Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Nodrošina ģimenisku vidi

Autors: Monika Sproģe 
Datums: 04.06.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Aktualitāte

Kopš pērnā gada Labklājības ministrija aktīvi diskutē par ilgstošas sociālās aprūpes centru, tā saukto bērnunamu, likvidēšanu, lai bērniem kā ārpusģimenes aprūpi nodrošinātu iespēju augt ģimeniskā vidē. Arī Valsts kontroles un Tiesībsarga ziņojumā minēts, ka arvien pastāv prakse bez vecāku gādības palikušajiem bērniem primāri aprūpi nodrošināt bērnunamā, neveicot potenciālo aizbildņu vai audžuģimeņu atrašanu. “Druva” par šo jautājumu runāja ar nesen izveidotās Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas un Raunas novada Apvienotās bāriņtiesas priekšsēdētāju Evu Rubeni un priekšsēdētājas vietnieci Sandru Upmali.

Atrod audžuģimeni

E.Rubene bilst, ka uz Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas un Raunas novadu nevar attiecināt pārmetumus par praksi bērnus, kuriem nepieciešama ārpusģimenes aprūpe, ievietot institūcijās, un uzsver, ka no visiem pieciem novadiem tikai viens bērns atrodas sociālās aprūpes centrā un tas tālab, ka šim bērnam ir ļoti smagas veselības problēmas un nepieciešama nepārtraukta aprūpe. "Pārējie ārpusģimenes aprūpē esošie bērni ir ievietoti audžuģimenēs vai atrodas aizbildnībā," saka E.Rubene.

Apvienotās bāriņtiesas priekšsēdētājas vietniece Sandra Upmale darba pienākumus pilda lielākoties Līgatnes novadā, viņa stāsta, ka Līgatnē pašlaik ir viena audžuģimene un tā jau pieņēmusi vairākus bērnus, tostarp arī bērnus no citiem novadiem. "Cenšamies atrast ģimenes, kuras ir tuvumā. Taču neaizmirsīsim, ka vecākiem vienmēr tiek dota iespēja laboties, lai bērns pēc iespējas ātrāk nonāktu atpakaļ bioloģiskajā ģimenē. Diemžēl prakse rāda, ka tas nenotiek bieži. Katru situāciju izvērtējam individuāli, mēdz būt, ka bērns tiek nodots vecvecāku aprūpē, taču, ja bērna vecākos manāma agresija, kas varētu izpausties gan pret bērnu, gan vecvecākiem, tad audžuģimene ir labākais risinājums.

Svarīgi, kā bērns jūtas

Bāriņtiesa seko līdzi "savu bērnu" tālākajām gaitām. “Vienmēr par bērnu līdz viņa pilngadībai paliks atbildīga tā bāriņtiesa, kuras teritorijā bērns bija deklarēts vecāku tiesību pārtraukšanas brīdī," skaidro S. Upmale, piebilstot, ka ziņojumā paustie secinājumi nav vērtējami viennozīmīgi un attiecināmi uz visiem.

E. Rubene uzsver, ka Apvienotā bāriņtiesa strādā ar audžuģimenēm, un S. Upmale piebilst, ka šis darbs notiek nepārtraukti: "Bērns ar audžuģimeni vispirms tiek iepazīstināts, lai pārliecinātos, vai izveidosies kontakts. Mēs audžuģimenēm un aizbildņiem uzticamies. Viņi ir tie, kuri nodrošina bērna ikdienas aprūpi, izglītošanu, veselības aprūpi. Arī tad, kad bērns jau nonācis audžuģimenē, bāriņtiesa ar ģimeni sadarbojas, gan uzrauga, kā norit bērna aprūpe, gan atbalsta. Likums nosaka, ka bāriņtiesai reizi gadā jāierodas ģimenē, jāizvērtē apstākļi, jābūt sarunai ar bērnu, bet tikšanās un informācijas apmaiņa notiek biežāk, tiek iegūtas ziņas arī no ģimenes ārstiem, no skolām. Bāriņtiesa interesējas par bērnu labsajūtu ģimenē, nav pareizi publiski apgalvot, ka bāriņtiesas interesē tikai tas, vai bērnam ir sava privātā telpa, tīra gulta un maize. Mēs savās vizītēs tam pat nepiegriežam īpašu vērību, jo, jau saņemot audžuģimenes statusu, ir skaidrs, ka šīm pamatvajadzībām jābūt nodrošinātām. Bāriņtiesas akcenti likti tieši uz bērna labsajūtu skolā, ģimenē, vidē, kurā viņš dzīvo."

Emocijas neder

Publiski izskan informācija, ka audžuģimeņu skaits arvien ir nepietiekams, par to liecina kampaņas, kas aicina sabiedrību ieklausīties, rast mājas bērniem, kuri palikuši bez ģimenes siltuma. Uzrunātās bāriņtiesas pārstāves saka - kampaņu ietekmi jūtot. Nereti pēc tām sasparojas jaunas ģimenes, kuras emociju uzplūdā nolemj, ka vēlas veikt šo misiju. Speciālistes atzīst, ka tas ir ieguvums, tomēr pieredze rāda, ka brīdī, kad emocijas noslāpušas un tiek apzināti praktiski jautājumi un atbildība, kāda jāuzņemas, kļūstot par audžuģimeni, cilvēkiem sāk rasties šaubas par savu izvēli. Daudzi pārdomā, un tas esot tikai normāli. Lēmumam kļūt par audžuģimeni, aizbildni vai viesģimeni jānāk, kritiski izvērtējot motivāciju un iespējas. E. Rubene aicina: “Ja ģimene vai persona vēlas kļūt par audžuģimeni, tad Apvienotās bāriņtiesas darbinieki priecāsies uzklausīt un izskaidrot, kas ir veicams, lai to darītu.”

Teritorijā, kurā darbojas Apvienotā bāriņtiesa, šobrīd ir 46 audžuģimenes, no tām viena – specializētā audžuģimene bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Šajās ģimenēs dzīvo Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas un Raunas novadu bērni, kuriem nav iespēju atrasties bioloģiskajā ģimenē, bet ir arī bērni, kuru dzīvesvieta gan deklarēta minētajās pašvaldības, bet viņi ievietoti citu novadu audžuģimenēs. Piecos novados, kuros darbojas Apvienotā bāriņtiesa, šobrīd ārpusģimenes aprūpē ir 79 bērni, no tiem 27 ir audžuģimenēs, 51 aizbildnībā, viens bērns (kā jau iepriekš minēts – ar smagām veselības problēmām) aprūpes institūcijā. “Tas ir labs rādītājs, kas apliecina pretējo ziņojumā norādītajam – mēs meklējam un atrodam bērniem ģimenisku vidi, un bērni aprūpes iestādē nonāk tikai tad, ja citādi risināt situāciju nav iespējams," saka E. Rubene.
http://news.lv/Druva/2019/06/04/nodrosina-gimenisku-vidi

 

Skolai skaista ēka

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 05.06.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Pašvaldība no būvniekiem pieņēmusi Līgatnes Mūzikas un mākslas skolas ēkas renovācijas un remontdarbus.

“Ar paveikto esam apmierināti. Kā jau ar celtniekiem, brīžam vajadzēja pastīvēties, pierādīt savu taisnību,” saka pašvaldības izpilddirektors

Egils Kurpnieks un piebilst, ka celtniekiem vēl jāveic daži sīki darbi, kas saistīti ar apkārtnes labiekārtošanu. Skolas ēkai atjaunota un siltināta fasāde, veikts jumta pārklājuma remonts un krāsošana, ēkai nomainīta elektroinstalācija, izremontētas vairākas telpas.

Patlaban top māksliniecisks krāsojums uz ēkas fasādes pie ieejas. Tajā redzamas gan klavieres, gan zīmuļi. Zīmējuma koncepciju izdomāja skolas audzēkņi.

Līgatnes Mūzikas un mākslas skolas ēkas renovācijā un remontdarbos ieguldīti gandrīz simts tūkstoši eiro.

Šajā mācību gadā skolas audzēkņiem nodarbības notika Dienas centrā Augšlīgatnē un Augšlīgatnes Jaunās sākumskolas telpās. Patlaban pašvaldība meklē Līgatnes Mūzikas un mākslas skolas direktoru.

http://news.lv/Druva/2019/06/05/skolai-skaista-eka

 

Vētī kartē iezīmēto novadu

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 06.06.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Cēsu, Amatas, Pārgaujas, Līgatnes, Priekuļu, Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas domju deputāti bija aicināti uz konsultācijām par Cēsu novada apvienoto administratīvo teritoriju.

Tādu piedāvāts izveidot administratīvi teritoriālās reformas gaitā. Septiņas pašvaldības bija kupli pārstāvētas, un deputāti pauda savu viedokli vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem, valsts sekretāra vietniekam reģionālās attīstības jautājumos Aivaram Draudiņam un etnoģeogrāfam Jānim Turlajam.

Ministrs atgādināja, ka šī reforma tiek īstenota jau kopš 1998. gada. Novadu reformu savulaik vērtēja Satversmes tiesa un atzina, ka teritoriju robežas drīkst noteikt Saeima, bet, kā paredz Eiropas vietējo pašvaldību harta, robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu. 2013. gadā, izvērtējot 2009.gada reformu, secināts, ka plānotie mērķi un kritēriji nav sasniegti. Jau tad nolemts iesākto turpināt un veidot lielākas pirmā līmeņa pašvaldības.

“Cik iedzīvotāju jābūt pašvaldībā, tas nav abstrakts skaitlis. Viss atkarīgs no tā, kādas funkcijas uzticētas pašvaldībai. Latvijā tās ir 111, bet Francijā, piemēram, pirmā līmeņa pašvaldībām tikai četras. Lai funkcijas īstenotu, nepieciešami administratīvie resursi,” sacīja ministrs un uzsvēra, ka 60 pašvaldības Latvijā pēc iedzīvotāju skaita neatbilst likumam, pēc pieciem gadiem tādu būs vairāk nekā 70. Novadu administratīvajās teritorijās iedzīvotāju skaits ir ļoti atšķirīgs - no tūkstoša līdz 33 tūkstošiem-, bet funkcijas jāpilda vienādas.

“Diemžēl atšķirības palielinās. Ir jādomā, kā valstī, kur sarūk iedzīvotāju skaits, varēsim nodrošināt pašvaldību pakalpojumus. Jau tagad ir novadi, kas administratīvajām izmaksām tērē ceturto daļu budžeta. Un tāda ir objektīvā situācija,” uzsvēra J.Pūce, atgādinot, ka pārvaldībā jāpanāk augstāka efektivitāte un to var izdarīt. Pašvaldības pašas lemj, nevis ministrija vai valdība nosaka, kā to vislabāk panākt. Lielākos novados būs izaicinājums nodrošināt iedzīvotāju pārstāvniecību, līdzdalību un vietējās identitātes saglabāšanu.

“Laukos nodarbināto skaits samazinās, un tā būs arī turpmāk. Darba vietas veidojas attīstības centros. Administratīvi teritoriālā reforma ir Latvijas interesēs, un tā tiks īstenota,” sacīja ministrs.

Amatas novada vadītāja Elita Eglīte uzsvēra, ka novads jau piedzīvojis divas reformas un no trešās nebaidās. “Nekur stāstā un apkopojumos par šodienu un nākotni nedzirdējām par teritorijām. Dzirdējām, ka cilvēkiem būs labāk, bet valsti taču veido cilvēki un teritorija. Mūsu novadā 65 procentus veido meži, un gaidīt, ka te būs biezi apdzīvotas vietas, nevaram. Bet meži nes Latvijai naudu. Par to netiek runāts.

Nepiekrītu, ka mazie novadi neapgūst Eiropas Savienības fondus. Pie tagadējās kreditēšanas sistēmas īstenot piecus lielus projektus var būt problēmas. Esam attīstījuši visus pagastus, izstrādājām katra attīstību, nesolot, ka viss būs labāk, bet strādājam mērķtiecīgi. Vai lielākā novadā dzīve uzlabosies? To neredzu. Ieriķi ir piemērs, kā attīstās maza teritorija. Ieriķos dzīvo 455 iedzīvotāji un ir 347 darbavietas. Līdz šim pašvaldība ir nodrošinājusi ātru lēmumu pieņemšanu," viedokli pauda E. Eglīte un pastāstīja, ka interesantu priekšlikumu ierosinājuši bijušie novada deputāti - pagastos vajadzētu ļaut vēlēt savus vecākos, kuri būtu saikne ar lielo novada domi.

Jaunpiebalgas novada vadītājs Laimis Šāvējs uzsvēra, ka reforma ir vajadzīga. Viņš arī atzina, ka vajadzīgas otrā līmeņa pašvaldības. “Nav pārliecības, ka dzīve laukos kļūs labāka. Zinot cilvēku skaitu, izglītību, kvalifikāciju - tas ir tikai apgalvojums. Reforma ir komplekss projekts, kuram nav ekonomiskās analīzes. Redzam, ka iedzīvotāju teritorijā kļūst mazāk,” sacīja L.Šāvējs un kā jau piebaldzēns atgādināja, ka “Mērnieku laikiem” šogad 140 gadi un notiek reforma.

Cēsu novada domes deputāts Andris Melbārdis pastāstīja, ka dzīvo Vaives pagastā, strādā Priekuļu pagastā, bet sieva Cēsīs. “Tepat vien blakus esam. Esmu uzņēmējs, un man vienalga, kur radu savu produktu, ja vien ir bāze, kur to darīt. Uzņēmējam vajag infrastruktūru, lai attīstītos. Un tā ir centrā kā Ieriķos, abās Piebalgās, ne lauku vidū. Jābūt pieejamiem ceļiem. Kādi tie ir laukos, zinām. Labi, ka Vaives pagastu iekļāva Cēsu novadā, jo ceļi kļuva labāki. Vidēji parēķinot, katrs vaivēnietis no budžeta saņem vairāk nekā cēsnieks. Savulaik piedalījos kolhozu privatizācijā, arī Jaunpiebalgā un Vecpiebalgā, vēl tagad, 20 gadus pēc tās, daži kaimiņi viens ar otru nerunā. Ļoti negribētos, ka notiktu kas līdzīgs. Arī cēsnieki nav tie, kas aicina, lai reforma būtu, esam tādi paši kā citi novadi. Aicinu visus kopā uz mierīgu sadarbību. Būt lauciniekam novadā nemaz nav slikti,” viedokli pauda Cēsu novada domes deputāts.

Amatas domes deputāts Andris Jansons atgādināja, kad apvienojās Amatas un Drabešu pagasts novadā, pirmais Vidzemē, solīja noasfaltēt ceļu uz Ģikšiem. 19 gadus to gaida. Pavasarī ceļš mēdz būt neizbraucams, veikaliem Skujenē pat nevar pievest preces. Reforma un ceļu sakārtošana, pēc novadu vietvaru pārstāvju domām, ir visciešāk saistītie jautājumi.

Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents atzina: “Lai kādi būtu mūsu argumenti un skaitļi, reforma būs - kā teica ministrs. Mēs varam tikai palīdzēt ar racionāliem ieteikumiem. Viss tiek vērsts uz centralizāciju. Frāze – labāks pakalpojums - neiztur kritiku. Mazā novadā viss notiek ātrāk, nav tādas birokrātijas.” H.Vents arī uzsvēra, ka situācijas mainās, ja gada sākumā novadā bija deklarēti 3945 iedzīvotāji, tad tagad 4711. Daudzi pirms gada diviem izdeklarējās, jo bija izdevīgi deklarēties citur.

Noklausījies jautājumus un priekšlikumus, ministrs J.Pūce atzina: “Saprotu, ka gribat drošību, bet to iedot nevaru, jo viens lēmums neko negarantē. Tagad vienīgais, par ko varam būt droši – ja neko nedarīsim, būs tikai sliktāk. Neredzu, kā pašreizējā pašvaldību struktūra var nodrošināt ilgu un kvalitatīvu pakalpojumu. Saprotu, ka gribat visus jautājumus atrisināt uzreiz, ka tiek teikts, kamēr nebūs izglītības, ceļu tīklu, sabiedriskā transporta tīkla reorganizācijas, nevajag runāt par administratīvi teritoriālo reformu. Taču ar kaut ko ir jāsāk. Nav gatavas receptes, un ceru, ka kopā izdosies īstenot labāko reformu."

Pēc konsultācijām ministrs “Druvai” atzina, ka saruna par perspektīvo Cēsu novadu bijusi pragmatiska. “Argumenti lietišķi, ir jautājumi, uz kuriem vēl jāmeklē atbildes. Pašvaldību vadītāji sāk ieklausīties. Kopā mums jābūvē labākais modelis. Tiks uzklausīts un izvērtēts katrs priekšlikums,” sacīja J.Pūce.

Šodien ministrs Smiltenē tiekas ar Raunas, Apes un Smiltenes novadu deputātiem, lai runātu par perspektīvo Smiltenes novadu.


http://news.lv/Druva/2019/06/06/veti-karte-iezimeto-novadu

 

Vidzeme kā latviskuma šūpulis

Autors: Zigmunds Bekmanis 
Datums: 06.06.2019 
Izdevums: Mājas Viesis
Rubrika: APCEĻO DZIMTO ZEMI

Latvijas lielākais kultūrvēsturiskais novads – tā varētu raksturot Vidzemi, kas no Jūrmalas un Rīgas pa Daugavas labo krastu aizstiepjas uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem līdz pat Igaunijas robežai, jo Vidzemes sirdi Piebalgu uzskata par visa īsteni latviskā iemiesotāju.

Vidzemes nosaukums ir cēlies no Senās Livonijas centrālās daļas – Vidus zemes. Tieši šajā novadā tika izauklēta Latvijas neatkarības ideja (1918. gada 15. novembrī Valkā pēc Kārļa Ulmaņa iniciatīvas sapulcējās Latvijas Zemnieku savienības Centrālās padomes paplašinātā apspriede un lēma, ka 18. novembrī Rīgā jādibina Latvijas valsts). Vidzemē arī visvairāk tūrisma vietu, kuras saņēmušas kultūras zīmi "Latviskais mantojums", tostarp uzņēmumi, kur top izdaudzinātie Siguldas spieķi, Skrīveru gotiņas un Valmiermuižas alus.

Koku dvēselēs ieskatīties

Pie Garkalnes, nogriežoties pa labi Mālpils virzienā, pēc pāris kilometriem meklējama Namdara darbnīca, kur lieliem un maziem būs ko darīt visu cauru gadu. Ekskursijā vispirms tiek stāstīts par Latvijā augošiem kokiem, to īpašībām, smaržām, pielietojumu un pēc tam seko praktiskās lietas: iepazīšanās ar namdara darbarīkiem – slīmestu, divroci zāģi, ēveli – un to lietošanu. Ikviens tiks pie darbošanās, taisot skaistu skaidu dekoru, eņģeļmatus, ar kuriem izrotāt eglīti, vai stabulīti. Pēc padarītā darbiņa būs seno spēļu laiks – ar ķekatās iešanu, ričiņu dzīšanu, koka zivju makšķerēšanu, līšanu melnajā tunelī un citām tikpat interesantām nodarbēm, kuras papildinās īsts piedzīvojums – 85 m garš nobrauciens pāri dīķim ar trulīti. Nedēļas nogalēs ģimenes te var svinēt savus svētkus, piemēram, bērnu dzimšanas dienu, pirms svinībām veltot apmēram divas stundas radošai rosībai. Pasākuma neatņemama daļa ir spēka tējas dzeršana Ugunskura namiņā – īpašā ēkā ar tās vidū iekārtotu pavardu, no kura dūmi aizplūst gaisā kā pa manteļskursteni. No Namdara darbnīcas mājās var pārvest dažādus koka suvenīrus – olas, pogas, svilpītes, ripiņas, dēlīšus, kadiķa svečturus, zobenus.

Pirmais sulu koku parks

Ik pavasari latviešu dzērienu kartē parādās bērzu sulas, taču svaigu sulu baudīšanas laiks ir samērā īss – no pāris nedēļām līdz mēnesim atkarībā no dabas atmodas straujuma. Lai bērzu sulas ilgstoši saglabātu atspirdzinošas un garšīgas, Brantu pagasta "Kainaižos" (Smiltenes nov.) izstrādātas jaunas receptes, pievienojot sulai piparmētras, kas palīdz saglabāt svaigumu. Plašajās ražošanas telpās top dzirkstošais dzēriens "Birzī": bērzu sulas ar piecām garšām – vēl arī upeņu pumpuru, citronu, apelsīnu, karkadē un krustnagliņu garšu. Ekskursijās ciemiņi tiek iepazīstināti ar ražošanas procesu, papildinot stāstījumu ar video un bildēm no sulu tecināšanas laika, kā arī gatavās bioloģiski sertificētās produkcijas degustāciju, tostarp unikālo bērzu sulas sīrupu, ko iegūst, iztvaicējot sulu, kas prasa lielu laika un enerģijas patēriņu, tādēļ tas nav lēts.

Pērn "Kainaižos" sāka veidot pasaulē pirmo sulu koku parku. Tajā paredzēts iestādīt aptuveni 32 dažādas bērzu (arī sarkano, dzelteno, melno), kļavu un valriekstu sugas, no kurām pavasarī iegūstama pārtikā lietojama sula. Iesākumā izveidota "Cukura aleja" no simts Ziemeļamerikas cukura kļavām, kuru sulā ir trīs procenti cukura – par procentu vairāk nekā parastajās kļavās. Vēlāk parku papildināja divsimt Latvijas āra un tikpat daudz purva bērzu stādu, kā arī simts melnie valrieksti, kuru dzimtene ir Ziemeļamerika. "Šie valrieksti var sasniegt 18–20 metru augstumu. Tiem ir zaļas, 25–50 cm garas, plūksnoti saliktas lapas. Apaļo, apmēram piecus centimetrus plato augļu čaula ir bieza, grūti salaužama, un riekstam piemīt īpatnēja, asa garša. Taču sula ir tikpat salda kā kļavu sula, gan ar citronu–riek-stu piegaršu, un tās ir divas trīs reizes mazāk," atklāj saimnieks Ervins Labanovskis. "Parka veidošana būtībā ir nebeidzams process. Tikko iestādījām sudraba kļavas. Gar parka malu esam saglabājuši aptuveni desmit lielas parastās jeb Norvēģijas kļavas un nākotnē plānojam iestādīt vēl simt šo kļavu stādus. Iepazīties ar parku un koku šķirnēm būs iespējams jau šovasar, bet klātienē vērot un piedalīties sulu tecināšanas procesā – tikai pēc aptuveni 15 gadiem."

Vīndaru ielā numurs izrūdzis

Ar bērzu sulas tecināšanu nodarbojas arī Linards Liberts, kurš pērn investējis simttūkstoš eiro jaunas vīndarītavas būvē, jo sakarā ar lielo tūristu interesi vecā vīna pagraba degustācijas zāle kļuvusi par šauru. Linards bija pirmais uzņēmējs Latvijā, kurš pievērsās bērzu sulas rūpnieciskai izmantošanai un izgatavoja bērziem īpaši saudzīgus sulas iegūšanas komplektus, paredzētus tikai 8 mm platiem urbumiem koksnē. Viņa produkciju – bio bērzsulu vīnu, šampanieti, limonādi un stipro dzērienu – iecienījuši arī ārzemnieki, bet uz Taivānu katru gadu tiek eksportēti vairāki jūras konteineri ar viegli raudzētām bērzu sulām. Vēl ierobežotā apjomā tiek iegūts bērzu sulu sīrups, ko daudzās ēdienu receptēs izmantojis slavenais šefpavārs Mārtiņš Rītiņš. Veidojot savu uzņēmumu jaunā vietā Ikšķilē, Libertam radās iespēja piedalīties vārddevībās, un tā nu viņš atbilstoši nodarbei atrodams Vīndaru ielā 12.

Mucas, medus, vienkoči

Vīns un latviešu tradicionālais dzēriens alus nav iedomājams bez mucām, kuras taisa dzīvesprieka akadēmijā "Nu, liela muiža!" Vaidavas pagastā (Kocēnu nov.). Mucinieks parādīs, ar kādiem instrumentiem pirms simt gadiem taisīja ozolkoka mucas. Ekskursijas laikā (1–1,5 st.) tiks jokots un smiets, un skatītājiem būs iespēja pašiem izmēģināt senos mucinieku darbarīkus, kuri apskatāmi arī Mucu muzejā. Ja ir nopietna interese par mucām, iespējams pieteikties ekskursijai līdz pat četrām stundām ar mucu vārīšanu un izdedzināšanu. Taču tas nav viss – meistars no mežā salasītiem līkiem zariem prot gatavot unikālas mēbeles un dārza interjera priekšmetus: krēslus, gultas, šūpoles.

Bišu saimniecība "Kalnu medus" Liezeres pagastā (Madonas nov.) lepojas ar Baltijas valstīs augstāko dravas novietni Gaiziņkalna apkaimē (ap 300 m v. j. l.) un piedāvā iepazīt bišu dzīvi, uzvelkot aizsargtērpu un dodoties tuvāk stropiem, lai redzētu dravnieka darbošanos. Te iespējams nogaršot un iegādāties dažādus bišu produktus: medu, ziedputekšņus, bišu maizi, propolisu.

Vienkoču parkā (pirms Līgatnes) aplūkojamas vienkoču laivas, krēsli, skulptūras, gaismas ķermeņi un citi priekšmeti, kas darināti no viena koka gabala. Taka ar dažādu aizsargājamu dzīvnieku koka skulptūrām izrādīs parka teritoriju, kurā apskatāmi seni kokapstrādes darbagaldi un instrumenti, vides instalācijas, kā arī dažu vēsturisku celtņu maketi, piemēram, Nurmižu un Paltmales muižai, Līgatnes papīrfabrikas pirmajām papīra dzirnavām. Ievērības cienīga noteikti ir Latvijā pirmā smilšu maisu māja ar pudeļu dibenu logiem. Katru gadu oktobra pirmajā sestdienā, iestājoties tumsai, Vienkoču parkā tiek rīkota senā Uguns nakts, ar svecēm un lāpām izgaismojot visu mežu.

Vidzemes lauku spēks

Lauku māja "Donas" (Blomes pag. Smiltenes nov.) ir starp retajām vietām Latvijā, kur pēc sentēvu tradīcijām saimniece cep dabisku rudzu rupjmaizi. Viesi te varēs pielikt roku, lai sagatavotu mīklu simtgadīgā abrā un īstā maizes krāsnī izceptu savu kukulīti, ko, dodoties prom, paņemt līdzi uz mājām. Viena no īstajām latvju saimniecēm Ilze Briede piedāvā arī naktsmājas, atpūtu pirtiņā un Vidzemes tradicionālo maltīti.

Protams, maize nav iedomājama bez kārtīga aizdara, un no kaņepēm to taisa zemnieku saimniecība "Adzelvieši" netālu no Burtnieka ezera. Plašajā sētā vairākas ēkas ir ļoti senas, jo saimniecība pirmo reizi rakstos minēta jau 1542. gadā, daudz kur izvietotas senās lietas un darbarīki. Klētiņā var piedalīties miestiņa miežu iesala malšanā, nobaudīt kaņepju aizdaru un ieskatīties Dainu tēva kaņepju atvilktnītē. Saimnieks pastāstīs, kā tiek gatavots kaņepju sviests, un parādīs, kā no kaņepju stublājiem top izejmateriāls auklām un virvēm.

Latviskā pirts – arī gara šķīstītava

40 kilometrus no Rīgas Sējas novadā atrodas Pirts muzejs, kura ekspozīciju veido viena jaunuzcelta melnā pirts un piecas vēsturiskās: trīs senas guļbūves pirtis no Latgales, pa vienai – no Kurzemes un Vidzemes. Apskatāms arī savdabīgs celtnieku vagoniņš ar tajā iebūvētu pirti un jauna baltā pirts, kas top no Krimuldas novada pārvestiem vēsturiskiem guļbaļķiem. Muzejā var smelties informāciju gan par pirti un tās izbūvi, gan pirts slotiņām un skrubjiem. Nesen uzbūvēts multifunkcionālais izstāžu paviljons – vieta semināriem un pastāvīgajai ekspozīcijai. Te paredzēts ne tikai eksponēt, bet arī regulāri kurināt dažādu laiku un konstrukciju pirtis no visiem Latvijas novadiem, aicinot ļaudis tās izmantot veselīga dzīvesveida uzturēšanai. Katrai pirtij ir savs stāsts, piemēram, no Audriņiem (Rēzeknes nov.) atvestā ir Latgalei netipiska, jo to 20. gs. 30. gados cēluši meistari no Vidzemes savā manierē. Turklāt saimnieks izrādījies ne tikai progresīvs, bet arī taupīgs, jo pirti būvējis no tuvējam dzelzceļam vairs nevajadzīgajiem gulšņiem, tādēļ pirmajā brīdī, to kurinot, uzvēdī savāds smārds.


http://news.lv/Majas_Viesis/2019/06/06/vidzeme-ka-latviskuma-supulis

 

Īsziņas
Datums: 07.06.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

- Baznīcu nakts. Šovakar tradicionālajā Baznīcu naktī dievnami atver durvis ikvienam. Cēsīs pasākumā iesaistās Septītās dienas adventistu baznīca draudze, kura piedāvā arī skatīt izstādi “Putni Bībelē”, piedalās Cēsu Sv.Jāņa draudze, kristiešu draudze “Prieka Vēsts”, kā arī Dzērbenes ev.luteriskā baznīcas draudze.

- Tiksies. Rīt uz salidojumu pulcējas Līgatnes vidusskolas absolventi. Pasākumā būs arī gājiens, salidojuma dalībnieki no skolas visi kopā svinīgi dosies uz kultūras namu.

- Sāk sezonu. Rīt Āraišu arheoloģiskajā parkā atklās spēles “Āraišu leģendas” jauno sezonu. 2016. gadā tika izveidots vienota tūrisma galamērķa zīmols, sasaistot arheoloģisko parku, Āraišu baznīcu, vējdzirnavas, kultūrvēsturisko ainavu, naktsmītnes un citus pakalpojuma sniedzējus. Iedzīvinot zīmolu, izveidota spēle “Āraišu leģendas”, kas ietver populārākās apskates vietas.

- Sākas izlaidumu laiks. Ar Priekuļu vidusskolas 12. klašu izlaiduma sarīkojumu šodien mūspusē sākas izlaidumu, bet īstā izlaidumu nedēļa būs nākamā, kad šie pasākumi notiks lielākajā daļā vēsturiskā Cēsu rajona skolu.


http://news.lv/Druva/2019/06/07/iszinas

 

2019-06-10
Laika ziņas
Aptaujas