Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Grābekļi, uz kuriem mazpilsētas kāpj tūrisma jomā

Autors: Edgars Pētersons 
Datums: 11.06.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Komentāri

Nereti pilsētas savu tūrisma piedāvājumu veido, ignorējot potenciālā apmeklētāja vajadzības un intereses. Tiek izceltas vai nu jau gadiem pieņemtās "vērtības", lietas, kas ir aktuālas tikai vietējiem, vai netīšām tiek noklusētas vērtības ar potenciālu.

Apzinoties šo tendenci, Radošās darbības nedēļas “radi!2019” ietvaros tiek organizētas Radošās Tūrisma misijas, kur radošo industriju profesionāļi kalpo kā mentori, kas palīdz mazpilsētām risināt vietējos izaicinājumus un izveidot kvalitatīvu radošā tūrisma piedāvājumu. Radošo industriju pienesums tūrismā ir domāšanas maiņa un iespēja paskatīties uz tūrismu no cita skatupunkta. Šis skatupunkts ir apmeklētāja acis.

Definē pilsētas apmeklētāja vajadzības

Radošo industriju fokusā ir spēja piedāvāt risinājumus, kas ņem vērā auditorijas vajadzības. Pirmais solis ir saprast, kas ir pilsētas galvenā mērķauditorija. Atkal un atkal, lasot pilsētu tūrisma stratēģijas, saskaros ar gandrīz identisku auditoriju aprakstu. Tas skan aptuveni šādi: "25-65 gadus vecs tūrists no Latvijas, Baltijas, Krievijas, Vācijas un Skandināvijas; ceļo ar bērniem, viens vai grupās." Tik vienveidīgs un plašs definējums nekādā mērā nepalīdz domāt un radīt lietderīgus un interesantus produktus tūrismam, kas izceltu pilsētu uz citu fona. Ir jāmeklē atbildes uz jautājumiem, kā un kāpēc šie cilvēki ceļo, ko viņi meklē, kā mēs varam atbildēt uz šo cilvēku vajadzībām ar to, kas mums ir.

Labā ziņa ir tā, ka mazpilsētas ir ļoti izdevīgā pozīcijā. Mazpilsēta var atļauties izvēlēties ļoti specifisku vajadzību, kas ir aktuāla nišas auditorijai. No ekonomiskā skatu punkta ar to pietiktu, lai uzturētu stabilu tūrisma plūsmu. Šīs vajadzības, ko tūrists vēlas apmierināt, var būt dažādas, no kultūras pasākumiem, kūrorta līdz strādāšanai attālināti, dzimtas izpētei un daudz kam citam. Atliek tikai atrast sev piemērotāko un strādāt tajā virzienā. Šeit talkā nāk radošās industrijas, kas, mijiedarbojoties ar visdažādākajām darbības jomām, spēj radīt patiesi inovatīvus risinājumus. Radošās darbības nedēļa “radi!2019” sadarbībā ar Latvijas Investīciju aģentūru, organizējot Radošās Tūrisma misijas četrās mazpilsētās – Līgatnē, Aknīstē, Aizputē un Staicelē – vēlas parādīt mazpilsētām šo virzienu un uzsvērt, ka eksperimentēšana, radot jaunas idejas un produktus vai savā starpā sadarbojoties neierastām nozarēm un industrijām, var nest vērtīgus augļus.

Piepildi tūrisma objektus ar saturu un pieredzi

Nākamais solis ir veikt auditu pašai pilsētai un identificēt, kas no pieejamā ir izmantojams un attīstāms, lai apmierinātu izvēlētās apmeklētāju vajadzības. Iespējams, atklāsies, ka baznīca, kas stāv uz katra bukleta vāka, nav lielākais tūrisma magnēts. Taču blakus notiekošais, bet noklusētais kultūras festivāls ir. Šis ir brīdis, kur radošā domāšana un industrijas var spēlēt būtisku lomu. Mūsdienās tūristiem nepietiek tikai ar objektiem, ir nepieciešams saturs un pieredze. Baznīca, cietoksnis, parks – tie paši par sevi nav spēcīgākais magnēts, kā arī nenodrošina ilgāku palikšanu un lielākus tēriņus. Mazpilsētām jāiemācās radošo industriju klišeja – saturs ir karalis. Saturs ir baznīca kā kultūras pasākumu vieta festivāla laikā, cietoksnis ar virtuālās realitātes tūri vēstures entuziastiem, parks kā vieta, kur norisinās lakrosa nometnes vai modernās fotogrāfijas meistarklases. Saturs pievilinās konkrētu auditoriju, radīs tai lojalitāti un motivēs palikt ilgāk un tērēt vairāk.

Konkrētas auditorijas vajadzības identificēšana un satura radīšana atrisina arī papildu jautājumus. Tas nosaka, kuros komunikācijas kanālos atrasties, lai šo auditoriju aizsniegtu. Tas rosina radīt arī komunikācijas aktivitātes, kas uzrunā šīs auditorijas. Turklāt uzrunas veids, stils un dizains tiek veidots, ņemot vērā piesaistāmās auditorijas estētiku un stila izjūtu. Rezultātā pat mazākā mazpilsēta var pacelties pāri provinciālismam un būt izcila vismaz Ziemeļeiropas kontekstā.

Sadarbojies un dari kopā, nevis grimsti viensētas domāšanā

Pēdējais punkts, kas mūsdienās izsauc izbrīnu, ir viensētas domāšana. Mazpilsētas, sadarbojoties savā starpā vai ar vietējiem uzņēmējiem un organizācijām, varētu piedāvāt daudz unikālāku un plašāku saturu, kā arī optimizēt līdzekļus. Latvijā jau ir pozitīvi piemēri: Raunas iniciatīva gastronomijā, apvienojot vietējos ražotājus, vai Sabiles aktivitātes ap vīna nozari. Taču vairumā gadījumu diemžēl var novērot pašvaldības noslēgšanos, kareivīgu attieksmi no uzņēmēju puses un neadekvātu interešu lobēšanu, kas bremzē attīstību.

Edgars Pētersons, Radošās darbības nedēļas “radi!2019” reģionālās attīstības programmas Radošās Tūrisma misijas žūrijas dalībnieks.


http://news.lv/Druva/2019/06/11/grabekli-uz-kuriem-mazpilsetas-kapj-turisma-joma

 

Mediķiem bija trauksmaina nedēļa

Autors: Monika Sproģe

Datums: 11.06.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze Bračka informē, ka aizvadītājā nedēļā mediķu brigādes devušās uz vairākiem izsaukumiem.

Tā 4. jūnijā Cēsīs 15 gadus vecai jaunietei konstatēta alkohola intoksikācija, meitene nogādāta Cēsu klīnikā.

Bet 5. jūnijā Priekuļu pagastā 17 gadīgam jaunietim konstatēta pārkaršana. Cietušais pēc palīdzības saņemšanas no nogādāšanas ārstniecības iestādē atteicies.

Savukārt 7. jūnijā Līgatnē ilgstoši bez galvassegas saulē atradusies 10 gadīga meitene. Meitene ar pārkaršanas pazīmēm nogādāta Cēsu klīnikā.

Traģisks notikums 7. jūnijā noticis Drabešu pagastā. Tur suns sakodis četrus gadus vecu meitenīti. Bērns nogādāts Vidzemes slimnīcā.

8. jūnijā Vaives pagastā lapsene iedzēlusi 44 gadus vecai sievietei, kurai no dzēliena sākusies vidēji smaga alerģiska reakcija, sieviete nogādāta Cēsu klīnikā.

Tajā pašā dienā mediķi saņēma izsaukumu uz Drustu pagastu, tur karstuma ietekmē cietusi 54 gadus veca sieviete, viņa nogādāta Vidzemes slimnīcā.

http://news.lv/Druva/2019/06/11/medikiem-bija-trauksmaina-nedela

 

Florbols arī vasarā

Autors: Jānis Gabrāns 
Datums: 11.06.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Sports

Arvien vairāk sporta veidiem izzūd sezonu robežas, jo entuziasti ar savu iecienītāko sporta veidu grib nodarboties visu gadu. Arī florbols tiek spēlēts visu gadu, tiesa, vasarās nedaudz atšķirīgā formātā, jo tad bieži notiek turnīri 3x3. Jau par tradīciju kļuvis novadu kauss florbolā 3x3, kas šogad sākās ar Līgatnes kausa izcīņu.

Kopumā turnīrā piedalījās 24 komandas, no tām 16 startēja MIX līgā jeb pieaugušo grupā. Dalībnieku vidū daudz zināmu florbolistu, arī ar lielu virslīgas pieredzi, un spēcīgā konkurence ceļ turnīra līmeni un veicina arī spēlētāju izaugsmi. Vispirms komandas aizvadīja spēles divās apakšgrupās, kur noskaidroja katras grupas četras spēcīgākās, kas turpināja cīņas par medaļām.

Šoreiz vislabāko sniegumu demonstrēja komandas “Box vīri” no Valmieras, kuri pirmo reizi šajā turnīrā kāpa uz augstākā goda pjedestāla. Komandā spēlēja Matīss Salmiņš, Māris Riekstiņš, Mārtiņš Broks, Edvards Kažmers. Otrajā vietā komanda “Vecie geizeri”, kurā spēlēja kluba “SK Pārgauja” florbolisti: Olafs Zvinis, Edgars Puriņš, Mārtiņš Muižnieks, Emīls Šūmanis. Trešajā vietā komanda “Divarpus zvaigznes”, kurā spēlēja Rihards Zvirgzdiņš, Aksels Indrijaitis, Konrāds Kovaļenko. Tūlīt aiz goda pjedestāla palika komanda “Tauriņu ķērāji” - Reinis Rudzītis, Roberts Zande, Rūdis Jermacāns, Daniels Anis -, kuri apbalvošanā tika pie piemiņas balvas.

Arī junioru līgā vispirms tika izspēlēts divu grupu turnīrs, taču šajā līgā visas astoņas komandas turpināja spēles par godalgām. Rezultātā par uzvarētājiem kļuva komanda “Grencis”, kurā spēlēja Ernests Ronis, Endijs Umberts Baruss, Ralfs Sirmelis. Otrie “Netflix” - Roberts Gūtmanis, Roberts Šūmanis, Mārcis Rutkovskis -, trešie “RGK Valmiera” - Ričards Riba, Georgs Māziņš, Oskars Kuzins -, bet pie goda pjedestāl palika “Saldie15”: Jēkabs Berkolts, Markuss Aļļēns, Bruno Beķeris, Rūdolfs Horns.

“Nākamais novadu kausa 3x3 posms 6. jūlijā Krimuldā.


http://news.lv/Druva/2019/06/11/florbols-ari-vasara

 

ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLĀ REFORMA

Autors: SARMĪTE FELDMANE 
Datums: 11.06.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Tēma

Šī vasara Latvijā paies nākotnes zīmē. Domājot par administratīvi teritoriālo reformu (ATR), katram tiek dota iespēja vērtēt, paust argumentētu viedokli, kādu viņš redz Latvijas administratīvo karti. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce konsultācijās tiekas ar novadu domju deputātiem, lai kopā ar pētniekiem skaidrotu reformas nepieciešamību un uzklausītu pašvaldību redzējumu.

Cēsīs ministrs tikās ar iespējamā Cēsu novada pašvaldību – Amatas, Pārgaujas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Priekuļu, Vecpiebalgas un Cēsu - deputātiem, bet Smiltenē Raunas novada domes deputāti

kopā ar J.Pūci un Smiltenes, Apes kolēģiem runāja par iespējamo Smiltenes novadu.

Jādomā valstiski

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce: “Starp valsti un pašvaldībām izveidojies modelis, ko var saukt par mudžekli. Tas radies vēsturiski un bieži vien balstīts tradīcijās un pieradumos. Modeli sakārtot, zinot, ko pašvaldības spēj un ko ne, ir grūti. Nevienlīdzība starp pašvaldībām pieaug. Mazākās pašvaldībās ir vidēji lielāks iedzīvotāju vecums, tajās straujāk sarūk iedzīvotāju skaits. Tāda ir realitāte. Nav arī jautājums, kurš vainīgs, jo iemesli ir objektīvi. Samazinoties iedzīvotāju skaitam, samazinās pašvaldību ienākumu bāze. Laukos nodarbinātība sarūk. Viens no nacionālajiem mītiem - Latvijā cilvēki ļoti vēlas strādāt laukos. Tā nav. Cilvēki grib strādāt pilsētās, pakalpojumu sektorā, vislabāk kantora darbā. Ekonomikas struktūrai mainoties, skaidrs, ka lauksaimniecībā un mežsaimniecībā ir krietni samazinājies nodarbināto skaits. Un tas turpināsies. Nebūs nepieciešams vairāk strādājošo, lai apsaimniekotu Latvijas laukus, jo attīstās tehnoloģijas. Pilsētās darbavietu skaits pieaug, īpaši attīstības centros. Ministrija piedāvā tādu administratīvo iedalījumu, kurā ap pilsētu, attīstības centru, veidojas vienota pašvaldība. Veidot vienotu telpu, kas cilvēkiem ir dzīves, darba un atpūtas, pakalpojumu vieta. Šai telpai ir vienota nodokļu bāze. Tad racionāli var plānot publisko pakalpojumu sniegšanas vietas. Jo lielāks apkalpojamo klientu skaits, jo kvalitatīvāku pakalpojumu var sniegt. Pašreizējā sistēma nevar nodrošināt ilglaicīgu, labu pakalpojumu kvalitāti un valsts attīstību. Aizvien attīstās interneta pakalpojumi. Latvijā ir plašs bibliotēku tīkls, un bibliotekāri ir apmācīti sniegt pakalpojumus. Kur būs pakalpojumu centri, vai saglabāsies pagastu pārvaldes, to lemj vietējās domes, ne ministrija.

Pašvaldībām ir funkcijas, kuru īstenošanā ir nozīme lokālam lēmumam, un ir tādas, kur svarīgākais, lai lēmums būtu profesionāls. Mazai pašvaldībai nav iespējas piesaistīt ekspertus.

Raunas novads atrodas Vidzemes ekonomiskās aktivitātes centrā starp Smilteni, Valmieru un Cēsīm, un cerams, ka tas nav Bermudu trīsstūris. Un Raunai tas ir jauns izaicinājums. Valstiski tas ir svarīgi. Cilvēkiem ir sajūta par centrtieci, bet situācija mainās. Valmierai, Cēsīm un Smiltenei jāsāk domāt par teritoriālo attīstību kopā, tas ir Vidzemes attīstības potenciāls.”

Jāizprot situācija

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos Aivars Draudiņš “Druvai” uzsvēra, ka svarīgākais ir izveidot spēcīgas pašvaldības. “Lai nav pašvaldība, kurā ir tikai darbavietas, un tāda, kur cilvēki tikai dzīvo, tā saucamie guļamrajoni. Jāapvieno pašvaldības, lai savā novadā cilvēks var dzīvot, strādāt un atpūsties. Tas nenozīmē, ka viņš nekur nebrauks. Ir svarīgi, lai pašvaldību vadītāji saprastu, ka, tikai attīstot uzņēmējdarbību, būs vairāk naudas budžetā. Guļamrajonu novadi ir apmierināti, jo saņem iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Viens no reģionālās attīstības jautājumiem – nodrošināt cilvēkiem kvalitatīvu dzīvesvietu. Redzam, ka bankas nelabprāt finansē projektus ārpus attīstības centriem. Jauni cilvēki grib pārcelties uz laukiem. Tas nodrošina apdzīvotību, dod pienesumu novadam.

Izskan satraukums, ka lielos novados pagasti zaudēs savu identitāti. Tas atkarīgs no iedzīvotāju aktivitātes un pašvaldības attieksmes. Pašvaldība var veicināt vietējās identitātes stiprināšanu.

Redzam, ka daudzviet tieši gados jaunāki politiķi atbalsta reformu. Diemžēl ir pašvaldību vadītāji, kuri strādā pēc principa – ir labi tā, kā ir. Tāda pieeja nav pareiza, jo katrā darbā var atrast, ko uzlabot. Iedzīvotāju aptaujas, kas tiek organizētas novados, nav objektīvas, bet emocionālas, jo netiek minēti fakti. Šodien vienam cilvēkam pašvaldības administratīvie izdevumi ir 40 eiro, nākamgad būs 60, bet vēl pēc gada 80. Ja to nepasaka, nevar vērtēt, ka var rīkoties citādāk, ieguldīt attīstībā.

Pašvaldība tuvu iedzīvotājiem – tas ir labi, bet veidojas ģimenes saites, draudzība. Un tas sarežģī problemātisku lēmumu pieņemšanu. Mazā pašvaldībā slēgt kādu skolu ir ļoti grūti,” viedokli pauda A.Draudiņš.

Argumenti nepārliecina

Diezgan saspringtā gaisotnē notika tikšanās Cēsīs.

Vēl pirms tās Līgatnes novada domes deputāte, Priekuļu pašvaldības projektu vadītāja Vineta Lapsele “Druvai” teica: “Faktu apkopojums par novadiem nav korekts. Pašvaldības projektus negatavo tikai tāpēc, lai to būtu vairāk, bet gan tāpēc, lai izdarītu to, kas iedzīvotājiem vajadzīgs. Mēs izvērtējam, vai varēsim sasniegt rezultātu, un tikai tad rakstām projektu. Nepatīkami lasīt, ka Priekuļu novads nav iesniedzis projektu pieteikumus, lai gan tas nenozīmē, ka pašvaldība nespēj to izdarīt. Arī nekorekti salīdzināt pilsētu un lauku novadus, jo finanšu pieejamība projektiem ir ļoti atšķirīga. Iepriekšējā reformā uzsvars bija uz pakalpojumu pieejamību, tagad - kvalitāti. Kā jaunajos novados mainīsies pieejamība? Vai uzņēmēji, kuri tagad strādā laukos, varēs samaksāt tādu atalgojumu kā pilsētā? Viss jāvērtē kopumā, lai varētu attaisnot reformas nepieciešamību. Jāsalīdzina, kas novadā paveikts kopš iepriekšējās reformas.” Runājot par Līgatnes novada nākotni, deputāte uzsvēra, ka novadā nav vienota viedokļa, tiek apsvērti dažādi varianti. “Protams, šķiet, ka ar Cēsīm ir gadu desmitu saikne un kopīgais, bet, pavērtējot iedzīvotāju plūsmu, īpaši bērnu, tā ir Sigulda," sacīja V.Lapsele, bet deputāte Daina Klints atzina: “Esmu par trešo variantu – Līgatne pati par sevi. Mēs varam piesaistīt kādu citu novadu. Saprotu, ka tas ir diezgan nereāli. Bet pēkšņi taču var kaut kas sagriezties, vai ne?”

Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš uzsvēra, ka pašvaldība nebaidās no reformām. “Skaidrs, ka reforma ir vienīgais instruments, kā virzīties tālāk. Redzam novadā, ka skolu reforma nes augļus. Iepriekšējā ATR ir atstājusi smagas sekas. Desmit gados rētas ir sadzijušas. Ja īstenojam jaunu reformu, ir jābūt skaidram, ka tā būs ar augšupejošu līkni. Patlaban ir iespaids, ka mērķis ir koncentrēt resursus centrā. Ir sajūta, ka cilvēkiem būs vēlēšanās braukt prom. Ir jādomā arī par teritoriju. Vai reforma nav vērsta uz to, ka viss būs tikai centrā un teritorija iztukšosies? Skaidrs, ka pasaulē ekonomika attīstās ap centriem. Vai Latvijai to vajag? Tas ir diskusijas vērts. Valsts vietējās un reģionālās nozīmes ceļi ir vislielākā problēma. Satiksmes ministrs saka – tiem naudas nav. Arī mūsu novadā plānotais ceļa Dzērbene – Taurene remonts atlikts. Tas cilvēkos rada neuzticību,” viedokli ministram pauda Vecpiebalgas novada vadītājs.

“Druva” jau rakstīja, ka piedāvātajā novadu kartē Raunas novads iezīmēts kā Smiltenes novada daļa. Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe atgādināja, ka Raunai ir vēsturiskā piesaiste Cēsīm. “Uzskatām, ka vilkme ir uz šo pusi. Kamēr nebūs notikusi iedzīvotāju aptauja, deputāti savu viedokli nemainīs. Nodarbinātības rādītāji nekad nav bijuši kritiski, arī mūsu uzņēmējiem trūkst darbaroku. Raunā strādā arī cilvēki no Cēsīm un Valmieras, no Smiltenes,” teica E.Zurģe un dalījās pārdomās: “Pētījumā ir - kā būtu, ja būtu -, un tas izskatās skaisti. Nav atbildes, kāpēc jāveic reforma. Ja skatāmies centra vilkmes, migrācijas rādītājus, gribētos saprast, kāpēc Rauna ir pie Smiltenes, bet Jaunpiebalga ne. Smiltene mums ir ekonomiski attīstīts kaimiņš, un mums nav mazā brāļa sindroma. Māc bažas, ka rosināsim cilvēkus doties uz Smilteni.”

Kad iedzīvotāju skaits sarūk

Ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs dažādās auditorijās skaidro, ka ATR ir svarīga, lai risinātu šodienas un nākotnes problēmas, lai valsts attīstītos.

“Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās. Cēsīs vien 30 gados par 30 procentiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātajā iespējamajā Cēsu novadā līdz 2030. gadam vienalga iedzīvotāju skaits saruks par 22 procentiem. Sliktākais, ka sabiedrība noveco, strādātāju un nodokļu maksātāju paliek mazāk. Uz 2030. gadu katram strādājošajam būs jāuztur pusotras reizes vairāk pensionāru nekā tagad. Jādomā, kā tādā situācijā izdzīvot un tikt uz priekšu.

Parasti jautā – kas mums būs no reformas. Mums vajag ceļus, citādi nekas nemainīsies. Ceļiem, tāpat skolotāju un ārstu algām naudas nebūs, ja turpināsim saimniekot tikpat neproduktīvi kā līdz šim. Latvijā nodokļu naudu, to, ko saražo uzņēmēji, tērējam neapdomīgi. Jāveic strukturālās reformas, un ATR ir tikai cepure. Jāveic vēl daudzas reformas. Jāmācās saimniekot, tad būs nauda ceļiem un citām vajadzībām.

Ja īstenojas VARAM piedāvājums, Raunas novads ir Smiltenes novadā, jo Drustu pagastam Smiltene ir tuvāk un Smiltene iegūst robežu ar Jaunpiebalgu.

Tas, ka Cēsu pilsētas funkcionālā teritorija ir krietni plašāka par formālajām robežām, nebija šķērslis, lai pirms desmit gadiem veiktajā reformā politisku interešu dēļ tiktu pieņemti no plānošanas viedokļa nepamatoti lēmumi, uz kuru pamata pat Cēsu faktiskās piepilsētas (Līvi – 536 iedzīvotāji, 2018. g., Meijermuiža – 135, Priekuļi – 2049, Dukuri – 188, Jāņmuiža – 494) tika iekļautas jaunizveidotajās pašvaldībās – Amatas un Priekuļu novadā-, Cēsu novadam bez pašas pilsētas atstājot vien nelielo Vaives pagastu. Amatas, Pārgaujas, Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas novadā nav nevienas apdzīvotās vietas ar vismaz 1000 iedzīvotājiem.

Cēsu ekonomisko nozīmi apstiprina fakts, ka citi kādreizējā Cēsu rajona nozīmīgākie centri pēc pievienotās vērtības apjoma ir 24 līdz 50 reizes mazāki: Ieriķi (3,5 miljoni eiro), Augšlīgatne (2,9), Rauna (2,6), Liepa (2,5), Jaunpiebalga (1,8) un Vecpiebalga (1,7). Ja ar apvienoto Cēsu novadu saprotam vēsturisko Cēsu rajonu, izņemot tagadējo Raunas novadu (VARAM piedāvājums), tad kopējais tajā radītais pievienotās vērtības apjoms būtu 122,7 miljoni eiro, no kura vairāk nekā divas trešdaļas būtu attiecināmas uz Cēsīm. Taču, ņemot vērā, ka Cēsīs (kopā ar piepilsētām) dzīvo mazāk nekā puse (45%) šīs teritorijas iedzīvotāju, tad pievienotās vērtības apjoms uz vienu iedzīvotāju apvienotajā novadā būtu tikai 2,9 tūkstoši eiro, kas ir par trešdaļu mazāk nekā Cēsīs.

Cēsis sevi vairāk pozicionē kā kultūras un tūrisma centru, arī investīcijas pēdējo gadu laikā vairāk ieguldītas šajā virzienā (Vidzemes koncertzāle, vecpilsētas atjaunošana u.c.). Parasti atdeve no šādām investīcijām nemēdz būt tik ātra, turklāt tā ir pastarpināta un, veiksmīgi strādājot, atspoguļojas citās nozarēs: tirdzniecībā, ēdināšanā, izmitināšanā, SPA pakalpojumos.

Kas mainītos Raunas novadā, ja tā būtu pie Smiltenes novada? Tradicionālā vilkme bijusi uz Cēsīm, un tas ir Rīgas virziens. Vērts ministrijas piedāvājumu apsvērt, pragmatiski izdiskutēt. Valstiski pareizi būtu, ja Raunas novads būtu Smiltenes novadā, neraugoties uz vēsturiskajām saiknēm.

Visi būtu ieguvēji, ja kopā draudzīgi strādātu, nevis katrs to deķīti vilktu uz savu pusi kā pēdējos desmit gadus. Administratīvā reforma nav brīnumnūjiņa, bet ekonomiskā aktivitāte ir dzinējspēks. Reforma ir mēģinājums visā valsts teritorijā nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību. Pašvaldības, kam ir nepietiekama rocība, nevar finansēt augstas klases speciālistus. Struktūrfondi bija domāti atspērienam, lai kļūstam pašpietiekami. Taču daudzviet tā nauda ieguldīta nepārdomāti. Ir jāmaina mūsu sapratne. Cilvēki, kuri prasa labus ceļus, nedomā, kur rodas nauda, kas rada pievienoto vērtību? Uzņēmējdarbība. Ja pašvaldība rūpējas par uzņēmējdarbības vidi, viss notiek. ATR jumta pasākums, lai notiktu reformas procesu jomās.”.


http://news.lv/Druva/2019/06/11/administrativi-teritoriala-reforma

 

Japānietes Līgatnē mācās aust

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 12.06.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Līgatnes Amatu māju apmeklēja 19 tūristi no Japānas, dažādu paaudžu cilvēki, kurus interesē rokdarbi un amatu prasmes. Amatu mājas vadītāja Areta Raudzepa atklāj, ka pirms tam braucienu rīkotājs apmeklējis Amatu māju un izvēlējies, lai viesi pamēģinātu aust, strādātu ar tekstilu un bērza tāsi.

“Par tāss apstrādi bija lielākā interese, bet rokdarbnieces ar interesi sēdās stellēs un auda, kā arī gatavoja lellītes,” stāsta Areta un atzīst, ka viesi Līgatnē ļoti labi jutušies, viņus interesējis viss dabiskais, videi draudzīgais. Atzinību guva līgatniešu vārītā zāļu tēja un ceptā maize, kas tika ne vien garšota, bet arī izsmaržota. Pēc darbošanās Līgatnes Amatu mājā japāņi apmeklēja Brīvdabas muzeju un pabija vēl citās Amatu mājās. Iepriekš rokdarbnieki un amatnieki no Japānas Līgatnē viesojās pirms četriem gadiem.


http://news.lv/Druva/2019/06/12/japanietes-ligatne-macas-aust

 

Zibens joprojām stiprāks par cilvēku

Autors: Sarmīte Feldmane, Jānis Gabrāns 
Datums: 13.06.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Naktī uz trešdienu lietus un pērkons šķērsoja lielāko daļu Vidzemes. Vējš lauza un gāza kokus, spēcīgas lietusgāzes skaloja ceļus un tīrumus.

Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvajiem datiem nokrišņu daudzums Priekuļos sasniedza pat 49,4 mm, bet Zosēnos - 37,6 mm.

Pāris stundās vietām nolijusi vairāk nekā puse mēneša normas. Daudzviet bijusi arī krusa. Latvijā kopumā reģistrēts aptuveni 25 tūkstoši zibens šautru. Iepriekš līdzīgas intensitātes zibeņošana Latvijā bija 2017.gada augustā.

Raunas pagasta “Kaugaros” nodega saimniecības ēka 450m2 platībā. Ugunsnelaimi pulksten 23.07 izraisīja zibens spēriens.

“Biju atlaidies gultā, dators uz krūtīm, austiņās kaut ko klausījos. Pēkšņi sajutu spēcīgu elektrības sitienu, uzreiz biju augšā, skatījos pa logu. Mājai ir biezas sienas, bet spēriens bija tik skaļš, ka likās, visi logi ir vaļā. Garāžā, kur sievas mašīna, bija redzama sarkana uguns. Mašīnu paguvu izbraukt,” stāsta saimnieks Aldis Valters un turpina: “Ugunsdzēsēji drīz vien bija klāt. Piecas mašīnas. Atbrauca arī ātrā palīdzība, policija. Labi, ka dīķi apkārt, ūdens blakus. No viena metru nosūknēja. Zibens aizdedzināto jau nevar nodzēst. Te varēja domāt tikai par uguns lokalizēšanu."

Saimnieks atzīst, ka sākumā palaimējies, jo vējš nepūta uz mājas pusi, kas atrodas vien desmit metru no šķūņa. Bijis brīdis, kad neko nevarēja redzēt – apkārt tvaiki un lietus gāž, bet uguns mazumā neiet. Kaimiņi jau pa gabalu debesīs redzēja sarkanu uguns stabu koku augstumā. Šīferis dedzis sprakšķot, troksnis bija liels. Tad bijis vēl viens spēcīgs spēriens, tāds trieciens, ka pagalmā vīrus gandrīz nogrūda uz ceļiem.

Ugunsdzēsēji strādāja četras stundas. Vakar pusdienlaikā pa krāsmatām, nesaprotot, kas noticis, samulsuši staigāja Mincene un Slīpais, jo šķūnis bija abu kaķu iecienīta vieta. Pērnpavasar stārķu pāris uz elektrības balsta pie mājas ierīkoja ligzdu, šovasar izšķīlušies trīs putnēni. Stārķi par notiekošo neuztraucās. Aldis vērtē, ka zibens spēris tieši mašīnā, kurai blakus atradās elektrības skapis.

Aldis Valters rāda vecās kļavas celmu, ko pirms dažiem gadiem nozāģēja, jo kļuva nedroša. Pirms gadiem septiņiem arī tajā iespēra zibens. Pats saimnieks tobrīd bija darbnīcā, kas atrodas dažus desmitus metru no mājas. “Elektrības izlāde bija tik spēcīga, ka dzelži spīdēja. Kāds garāmbraucējs bija redzējis sarkanu kupolu pāri pagalmam. “Kaugari” atrodas enerģētiskā vietā, te ir ģeoloģiskais lūzums. Zibens laikā pagalmā labāk nerādīties," pastāsta saimnieks.

Aldis atceras ticējumu, ka vietās, kur dzīvo bezdelīgas, nekas nedegs. Viņa darbnīcā nevar saskaitīt, cik bezdelīgām ir ligzdas. Putni grib mājvietas ierīkot arī pie mājas, taču šķūnī tās nekad nav redzētas.

Nodegušais šķūnis bija kapitāla ēka, tur kādreiz bijis stallis un šķūnis, tagad šķūnis, garāža, malkas šķūnis. “Tā kā ar saimniekošanu nenodarbojamies, šķūnis bija tukšs, vien kādas nevajadzīgas lietas noliktas. Zaudējumu nav, tagad tikai darbs novākt, arī jāuzceļ garāža un malkas šķūnis," lietišķi vērtē A. Valters un piebilst, ka vakar daudzi zvanījuši, piedāvājuši nākt talkā novākt gruvešus, piedāvājuši arī kokmateriālus.

“Jāatstāj akmens mūri, mūsdienīgais, pēdējos gadu desmitos piebūvētais, jānovāc. Tur var kaut ko iestādīt,” A.Valters jau domā, kāda izskatīsies vecā šķūņa vieta.

Ugunsgrēku “Kaugaros” dzēsa 18 ugunsdzēsēji glābēji no Smiltenes, Jaunpiebalgas, Val-mieras un Cēsīm, kuriem izdevās no uguns nosargāt 10 metrus attālumā esošo dzīvojamo māju.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigādei no otrdienas rīta līdz trešdienas rītam kopumā nācās braukt dzēst deviņus ugunsgrēkus, no kuriem, visticamāk, seši izcēlušies zibens izlādes dēļ, divi no tiem bija Cēsu daļas teritorijā. Lielākais, protams, bija Raunā, bet Pārgaujas novadā aizdegās elektrolīnijas balsts.

VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Vidzemē Sandra Vējiņa saka, ka dienests min tikai iespējamo ugunsgrēka iemeslu, konkrēto nosaka Valsts policija, bet šoreiz bijis skaidri redzams, ka pie vainas zibens: “Ik pa laikam zibens izlāde tiek reģistrēta kā iespējamais ugunsgrēka iemesls, bet tik lielā skaitā kā šoreiz sen nav bijis. Biežāk negaisā lauž kokus, bet tik daudz aizdegšanās gadījumu nav fiksēts. Šoreiz zibens plosījās pamatīgi.”

Lielais vējš, visticamāk, bija par iemeslu negadījumam Jaunpiebalgas novadā, kur koks uzkrita uz dzīvojamā vagoniņa, iespiežot tajā cilvēkus. S. Vējiņa informē, ka vēl pirms VUGD ierašanās viens cilvēks no treilera izkļuva pats, bet otru atbrīvoja ugunsdzēsēji glābēji. Abi cietušie nodoti Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem.

Vidzemē diennaktī pavisam tika saņemti 25 izsaukumi - deviņi uz ugunsgrēku dzēšanu, 15 glābšanas darbiem, lielākoties novākt kokus, kas nokrituši uz ceļa, viens no tiem arī Līgatnes pagastā. Viens izsaukums bija maldinājums. Cēsu daļas ugunsdzēsēji glābēji saņēma sešus izsaukumus, divus uz ugunsgrēku dzēšanu, četrus uz glābšanas darbiem.

Parasti šādi negaisi nodara plašus postījumus arī elektroapgādē, bet šoreiz tā nav noticis. Uzņēmuma “Sadales tīkls” preses sekretāre Tatjana Smirnova skaidro, ka, pateicoties elektrotīkla atjaunošanai un modernizācijai, kā arī elektrolīniju trašu tīrīšanai, nopietni elektroapgādes traucējumi klientiem Cēsu novadā netika izraisīti: “Otrdien un naktī uz trešdienu Cēsu novadā reģistrēti tikai trīs īslaicīgi traucējumi vidējā sprieguma elektrotīklā, kas ietekmēja klientu elektroapgādi. Viens reģistrēts apakšstacijā "Cēsis", kur negaisa laikā plkst. 00.05 uz deviņām sekundēm elektroapgādes traucējums bija 1251 klientiem, trīs minūtes vēlāk arī uz deviņām sekundēm elektroapgādes traucējumi reģistrēti Lodes apkaimē, bet plkst. 00.27 elektroapgādes traucējums uz 10 sekundēm reģistrēts apakšstacijā "Ieriķi". Īslaicīgi elektroenerģijas pārtraukumi iespējami ārēju apstākļu dēļ, piemēram, putni ielido vados, vēja nolauzti koki krīt uz elektrolīnijām, spēcīgā vēja nesti un elektrolīnijā aizķērušies koku zari.”

Parasti lielas lietavas nodara postījumus arī ceļu remontu objektos. Mūsu pusē lielākais objekts ir Vidzemes šoseja pie Bērzkroga. Igaunijas ceļu būves uzņēmuma AS "TREV-2 Grupp" darbu vadītājs Sandis Zvidriņš stāsta, ka lietusgāzes nav neko izpostījušas. “Pusnaktī biju objektā, likās, ka visu aizskalos, jo lietusgāze bija pamatīga. Braucot pa šoseju, neko neredzēju, priekšā balta ūdens siena. No rīta izrādījās, ka postījumu nav, nav pat ceļa zīmes izskalotas,” pastāsta S.Zvidriņš un uzsver, ka ar laikapstākļiem šajā nozarē vienmēr jārēķinās.


http://news.lv/Druva/2019/06/13/zibens-joprojam-stipraks-par-cilveku

 

Īsziņas
Datums: 13.06.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

- Paveikts godam. No unikāla notikuma Austrijā atgriezusies latviešu komanda no uzņēmuma “We Build Parks”, ko izveidojis cēsnieks Jānis Jansons. Viņi 20 dienās veica iespaidīgus sniega būvniecības darbus sadarbībā ar ilggadējo vācu partneri “Schneestern”, uzbūvējot divas sniega pilis daudzstāvu māju augstumā, kur “The Audi Nines” pasākuma konceptā radošus braucienus demonstrēja ielūgtie frīstaila slēpotāji.

- Meklēs risinājumus. Radošās darbības nedēļas “radi!2019” ietvaros šodien Līgatnē kopā sanāks pilsētas pārvalde, nevalstiskās organizācijas un uzņēmēji, lai radošo industriju profesionāļu vadībā meklētu labākos risinājumus tūrisma vides uzlabošanai, kā arī izstrādātu individuāli pielāgotu plānu tūrisma un pilsētas tēla atpazīstamības veicināšanai.

- Futbols. Latvijas nacionālā sieviešu futbola izlase šajās dienās aizvada treniņnometni, lai nedēļas nogalē piedalītos tradicionālajā Baltijas kausa izcīņas turnīrā, kas šogad notiks Rīgā. Izlases sastāvā iekļauta arī komandas “Cēsis/ FK Priekuļi” spēlētāja Džeina Eglīte.
http://news.lv/Druva/2019/06/13/iszinas

 

Jāzina, kad glābt

Autors: Arita Lejiņa 
Datums: 13.06.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Līgatnes dabas takās šis pavasaris bijis īpaši bagāts ar pūkainiem, garausainiem, skrejošiem un lecošiem jaunumiem - ģimenes pieaugumi sagaidīti gan aļņu ģimenēs, gan zaķu saimē, un plašo kustoņu kolektīvu papildinājuši arī vairāki bez mammām palikuši savvaļas zvēru mazuļi.

Daudzi apmeklētāji jau pamanījuši rosību zaķu un stirnu aplokā, kur laiku pa laikam aizdip pēdas un virs zāles parādās pa kādam ausu pārim - tur kopā ar senākiem Lī gatnes dabas taku iemītniekiem rosās jauns zaķu duets - mierīgais un nosvērtais Ūsa un neparastais ne bēdnieks Jancis, par kura sugas piederību zvērkopji vēl nav tikuši skaidrībā. Jancim ķepa un ļipa ir bal ta kā baltajam zaķim, bet viss pārējais kažociņš - pelēks. Abus zaķus no mazām dienām uzaudzinājuši cilvēki, viņi pie divkājaiņu sabiedrības ir pieraduši un īpašas bailes neizrāda.

Arī Līgatnes taku ilggadējiem zaķiem šopavasar ģimenes pieaugums, bet, tā kā mammas savus mazuļus rūpīgi slēpj, īsta skaidrība, cik jauno zaķēnu sadzimis, būs tikai mazliet vēlāk, kad tie paaugsies.

Aļņu bars papildinājies ar dvīņu pāri - Mildiņai piedzima alnēnu pui ka un meitene, alnenei Mirgai viens mazulis. Alnēni labi saprotas - dauzās, pārtiek no mammas piena un pamazām ēdienkartē ievie š arī zaļumus. Dabā aļņi ir vientuļnieki, bet Līgatnē dzīvo kā liela, draudzīga ģimene, pat tētis Jusis pieskata plašo saimi un turas kopā ar visiem.

Neparasts jaunais iemītnieks ir lapsēns vārdā Henriks - viņu šopavasar Spuņciemā no kanalizācijas caurules izvilkuši cilvēki un uzaudzinājuši pie sevis mājās, tādēļ lapsēns ir ļoti sabiedrisks un labprāt izrādās un komunicē ar apmeklētājiem.

Līgatnes saimei pievienojušies arī divi meža pūču mazuļi, kuru mam ma bija gājusi bojā, mazuļus bezpalīdzīgus atrada parkā Siguldā. Šo bēdubrāļu audzināšana nav bijusi viegla, jo, instinktu vadīti, pūču bērni izlikās par beigtiem vai knāba zvērkopjiem rokās, kad viņi putnēnus mēģināja barot. Līgat - nē mazie spārnaiņi nonāca tik sīki, ka paši vēl neprata ēst un bija speciāli jābaro. Nu viņi pieņēmušies spē kos, ēd paši.

Dabas taku vadītāja Inta Lange atzīst, ka cilvēku vēlme palīdzēt un “glābt” pēc viņu ieskata nelaimē nonākušus zvēru mazuļus ir cil vēciski saprotama, tomēr tā nav prā tīgākā rīcība. Dabas aizsardzības pārvalde skaidro, ka, sastopoties ar savvaļas zvēriem vai putniem, rūpīgi jāizvērtē situācija un jā apsver, vai palīdzības sniegšana tam nepieciešama un vai tuvošanās savvaļas būtnei neapdraudēs pašu cilvēku un arī dzīvnieku, kurš var iedomāties, ka cilvēks viņu apdraud, tāpēc, iespējams, aizstāvēsies.

Stārķa knābiens var būt diezgan traumējošs, turklāt putni, kam ir gari knābji, parasti mēģina trāpīt cilvēkam acu rajonā.


http://news.lv/Druva/2019/06/13/jazina-kad-glabt

 

Gadsimta garākā līgodziesma Vidzemē

Autors: Indra Zomerovska 
Datums: 14.06.2019 
Izdevums: Liesma
Rubrika: Brīvsolis

21. jūnijā, Vasaras saulgriežos, no saullēkta līdz saulrietam tiks izdziedāta Gadsimta garākā līgodziesma. Unikālajā valsts simtgades projektā piedalās vairāk nekā 40 kori un folkloras kopas no Latvijas, Kanādas, ASV, Francijas, Austrijas un Luksemburgas, dziedot skaistākās līgotnes no savas pilsētas vai novada skaistākajām vietām. Līgodziesmas tiešraidē skanēs populārākajā latviešu mūzikas kanālā Latvijas Radio 2, kā arī video un foto formātos būs atrodamas interaktīvajā līgodziesmas kartē sabiedrisko mediju portālā lsm.lv. Vidzemē līgodziesma vīsies caur Līgatni, Salacgrīvu, Kocēniem, Jērcēniem, Cēsīm, Aizkraukli, Zaubi, Jūrmalu, Olaini un Jaunmārupi.

«Šis projekts ir mūsu kopības apzināšanās, kā arī iespēja visai pasaulei apliecināt, cik spēcīgas ir dziedāšanas un sadziedāšanās tradīcijas Latvijā. Es aicinu cilvēkus visos Latvijas novados pievienoties sev tuvākajai līgošanas vietai un klātienē atbalstīt korus un folkloras kopas, kuras ik dienu kopj mūsu dziedāšanas tradīcijas, kā arī Latvijas Radio 2 tiešraidē kopā ar līgodziesmu apceļot ne tikai visu Latviju, bet arī Ameriku, Kanādu un Eiropas valstis, kur pulcējas mūsu tautieši,» aicina projekta īstenotāja un Latvijas Radio 2 ētera personība Baiba Palkavniece.

Gadsimta garāko līgodziesmu līdz ar saullēktu pl. 4:29 atklās tautasdziesmu mūzikas grupa Tautumeitas. Tiešraides no Vidzemes Latvijas Radio 2 būs dzirdamas visas dienas garumā: pl. 6:45 no Līgatnes pārceltuves pār Gauju muzicēs jauktais koris Līgatne, pl. 7:15 ēteru no Salacgrīvas pilskalna pieskandinās folkloras kopa Cielava, pl. 7:45 pie Kocēnu kultūras nama tiksimies ar jaukto kori Imera, plkst. 8:15 būsim Jaunjērcēnos pie Jērcēnmuižas kopā ar folkloras kopu Mežābele, bet pl. 8:45 Cēsīs jauktais koris Wenden līgos Maija parkā. Pusdienas laikā pl. 12.15 viesosimies Aizkraukles pilsētas kultūras namā pie jauktā kora Aizkraukle un plkst. 12:45 Zaubē pie Augšezera līdzās viduslaiku pilsdrupām muzicēs Zaubes jauktais koris. Saulei tuvojoties rietam, pl. 20:45 piestāsim Jūrmalas kultūras centrā viesos pie jauktā kora Vaivari, pl. 21:15 skvērā pie Olaines kultūras nama līgos jauktais koris Dziesma, bet Jaunmārupē pl. 21:45 līgodziesmu izdziedās jauniešu koris Universum.

Pēc citu Latvijas novadu un pasaules valstu apceļošanas līgodziesma pl. 22 atgriezīsies Rīgā, Doma laukumā, kur notiks plaša Saulrieta sadzenāšanās diriģenta Inta Teterovska vadībā.

Gadsimta garākā līgodziesma vienas dienas laikā nodrošina tiešsaistes pieslēgšanos 40 dažādām Latvijas un pasaules vietām. Projekta īstenošanā iesaistīti ap 25 Latvijas Radio žurnālisti, ētera personības un reģionālie korespondenti. No saullēkta līdz saulrietam tiek nobraukti vairāk nekā 2500 kilometri, lai klātienē ar mūsdienu tehnoloģiju starpniecību pārraidītu muzikālo kolektīvu dziedāšanu. Visas līgotnes un dziedātāju sveicieni būs dzirdami Latvijas Radio 2 ēterā, atrodami portālā lsm.lv, kā arī Latvijas Radio 2 Facebook un Instagram kontā.

Projekts Gadsimta garākā līgodziesma notiek Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros.


http://news.lv/Liesma/2019/06/14/gadsimta-garaka-ligodziesma-vidzeme

 

Palīdzēt vismaz trīs cilvēkiem

Autors: Iveta Rozentāle 
Datums: 14.06.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Šonedēļ Līgatnes kultūras nama telpās notika Valsts asinsdonoru centra (VADC) rīkotā Donoru diena, kuru apmeklēja 14 cilvēki, no kuriem 12 varēja ziedot asinis, lai palīdzētu cilvēkiem, kuriem tas ļoti nepieciešams.

Šoreiz cilvēku bija mazāk nekā iepriekšējās reizēs, tas skaidrojams ar citiem pasākumiem, kas notika Līgatnē.

Braukt uz Līgatni šoreiz bija asinsdonoru centra izvēle, bet iepriekšējos gados Donoru dienas rīkojusi Līgatnes novada domes juriste Santa Grīnberga. Viņa ir aktīva asins donore, tāpēc izrādījusi iniciatīvu šo dienu organizēšanā, sekojot, lai līgatniešiem ir iespēja regulāri ziedot asinis. Viņa novērojusi, ka Līgatnē donori parasti ir vieni un tie paši cilvēki, izveidojusies tāda kā vietējā kopiena, kas labprāt regulāri dara šādu labu darbu. Līgatnieši ziedo asinis arī Cēsīs, Siguldā, Nītaurē.

Kitija un Ēriks Daijas ir no Siguldas, viņi asinis cenšas ziedot regulāri, taču pēdējā reizē pēc procedūras Kitija jutusies ļoti slikti, arī aizņemtība darījusi savu, tāpēc šoreiz starp ziedošanas reizēm pagājis ilgāks laiks. "Tomēr, kad pa radio dzirdējām, ka Līgatnē iespējams nodot asinis, uzreiz apskatījāmies mājaslapā un nolēmām, tā kā mums ir brīvdiena, noteikti tas jāizdara. Pirms asins noņemšanas mediķus brīdināju par iepriekšējās reizes pašsajūtu un biju tik priecīga, ka mediķe cītīgi sekoja, kā jūtos, bija man blakus, runājās, bija tik mīļa un jauka.” Kitija smejoties teic, ka māsiņa arī pa rokai turējusi ožamo spirtu: “Izjutu brīnišķīgu attieksmi, tāpēc iepriekšējās bailes pārgājušas, tās izdzēsusi šīs reizes pozitīvā pieredze.” Kitijai un Ērikam ir vienāda 0 asinsgrupa, tikai sievai negatīva, bet vīram pozitīva, kas ir ļoti reta, šādu asiņu medicīnā vienmēr trūkst. Kitija ar humoru teic: “Lai vīram būtu kompānija, asinis nododam kopā.”

Tomēr pirmo reizi savā dzīvē Kitija asinis nodeva negatīva notikuma dēļ. Kad vēl mācījās tehnikumā, pazīstami jaunieši cieta negadījumā, lai viņiem palīdzētu, steidzami bija nepieciešama asins pārliešana, par to tika informēti skolasbiedri. Kitija atceras: “Kopā ar draudzeni aizgājām, teicām, kam šīs asinis nododam. Tad pirmo reizi izjutu, ka ir šāda īpaša iespēja nodot asinis - it kā izdarīt tādu mazu nieciņu, bet būtībā tik lielu darbu. Tas man bija pamudinājums turpināt. Iesaku ikvienam to izdarīt, pēc tam ir tik laba sajūta, zinot, ka katras nodotās asinis ir no svara, tās ļoti būtiski var izmainīt situāciju kādam cilvēkam. Protams, katram ir savi iemesli, kāpēc kļūt par asinsdonoru, dažs ir priecīgs saņemt kādu gardumiņu, cits novērtē to, ka ar šādu soli var palīdzēt vismaz trīs cilvēkiem. Īpaši asinis var noderēt grūtniecēm, cilvēkiem, kuriem ir apdegumi, kur nepieciešams daudz papildu asiņu.” Kitija ļoti novērtē iespēju nodot asinis šādos izbraukumos, kad cilvēki, tikai ieraugot asinsdonoru busiņu, var ienākt un noziedot asinis.

VADC darbinieki bija gandarīti, ka arī ģimenes kopīgi nāk nodot asinis un apzinās, cik svarīgs ir ikviens, kurš to izdara. Donoru nodaļas ārste Daina Lemberga uzsver, ka ļoti būtiska nozīme ir informācijas izplatīšanai, lai tā būtu visās vietās, kur apgrozās cilvēki – veikalā, bibliotēkā, pašvaldībā -, būtiski uzrunāt arī cilvēkus personīgi, tāpat arī iesaistīt uzņēmumus. Ārste Līgatnē bijusi vairākkārt, viņa secina, ka ne tikai Līgatnē, arī citviet jūtams, ka cilvēku ir mazāk, lielu uzņēmumu, kuros daudz strādājošo, arī mazāk, līdz ar to arī asinsdonoru paliek mazāk. Viņa novēroja, ka šoreiz cilvēku kustība notika, bet donoru bija maz.

VADC Donoru daļas izbraukumu projektu vadītāja Sabīne Teicāne skaidro, ka izbraukuma Donoru dienas notiek gan pēc vietējo cilvēku iniciatīvas, gan VADC piedāvā braukt uz vietām, kur jau būts. Bieži šādus izbraukumus reģionos organizē Sarkanā Krusta darbinieki. Nereti uzņēmumā, iestādē ir aktīvs cilvēks, kurš iesaistās Donoru dienas rīkošanā, aicina VADC darbiniekus organizēt pasākumu viņa darbavietā. Cilvēkam nav jābūt saistītam ar medicīnu, lai uzņemtos organizēt šādu izbraukuma dienu, un centra speciālisti ir pateicīgi par katru šādu iniciatīvu. Ļoti svarīgi, lai asinis nāktu nodot ne tikai regulārie donori, bet izdotos atrast veidu, kā uzrunāt jaunus cilvēkus.

***

Līgatnē Donoru dienu statistika:

2018. gadā- atnāca 22, asinis varēja nodot 17*

2017. g. – 21; 14

2016. g. – 33; 26

2015. g. – 40; 27

*Ir vairāki iemesli, kādēļ nevar nodot asinis, tie ir gan veselības rādītāji, gan ir vecuma ierobežojumi, kā arī potenciālajam donoram ne vienmēr ir līdzi personu apliecinošs dokuments, un citi.


http://news.lv/Druva/2019/06/14/palidzet-vismaz-tris-cilvekiem

 

Vētra postījusi Gaujas nacionālā parka teritoriju

Autors: Arita Lejiņa 
Datums: 14.06.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Vide

Šīs nedēļas spēcīgā vētra nodarījusi postu Līgatnes dabas takās, kur gan nogāzti koki un sabojāta infrastruktūra, gan izskalotas taciņas.

Līdz bojājumu novēršanai nebūs pieejams aļņu aploka apskates tiltiņš. Daudzviet spēcīgā lietus radīto izskalojumu dēļ ir apgrūtinoši dabas takas izbraukt ar bērnu ratiņiem. Ne Līgatnes taku iemītnieki, ne arī aploku iežogojumi vētrā nav cietuši, informē Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna.

Gaujas nacionālā parka teritorijā spēcīgie negaisi papostījuši arī citas vietas. M.Rēna ziņo, ka apmeklētājiem nav pieejama Piķenes kraujas taka Siguldas Velnalas apkārtnē, kā arī kāpnes no Gaujas tilta Siguldā uz Livonijas ordeņa pili un kāpnes no Gaujas tilta uz vagoniņu.

Vislielākos bojājumus ir nodarījuši vētras gāztie koki, kas sakrituši pāri takām, sabojājuši infrastruktūru, gan bloķējot un salaužot kāpnes, gan sagāžot gājēju tiltiņus. Šajās vietās ir izvietotas informatīvās zīmes, un GNP viesi tiek aicināti pastaigām un dabas baudīšanai izvēlēties citus maršrutus.

M.Rēna skaidro, ka postījumu ir ļoti daudz, turpinās to apsekošana. Turklāt daudzās vietās, kur sagāzti koki vai sabojāta infrastruktūra, ar transportu nevar piekļūt, tātad darbi prasīs vairāk laika. M.Rēna vērtēja, ka nedēļas laikā viss varētu būt sakārtots un visi objekti atkal būs pieejami apmeklētājiem, taču, protams, vēl jāaptver dabas nodarītais.

Spēcīgais lietus un izskalojumi sabojājuši arī taku segumu pie Zvārtes ieža, koki sagāzti arī Amatas ģeotakā, un vietām tā nav izmantojama pastaigām. Taku segums bojāts arī Vikmestes gravā Siguldā.

"Aicinām parka viesus būt saprotošiem un uzmanīgiem, dodoties dabas takās, un DAP būs pateicīga, ja, pamanot sagāztus kokus vai cita veida bojājumus, iedzīvotāji par to pavēstīs, tādējādi palīdzot mums daudz īsākā laikā apzināt situāciju visā parka teritorijā un laikus īstenot taku sakārtošanu," aicina DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks Mārtiņš Zīverts. DAP arī aicina ievērot piesardzību vietās, kur sagāztie koki vēl nav novākti, jo tie var būt nestabili un apdraudēt drošību.

Informāciju par pamanītajiem bojājumiem DAP lūdz sūtīt uz e-pastu "info@daba.gov.lv.".
http://news.lv/Druva/2019/06/14/vetra-postijusi-gaujas-nacionala-parka-teritoriju

2019-06-17
Laika ziņas
Aptaujas