Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Dažas minūtes..., un nobalsots

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 28.05.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Vēlēšanas

Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā ir notikušas. Pēc provizoriskiem rezultātiem ievēlēti astoņi deputāti - Valdis Dombrovskis, Sandra Kalniete (Jaunā Vienotība), Nils Ušakovs (Saskaņa), Andris Ameriks (Gods kalpot Rīgai/Saskaņa), Roberts Zīle, Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), Ivars Ījabs (Attīstībai/Par) un Tatjana Ždanoka (Latvijas Krievu savienība). Viņi turpmāk pārstāvēs un aizstāvēs Latvijas intereses, sadarbojoties ar citu Eiropas Savienības (ES) valstu 743 deputātiem.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās ES valstīs bija tiesības piedalīties ap 426 miljoniem cilvēku. Latvijā – 1 411 955. No viņiem pie balsošanas urnām aizgāja 33,51 procents. Vairāk nekā iepriekšējās 2014. gadā, kad savu izvēli izdarīja 30,24% vēlētāju.

Vēlēšanu organizācija droši vien vēl tiks vērtēta, bet daudziem vēlētājiem tā noteikti paliks atmiņā.

Viss sākās ar ziņu, ka vēlētājiem izsūtīti paziņojumi par to, kad būs vēlēšanas un kur atrodas balsstiesīgā pilsoņa vēlēšanu iecirknis. Drīz vien ne tikai daži simti, pat tūkstoši pilsoņu vēstīja, ka paziņojumus nav saņēmuši. Tika solīts, ka gan jau tomēr būs pastkastē. Cik vēlētāju tā arī nesaņēma paziņojumus, visticamāk, neuzzinās. Vairāku iecirkņu vēlēšanu komisijas “Druvai” atzina, ka neesot dzirdēts, ka pagastā kāds būtu saņēmis paziņojumus. Protams, paziņojums nav dokuments, un īpaši laukos jau katrs zina, ja vien viņš šajā pagastā ir deklarēts - vēlēšanu iecirknis atrodas centrā. Paziņojumu daudzi uzskata kā valsts attieksmi pret vēlētāju – arī mani aicina, arī mana balss ir svarīga. Ja viens kaimiņš saņēma paziņojumu, otrs ne, vai viens sliktāks par otru – tā vērtēja pilsoņi. Vēl kāds saprata – ja nav paziņojuma, viņš uz vēlēšanām nedrīkst iet.

Vērtējot to, vai nesaņemtie paziņojumi par EP vēlēšanu iecirkni ietekmēja vēlētāju aktivitāti, Centrālās Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa jau pēc vēlēšanām norādījusi, ka, iespējams, tas pat radījis pozitīvus augļus, jo cilvēki vairāk uzzināja par EP vēlēšanu procesu. Iespējams, bet mieles paliek.

Arī situācija ar tiešsaistes datu apmaiņu, kas kādu laiku nedarbojās, K. Bērziņas ieskatā esot bijusi laba pieredze. Drabešu pagasta “Ausmās” novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Māris Timermanis atzīst, ka daudzus aizkaitinājis tas, ka sistēma nedarbojās. “Tika paziņots, ka piektdien datu apmaiņa nenotiks, bet tomēr notika. Ja cilvēks ir darbā, viņš taču neseko ziņām internetā. Vēlētāji stāstīja, ka braucot dzirdējuši, ka atkal var nobalsot ikvienā iecirknī. Sazināšanās ar vēlēšanu iecirkni, kurā vēlētājs reģistrēts, aizņēma no četrām līdz 15 minūtēm,” pastāsta M. Timermanis un piebilst, ka ģenerālmēģinājumā sistēma darbojās, pirmajā dienā bija dažu minūšu problēma, tad nākamajā apstājās. “Bet vai šī vienīgā datu sistēma, kur problēmas. EDS, kad vajadzēja iesniegt ienākumu deklarācijas, e-veselība, kad darba jauda liela, arī nestrādā. M Timermanis atzīst, ka ne visur iecirkņos komisijas nesekojušas līdzi CVK paziņojumiem. “Situācija strauji mainījās, visur cilvēks nesēž pie datora. Šis jauninājums prasa, ka vienam tas jādara,” vērtē M. Timermanis.

Pārgaujas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Ilgonis Vimba vērtē, ka datu apmaiņa tiešsaistē ir jauna sistēma, to uzlabos un viss būs kārtībā. “Ja piedāvā iespēju, cilvēki grib izmantot. Kad programma strādāja, viss notika ļoti ātri. Iespēju izmantoja lielākoties pašu pagastu vēlētāji, bija arī kāds rīdzinieks," stāsta I. Vimba.

Iecirkņos Raunā, Taurenē, Dzērbenē vēlēšanu komisijas meklēja un atrada risinājumu. Cerot, ka varbūt tomēr sistēma darbosies, vēlētājus, kuri gribēja pārreģistrēt vēlēšanu iecirkni, lūdza atstāt telefona numuru. Kad datu apmaiņa atkal strādāja, viņiem tika dota ziņa. “Ja cilvēks nolēmis piedalīties vēlēšanās, viņam jādod šāda iespēja. Arī jāsaprot, ka tas bija eksperiments un izmēģinājumos mēdz būt kļūdas. Vēlētāji aizmirst, ka līdz 7. maijam katrs varēja pārreģistrēties uz citu iecirkni. Cik daudzi to izdarīja? Kāpēc to neizmantoja?” pārdomas izsaka Raunas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Linda Zūdiņa.

Dzērbenes pagasta vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs Valdis Grinbergs pastāsta, ka dzērbeniešiem bijis svarīgi piedalīties EP vēlēšanās. Kāda kundze nākusi trīs reizes, kamēr tomēr izdevies nobalsot. Iecirknī datu apmaiņu izmantojis 21 vēlētājs. “Ja šādas iespējas nebūtu, viņi nenobalsotu. Protams, nācās uzklausīt, ka cilvēki vīlušies. Diemžēl neko nevarējām pateikt – strādās sistēma vai ne. Piektdienas vakarā daudzi bija dzirdējuši, ka viss kārtībā, un nāca uz iecirkni. Pagarinātajā darba laikā vēlētāji iecirknī bija,” pastāsta V.Grinbergs.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa skaidrojusi: "Tā droši vien ir vēsturiskā pieredze, ka Saeimas vēlēšanās varam balsot jebkurā iecirknī. Par to būtu jādomā jo īpaši tādēļ, ka arī Saeimas vēlēšanās mēs vairs nevarēsim reģistrēt vēlētājus ar spiedogu pasē, jo arvien vairāk vēlētājiem ir tikai ID kartes, kurās nevar izdarīt atzīmi. Tāpēc arī Saeimas vēlēšanās mums būs nepieciešams elektroniskais vēlētāju reģistrs vai arī vēlētāju saraksti. Šīs vēlēšanas apliecināja, ka iespēja balsot citā iecirknī ir reāla iedzīvotāju nepieciešamība.”

Katram, protams, savs iemesls, kāpēc iet vai neiet uz vēlēšanām. Taču stāsti par to, ka vēlētāji uz iecirkni gājuši vairākas reizes, lai tikai varētu izpildīt pilsoņa pienākumu, liecina, ka Latvijā ar pilsonisko apziņu viss kārtībā. Vēlētāju aktivitātes procenti neapšaubāmi varēja būt augstāki. Šajās vēlēšanās, salīdzinot ar Saeimas un pašvaldību, vēlēšanu komisijām daudz mazāk bija izbraukumu pie vēlētājiem mājās. “Mums iecirknī “Ausmās” bija tikai četri iesniegumi, ka pilsoņi grib nobalsot mājās. Tik maz nekad nav bijis. Arī apjautājāmies tiem, kuri agrāk veda iesniegumus, vai tad nebalsos. Nevēloties. Cilvēkiem nav intereses. Ir aizvainojums par nesaņemtajiem paziņojumiem. Par to, ka būs un kad notiks EP vēlēšanas, taču informācija bija visur," stāsta M. Timermanis un ar smaidu piebilst, ka pēc vēlēšanām diemžēl atkal būs jāklausās, ka nav ievēlēti īstie un citi pie tā vainīgi.

Dzērbenes pagastā mājās nobalsot vēlējās tikai deviņi pilsoņi, parasti ir krietni vairāk. “Dzirdēts, ka daudzi saka - nekas jau nemainīsies. Tas arī galvenais iemesls, kāpēc nenāk uz vēlēšanām. Cilvēki vīlušies. Arī neizprot, kas mūsu Saeimas un valdības, kas ES institūciju ziņā," pārdomas izsaka Dzērbenes vēlēšanu iecirkņa sekretāre Iveta Balode un datorspeciālists Andris Laumanis, atgādinot, ka to, kas apkārt labs, ikdienā neredzam, esam pieraduši. Ilga Bradovska un Elga Murma Drabešos bija gribējušas novēlēt Cēsīs, neizdevās. Kundzes atbrauca uz “Ausmām”. “Nevar nenākt uz vēlēšanām, tas ir pienākums, kaut pēdējiem spēkiem jānāk," teic Ilga un Elga.

Vēlēšanu komisijās “Druva” pārliecinājās, ka vēlēšanu diena bijusi mierīga, rimta. CVK priekšsēdētāja K. Bērziņa pieļauj - iespējams, ja nebūtu notikuši sistēmas traucējumi, vēlēšanās būtu piedalījies lielāks iedzīvotāju skaits. "Vismaz tie, kuri gribēja balsot, bet vēlēšanu dienā nevarēja aiziet uz savu iecirkni. Bet to izmērīt ar atpakaļejošu datumu vairs nevar," teikusi K. Bērziņa.

***

Kā balsojām

Vēlētāju vairākums visos mūsu astoņos novados balsojis par “Jauno Vienotību” (JV), Nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK" (NA). Ir vairākas partijas, kuras gan pagastos, gan novados nav saņēmušas nevienu balsi.

Amatas novadā visvairāk balsu - 36,56% - nobalsojuši par JV, NA – 17,18%, bet “Attīstībai/Par” (AP) - 15,75% , ZZS - 11,19% .

Līvos par JV - 43,30%, AP - 17,13% , NA – 16,51%, ZZS – 5,61%. Drabešu “Ausmās”- JV – 28,28%, NA – 20,54%, ZZS – 15,15%. Ģikšos – par JV - 35,82% , ZZS - 18,41% , NA un AP - 14,93%. Nītaurē – JV 43,52% , AP - 17,10%, NA – 13,99%, ZZS - 9,33%, Latvijas Reģionu Apvienībai (LRA) – 6,74%. Skujenē JV - 32,32% , AP - 19,19%, NA – 16,16%, ZZS – 10,10%, LRA - 9,09% . Zaubē – JV - 36,27% , NA – 19,69%, AP – 15,03%, ZZS - 9,84% , LRA - 6,22%.

Cēsu novadā par JV nobalsojuši 37,68% balsstiesīgo pilsoņu, par NA – 19,52%, AP - 14,30% LRA – 6,36%, “Saskaņu “ - 5,32%.

Vēlēšanu iecirknī Pastariņa sākumskolā par JV savas balsis atdevuši - 37,25% vēlētāju, par NA - 20,12%, AP - 12,89% , “Saskaņu” - 6,71%, LRA - 6,62%. “CATA” par JV 37,36%, NA – 21,22%, AP – 13,95%, “Saskaņu”- 6,42% , LRA – 5,58%. 1.pamatskolā par JV – 33,30%, NA – 18,90%, AP - 15,34%, LRA - 7,67% , “Saskaņu”- 5,33%. Iecirknī Valsts ģimnāzijā par JV - 43,25% , NA - 18,52%, AP – 14,46%, LRA - 6,09%. 2.pamatskolā par JV - 41,02%, NA – 18,22%, AP - 14,42% , LRA - 5,50% . Vaivē par JV – 32,23%, NA – 18,94%, AP - 16,61% , ZZS – 7,31%, LRA – 6,64%, Jaunā Konservatīvā partija – 5,32%.

Jaunpiebalgas novadā par JV nobalsojuši 36,96% vēlētāju, par NA – 17,64%, AP - 15,38% , ZZS - 9,76% , LRA - 8,63% , JKP - 5,07% .

Jaunpiebalgā 37,16% saņēma JV, NA - 18,02% , AP - 17,57% , ZZS - 8,78% , LRA – 6,76%, JKP – 5,63%. Zosēnos JV ieguva 35,96% , LRA - 17,98% , NA – 15,73%, ZZS – 14,61%.

Līgatnes novadā par JV savas balsis atdevuši 33,47% , NA - 23,41%, AP - 14,94%, JKP - 6,36%, LRA - 5,93%, ZZS - 5,19% .

Iecirknī Līgatnes pilsētā par JV nobalsojuši 35,87%, NA - 23,40%, AP - 13,68%, LRA - 7,90%, JKP - 6,08%, ZZS – 5,78%, savukārt Augšlīgatnē – par JV - 32,20% , NA - 23,41% , AP - 15,61% , JKP - 6,50% .

Pārgaujas novadā par JV nobalsojuši 38,21%, NA – 21,75%, AP - 10,67%, ZZS - 7,93% , JKP – 5,08%.

Raiskumā par JV - 42,89% , NA - 18,86% , AP - 9,82%, JKP – 6,72%, LRA - 6,20%, ZZS – 5,68%. Stalbē par JV savas balsis atdevuši 32,97%, par NA - 27,17%, par AP - 12,68% , ZZS - 9,06%, par LRA – 7,61%. Straupē JV atbalstījuši 37,07% vēlētāju, par NA - 20,56% , LRA - 10,59% , AP - 9,97% , ZZS – 9,66%.

Priekuļu novadā 32,00% nobalsojuši par JV, 18,88% par NA, 15,85% par AP, 15,85% par ZZS, 7,19% par “Saskaņu”, 6,26% par LRA.

Liepā 27,24% savas balsis atdevuši par JV, 19,26% par “Saskaņu”, 14,40% par NA, 13,04% par AP, ZZS - 5,64% , par JKP - 5,45% . Mārsnēnos vislielāko uzticību nopelnījusi NA – 27,46%, JV 26,76% balsu, AP - 14,08% , ZZS - 11,97% , LRA - 8,45% . Priekuļos par JV 34,80% balsu, par NA 19,96%, AP - 16,82% , LRA - 6,58% , ZZS - 6,48%. Jāņmuižā JV 34,95% balsu, NA - 19,38% , AP - 17,30% , ZZS - 7,96%, LRA - 5,88% Veselavā 29,58% vēlētāju balsojuši par JV, 18,31% par NA un AP, 8,45% par ZZS un LRA, 5,63% par JKP.

Raunas novadā 35,93% balsojuši par JV, 20,33% par NA, 12,64% par AP, 8,24% par LRA, 7,47% par ZZS.

Raunas pagastā par JV nobalsojuši 34,05% vēlētāju, 20,69% par NA, 13,36% par AP, 9,63% par LRA, 6,90% par ZZS. Drustos JV 42,06% balsu, NA – 19,16%, AP – 10,28%, ZZS – 9,35%, JKP - 6,54% 8,15% - LRA.

Vecpiebalgas novadā arī visvairāk balsu JV - 34,72% ,20,11% - NA, 14,17% - AP, ZZS - 8,33%.

Dzērbenē pa JV nobalsojuši 31,67%, par NA -19,46%, par AP - 14,48% , ZZS un LRA – 9,05%. Inešos 41,06% balsis atdevuši par JV, 21,26% par NA, 15,94% par AP, 5,31% par ZZS. Kaivē JV ieguvusi 35,42% vēlētāju atbalstu, NA – 17,71%, ZZS – 12,50%, LRA – 11,46%, “Progresīvie”- 7,29%, AP – 6,25%. Taurenē JV 42,01% balsu, NA – 18,26%, AP – 13,24%, ZZS – 9,13%, bet LRA – 7,76%. Vecpiebalgā JV ieguvusi 28,76% atbalstu, NA – 21,50%, AP – 15,54%, LRA - 8,81% , ZZS - 8,03% , JKP – 5,70%, “Saskaņa” - 5,44%.

***

Vēlētāju aktivitāte vēsturiskā Cēsu rajona novados

- 38,27% - Cēsu novadā (Pastariņa sākumskolā - 38,85%, “CATA”- 39,48%, 1.pamatskolā – 39,64%, Valsts ģimnāzijā – 38,14%, Vaivē - 26,57%, 2.pamatskolā – 40,69%).

- 35,30% - Raunas novadā (Raunā - 35,73%, Drustos - 33,97%).

- 35,28% - Vecpiebalgas novadā (Inešos – 40,43%, Vecpiebalgā - 35,03%, Dzērbenē – 33,54%, Kaivē - 35,42%, Taurenē – 33,38%).

- 34,09% - Līgatnes novadā (Augšlīgatnē - 32,51%, Līgatnē - 37,51% ).

- 33,22% - Amatas novadā (Līvos – 36,69%, Drabešu “Ausmās” - 31,74%, Ģikšos - 36,95%, Nītaurē - 31,69%, Skujenē – 30,18%, Zaubē - 31,95%).

- 33,16% - Priekuļu novadā (Liepā – 26,49%, Mārsnēnos – 25,82%, Priekuļos – 41,96%, Jāņmuižā - 30,94%, Veselavā – 31,14%).

- 31,94% - Pārgaujas novadā (Straupē -30,66%, Stalbē - 32,51%, Raiskumā - 32,66% ).

- 30,01% - Jaunpiebalgas novadā (Jaunpiebalgā - 29,80% , Zosēnos – 31,12%).

Kopumā Vidzemē vēlēšanās piedalījās 36,18% balsstiesīgo pilsoņu. Visaktīvākie vēlētāji Vidzemē bijuši Ikšķiles novadā – 47,62 procenti balsstiesīgo pilsoņu piedalījušies vēlēšanās. Kopumā Latvijā visaktīvākie vēlētāji bijuši Rīgas vēlēšanu apgabalā - 39,40% , vismazākā aktivitāte bijusi Latgalē - 23,55%.

***

Vēlēšanu dienā satiktie cilvēki runāja par nākotni, arī vērtēja, kas gadu gaitā Latvijā nav izdevies, ko vajadzēja labot, darīt citādi. Un, protams, par Latviju Eiropas Savienībā. Šodien tiešām neiespējami iedomāties, ka mēs varētu nebūt ES. Tas ir pašsaprotami, tāpat kā ieguvumi.

Anda Valtere Veselavas pagasta Bērzkrogā tirgo puķes. Novēlēt līdz vakaram noteikti pagūs, līdz muižai, kur iecirknis, nav tālu. Piedalīties vēlēšanās – tas ir pienākums. Arī meita, kura dzīvo un strādā Rīgā, vairākkārt atgādinājusi, ka noteikti jāiet balsot. Anda atklāj, ka neviens pircējs par vēlēšanām gan nav bildis ne vārda. “Ja godīgi, esmu vīlusies deputātos un valdībā. Neko no viņiem arī negaidu. Nodokļu sistēma Latvijā ir neizprotama. Vilšanās un solījumi, vēl krimināllietas, kas nebeidzas, OIK. Žēl, ka galvenais ir tikt deputātos, nevis kaut ko darīt. No daudziem nācies dzirdēt, ka neies vēlēt,” pārdomās dalās veselaviete.

Drabešnieks Uldis Pētersons uz iecirkni Līvos atbraucis kopā ar tēvu un māti. “Ja pats nedomāsi, kā nopelnīt, nekā nebūs. Valstij jādomā, lai jaunie neaizbrauc. Nav jau par naudu cilvēki jāsauc atpakaļ. Ja redzēs, ka Latvijā var nopelnīt, ir, kur dzīvot, emigranti atgriezīsies. Cerības, ka dzīve būs labāka, jau vienmēr ir. Tikai katram pašam arī ātrāk jākustas,” saka U. Pētersons.

Vaives pagasta Rīdzenē “Druva” satiek Rasmu un Pāvelu Petrovus, viņi saimnieko mazdārziņā. “Vēl laiks, lai aizbrauktu uz iecirkni," nosaka Rasma un steidz izravēt puķu dobi. Pāvels nav Latvijas, bet Lietuvas pilsonis. Rasma stāsta: “EDS saņēmu paziņojumu par vēlēšanām. Par šīm vēlēšanām cilvēki savā starpā maz runāja.” Viņa pastāsta, ka garāmejot trāpījusies aģitācijas pasākumā, kur solists Uldis Leiškalns dziedājis un aicinājis balsot, dalījis lapiņas. “ Skaisti dziedāja, bet ne jau tāpēc par viņu balsos. Esam pieraduši, ka piedalāmies vēlēšanās, bet nekas nemainās. Gribētos, lai valdība, Saeima vairāk domātu par cilvēkiem. Politika ir tik sarežģīta, neko nesaprotam, un mums arī neizskaidro,” pārdomas izsaka Rasma.

Pāvels vēlēšanās nevar piedalīties. Viņam savs viedoklis: “Strādāt vajag. Lietuviešiem nav ne hokeja, ne citu komandu, viņi vairāk strādā. Latvijā tik daudz svētku, ka nav laika strādāt. Cik Latvijā lietuviešu veikalu? Visi iepērkas, un lietuvieši pelna. Cilvēki brauc, kur var nopelnīt. Eiropa neko nedos, pašiem jāpelna.”

Rasma un Pāvels atminas, ka kādreiz apkārt Rīdzenei bija mazdārziņi, katrs sev kaut ko audzēja. “Cilvēki strādāja, tagad vakaros skatās televizoru, bet apkārt viss aizaug. Sakām, ka naudas nav. Kur tad tā radīsies? Kokos jau neizaugs. Abi strādājam, algas ir, bet bez dārziņa nevar. Tas mūsu prieks, sakopta vieta,” stāsta Pāvels un piebilst, ka diemžēl deputātus gan Saeimā, gan Eiropā interesē alga un dažādi labumi, ne darbs. Pāvels pastāsta anekdoti: "Kādā valstī deputāti negājuši uz sēdēm. Domāts, kā panākt, lai visi deputāti būtu darbā. Viss vienkārši - jāpaziņo, ka lems par deputātu algas palielināšanu. Uzreiz visi bijuši klāt."

Ejot vēlēšanu iecirknī Dzērbenē, Laima Liede saka: “Varbūt būs lielākas iespējas ekonomikas attīstībai, lielāks atbalsts lauksaimniekiem. Jāsalabo ceļi. Jādomā, kā mazos uzņēmējus, kuri laukos vēl turas, nepazaudēt. Lai lielāku biznesu izveidotu, vajag lielāku starta kapitālu, lai tad valdība meklē, kā palīdzēt, lai izmanto ES iespējas. Protams, arī pašiem vairāk jādara.”

Tas nekas, ka pēcpusdiena dzestra, Andželika Romane kopā ar meitu Montu Maļinovsku un mazdēliem izgājusi pastaigā pa Dzērbeni. Andželika dzīvo Dzērbenē, bet deklarēta Nītaurē. Monta dzīvo Skujenē, viņa ciemojas pie mammas.

“Par Eiropu nedomājam. Vai tad tie mūsu deputāti kaut ko var panākt? Tikai ar vārdiem. Nevaru sūdzēties, man darbs ir, izkopju mežus. Meitai ir divi dēli, būs trešais bērns. Ja jau var izaudzināt, tad nav, par ko sūdzēties,” saka Andželika. Abas atzīst, ka par vēlēšanām arī nedomājot, jo Dzērbenē vairs nobalsot nevar.

Monta savulaik strādājusi viesmīlības jomā, ģimene izveidota Skujenē. “Vislabāk audzinātu bērnus. Gribētos apkalpojošā sfērā labi atalgotu darbu, bet te to neatrast. Ar cilvēkiem esmu strādājusi, patīk. Māku latviešu, angļu un krievu valodu sarunu līmenī,” pastāsta Monta, un viņai lielākā laime, ka dēliem Edgaram Vilnim un Nilam Kristam viss kārtībā.

Cēsnieks Andris Putniņš un rīdziniece Marina Sokolova vēlēšanu dienā iepazina Vecpiebalgas novada pilis, meklējot piemērotāko kāzu svinībām. Andris saka: “Vakarā Cēsīs nobalsošu. Gribēja to izdarīt Rīgā. Ceturtdien bija ziņa, ka sistēma nestrādā. Piektdien darbā, protams, nevarēju sekot līdzi ziņām, vēlāk uzzināju, ka pēcpusdienā varēja novēlēt arī iecirknī, kurā neesi reģistrēts,” pastāsta Andris, bet Marina nobalsojusi Rīgā, jo tur viņas vēlēšanu iecirknis. “Paziņojumu nesaņēmu, zvanīju, noskaidroju, kur ir mans iecirknis, jo atrašanās vietas mainās, nav kā pagastā, kur tas vienmēr vienā vietā. Žēl, ka ar vēlēšanām tā sanācis, daudzi paziņas arī ir vīlušies," saka Marina.

Jautāti, kā būtu, ja mēs nebūtu ES, Marina un Andris neapmulst. “Esmu zinātniece – pētniece un nevaru iedomāties, ka visu to daudzo iespēju, kuras dod Eiropas Savienība, mums nebūtu. Sākot jau ar finansējumu," saka Marina, bet Andris papildina: “ Viegli ceļot. Dzīvoju netālu no lidostas, pēc divām stundām jau varu bez barjerām būt Eiropas vidū. Fondu līdzekļus, ko saņemam ceļu būvei, arī ēku atjaunošanai, infrastruktūrai, ikdienā nenovērtējam. Ir neiespējami vērtēt, kā būtu, ja mēs nebūtu ES. Atbildēšu, kā teica kāds rakstnieks – neesmu pietiekami inteliģents šajā jautājumā, lai varētu pienācīgi spriest.”

Alvis Ābols strādājis ārzemēs, tagad ir darbs Rīgā, sestdienā atbraucis pie vecākiem Raiskuma pagasta Strīķos. “Ar draugiem runājām – vienaldzība noved pie tā, ka ievēl tos, kurus negribam. Vismaz aizejam novēlēt par tiem, kurus gribam. Un piedalīties vēlēšanās tomēr ir pilsoņa pienākums. Vienotību, savstarpējo atbalstu, saskaņu un mieru – to gaidu no ES.

Ja mēs nebūtu ES, mums nebūtu to Eiropas ērtību, kas ir šodien. Nevarētu brīvi pārvietoties Eiropā, kā to esmu darījis. Būtu, kā doties uz Krieviju vai Ameriku, to jau cilvēki neiedomājas.

Ne jau citviet Eiropā ir tik labi, kā stāsta un runā, daudzās valstīs iedzīvotājiem arī nepatīk valdības, nodokļi nav mazi. Nesen biju Francijā. Tur cilvēki tiešām ir ļoti aktīvi – streiko, aizstāv savas tiesības, lai parādītu, ka ir pret kādu lēmumu. Kā jauns cilvēks no malas redzu, ka ir liels haoss, bet to, ko stāsta un kā ir realitātē, mēs nezinām. Pat īsti to, kas notiek kaimiņvalstīs, tepat Igaunijā, Lietuvā. Jāpaskatās plašāk, tad arī var saskatīt gan iespējas, gan to, ko esam ieguvuši,” pārdomās dalās A.Ābols.

Latvija ir viena no 28 ES valstīm. Arī mūsu deputāti ir starp Eiropas nākotnes lēmējiem, un Eiropas nākotne ir arī Latvijas nākotne.


http://news.lv/Druva/2019/05/28/dazas-minutes-un-nobalsots 

 

Vajadzīgs luksofors
Datums: 28.05.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Hallo, "Druva"!

“Uz ceļiem notiek daudz satiksmes negadījumu, bieži cieš gājēji. Bīstami, ja jāšķērso šoseja, kaut arī tajā posmā noteikts ātruma ierobežojums. Tāda vieta ir Augšlīgatnē, kur no Vidzemes šosejas nogriežas ceļš uz Nītauri. Gājēju pāreja gan tur ir, bet, kad cilvēks pie tās gaida, mēdz gadīties, ka vienā virzienā mašīnu plūsma apstājas, bet otrā ne, jo ne visi šoferi ir pietiekami atbildīgi. Bet pa pāreju jāiet daudziem, jo vairāk tāpēc, ka pie tās ir autobusu pietura. Mēs, vairāki līgatnieši, domājam, ka šajā vietā vajadzētu luksoforu. Ceru, ka pašvaldība par to parūpēsies, domājot par cilvēku drošību,” saka Maruta.
http://news.lv/Druva/2019/05/28/vajadzigs-luksofors

 

Ugunīgais pavasaris

Autors: Jānis Gabrāns 
Datums: 28.05.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Sausais un saulainais laiks ugunsdzēsējiem glābējiem šajā pavasarī sagādāja daudz darba. Lai gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests kūlas degšanas statistiku rēķina līdz 31. maijam, jau varam veikt aprēķinus, un šogad tie nav iepriecinoši.

Vidzemē šogad dzēsti vairāk nekā 450 kūlas un vairāk nekā 60 meža ugunsgrēku. Pagājušajā pavasarī tika reģistrēti tikai 242 kūlas ugunsgrēki. Visvairāk izsaukumu bijis Cēsu, Valmieras un Gulbenes pusē. Vēsturiskā Cēsu rajona astoņos novados šogad ugunsdzēsēji dzēsuši 107 kūlas ugunsgrēkus, pērn šis skaitlis bija uz pusi mazāks – 54. Šī pavasara rekordists ir Līgatnes novads, kur reģistrēta gandrīz puse no visiem kūlas ugunsgrēkiem. Turp ugunsdzēsējiem glābējiem nācās braukt 43 reizes, kas ir lielākais skaits pēdējos septiņos gados, turklāt pēc VUGD izsaukumu reģistra datiem dažā pēcpusdienā kūlas ugunsgrēki tika fiksēti neilgi viens pēc otra, ik pēc 15 – 20 minūtēm. Pērn Līgatnes novadā reģistrēti vien 13 pērnās zāles degšanas gadījumi.

Pārējos kādreizējā Cēsu rajona novados statistika šāda: Amatas novadā – 22 gadījumi (pērn - 6), Cēsu novadā – 14 (13), Raunas novadā – 9 (4), Priekuļu novadā – 8 (10), Jaunpiebalgas novadā – 5 (2), Pārgaujas novadā – 5 (6), Vecpiebalgas novadā – 1 (0).

Redzam, ka Priekuļu un Pārgaujas novadā situācija šogad nedaudz uzlabojusies. Te var atcerēties Priekuļu novada pašvaldības policijas vadītāja Guntara Mucenieka teikto, ka viņi veic rūpīgu prevencijas darbu rudeņos: “Apsekojam teritorijas, atgādinām, ka zāle jānopļauj. Ja teritorija pieder ārzemniekiem, kontaktējamies ar viņiem, aicinot izīrēt zemi vietējiem, kuri to nopļaus, apstrādās. Tas viss dod rezultātu. Kontrolējot situāciju, iespējams būtiski samazināt kūlas degšanas gadījumus, varbūt pat vispār no tiem izvairīties. ”

VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Vidzemes reģionā Sandra Vējiņa norāda, ka šogad laika apstākļi kūlas ugunsgrēkus visā Latvijā padarīja platību ziņā lielākus un arī bīstamākus – gāja bojā un cieta arī cilvēki, dega vairākas ēkas. Arī VUVD Cēsu daļas teritorijā divos gadījumos kā iespējamais ēkas aizdegšanās iemesls ir pērnās zāles dedzināšana. Piemēram, aprīļa vidū Priekuļu novada Mārsnēnu pagastā no degošas kūlas uguns pārmetās uz saimniecības ēku. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka deg pamesta ferma 500 m2 platībā un kūla trīs hektāru platībā.

“Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku atbildības,” saka S. Vējiņa. “Ja ir mitrs un silts pavasaris, ātri izaug jaunā zāle, līdz ar to kūlas ugunsgrēku “sezona” nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav lijis lietus, ir vējains un silts, kā tas ir šogad, pērnā zāle kļūst aizvien sausāka, kūlas ugunsgrēku skaits un platības pieaug. Jāatceras, ka kūlas ugunsgrēkus izraisa ne vien ļaunprātīgi dedzinātāji, bet arī nevīžīgi autobraucēji, kuri izmet pa logu nenodzēstus cigarešu izsmēķus.”.
http://news.lv/Druva/2019/05/28/ugunigais-pavasaris

 

Jauni un tradicionāli skrējieni Cēsu pusē

Autors: Jānis Gabrāns 
Datums: 28.05.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Sports

Skrējienu sezona Latvijā rit pilnā sparā, katru nedēļas nogali notiek lielākas vai mazākas sacensības, pat vairākas vienā dienā, un sportistiem atliek pieņemt lēmumu – kurp doties. Tā aizvadītās nedēļas nogalē paralēli arvien populārākajam skrējienam – pārgājienam gar jūras malu Kolka – Dubulti notika divi skrējieni arī Cēsu pusē.

Tradīcija turpinās

Priekuļu novada Liepā aizvadīts tradicionālais skrējiens “Apkārt Liepai”. Savulaik tas bija ļoti iecienīts, tad sekoja paliels pārtraukums, līdz 2005.gadā skrējienu atjaunoja Zigfrīds Bitainis, un tradīcija tiek saglabāta joprojām, šogad atjaunotais skrējiens notika jau 15. reizi. Dalībnieku vidū gan vietējie skriešanas entuziasti, gan viesi no tālākām pilsētām un novadiem, kurus Liepas skrējienā var satikt vienmēr.

Visjaunākie dalībnieki sacentās Liepas pamatskolas stadionā, veicot vienu vai divus apļus. Viena apļa jeb 400 m distancē zēniem trīs ātrākie: Kārlis Andersons (Liepa), Rūdis Vāvers (Liepa), Braiens Zariņš (Cēsis); meitenēm – Annija Cercina (Rāmuļi), Elīza Zazīte (Jāņmuiža), Santa Veispāle (Liepa).

Divu apļu jeb 800 m distancē zēniem trīs ātrākie: Teodors Rebinovs (Priekuļu vidusskola), Deniss Gasperts (Līgatnes novada vidusskola), Mārtiņš Krauze (Liepas pamatskola), bet meiteņu konkurencē Santa Plūma (Liepas pamatskola), Elise Drīvniece (Cēsu Pilsētas vidusskola), Vanesa Gailīte (Līgatnes novada vidusskola).

5,6 km distancē uz starta stājās 137 skrējēji. Pirmais finiša līniju šķērsoja valmierietis Agnis Stulpinskis, otrais Uldis Kļaviņš (Sigulda), trešais Juris Gudevics – Liepiņš (Cēsis). Trīs ātrākās dāmas: Žanete Leimane (TRX Cēsis/ Smiltene), Elita Zālīte (TRX Cēsis) un Baiba Ruča (Priekuļi).

Atsevišķās grupās godalgotās vietas izcīnīja: S12 Evija Raiska (Liepas pamatskola), Viktorija Romanova (Cēsu Pilsētas vidusskola),Keita Šmite (Cēsu Pilsētas vidusskola); V12 Emīls Eglīte (Priekuļu vidusskola), Roberts Balodis (Priekuļu vidusskola), Lauris Veispāls (Liepas pamatskola); S14 Anastastija Knižionoka (Valmiera), Sanija Poceviča (Līgatnes novada vidusskola), Kima Kesbere (Līgatnes novada vidusskola); V14 Ruslans Muraško (Priekuļu vidusskola), Reinis Strods (Liepas pamatskola), Rojs Ekerts (Priekuļu vidusskola); S16 Signe Miķelsone (Priekuļu vidusskola), Matilde Sproģe (Priekuļu vidusskola), Krista Vestfāle (Cēsu Pilsētas vidusskola); V16 Jegors Filimonovs (Cēsis), Nils Tēts (Vecpiebalgas novada pamatskola), Arkādijs Miņins (Valmiera); S18 Elīna Klinklāva (Liepa), Ruta Samsonova (Cēsu Pilsētas vidusskola); V18 Krišjānis Joksts (Cēsis), Mārtiņš Petrovs (Cēsu Pilsētas vidusskola), Roberts Vikštrēma (Cēsu Pilsētas vidusskola); S grupa Baiba Ruča (Priekuļi), Kristīne Lāce (Cēsis), Evija Šica (Rauna); V grupa Agnis Stulpinskis (Valmiera), Uldis Kļaviņš (Sigulda), Juris Gudevics – Liepiņš (Cēsis); S40 Lana Lindermane (Rāmuļi), Edīte Spožuma; V40 Jānis Naglis (Cēsis), Mārtiņš Niklass (TRX Cēsis/ Jāņmuiža), Andis Malējs (TRX Cēsis); S50 Žanete Leimane (TRX Cēsis/ Smiltene), Elita Zālīte (TRX Cēsis), Antra Lāce (Cēsis); V50 Valdis Bērziņš (Liepa), Ainārs Jansons (Priekuļi), Normunds Tubulis (Cēsis); V60 Oskars Arklons (Varakļāni); V65 Vairis Krauklis (Smiltene); V70 Mihails Maksimenko (Valmiera), Raitis Lērme (Valmiera).

Ugunskristības Daibē

Katru gadu skrējienu kalendārā piesakās jauni rīkotāji, un no daudziem faktoriem atkarīgs, vai skrējiens paliek apritē vai tomēr negūst atzinību. Šādu izaicinājumu pieņēma arī Edijs Dzalbs, orientierists, skrējējs, aicinot uz skrējienu “Inov-8 Latvia Trailrace”, un par tā norises vietu bija izvēlēta Daibe. Aicinājumam atsaucās gandrīz 150 skrējēju, kas debijai ir labs rādītājs. Pēc finiša skrējēji bija ļoti apmierināti ar sacensību organizāciju un distancēm. Atzinīgu vērtējumu deva arī Latvijā populārākā taku skrējiena “Stirnu buks” rīkotājs Rimants Liepiņš, atzīstot, ka Edijs viņu pārsteidzis: “Trase rūpīgi, pat ļoti izkopta, marķējums lielisks, nebeidzami kāpumi, kas mijas ar tik patīkamo purvu staignāju, atmosfēra sacensību centrā burvīga!”

E. Dzalbs, kurš, starp citu, vēl mācās vidusskolas pēdējā klasē, uz jautājumu, kas pamudināja mest izaicinājumu citiem skrējieniem, atzina, ka šāda doma bijusi jau sen, vien nedaudz trūcis pieredzes: “Taču esmu klāt citos skrējienos, redzu, kas ir labi, kas nav, ko vajadzētu uzlabot. No katra pasākuma paņemu to labo un kādu kļūdas labojumu, tāpēc centos veidot pasākumu, kurā nav šādu kļūdu. Un beigās no skrējējiem saņēmu ļoti pozitīvu vērtējumu. Protams, nevar teikt, ka kļūdu nebija, vienmēr kaut ko var uzlabot, bet patiesībā viss izdevās, kā plānots. Turpinu uzklausīt dalībnieku atsauksmes, jo kritika man vienmēr patikusi, tā ir vajadzīga, citādi var likties, ka viss ir labi, bet tā var ciest kvalitāte.”

Edijs ir viens no ātrākajiem taku skrējējiem Latvijā, tāpēc trasi centās veidot tādu, kāda patīk tieši šādu skrējienu dalībniekiem, tajā pašā laikā nepiemirstot arī tos, kuri skrien savam priekam, lai distances būtu skaistas, sakārtotas, interesantas. Meža takas mijās ar purviem, sportistiem nācās pārvarēt stāvus kāpumus, skriet lejā pa smilšu nogāzēm.

E. Dzalbs stāsta, ka darbs pie trašu veidošanas, skrējiena organizēšanas sācies decembra beigās. Trašu izkopšanā aktīvi piedalījās arī Edija tēvs, un distances tika ierīkotas vietās, kur nebija taku, tika izzāģēts, nolīdzināts, izrakts, iztīrīts.

“Darbs attaisnojās, par to vislielākais prieks. Kad pēc sacensībām viss bija novākts, stāvēju pļavas vidū ar domu – un ko tālāk,” saka E. Dzalbs.

Uz jautājumu, vai turpinājums būs, Edijs saka – jā, bet informācija būs 1. jūlijā. Piedāvājums būšot interesants, taču pagaidām tas netiek atklāts pat ne tuvākajiem draugiem.

“Inov-8 Latvia Trailrace” skrējienā dalībnieki varēja izvēlēties četras dažāda garuma distances. 5+ km distancē savās grupās uzvarēja Beatrise Balode, Emīls Ķīvītis, Marta Pētersone, Gustavs Balodis, Ilona Frīdmane, Andris Mežgailis, Valdis Tilts, Ginta Bogdanova, Agris Krūmiņš, Agris Skulte.

10+ km distancē Andris Ronimoiss, Margita Zariņa, Kristaps Bruners, Beāte Klepere, Dainiels Kodaļevs, Ieva Mauliņa, Kaspars Staņa, Ilze Rāta, Ivars Oraševskis, Klinta Lauska.

20+ km distancē Santa Puriņa, Uģis Inka, Linda Boldāne, Oskars Cimermanis, Agris Spalviņš.

30+ km distancē Jānis Bleiers, Ieva Upmace – Grīviņa, Uldis Klepers, Dzintars Rendenieks.


http://news.lv/Druva/2019/05/28/jauni-un-tradicionali-skrejieni-cesu-puse

 

Jaundzimušie no 17. aprīļa līdz 26. maijam
Datums: 29.05.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ģimene

- Amatas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti trīs jaundzimušie: Tomass, Dainis Jānis, Amanda Justīne.

- Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti 30 jaundzimušie: 13 zēni – Maksims, Raivo, Kristers, Martins, Edgars, Linards, Renārs, Reinis, Jānis, Hugo, Kārlis, Adrians, Ralfs; 17 meitenes – Amēlija, Maija, Elizabete, Dārta, Gabriela, Ketlīna, Paula Marta, Grēta, Hanna, Alise, Agate Grēta, Dārta, Adrija, divas Kates un divas Emīlijas.

- Jaunpiebalgas novada Dzimtsarakstu nodaļā nav reģistrēts neviens jaundzimušais.

- Līgatnes novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrētas divas jaundzimušās: Heidija Klāra un Ronja.

- Pārgaujas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrētas trīs jaundzimušās: Alise, Marta un Ance.

- Priekuļu novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti pieci jaundzimušie: Frīda, Agate, Annija, Dāvis un Elizabete.

- Raunas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti trīs jaundzimušie: Aleksandra, Madara un Juris.

- Vecpiebalgas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti divi jaundzimušie: Amanda un Māris.


http://news.lv/Druva/2019/05/29/jaundzimusie-no-17-aprila-lidz-26maijam

 

Lietuvas skolas audzēkņi viesojas Stalbē

Autors: Mairita Kaņepe 
Datums: 30.05.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Tēma

Eiropas valstu pusaudžiem mācību dienas Stalbes vidusskolas pedagogu virsvadībā ir jau zināma lieta.

Pagājušajā nedēļā Stalbē uzņēma skolēnus, kuri mēroja ceļu no Lietuvas dienvidu daļas. Tie bija 7. līdz 9. klašu audzēkņi, kuri mūspusē pavadīja lietpratībā balstītas mācību dienas. Mācību tēmas Stalbes pedagogi bija sagatavojuši par vēsturi - abām valstīm simtgade - un par dabu - abas skolas atrodas nacionālo parku teritorijās.

"Nedēļu esot pie mums, lietuviešu skolēni turpināja rudenī iesākto. Programmas "Nordplus" finansētais projekts paredzēja arī mācību stundas, kurās jāizmanto svešvaloda, tāpēc darba lapas ar uzdevumiem, kas jāpaveic Āraišu muzejparkā, bija tikai latviešu valodā. Tas nozīmē, ka Stalbes skolēniem latviskais teksts komandas biedriem no Lietuvas bija jātulko angļu valodā," nedēļu garo mācību plānu ieskicēja pedagoģe Māra Buša, kura veido starptautiskas mācību iespējas Stalbes skolēniem.

Vēstures stundā visiem uzdevums bija viens - apzināt valsts simtgades katras desmitgades notikumus un svarīgāko atzīmēt uz laika līnijas. Vēstures stunda pusaudžiem apliecināja, ka laika līnijas latviešiem un lietuviešiem ir līdzīgas. Tas ir vēl viens no faktoriem, lai abas tautas dēvētu par brāļu tautām.

Stalbē piedāvātas nodarbības notika, ne tikai skolas solā sēdot. Bija jāmācās dejas, jāpiedalās sporta spēlēs un pārgājienā pa Gaujas nacionālo parku. "Šodien bija grūti," nopūtās meitenes, atceroties kilometrus, kas noieti, un staigāšanu pa Līgatnes tīklu parku. Pedagogi piekrītoši māja ar galvu un bilda, ka pusaudžiem pietrūkstot lokanības un izturības, jo pārāk daudz laika paiet, sēžot un darbojoties ar modernajām tehnoloģijām telefonos un datoros.

Noslēgumā, kas notika zaļā pļavā kempingā pie Ungura ezera, skolotāji no Lietuvas latviešu kolēģiem pateicās par spraigi aizvadīto mācību nedēļu. Gūtas arī lietišķas prasmes, kā strādāt ar mālu, kā veidot komandu un atrast tajā domubiedrus, pat to, kā uz uguns cept kartupeļus. "Pat ēdami, jo izcepušies," viens otram uzsmaidīja Latvijas un Lietuvas skolotāji, zinot, ka patstāvīgi pieņemt lēmumu, kā darbs darāms, pusaudžiem ne vienmēr izdodas.

Taču ir lietas, kas pusaudžiem veicas labāk nekā pieaugušajiem. Tā ir sazināšanās sociālajos tīklos. Lietuviešiem braucot ciemos uz Stalbi, latviešu bērniem visu laiku bijis zināms, kurā ceļa posmā jau ir autobuss, vai tas, kā plānots, septiņās stundās atbrauks līdz Stalbei.


http://news.lv/Druva/2019/05/30/lietuvas-skolas-audzekni-viesojas-stalbe

 

Kora Imera šīsvasaras plāni

Autors: Jūlijs Cukurs 
Datums: 30.05.2019 
Izdevums: Liesma
Rubrika: Izglītība. Kultūra

Kā vēstīts Latvijas Radio informācijā, no 27. maija līdz 20. jūnijam pēcpusdienās Latvijas Radio 2 ēterā skanēs īpašs raidījumu cikls Ielīgošana, kura ietvaros klausītāji tiks iepazīstināti ar Latvijas koriem un folkloras kopām, kas piedalīsies Gadsimta garākās Līgo dziesmas izdziedāšanā, bet gada garākajā dienā – Vasaras saulgriežos, 21. jūnijā – Līgo dziesma no saules lēkta pl. 4:29 līdz saules rietam pl. 22:22 ar Latvijas Radio 2 ētera starpniecību vīsies cauri visai Latvijai, kopīgā līgošanā pulcējot visu Latvijas novadu dziedātājus. Vidzemē Latvijas Radio viesosies Līgatnē, Salacgrīvā, Kocēnos, Strenčos, Cēsīs, Madonā, Aizkrauklē un Amatā. Šajā sakarā sazinājos ar diriģentu IMANTU TOČU, lai izdibinātu, kā viņš gatavo savus dziedātājus šim pasākumam, bet izrādījās, ka dziedamā Līgo dziesma vēl nemaz nav izvēlēta, jo:

«Patlaban cītīgi gatavojamies augusta sākumā paredzētajam braucienam uz Sanktpēterburgu, lai piedalītos starptautiskā koru konkursā kopā ar vēl 44 kolektīviem no Polijas, Čehijas, Slovākijas un citām Eiropas valstīm, kā arī no Ķīnas – sarakstā saskaitīju desmit korus – un pat no Amerikas. No Latvijas būsim trīs – arī jauktais koris no Ventspils un dāmas no Talsiem. Pieteicāmies divās kategorijās – jaukto koru un tautas mūzikas, tā ka jāstrādā daudz un nopietni. Jaukto koru kategorijā vienam skaņdarbam obligāti jābūt sacerētam pirms 1945. gada un vēl vienam pēc 1945. gada. Tā kā konkurss nosaukts Pēterburgas komponista Jurija Faļika vārdā, tad viena būs viņa dziesma, kas tiks vērtēta atsevišķā konkursā un kuru izpildīsim krievu valodā. No pirmskara komponistiem esam izvēlējušies Emīlu Dārziņu, bet no pēckara opusiem paņēmām Kārļa Rūtentāla pērn komponētu skaņdarbu. Katrā kategorijā jāizpilda trīs dziesmas, tautas mūzikā nav nekādu nolikumu, vienīgi vēlams uzstāties tautas tērpos un izpildīt var jebkuras tautas mūziku – arī afrikāņu. Mēs dziedāsim latviešu tautas dziesmu apdares – gan svaigas, modernos ritmos, gan tradicionālās.

Pieteicāmies arī meistarklasēs, varēja izvēlēties – krievu vai ārzemju mūziku. Nospriedu pie sevis – ja jau uz Krieviju braucam, tad ir vērts pieteikties krievu mūzikas meistarklasē. Mums atsūtīja skaņdarba, kas jāsagatavo, notis, un trāpījies ir Sergeja Rahmaņinova garīga rakstura sacerējums Dziedam tev, ko mēs jau kādreiz esam dziedājuši. Meistarklase notiks kādā no Sanktpēterburgas pareizticīgo katedrālēm un pēc tam mums turpat arī koncerts. Programma diezgan piesātināta – atklāšanas koncerts, noslēguma koncerts, kopsummā tur pavadām sešas pilnas dienas. Gribētos arī apskatīt, kas mainījies Krievijas ziemeļu galvaspilsētā, kopš tā vairs nesaucas revolūcijas vadoņa vārdā, jo pats Sanktpēterburgā vēl neesmu bijis – tikai Ļeņingradā pirms gadiem četrdesmit tirgoties ar agrajiem kartupeļiem.

Gods un slava Kocēnu novadam, kurš piešķīra naudu transportam, arī projektiņu uzrakstījām, līdz ar to brauciens sanāks krietni lētāk. Protams, pašiem arī jāmaksā, tomēr nav vairs tik sāpīgi, jo, kā zināms, Krievijā iebraucējiem no citas pasaules, kaut arī netālas, izcenojumi ir oi, oi, oi – 50 eiro uz galviņu par nakti viesnīcā ar brokastīm, taču neko citu nedrīkst ņemt, ir jāņem viņu piedāvājums.

Kas attiecas uz Gadsimta garāko Līgo dziesmu, kur iepriekšējos divus gadus startēju ar Burtnieku novada jauniešu kori Konsonanse, atbildot uz Baibas Palkavnieces zvanu, izteicu vēlēšanos, lai nav viens un tas pats, kaut ko pamainīt – varbūt šoreiz ne caur Burtnieku, bet gan Kocēnu novadu, uz ko saņēmu atbildi – ok, der! Bet vienalga atkal agrais rīts – Imerai jādzied kaut kad ap pusastoņiem. Konkrētu vietu vēl nepateikšu, viss atkarīgs no laika apstākļiem, bet dziedāšana noteikti notiks glīti sakoptajā Kocēnu centrā, ko gan pa radio neredzēs. Pirms tam 12. jūnija pēcpusdienā paredzēta tiešraide, kurā man zvanīs no radio un būs jāpastāsta par kori.

Bet pirms došanās uz konkursu Sanktpēterburgā korim Imera tiks rīkotas divas radošās nometnes – pa dienu mēģinājums, vakarā koncerts: pirmā no tām 26. jūlijā Sēļu muižā pie Ināras Blūmas, un koncerts varētu sākties desmitos vakarā, bet otra uzstāšanās plānota 28. jūlijā Piksāru baznīcā četros vai piecos pēcpusdienā. Koncerts, kurā pirmkārt jau izdziedāsim konkursa un meistarklases programmu, ilgs apmēram 40 minūtes, jo pašdarbības korim un arī klausītājiem stundu garš koncerts ir par grūtu, kaut gan esam uzstājušies arī stundu, jo ko dziedāt mums ir daudz,» kora mūzikas cienītājus uz Sēļiem un Piksāriem aicina Imants, atklājot, ka tūlīt pēc atgriešanās no Sanktpēterburgas koris Imera sāks iestudēt speciāli aranžētu 12 Valda Atāla dziesmu programmu, kuras pirmatskaņojums kopā ar pašu autoru paredzēts Kocēnu novada svētkos septembra sākumā.


http://news.lv/Liesma/2019/05/30/kora-imera-sisvasaras-plani

 

Tirgotājus maz interesē

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 31.05.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Līgatnes dabas takas ir vieta, kur brīvdienās apgrozās daudz cilvēku. Jau trešo vasaru pie informācijas centra atrodas pieci jauni tirdzniecības namiņi, kuros uzņēmējiem ir iespēja piedāvāt to, kas interesē un nepieciešams dabas taku apmeklētājiem. Namiņi ir gaumīgi un ērti.

“Trešo gadu izsludinām to nomas izsoli. Tāpat kā pērn trīs namiņi uzreiz atrada saimnieku, diviem nomu izsludinājām atkārtoti. Pagājušajā vasarā tirgotāji pieteicās, gan jau atradīsies arī šogad. Lai gan vasarā dabas takās apmeklētāju daudz, laikam jau tirgotāji biznesa iespējas te nesaskata. Protams, viss atkarīgs no tā, kas tiek piedāvāts,” stāsta Līgatnes pašvaldības Kustamās un nekustamās mantas izsoles un atsavināšanas komisijas priekšsēdētājs Ēriks Liepiņš un piebilst, ka šai vasarai arī noslēgts līgums par ēdināšanas pakalpojuma sniegšanu Līgatnes dabas takās.


http://news.lv/Druva/2019/05/31/tirgotajus-maz-interese

 

“Pie Gaujas” izdzied jubileju

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 31.05.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Redzeslokā

Taurenes estrādē koris “Pie Gaujas” svinēja pavasari un kolektīva darbības 35. jubileju. Kopā ar draugiem, koriem no Līgatnes, Jaunpiebalgas, “Wenden” no Cēsīm un kaimiņiem Vecpiebalgas Muižas kori, tika izdziedātas dziesmas par Gauju. Netrūka arī danču un kārtīgas mūzikas, kā jau jubilejā pienākas.

Taurenes un Dzērbenes pagastu koris “Pie Gaujas” gadu gaitā iekarojis savu vietu ne tikai starp Cēsu un Piebalgas puses kolektīviem. Tā koncerti allaž priecējuši ar dziesmu skanīgumu, iestudēto programmu daudzveidību. Kora līdzdalība novada pasākumos kļuvusi pašsaprotama.

“Klausoties, kā dzied “Pie Gaujas”, var tikai apbrīnot, kā tā skanējums ar katru gadu mākslinieciski un vokāli pilnveidojas. Tas vienmēr bijis koris ar lielu spēju augt,” vērtē kora “Wenden” diriģente Marika Slotina – Brante. Viņai piekrīt Vecpiebalgas Muižas kora diriģents Jānis Rijnieks: “Apbrīnojams koris, kas vienmēr skan. “Pie Gaujas” vienkārši plūst un skan.” Kolēģi arī uzsver “Pie Gaujas” diriģentes Solveigas Vītoliņas talantu, strādājot ar kori, izvilināt un saliedēt vienā skanējumā katra korista balsi.

Pirms 35 gadiem Taurenes un Dzērbenes kopsaimniecību vadītāji Roberts Dilba un Jānis Kinna vienojās, ka no abu pagastu dziedātājiem jāveido koris. “Pēc diviem gadiem bija Dziesmu svētki. Daudz strādājām un tikām,” ar gandarījumu atceras Jānis Zmečerevskis un uzsver, ka tie, kuri reiz sākuši dziedāt “Pie Gaujas”, ja arī aiziet, tiklīdz rodas iespēja, atgriežas. Šajos gados “Pie Gaujas” vadījusi Astrīda Grandava, Aivars Kļaviņš, Dina Eglīte, Tālis Narvilis, Ivars un Anitra Rauši, Ilze Krūmiņa, bet visilgāk Solveiga Vītoliņa.

Koristi atzīst, ka viņiem kolektīvs nav tikai nenogurstoši mēģinājumi un koncerti brīvdienās. Koris – tie ir savējie. “Tas ir kā ģimene. Tik daudz kopā piedzīvots un pārdzīvots,” saka Guna Rūnika.

Tāda gaisotne veidojusies jau no pirmajiem mēģinājumiem. “Pie Gaujas” nav prezidenta vai vecākā kā citiem kolektīviem, kopā turētāja ir Mārīte Ozolante. Viņu visi sauc vienkārši par kora Mammu. Mārīte, tāpat kā Ligita Ridūze, Olga Kampāne un citi, korī dzied 35 gadus.

Par “Pie Gaujas” nerimstošo garu liecina arī tā himna "Še, kur līgo priežu meži", kas tiek dziedāta it bieži, bet jo skaļi tā skan svētku gājienos.

Diriģente Solveiga Vītoliņa atzīst, kad daudzus gadus ar koristiem būts kopā, tas vairs nav tikai darbs, kas jādara. “Priekus un bēdas pārdzīvojam kopā. Cits citu labi pazīstam, atbalstām. Korī ir zelta un dimanta sastāvs, ko var tikai apbrīnot. Viņi bijuši klāt visos pagasta un novada notikumos, vienmēr atsakoties no privātām lietām. Viņi to dara no sirds. Tas ir nenovērtējami. Korī vienmēr bijuši jaunieši. Dzīve viņus aizved citur, bet, kad var, pievienojas koncertos, mēģinājumos. Ja atgriežas šai pusē, kori neaizmirst, iesaistās visa ģimene,” par savējiem stāsta. S. Vītoliņa un uzsver, ka dziedātāji vienmēr jutuši novadnieku atbalstu un tas ikdienā ļoti daudz nozīmē. “Korī vienmēr ir sirsnīga gaisotne. Cits par citu turam rūpi. Mums netrūkst ne humora, ne jautrības," saka koncertmeistare Guna Rācene un atzīst, ka būt šajā kolektīvā vienmēr ir prieks.

“Cenšamies būt līmenī, daudz jāstrādā,” bilst diriģente. Korim, gatavojoties sadziedāšanās koncertiem, allaž gribas dziedāt kaut ko savu, nevis dziesmas, kas ir visu repertuārā. Gatavojoties jubilejai, tika meklētas dziesmas par Gauju. Taurenes un Dzērbenes pagastu jauktais koris nosaukumu izraudzījās 2000. gadā, kad gatavojās dziedāt Rīgas astoņsimtgades Dziesmu svētkos. “Dziesmas par Gauju ir skaistas. Edgars Linde vairākām izveidoja aranžējumus. Dziedātājiem patīk,” pastāsta S. Vītoliņa. Arī viesu repertuārā netrūka dziesmu par Gauju.


http://news.lv/Druva/2019/05/31/pie-gaujas-izdzied-jubileju

 

Radošums arī mazpilsētu tūrismā
Datums: 31.05.2019 
Izdevums: Diena
Rubrika: Karjeras Diena

Pirms dažām dienām atklāta Radošās darbības nedēļa radi!2019, kas šogad veltīta radošo industriju un tūrisma nozaru mijiedarbībai. Tās laikā jūnijā radošo industriju profesionāļu komanda dosies īpašās Radošo industriju tūrisma misijās uz četrām Latvijas mazpilsētām, lai kopā ar pašvaldību un nevalstiskā sektora pārstāvjiem meklētu labākos risinājumus tūrisma vides uzlabošanai un izstrādātu individuāli pielāgotus plānus tūrisma, pilsētas tēla atpazīstamības veicināšanai, kā arī kopējās dzīves kvalitātes uzlabošanai. Misijas notiks 13. jūnijā Līgatnē, 18. jūnijā Aknīstē, 20. jūnijā Aizputē un 26. jūnijā Staicelē, un to radošajās darbnīcās aicināts piedalīties ikviens interesents, daloties ar savām idejām pilsētas tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai. Sīkāk – www.radilatvija.lv.


http://news.lv/Diena/2019/05/31/radosums-ari-mazpilsetu-turisma

 

2019-06-03
Laika ziņas
Aptaujas