klašu skolēni no mācību stundām zina, ka būs jāslēdz darba līgums, tāpat kā skolā, arī darbā būs jāievēro iekšējās kārtības noteikumi. Ko māte un tēvs izbauda darba dzīvē, lai varētu uzturēt savu ģimeni, pusaudzis var izbaudīt darba praksē.

Kad vēl pastāvēja darba grāmatiņas, arī skolēni tās noformēja. Tagad darba devēji par skolēniem, kaut arī pieņemtiem uz laiku, informē Valsts ieņēmumu dienestu. Cēsu skolēni saņem ne tikai atalgojumu par padarīto, arī likumam atbilstoši to summu, kas pienākas kā kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu. Lai gan tā ir viena vai pusotra diena, likums tiek ievērots.”

Cēsīs pašvaldība bija viena no pirmajām, kura organizēja iespēju skolēniem vasarā strādāt. Darbu vēlējās simti, dažu gadu pat trīs simti skolēnu. Veidojās rinda. Bija pat tā, ka pirmie darba meklētāji rindu pie pašvaldības namdurvīm veidoja jau naktī. No pagājušā gada pašvaldība darba meklētājus aicina reģistrēties elektroniski.

Izglītības nodaļa reģistrācijai seko, un, redzot, ka pieteikušos tūlīt būs vairāk, nekā pašvaldība var atļauties rindā uzņemt, vietne tika slēgta. “Pagājušajā gadā reģistrēšanās skolēnu darbam vasarā bija jāslēdz ļoti ātri, šogad tāda pieteikšanās tempa nebija. Tomēr jau otrajā dienā to slēdzām,” stāsta L.Kokina un atgādina, ka skolēnam, arī nepilngadīgajiem, pirms sākt strādāt, jāsagatavo dokumenti, kurus likumiskā kārtībā darba devējam jāpieprasa no darba ņēmēja.

Vecpiebalgā strādās arī muzejos

Vecpiebalgas novada pašvaldībā jaunieši, kas vēlētos vasarā pastrādāt, iesniegumus iesniedz jau laikus. “Esam atraduši iespēju skolēniem strādāt, iespēju samaksāt par darbu no pašvaldības budžeta līdzekļiem,” stāsta Vecpiebalgas novada izpilddirektore Lelde Burdaja. Iepriekšējās vasaras liecina, ka pašvaldības saimniecības nodaļā darbs jaunajiem arvien atrodams, labiekārtošanā allaž ir, ko darīt. “Šogad jauniešus vēlamies vairāk iesaistīt darbos, kas nepieciešami muzejiem, tūrisma informācijas centrā,” saka L. Burdaja un uzsver, ka lieti noder tas, ka jaunieši zina svešvalodu un var sarunāties ar ārzemju tūristiem.

Vecpiebalgas novada jaunieši, kas mācās, nereti darbu vasarai meklē patstāvīgi un bez starpniekiem, atrod iespēju strādāt veikalos vai citos uzņēmumos.

Amatas novadā - Āraiši, Amatciems, Nītaure

No 15 gadu vecuma, izrādot interesi par darba iespējām vasarā, Amatas novada jauniešiem ir iespēja tās iegūt ar pašvaldības starpniecību. Tā skolēniem gatava sarūpēt četru stundu garu darbadienu divu nedēļu ilgumā. Ik vasaru šo iespēju izmanto ap 50 skolēnu. “Darbu pašvaldībā piedāvājam, sākot no 15. jūnija, darba iespējas jauniešiem sameklējam arī pie uzņēmējiem. Katru vasaru skolēnu darbarokas vienmēr vajadzīgas Āraišu ezerpilī. Vēl iespējas ir Amatciemā, kur tāpat kā Āraišos skolēni var strādāt apkārtnes labiekārtošanā. Plašajā novadā ir vairāki apdzīvotie centri, tāpēc pašvaldība rūpējas, lai strādāt gribošie skolēni uz darbavietu varētu aizbraukt ar sabiedrisko transportu.

Izpilddirektors Māris Timermanis: “Nu jau ir tā, ka skolēni paši iemācījušies atrast vasarā darbu, arī uzņēmēji piedāvā pastrādāt. Tā notiek Nītaurē. Skolēni grib strādāt ilgāk nekā divas nedēļas, bet pašvaldība piedāvā tieši šādu termiņu.” Ar uzņēmēju jaunietis var vienoties par citiem noteikumiem. Galvenais, lai būtu apziņa, ka iestāšanās darbā uzliek darba devējam pienākumus. “Pašvaldība var piedāvāt ierobežotu darba ilgumu - tikai divas nedēļas, bet komersants pat visus trīs vasaras brīvlaika mēnešus.”

Priekuļos liela konkurence

Šogad Priekuļu novada dome darba praksi skolēniem nolēma organizēt ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) starpniecību. Pašvaldība nodrošinās deviņas vasaras prakses vietas skolēniem no 14 gadiem. Pieteikšanās notiek nevis pašvaldībā, bet valsts aģentūrā. Katrs jaunietis, kurš tiks pieņemts darbā, strādās mēnesi, bet atbilstoši vecumam saīsinātas darba stundas.

Priekuļu novads ir liels, tāpēc var domāt, ka konkurence uz vakancēm būs liela. Pieteikšanās darbam notiek elektroniski aģentūras mājaslapā. Pašvaldība iepriekš aģentūrai pieteikusi, kādās profesijās, apjomos un specifikā skolēniem tiks nodrošināts darbs. Galvenokārt tie ir darbi pie labiekārtošanas. “Bērnu vecākiem NVA prasīs aizpildīt veidlapu, ka viņi ir informēti. Tad aģentūra slēgs ar pusaudzi līgumu, bet skolēns strādās novadā. “Pašvaldībā kā darba devēji būsim gana elastīgi. Ja skolēns, piemēram, būs veselavietis, neliksim viņam braukāt uz darbu Priekuļos. Darbs tiks sagādāts attiecīgajā pagastā,” spriež domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone, atzīstot, ka šādi iegūstamu darba vietu ir maz. Kas pirmais brauc, tas pirmais maļ, jau zina skolēnu vecāki, par to pārliecināsies jaunieši. Priekuļu pašvaldība pieprasa, lai darba saņemšanā priekšroka tiktu dota novada skolu audzēkņiem.

Drošības prasības Raunā

Nelielajā Raunas novadā darbam vasarā mēdz pieteikties 12 līdz 15 skolēni. Pašvaldība viņiem var nodrošināt darbu, visbiežāk tas ir labiekārtošanā. Izpilddirektore Linda Zūdiņa stāsta, ka arī vasaras darba ņēmēji rūpīgi tiek iepazīstināti ar darba drošības prasībām. Ja kādreiz tas notika formāli, tagad ar ugunsdrošību un citām prasībām, kas jāievēro, skolēniem jāiepazīstas ļoti rūpīgi.

Ja laika apstākļi darbam apzaļumošanā ir nelabvēlīgi, tad atrod kādus darbus telpās, ja ir liels karstums, darba stundas tiek noteiktas pēcpusdienās, lai nebūtu jāstrādā pusdienas laika karstumā. “Katram skolēnam, kas pieteicies darbā, pieejam individuāli,” saka L.Zūdiņa.

Vasarā nopelna Līgatnē

Līgatnes novadā skolēni darbu vasarā meklē pašvaldības iestādēs un kapitālsabiedrībās. “Pieteikšanās notiek pašvaldībā, bet no 15 gadu vecuma darba ņēmējam jāpiesakās Nodarbības valsts aģentūrā. Tad vasarā ļauts strādāt vairāk, līdz ar to nopelnīt. Skolēniem patīk saņemt algu,” novērojis novada izpilddirektors Egils Kurpnieks. Skolēni uzņēmumos piesakās arī paši, jo pašvaldībā ir limitēts darba vietu skaits un parasti darbs vien divu nedēļu garumā. “Ja iepriekš labi strādāts, jaunieti pieņemam darbā atkārtoti, piemēram, darbā bērnudārzā. Bijušas vasaras, kad strādāt gribētāju ir vairāk nekā vietu.”

Pārgaujā un Jaunpiebalgā

Pārgaujas novada dome izsludinājusi pieteikšanos darbam vasarā, aicinot jaunietes strādāt par auklītēm bērnudārzā. Izpilddirektore Maruta Drubiņa apliecināja, ka divas vecāko klašu meitenes no Stalbes šim darbam pieteikušās pašvaldībā. Ir skolēni, kuri darba meklējumos dodas paši, sazinās ar novada uzņēmējiem. Skolēni šovasar strādās lauksaimniecības, ogu ražotāju un ēdināšanas uzņēmumos.

Jaunpiebalgas novada dome skolēnus pieņem darbam vasarā ar Nodarbinātās valsts aģentūras starpniecību, kur jauniešiem jāpiesakās. Katrā no trim vasaras mēnešiem darbavietas nodrošinās pašvaldība. Tās galvenokārt būs apkārtnes labiekārtošanā.


http://news.lv/Druva/2019/05/23/driz-vasara-un-skolenu-darba-gaitas 

 

Grants ceļu segums aizput

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 24.05.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Sausā laikā no katra uzkalniņa redzami baltie Latvijas lielceļi. Katru mašīnu pavada putekļu mākonis, kas bezvēja laikā pat nepagūst nosēsties. Līdz ar putekļiem izgaist jau tas mazumiņš, kas palicis no ceļa seguma. Daudzviet sagaidīts lietus, citur nolijušas vien dažas piles un uz grants ceļiem izveidojusies trepe.

“Katrs ceļš, pat tā posms ir citāds – vietām mālaināks, citur smilšaināks. Kad vien iespējams, pagasta ceļus greiderējam, bet bija situācijas, kad, greidera lāpstai sitoties pret akmeņiem, dzirksteles lēca pa gaisu," stāsta Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagasta saimniecības vadītājs Viesturs Melbārdis un uzsver, ka grants ceļu stāvoklis ir atkarīgs no laikapstākļiem un transporta intensitātes. Ja kaut kur notiek mežizstrāde, pa ceļiem vairāk tiks braukts un būs arī izsistas bedres. Protams, daudz kas atkarīgs no mežizstrādātāju godaprāta un attieksmes pret tiem, kuri ikdienā izmanto tos pašus ceļus. V. Melbārdis atzīst, ka situācijas gadās dažādas, un uzteic tos, kuri izstrādā “Latvijas valsts mežu” cirsmās. Ar viņiem problēmu nav.

Dzērbenes pagastā 53 kilometri pašvaldības ceļu šosezon nogreiderēti jau sešas reizes. Parasti sezonā tas tiek darīts reizes desmit. “Taurenes un Dzērbenes ceļus uztur viens pašvaldības greiders. Kad vien var, tas strādā. Jārēķinās arī, ka pavasarī viss ļoti ātri žūst,” saka V.Melbārdis un piebilst, ka diemžēl negaiss staigājis apkārt, bet pagastā nolijušas vien dažas piles.

Līgatnes novada pašvaldības izpilddirektors Egils Kurpnieks atzīst, ka pēdējos gados novada grants ceļi ir labākā stāvoklī, nekā bija agrāk. “Pērnruden mums paveicās, ka novembra sākumā tieši pirms sala ceļus nogreiderēja un visu ziemu, arī agrā pavasarī brauktuves bija normālā stāvoklī. Šosezon grants ceļi nogreiderēti tikai vienu reizi, tikpat arī grants ielas pilsētā un pagastā," stāsta E.Kurpnieks un uzsver, ka, lai ceļi būtu kvalitatīvi, liela nozīme ir greiderista amata prasmei. Viņš atminas, ka bijis laiks, kad pēc iedzīvotāju zvaniem varēja pateikt, kuru ceļu un kurā vietā greiderē, jo cilvēki pauda sašutumu par darba kvalitāti.

Iepirkumā līgums par pašvaldības ceļu uzturēšanu tiek slēgts uz trim gadiem. “Tad arī uzņēmējs ir vairāk ieinteresēts, jo zina, ko neizdarīs šogad, nākamgad būs jāiegulda vairāk,” vērtē izpilddirektors un atzīst, ka diemžēl grants ceļi ir tik nolietoti, ka neviens greiderists, lai cik prasmīgs būtu, to kvalitāti neuzlabos. Ir ceļu posmi, kur nav seguma un patiesībā nav, ko greiderēt. Pēc ceļa greiderēšanas no brauktuves tiek nolasīti un aizvesti lielie akmeņi. Atstāt ceļmalā vai grāvī nedrīkst, jo radīs problēmas pļāvējiem.

Līgatnes novada dome saņem valsts budžeta mērķdotāciju ceļu uzturēšanai ap 110 000 eiro gadā, apmēram vienu eiro uz ceļa metru. Ceļu uzturēšanā un sakārtošanā tiek ieguldīta arī pašvaldības budžeta nauda.

Novadā vairākas grants ielas apstrādātas ar pretputekļu līdzekli, arī ceļi, kas tuvu peldvietām – pie Ratnieku ezera un Gaujas. “Nebūtu patīkami pēc peldes mājās iet pa putekļainu ceļu, ja vēl garām pabrauc kāda mašīna, pavisam nepatīkami. Ar vienu apstrādes reizi pusei vasaras pietiek, bilst E.Kurpnieks.

Raunas pašvaldības saimnieciskā dienesta vadītājs Guntars Rekmanis atzīst, ka patlaban nav tādu problēmu, par kurām būtu jāuztraucas. “Pēc lielā sausuma, tiklīdz uzlija, grants ceļus nogreiderējām. Vēlāk vēl kādus posmus. Tā kā tas tika izdarīts laikus, sūdzības nav saņemtas. Sola lietu un vēsāku laiku, tad atkal varēs greiderēt,” pastāsta G.Rekmanis un piebilst, ka ielas ar grants segumu tiek apstrādātas ar pretputekļu materiālu.


http://news.lv/Druva/2019/05/24/grants-celu-segums-aizput

 

Lai atgrieztos, jāgūst sajūtas

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 24.05.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Komentāri

Vasara un svētki ir sinonīmi. Tie nedaudz vairāk kā trīs mēneši, kamēr silts un zaļš, tiek izmantoti ar pilnu jaudu. Jau tagad pasākumu piedāvājumā var apjukt, bet tā ir tikai daļa. Būs novadu un pilsētu svētki, dažnedažādi festivāli, koncertūres, saieti, izrādes, aktīva un neaktīva sporta pasākumi. Lai gan vasarā Latvijā cilvēku ir vairāk, jo ciemos un atpūtā atbrauc daudzi tie, kuri strādā un dzīvo citās zemēs, pasākumu rīkotājiem ir vajadzīga prasme, lai klausītājus un skatītājus vai vienkārši notikumu baudītājus atvilinātu tieši pie sevis.

Pēdējos gados aizvien populārāki kļūst dažāda mēroga pasākumi, kuros var baudīt, degustēt, iepazīt dažādus ēdienus. Latvija ir maza, bet tik dažādas ir novadu tradīcijas. Un viens no veidiem, kā iepazīt atšķirīgo, īpašo, ir nogaršot vietējos, tieši tai vietai raksturīgos vai konkrētajam pasākumam radītos ēdienus. Arī pasaulē kulinārais tūrisms, garšu ceļojumi ir ļoti populāri. Kulinārais mantojums, mūsdienīgi garšu meklējumi, labs ēdiens, kas tiek gatavots, izmantojot vietējos, sezonālos produktus, un viesmīlīgi saimnieki - tā tiek reklamēti ekskursiju maršruti. Vai tad, kaut kur aizbraucot, nepamēģinām kāda nezināma nosaukuma ēdienu? Tas nekas, ka var izrādīties, ka pats to ēd ikdienā, tikai sauc citādi.

Mūspusē jau ceturto vasaru notiks Zaubes savvaļas kulinārais festivāls. Pērn to apmeklēja 1500 interesenti. Kā saka rīkotāji – tas ir garšu ceļojums, kurā ikviens varēs atrast sev tīkamāko garšu, meistarklasi, aktivitāti un piedzīvojumu. Līgatnē jau trešo gadu notiks Brīvdabas garšu, papīra un sarunu festivāls “Pārceltuve”, kur visas dienas garumā izzināt Latvijas dabu, garšas un sarunas varēs gan lielie, gan mazie. Vakarā kultūras namā tāpat kā pērn būs kārtīgas dzīres. Šoreiz Latvijā pazīstami šefpavāri atvērs Garā galda restorānu. Pērn bija vienas dienas restorāns "Latviešu svinību galds". Šefpavāri ar komandu rada vairāku kārtu svētku vakariņas no sezonā atrodamām veltēm un piedāvā tās savā vīzijā par mūslaiku Latvijas virtuvi. Šovasar novada svētkos Raunā novada pavāri gatavos Raunas novadā ražotos produktus, pārvēršot tos dzīvdabīgā garšas pārsteigumā. Notikumam dots nosaukums “Dzīvdabas vakarēšana”, to sasaistot ar novada svētku tēmu “Koks” un cilvēku vēlmi baudīt ēdienu neparastā vidē ar novada popularizēšanu, ieinteresēšanu par to.

Tiklīdz tiek runāts par ēšanas festivāliem, īpašiem pasākumiem, ne viens vien saka – par tādu naudu varu paēst vairākas dienas. Bet šie pasākumi ir tikai vienu reizi, otrkārt – tiek jaukta ēšana un baudīšana. Ne jau vairākus desmitus eiro apmeklētāji tērē, lai tikai kaut ko pagaršotu vai sātīgi paēstu. Tērē par īpašo! Un tā ir gaisotne, vieta, mūzika, cilvēki apkārt, sarunas, nesteidzīgums. Pieredze rāda, ka garšas festivālus lielākoties apmeklē ne jau vietējie, bet viesi. Tad būtiski, ka tiek piedāvāts vietējais, jo apziņa vien, ka citur nekā tāda nebūs, ieintriģē. Un kur vēl labāka reklāma vietai, kur tas notiek. Tāda ir cilvēka daba – atmiņā paliek sajūtas. Ja tās dzīvo, noteikti gribas atgriezties. Tūrismā kādas vietas popularizēšanai tas ir ļoti būtiski.


http://news.lv/Druva/2019/05/24/lai-atgrieztos-jagust-sajutas

 

2019-05-27
Laika ziņas
Aptaujas