Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Visu izdevies sakārtot

Autors: Jānis Gabrāns 
Datums: 23.07.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Tēma

Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins stāsta, ka novadā visas galvenās ieceres ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas sakārtošanā izdevies realizēt par Eiropas naudu. Apjomīgi darbi veikti Līgatnē, Augšlīgatnē, Skaļupēs. “Dažus projektus Augšlīgatnē esam realizējuši arī par pašvaldības līdzekļiem, izbūvējot kanalizāciju, ūdensvadu ielās, kur to nebija. Summas šiem darbiem nebija ļoti lielas, sapratām, ka vienkāršāk izdarīt par savu naudu, jo Eiropas projektu administrēšana tomēr ir sarežģīta un rezultātā arī sadārdzina projektu.”

Pēc A.Šteina teiktā, arī ar pieslēgšanos kanalizācijas tīkliem problēmu nav bijis: “Protams, nevajag cerēt, ka šodien izbūvējam, un jau rīt visi pieslēgsies. Bet kopumā situācija ir ļoti laba. Piemēram, Spriņģu kalnā, kur pirms tam vispār nebija ne ūdensvada, ne kanalizācijas, cilvēki bija ļoti ieinteresēti, un pārsvarā visi arī pieslēdzās. Un tas arī saprotams, jo mājās ir automātiskās veļasmašīnas, vannas, dušas, cilvēki grib baudīt komfortu. Ik pa laikam kāds atnāk uz pašvaldību ar vēlmi pieslēgties ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai. Process turpinās, jo pieslēguma vietas visur ir izveidotas.”

Pašvaldība nākusi pretī iedzīvotājiem, pieņemot lēmumu, ka pieslēgšanās būs ar atvieglotiem nosacījumiem. Nav nepieciešami tehniskie projekti ar topogrāfiju un citām prasībām, kas izmaksātu tik dārgi, ka pašiem pieslēgumu izbūves darbiem naudas vairs nepietiktu.

Lielākā problēma bija Līgatnes pilsētā, kur kanalizācijas sistēmai pieslēgums pirms projekta realizācijas bija tikai 26 procentiem iedzīvotāju, šobrīd jau 98 procentiem māju nodrošināta iespēja pieslēgties, un vairums to izmantojuši. Protams, ja māja atrodas tālu no maģistrālā vada, pieslēgšanās izmaksā pārāk dārgi.

“Varu teikt, ka ūdenssaimniecības un kanalizācijas sistēma novadā sakārtota, par to tiešām Eiropai jāsaka paldies, jo saviem spēkiem tik lielā apjomā to noteikti nevarētu izdarīt. Jau minētajā Līgatnes pilsētā sistēma bija katastrofālā stāvoklī, ūdenstorņa nebija, atdzelžošanas iekārtu nebija, tīkli uz sabrukšanas robežas. Liekot kopā Eiropas naudu un savējo, izdevās visu izveidot atbilstoši mūsdienu prasībām, un redzam, ka cilvēki to izmanto. Var teikt, ka Līgatnes novadā ūdensapgādē un kanalizācijā šobrīd vairs problēmu nav,” saka A. Šteins.
http://news.lv/Druva/2019/07/23/visu-izdevies-sakartot

 

Viendienīte, daba un mūzika pie Gaujas

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 24.07.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Dabā iepazīt dabu, klausoties mūziku, dzīvot līdzi un sajust – tā ir Dabas koncertzāle.

Katru vasaru tās radošā komanda sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi pulcē interesentus uz dabas, mūzikas, zinātnes, video, mākslas un dramaturģijas bezmaksas performanci. Šovasar tā notika arī Līgatnē pie pārceltuves pār Gauju. Un stāsts bija par viendienīti, mazo ūdens kukaini, tomēr ar lielu un nozīmīgu lomu kopējā dabas daudzveidības sistēmas stabilā pastāvēšanā.

Zinātniskajās un radošajās darbnīcās, praktiski darbojoties, klausoties Rīgas Zooloģiskā dārza zoologa entomologa Arkādija Poppela stāstīto par viendienītes dzīves ciklu, tās nozīmi dabā, ikviens varēja kļūt zinošāks. Viendienītes dzīvo no dažām stundām līdz desmit dienām, tomēr parasti ne ilgāk par vienu dienu, tāpēc arī tāds nosaukums. Tās uzturas pie ūdeņiem, lielākoties tekošiem, kur siltos vakaros var novērot viendienītēm raksturīgās vertikālās kustības. Tās ceļas uz augšu un tad planē lejup. Viendienīšu kāpuri ir daudzu zivju nozīmīga barība. Latvijā līdz šim konstatētas apmēram 50 viendienīšu sugas. Samērā daudz Latvijā ir izpētītas lielo upju viendienītes, piemēram, Daugavā atrastas 35 sugas, Gaujā – 32, bet Ventā – 22 sugas. Mazāk izpētīta ir Latvijas ezeru fauna.

Kad bija uzzināts par viendienīti, pusotras stundas multimediālā performancē pēc saulrieta mūzikā varēja izsekot viendienītes dzīvības ciklam. Pazīstamie mūziķi- Ingus Ulmanis, Andris Sējāns, Aigars Voitišķis, Kaspars Tobis un Anrijs Grinbergs- kopā ar stīgu instrumentu māksliniekiem un dejotājām pie Gaujas lika dzīvot līdzi mazā kukainīša dzīvei. Skaņas, gaismas, Gauja, mūzika nespēja atstāt vienaldzīgus.

Izvērtējot transporta kustību, Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins lēš, ka Gaujmalā bija četri līdz pieci tūkstoši klausītāju. Dabas koncertzālē skatītāji nesēž uz soliem vai krēsliem, katrs pats gādā, uz kā piesēst vai atlaisties zālē. Pasākums ir bez maksas. Tajā nevar nopirkt ēdienus un dzērienus. Apkārt ir daba ar savām neatkārtojamajām skaņām un muzikāls gaismas stāsts.

Apmeklētāji uzteica Dabas koncertzāles rīkotājus, kuri bija padomājuši, lai ikviens te justos labi, lai transporta plūsma neradītu pārpratumus. Pēc koncerta celiņi bija izgaismoti, lai neapmaldītos Gaujmalā. “Līgatnē tas bija vēl viens kvalitatīvs pasākums, mums bija vēl viena pieredze lielu pasākumu rīkošanā,un esam gandarīti, ka viss izdevās. Cilvēki bija apmierināti, viņi iepazina Līgatni. Daudzi bija regulārie Dabas koncertzāles apmeklētāji, bet līgatniešiem tas bija kas jauns,” pārdomās dalījās Līgatnes Kultūras un tūrisma centra direktore Daina Klints un piebilda, ka gan sestdien, gan svētdien novadā bija daudz viesu.

Arī Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins ir gandarīts, ka līgatniešiem kopā ar Dabas koncertzāles komandu izdevies īstenot iecerēto. “Varam priecāties, ka Līgatni pasākumu rīkošanai izraugās radošās komandas, mūsu uzdevums ir praktiski palīdzēt. Šis bija kvalitatīvs, izglītojošs pasākums brīvā dabā bez maksas, atlika tikai apmeklēt,” saka novada vadītājs. Viņš pastāsta, ka saistībā ar lieliem kultūras, tūrisma un sporta pasākumiem pašvaldība saņēmusi vēstules, kurās daži līgatniešu pauduši neapmierinātību par notiekošo. “Taču šādas norises ne tikai veicina novada attīstību, bet tiešā veidā var sniegt gan materiālu, gan emocionālu baudījumu ikvienam novada iedzīvotājam, ja vien viņš ir gatavs to saņemt. Uzskatu, ka viss dzīvē ir relatīvs, tieši no šāda skatupunkta ir jāraugās arī uz notiekošo. Mēs ļoti ātri pierodam pie lietām un vērtībām, un tad tās kļūst par pašsaprotamām. Bet, ja savu skatu uz apkārt notiekošo paveram nedaudz plašāk, ja esam drosmīgi paskatīties pagātnē un nebaidāmies pafantazēt par nākotni, viss izskatās mazliet citādāk. Katrs esam dzirdējuši viesu sajūsmu par Līgatnes dabas krāšņumu, par sakoptību, par laipnajiem līgatniešiem. Un tad dažbrīd nākas dzirdēt pašu līgatniešu teikto, cik viss te ir slikti. Tas tāpēc, ka uz esošo raugāmies kā pašsaprotamu, pierastu, ikdienišķu, kas neizsauc lielas emocijas," viedokli pauž A.Šteins un atgādina: “ Ja vēl pirms gadiem desmit mēs varējām vien sapņot, ka mazajā Līgatnē varētu notikt lieli valsts un starptautiska mēroga pasākumi, tad pēdējos gados tā kļuvusi teju par ikdienu. Bet katra šāda norise uz Līgatni atved aizvien jaunus cilvēkus, no kuriem dažs kā potenciālais investors Līgatni ierauga savu ideju un sapņu īstenošanai. Tas savukārt rada jaunas darbavietas līgatniešiem, tas palīdz attīstīt teritoriju, sakopt vidi.” Novada vadītājs arī atzīst, ka tā ir kā sniega bumba, kas, kļūstot lielākai, piesaista aizvien vairāk sniega. “Pašvaldībā uz notiekošo raugāmies ar optimismu, bet arī ar zināmu piesardzību, jo saprotam, ka Līgatnes unikalitāte ir gan kultūrvēsturiskajā mantojumā, gan dabas daudzveidībā, gan šīs vietas cilvēkos. Tāpēc daudzreiz esam uzsvēruši - ne tikai strauji attīstīt, bet, ja jutīsim, ka ir pa daudz – ierobežot!”

Divus gadus Līgatnē norisinājušās vienas no valstī lielākajām sporta aktivitātēm “Stirnu buks”, rudeņos notiek Uguns nakts Vienkoču parkā, tūlīt būs “Laba daba” Ratniekos. Līgatne aizvien biežāk tiek izvēlēta kā vieta dažādu starptautisko konferenču un semināru organizēšanai. Ikgadējais brīvdabas garšu, papīra un sarunu festivāls “Pārceltuve” būs ar daudziem jauniem piedāvājumiem. “Paši iesaistoties un ar pozitīvu attieksmi varam panākt aizvien vairāk labu pārmaiņu Līgatnei, to reizēm nenovērtējam, “ saka novada vadītājs.
http://news.lv/Druva/2019/07/24/viendienite-daba-un-muzika-pie-gaujas

 

2019-07-29
Laika ziņas
Aptaujas