Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Sajust Dieva spēku un varenību

Autors: Jānis Gabrāns
Datums: 01.10.2019
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Vidzemes 2. Lūgšanu brokastis šoreiz notika Līgatnē, tās pulcēja dažādu konfesiju pārstāvjus, kā arī citus labas gribas cilvēkus no visas Vidzemes.

Latvijā Lūgšanu brokastu tradīcija aizsākās 2005. gadā pēc Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga iniciatīvas. Reizi gadā notiek Vislatvijas lūgšanu brokastis, bet tradīciju pārņēmuši arī cilvēki atsevišķos novados, un, kā uzrunā norādīja Latvijas Valsts Lūgšanu brokastu rīcības komitejas pārstāve Everita Zariņa, katru piektdienu kaut kur Latvijā notiks lielākas vai mazākas Lūgšanu brokastis.

Pērn Latvijas simtgadē tika iedibināta vēl kāda tradīcija – rīkot reģionālās lūgšanu brokastis, Vidzemē tādas notika Cēsīs. Pasākumi izpelnījās atzinību, tika nolemts tradīciju turpināt, Vidzemē par norises vietu izvēloties Līgatni.

Šogad lūgšanu brokastu tēma ir vārdi no Lūkas evaņģēlija: “No sirds pārpilnības mute runā.” Tāpēc runātāji dalījās savās liecībās par Dieva spēku un varenību. Īpaši spēcīgas bija divas liecības. Biķu ģimene no Ogres vēstīja par viņu dēla Raivo neticamo izglābšanu, var teikt – augšāmcelšanos. Nelaimīgas apstākļu sakritības dēļ Raivo, kuram pavasarī bija gads un septiņi mēneši, minūtes desmit palika bez uzraudzības. Kad vecāki sāka viņu meklēt, atklājās, ka puika iekritis upē. Pēc tēva teiktā, dēls gulējis zem ūdens, kad viņš to izrāvis no upes, Raivo bijis bez jebkādām dzīvības pazīmēm. Vecāki izsaukuši neatliekamo medicīnisko palīdzību, paši sākuši elpināt, kā arī lūgt Dievu glābt viņu atvasi. Mediķi ieradās, nodrošināja mākslīgu elpināšanu un sirdsdarbību, diemžēl situācija kļuva arvien bezcerīgāka. Vecāki turpināja lūgt, un kādā brīdī dēla sirdsdarbība atjaunojās. Raivo tika pārvests uz slimnīcu, kur ārsti turpināja cīņu par puisēna dzīvību, bet vecāki nemitējās lūgt Dievu, lūgšanās pievienojās arī citi, un notika brīnums.

“Nelaime notika Zaļajā Ceturtdienā, Pirmajās Lieldienās ārsti mums paziņoja, ka Raivo būs dzīvotājs. Bija notikusi viņa augšāmcelšanās, citādi to nosaukt nevar. Pat mediķi atzina, ka noticis Lieldienu brīnums. Divu nedēļu laikā Raivo pilnībā atsaka staigāt, runāt, un kopš atgriešanās mājās ne reizi nav bijušas nekādas veselības problēmas.”

Spēcīga bija arī Salamana Lemantoviča liecība. Kad viņš vēl bijis mātes ķermenī, ārsti vecākiem centušies iegalvot, ka būs problēmas ar dzemdībām, ka labāk veikt abortu, pretējā gadījumā bērns vai nu piedzims nedzīvs, vai māte mirs dzemdībās.

“Taču mans tēvs saņēma Dieva apsolījumu un nostājās pret ārstu teikto. Viņš parakstīja dokumentu, ka nepiekrīt ārstiem, ka uzņemas atbildību, jo zina, ka viņam piedzims vesels dēls, kuru sauks Salamans. Tā arī notika. Piedzimu pilnīgi vesels, bez jebkādām veselības problēmām,” liecināja S. Lemantovičs.

Tradicionāli katrās Lūgšanu brokastīs daļa no dalības maksas tiek ziedota labdarībai. Vidzemes 2. brokastu ziedojuma mērķis bija atbalstīt sociālo atbalsta centru “Cerību māja”. Biedrības “Cerību spārni”, kuras pārziņā ir centrs, vadītāja Eva Viļķina uzrunā pastāstīja, kā sākusies biedrības darbība: “Mums ir meita, kurai ir invaliditāte. Kad pirms daudziem gadiem cīnījāmies, lai uzlabotu viņas veselības stāvokli, nereti no mediķiem saņēmām negatīvu attieksmi. Mēs sapratām, ka pašiem jādara viss iespējamais un neiespējamais, lai palīdzētu. Dzīves ceļš mūs aizvedis pie tā, ka ir šī biedrība, kas sniedz atbalstu 56 ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti, kā arī 52 jauniešiem un pieaugušajiem ar invaliditāti. Tā ir Dieva svētība, mums par to jāpateicas Viņam, esam tikai kā instrumenti."

Pēc Lūgšanu brokastīm Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs atzina, ka šādi pasākumi vieno sabiedrību, jo sanāk gan dažādu konfesiju pārstāvji, gan labas gribas cilvēki, kuri ir atvērti, lai darbotos sabiedrības labā: “Šādos sarīkojumos mēs kopā izlūdzamies Dieva svētību, jo Jēzus Kristus teicis, ko divi vai trīs vienprātīgi lūgs, to viņš dos, un mēs ticam, ka Viņš arī dod. Mēs liecībās dzirdējām, ka Dievs var darīt brīnumus, un, kad cilvēki kopā lūdz, neiespējamas lietas kļūst iespējamas.”

Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins atzina: “Svētības mājās nekad nevar būt par daudz. Ir tik lieliski, ja pie mums atbrauc tik daudz garīgi stipru cilvēku. Ja ierodas abu lielāko konfesiju vadītāji, kas ir īpašs notikums, mums tas ir liels gods. Protams, tā bija arī liela atbildība, bet, manuprāt, organizatori lieliski tika ar visu galā, un mani iedvesmoja šis pasākums.”.
http://news.lv/Druva/2019/10/01/sajust-dieva-speku-un-varenibu

 

Florbola sezona uzņem apgriezienus

Autors: Jānis Gabrāns
Datums: 01.10.2019
Izdevums: Druva
Rubrika: Sports

Dalību Latvijas florbola čempionātā sākusi arī dāmu komanda “Lekrings”, kas šogad spēlēs 1. līgā, un komanda “Līgatne”, kas arī šogad spēlē 2. līgā.

Sieviešu 1. līga

Pēc divu gadu dalības sieviešu virslīgā “Lekrings” dāmu komanda nolēma tajā paņemt pārtraukumu un spēlēt 1. līgā. Komandas treneris Ēriks Bauers atzīst, ka šis ir mazs solītis atpakaļ, lai nākotnē spertu trīs soļus uz priekšu. Starpsezonā komandai pievienojās uzbrucēja Rebeka Laure, kura vairākas iepriekšējās sezonas spēlēja komandā “Rubene”, tās sastāvā kļūstot arī par pieckārtēju valsts čempioni.

Sieviešu 1. līgā šogad startē sešas komandas: “Rubene-1”, “Rēzeknes BJSS”, FK “NND/ RJTC”, “Irlava/ Tukums”, “NND Rīga” un “Lekrings”. Jāatzīmē, ka “NND Rīga” arī pērn spēlēja virslīgā, tātad arī šajā līgā konkurence būs spēcīga.

Cēsnieces sezonas pirmajā spēlē savā laukumā 2. pamatskolas sporta zālē tikās ar komandu “Irlava/ Tukums”. Sezonas pirmās spēles vienmēr ir nedaudz nervozas, jo regulārais čempionāts prasa lielāku koncentrēšanos nekā treniņi. Iespējams, sākumā mājiniecēm stress bija lielāks, jo viņas nonāca iedzinējos 0:2. Tad gan īsā laikā Luīze Raseiceva un Rebeka Laure panāca 2:2, tomēr perioda izskaņā viešņas izvirzījās vadībā 3:2. Vēlāk izrādījās, šie bija viešņu pēdējie gūtie vārti šajā spēlē, jo spēles pavedienu pārņēma “Lekrings” spēlētājas.

Otrajā trešdaļā mājinieces guva četrus vārtus, divreiz precīza bija Kate Meldere, pa reizei – L. Raseiceva un Jolanta Kļava. Pēdējās 20 minūtēs gūti vēl trīs vārti, un spēle noslēdzās 9:3 Cēsu komandas labā. Savus trešo vārtus spēlē guva L. Raseiceva, precīzas bija arī Liliāna Jakovicka un Laura Branta. Viņas vārtu guvums izpelnījās visskaļākos līdzjutēju aplausus, jo Laurai ir tikai 13 gadi un šie bija viņas pirmie vārti komandas sastāvā.

Treneris pēc spēles atzina, ka pirmajā periodā bijis jūtams spēļu prakses trūkums, pietrūka saspēles, katra centās vairāk par sevi. Pēc tam satraukums norima un izdevās satvert spēles pavedienu.

“Patīkami, ka sevi parādīja mūsu audzēknes. Virslīga bija pārāk augsta latiņa, jo redzam, ka 1.līgā meitenes spēj rādīt labu sniegumu. Pirmā spēle parādīja, ka ir vairākas, kuras var uzņemties iniciatīvu, gūt vārtus, un pat pie rezultāta 2:3 nebija satraukuma, zināju, ka spēlētājas var mainīt spēles gaitu. Prieks par Lauru, kura atzīmējās ar gūtiem vārtiem un kurai bija vēl labas iespējas. Viņa uz treniņiem brauc no Zaubes, kur florbolā trenējas jau vairākus gadus. Domāju, šī būs interesanta sezona, spēles būs līdzvērtīgas.”

Čempionāts notiks divos posmos. Pirmajā posmā tiks izspēlēts regulārais turnīrs četros apļos, kurā noskaidros labākās četras komandas, kas iegūs tiesības piedalīties izslēgšanas spēlēs.

Nākamā spēle sestdien savā laukumā pret FK “NND/RJTC”.

Vīriešu virslīga

Aizraujošas spēles aizvadītas vīriešu virslīgā. Pirmo punktu šajā sezonā zaudēja SK “Pārgauja”, savā laukumā pagarinājumā uzvarot “Kurši/ Ekovalis” 11:10. Spēle ritēja ļoti līdzvērtīgi, un, lai arī pārsvarā vadībā izvirzījās mājinieki, Liepājnieki spēja vienmēr panākt izlīdzinājumu. Spēles 54. minūtē rezultāts neizšķirts 8:8, tad mājinieki guva divus vārtus, un vēl 38 sekundes pirms spēles beigām rezultāts 10:8. Taču Liepājas komanda, nomainot vārtsargu pret sesto laukuma spēlētāju, prata izraut neizšķirtu, desmitos vārtus gūstot piecas sekundes pirms pamatlaika beigām.

Tomēr galavārds piederēja mājiniekiem, kuri pagarinājuma otrās minūtes sākumā guva uzvaras vārtus. Precīzs bija Gvido Lauga. Pamatlaikā trīs vārtus guva Artūrs Jurševskis, divus – Olafs Zvīnis, pa vienam – Mārtiņš Zicmanis, Edgars Puriņš, Jānis Driļevskis, Miķelis Roops un Endijs Kleistrovs.

Var atzīmēt, ka Liepājas komandas vārtos pēdējā trešdaļā stājās Normunds Krūmiņš, kurš iepriekšējās sezonas aizstāvēja “Lekrings” krāsas.

Ja Stalbes komanda nosargāja divus punktus, Cēsu “Lekrings” savā laukumā piedzīvoja sezonas pirmo zaudējumu 5:6 pret FBK “Valmiera”. Arī šī spēle bija līdzvērtīga, nevienai komandai neizdevās tālu aizmukt. Pēc pirmās trešdaļas 2:0 Cēsu komandas labā, vislielākais vārtu birums bija otrajā, kurā komandas guva deviņus vārtus. Te labāk veicās valmieriešiem, kuru kontā seši gūti vārti, kamēr mājiniekiem tikai trīs, un rezultāts 6:4 viesu labā. Izrādījās, ka ar šie sešiem vārtiem viņiem pietika, jo pēdējās 20 minūtēs “Lekrings” guva tikai vienus vārtus, nespējot glābt spēli. Cēsu komandas labā vārtus guva Kaspars Lisovskis, Jānis Melderis, Pauls Erenbots, Emīls Dzalbs, Jānis Rajeckis.

FBK“Valmiera” pēc trim spēļu kārtām ir vienīgie, kas nav zaudējuši ne punktu, bet pie punktiem nav tikušas trīs komandas: FK“Bauska”, “Ogres vilki” un virslīgas debitanti “Tukums/ Irlava”.

Šīs nedēļas nogalē SK “Pārgauja” izbraukumā tiksies ar “Rubeni”, bet “Lekrings” viesos tiksies ar čempioniem “Lielvārde/ FatPipe”.

1. un 2. līga

Sezonas sākums ne pārāk veiksmīgs mūsu komandām, kas spēlē vīriešu čempionāta zemākajās līgās. 1. līgā “Lekrings-1” piedzīvojuši divus smagus zaudējumus: 2:9 pret “Rubene-1” (vārtus guva Emīls Grīnbergs, vienreiz pretinieks bumbiņu ieraidīja savos vārtos) un 1:11 pret “Lielvārde/ Fans”. Lai arī rezultātu atklāja cēsnieki, precīzs bija Edgars Skrastiņš, spēles turpinājumā 11 vārti Lielvārdes komanda kontā.

Latvijas čempionāta 2. līgā sezonu ar zaudējumu sāka “Līgatne”, izbraukumā ar 5:6 zaudējot FK “Kalsnava”. Vārtus guva Kaspars Malojlo, Kristers Ģērmanis, Oto Smerliņš, Mārcis Malkausis un Angus Mārtiņjēkabs.


http://news.lv/Druva/2019/10/01/florbola-sezona-uznem-apgriezienus

 

Amatniecība un lauku tūrisms prasa radošumu

Autors: Iveta Rozentāle
Datums: 02.10.2019
Izdevums: Druva
Rubrika: Lauku uzņēmējdarbība

Vajadzīgs personīgs stāsts par savu amatu un darinājumiem, jāveido mūsdienīgs dizains amatniecības izstrādājumiem un joprojām jāpilnveido prasme parādīt apmeklētājiem savu piedāvājumu – tādi secinājumi bija konferencē “Amatniecība un tūrisma ilgtspēja”.

Pasākumā piedalījās amatnieki un citi tūrisma uzņēmēji no Vidzemes un Kurzemes, kuri darbojas nacionālā parka teritorijā – mūspusē Gaujas Nacionālajā parkā un Kurzemē Slīteres nacionālajā parkā.

Konferences dalībnieki atzinīgi novērtēja Māras Mellēnas un Aijas Freimanes lekcijas, kurās uzzināja, kā labāk tūristus iepazīstināt ar amatniecības piedāvājumu. Folkloras pētniece no Latvijas stāstnieku asociācijas Māra Mellēna uzsvēra, ka katram amatniekam jāspēj stāstīt stāstu par savu darbu vai produktu tā, lai tas uzrunātu konkrēto apmeklētāju: “Labs stāsts ir kā no bērnu grāmatas – tajā ir vairāki līmeņi, un vienu saprot bērni, bet dziļāko nozīmi izprot pieaugušie. Protams, katrā stāstā svarīgs arī negaidītības moments. Lai stāsts būtu saistošs visiem, tam jātiekas paaudžu satikšanās punktā. Labs stāsts uzzied klausītāju uztverē un atplaukst cilvēka atmiņā.”

Pētniece dizainā, Dr.art. Aija Freimane uzsvēra, ka ļoti būtiska ir attieksme, ar kādu tiek uzņemts apmeklētājs, būtiski, lai cilvēks justos gaidīts. Viņa arī norādīja, ka Latviju apmeklē daudz tūristu, tā 2019. gada otrajā ceturksnī valstī viesojās 781,1 tūkstotis tūristu. Visvairāk brauc no Vācijas un Krievijas, nākotnē paredzams, ka palielināsies tūristu skaits no Spānijas. No visiem tūristiem 75% apmeklē Rīgu, 9,1% Jūrmalu, 1,9% Siguldas novadu. Tas parāda, ka ir ļoti jāpiedomā, kā mazai apdzīvotai vietai būt pievilcīgai tūristu acīs, lai viņi vēlētos apmeklēt ne tikai galvaspilsētu, bet arī citas vietas. Piemēram, Igaunijā ļoti daudzās vietās, ko apmeklē tūristi, informācija ir arī latviešu valodā. Sniegt potenciālajiem tūristiem informāciju dzimtajā valodā ir viens no aspektiem, lai cilvēks, kurš interesējas par Latviju un to, ko te ir vērts redzēt, vispār saprastu, kas viņam pieejams. Tāpat, norādot uz nākotnes tendencēm, pētniece uzsvēra, ka ļoti svarīgs ir produkta dizains un pielietojamība. Būtiski nodrošināt, lai tūrisma pakalpojums būtu dažādām sabiedrības grupām. Svarīgi ir iepazīt un izprast mērķauditoriju, runāt tai saprotamā valodā, piedāvāt ko unikālu, īpašu. Pētniece norādīja, ka domāt vajadzētu globāli, bet rīkoties - lokāli.

Pasākuma noslēgumā notika diskusija un radās secinājumi, ka amatniekiem jāplāno gan laiks, gan saturs, ko veltīt apmeklētajiem - tūristiem, lai abas puses būtu apmierinātas. Dažkārt un dažviet lietderīgi būtu pieaicināt vai nolīgt runas cilvēku, lai amatniekam ir iespēja brīvi darboties un atbildēt tikai uz jautājumiem. Tā rastos papildu piedāvājums blakus amatniecībai. Dalībnieki vērtēja, ka apmeklētāji novērtē iespēju gan redzēt radīšanas vai ražošanas procesu, gan arī skatīt vai pat nopirkt gatavo produkciju.

Konferences dalībnieki secinājumiem izmantoja arī iespaidus, ko guva, apmeklējot kalējus Priekuļu novadā, amatniekus Drabešu muižas Amatu mājā, Līgatnē kokamatniecības muzeju, kā arī iespaidus no piedāvājuma Līgatnes pagrabalā, kur sveču gaismā degustēja karstos dzērienus. Dalībnieki secināja, ka pozitīvas emocijas sniedz patiess un personisks stāsts, kas uzskatāmi tika demonstrēts unikālajā bērza tāšu darbnīcā Līgatnes novadā, kur amata meistars Pēteris Zvirbulis pārdomāti demonstrēja amatniecības meistardarbus.

Balstoties uz Aijas Freimanes lekcijā dzirdēto un redzēto pie vairākiem amatniekiem, radās ieteikums, ka svarīgi visiem amatniecības darinājumiem meklēt mūsdienīgu dizainu, lai jaunākā paaudze nezaudētu interesi par šiem izstrādājumiem. Kā viens no labajiem piemēriem tika akcentēts arī uzņēmums “Autine”, kas darbojas Priekuļos un izgatavo ekskluzīvus cirvjus un griezējinstrumentus.

Konferenci rīkoja Cēsu rajona lauku partnerība, tā bija daļa no Eiropas Savienības finansētām aktivitātēm lauku ekonomikas attīstībai LEADER starptautiskajā projektā “Ilgtspējīga tūrisma attīstības principu ieviešana nacionālo parku/aizsargājamu teritoriju reģionos”.

***

Amatu mājas vadītāja Inese Roze pēc konferences vērtēja, ka tā bija brīnišķīga iespēja satikties ar dažādu jomu pārstāvjiem, kas būtībā dara ko līdzīgu, bet ko ikdienā neiznāk satikt, neizdodas redzēt viņu darbu, izaugsmi: “Īpaši interesanti bija satikt kurzemniekus, dzirdēt viņu pieredzes stāstus, jo Kurzeme ir kā valsts valstī, ar pilnīgi citu redzējumu. Lekcijās gan saņēmu apstiprinājumu tam, ko daru, kā arī Māras Mellēnas lekcijā sapratu, ka pat vismazākajai lietai ir savs stāsts, kas ir interesants tad, ja tiek stāstīts no sirds, ir piepildīts un patiess. Izvērtēšanā arī runājām, kā labo, kas ir, parādīt, jo ir daudz kā tāda, pie kā ikdienā esi pieradis, un šķiet, ka tas ir redzams arī citiem, bet tā nav. Lekcijas lika padomāt, ka vajag izdalīt ko vienu, kā veidot stāstījumu, izcelt, padarīt ievērojamu, lai arī apmeklētājs pamanītu. Runājām par to, ka piedāvājums jāveido atbilstoši klausītāju vajadzībām.

Ja esmu sagatavojusies teātra mīļiem, bet ir atbraukuši sportisti, jāspēj pārorientēties, lai viņiem ir interesanti. Ar prieku un lielu atbildību dalībniekus uzņēmām Drabešu Amatu mājā. Lepnums, ka kurzemnieki novērtēja to, ko mēs te, Vidzemē, darām.


http://news.lv/Druva/2019/10/02/amatnieciba-un-lauku-turisms-prasa-radosumu

 

Centralizēta siltumapgāde

Autors: Jānis Gabrāns
Datums: 03.10.2019
Izdevums: Druva
Rubrika: Tēma

Likums Par pašvaldībām nosaka arī pašvaldību autonomās funkcijas, no kurām pirmā - organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus - ūdensapgāde un kanalizācija, siltumapgāde, sadzīves atkritumu apsaimniekošana, notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana - neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds.

“Druva” aptaujāja vairākas pašvaldības, kurās ir atšķirīgi siltuma nodrošināšanas modeļi.

Pašvaldības pārziņā

Priekuļu novadā siltumapgādi nodrošina pašvaldība, un novada domes priekšsēdētājas vietnieks Aivars Tīdemanis saka, ka pagaidām nav domāts par modeļa maiņu.

Nav tam arī izveidota pašvaldības kapitālsabiedrība, visur, kur ir centralizētā apkure – Priekuļos, Liepā, Mārsnēnos -, šī funkcija ir pašvaldības pārziņā. Apkures tarifu aprēķina un apstiprina pašvaldība, galvenokārt vadoties pēc tā, cik maksā energoresurss. Apkurei Priekuļos un Liepā izmanto šķeldu, dabas gāze ir kā rezerves variants, ja iestājas neplānots aukstums vai gadās kādas tehniskas problēmas.

Uz jautājumu, vai pašvaldība zināma mērā nedotē siltuma cenu, A. Tīdemanis uzsver, ka iedzīvotāji maksā reālo cenu: “Iespējams, ja tarifa aprēķinus veiktu privātais uzņēmējs, varbūt rēķinātu citādi, tomēr pašvaldības uzdevums nav dotēt komunālos pakalpojumus, tas nebūtu pareizi attiecībā pret iedzīvotājiem, kas tos neizmanto. Ja kādam ir problēmas ar rēķinu apmaksu, var saņemt palīdzību caur sociālo dienestu.”

Taču uz dotēšanu var paraudzīties arī citādi. Proti, ja iedzīvotāji paliek parādā par saņemto siltumu, to savā ziņā var nosaukt par dotāciju, jo pašvaldība par tā saražošanu ir samaksājusi. A. Tīdemanis atzīst, ka šāda situācija nav retums, parādnieku netrūkst: “Cīnāmies, situācija uzlabojas, taču parāds nav mazs. Tāpēc strādājam pie tā, lai daudzdzīvokļu mājas arvien vairāk izvēlētos kādu apsaimniekotāju, jo tad pašvaldībai vairs nav jāslēdz līgums ar katru iedzīvotāju, bet ar apsaimniekotāju, kurš par saņemto pakalpojumu norēķinās ar pašvaldību, iekasējot naudu no iedzīvotājiem. Arvien vairāk māju izvēlas šādu risinājumu.”

Ja nepieciešams veikt kādus ieguldījumus siltumapgādes sistēmā, pašvaldība meklē finansējumu, veic nepieciešamos darbus, ieguldītos līdzekļus ierēķinot apkures tarifā.

Šajā vasarā apkures tarifs nav mainīts. Priekuļos šajā apkures sezonā iedzīvotāji maksā 47,54 EUR par 1 MWh bez PVN, Liepā - 43,46 EUR/MWh bez PVN.

Risks vienmēr pastāv

Citu ceļu siltumapgādes nodrošināšanā izraudzījusies Jaunpiebalga.

Iepirkumā izvēlēts privātais uzņēmums, kas ražo siltumu un pārdod pašvaldībai, tā savukārt no iedzīvotājiem, kuru mājokļi saņem centralizēto siltumu, iekasēs samaksu.

Domes sēdē nolemts slēgt iepirkuma līgumu ar SIA “Ilūkstes siltums” par siltumenerģijas piegādi pašvaldības vajadzībām uz pieciem gadiem par kopējo summu 453 475.30 eiro bez PVN (viena MWh cena EUR bez PVN 57.88; kopējā cena gadā bez PVN 90 695.06 EUR).

Novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs atzīst, ka pašvaldībai diemžēl jādarbojas kā starpniekam, jo daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji nav izvēlējušies apsaimniekotāju, kas veiktu šo funkciju. L.Šāvējs uzskata, ka pakalpojuma nodošana privātā uzņēmēja rokās ir pareizais risinājums: “Pirmkārt, ja ir piedāvājums no komersanta, pašvaldībai nevajadzētu stāties tam ceļā. Otrkārt, šādi pašvaldībai atkrīt nepieciešamība meklēt finansējumu, ko ieguldīt infrastruktūrā, iekārtās. Turklāt šobrīd tas nebūtu iespējams, jo pašvaldības nevar paņemt aizņēmumus. Protams, katrai lietai ir divas puses, nododot šo funkciju uzņēmējam, pašvaldība neko daudz ietekmēt nevar. Nav arī pilnīgas garantijas, ka kādā dienā uzņēmējs atsakās no pakalpojuma nodrošināšanas. Un tas ir risks.”

Ar šādu gadījumu Jaunpiebalgā jau nācās saskarties, kad iepriekšējais siltuma piegādātājs uzņēmums “Energolux” apkures sezonas vidū paziņoja par maksātnespēju un pašvaldībai nācās steidzami glābt situāciju.

“Negribu komentēt uzņēmēja rīcību,” saka L. Šāvējs. “Sabiedrisko pakalpojumu jomā šāds risks vienmēr paliek, ka uzņēmējs vienā brīdī aiziet, bet iedzīvotājiem nepieciešamais pakalpojums jānodrošina, un tas jādara pašvaldībai. Nevar taču ne ar kādiem līgumiem garantēt, ka uzņēmējs kādas savas darbības rezultātā nebankrotē. Ja pakalpojums ir būvniecība, tas, iespējams, nav tik traki, pēc gada atrod citu būvnieku un darbu turpina, bet, ja apkures sezonas vidū uzņēmējs pārtrauc darbu, ko tad? Tad pašvaldība ir tas glābšanas riņķis.”

Jaunpiebalgā centralizētā siltumapgāde saglabāta sešām mājām centrā, jo pašvaldība nevēlas, lai katrs dzīvoklis tur meklētu savu apkures risinājumu. Pērn mājām par pašvaldības līdzekļiem nomainīti siltummezgli, kas savu laiku bija nokalpojuši, un māju iedzīvotāji apņēmušies desmit gadu laikā izmaksāt šo pašvaldības ieguldījumu. Ir pielikums pie tarifa, kas to katrai mājai padara atšķirīgu, jo katrā atšķiras platība, tāpēc ir atšķirības no 61.02 eiro/MWh (bez PVN) līdz 63.13 eiro/ MWh (bez PVN).

Uz labiem biznesa pamatiem

Līgatnes novadā par apkures nodrošināšanu atbild pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Līgatnes komunālserviss”.

1. oktobrī stājās spēkā jaunais pašvaldības apstiprinātais siltumenerģijas tarifs - 63,40 eiro par MWh (bez PVN).

Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins esošo modeli vērtē pozitīvi, norādot, ka jebkurā brīdī šo funkciju var nodot privātajam operatoram: “Viss ir skaidri saprotams, visas naudas plūsmas, uzskaite, viss detalizēti redzams līdz pēdējam centam. Siltuma izmaksas ļoti precīzi uzskaitītas, patērētāji par siltumu maksā tik, cik tas izmaksā, pašvaldība neko nedotē. Ja sāktu dotēt siltumu daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, arī privātmāju iedzīvotāji varētu prasīt dotācijas.”

Līgatnes novadā visas katlumājas ir pilnībā automatizētas, cilvēku resursi nav ikdienā nepieciešami, visās kā kurināmo izmanto dabas gāzi, tieši energoresursi veido lielāko izmaksu daļu. Katra katlumāja siltumu nodrošina samērā nelielam klientu skaitam, tāpēc tarifs ir augsts.

“Mazāk apdzīvotā vietā centralizētā siltuma cena vienmēr būs augstāka nekā blīvi apdzīvotā,” biznesa patiesību atgādina A. Šteins. “Tarifs ir vienāds visā novadā: gan iedzīvotājiem, gan pašvaldības iestādēm, gan privātajiem, kas to izmanto. Pašvaldība ar kapitālsabiedrību norēķinās par visu patērēto siltumu.”

Var teikt, ka Līgatnē siltumapgāde veidota uz labiem biznesa pamatiem, tāpēc, kā jau priekšsēdētājs teica, to jebkurā brīdī var nodot privātajam operatoram, ja kāds būtu gatavs pārņemt.

“Pašvaldība neveic ieguldījumus, praktizējam, ka kapitālsabiedrība pati piesaista investīcijas. Šobrīd tā ir vienīgā iespēja, jo labi zinām, kā pašvaldībām ir ar finansējuma piesaistīšanu. Kapitālsabiedrība var piesaistīt resursus no komercbankām, pašvaldība to nedrīkst.

Runājot par Eiropas finansējuma piesaisti, to var dabūt, ja ir vēlme pāriet no fosilā kurināmā uz atjaunojamajiem energoresursiem: šķeldu, granulām, citu risinājumu.

Ņemot vērā, ka mums klientu skaits nav liels, visas katlumājas ar jaunu aprīkojumu, esam rēķinājuši un secinājuši, ka, veicot jebkuru pāreju, tas sadārdzinās siltuma izmaksas. Pirmkārt, būs izmaksas, mainot apkures iekārtas, otrkārt, katlumājās būs nepieciešami darbinieki, kas iekārtas apkalpos. Manuprāt, šādām mazām apkalpes zonām gāze ir visizdevīgākais energoresurss ar nosacījumu, ka tā ir pieejama. Tā ir mūsu veiksme, ka Līgatnes novads ir gazificēts,” vērtē A. Šteins.

Starptautisko uzņēmumu devums

Cēsīs jau gandrīz 20 gadus siltumapgādi nodrošina privātais operators.

Cēsu dome 2001. gadā parakstīja līgumu ar uzņēmumu SIA "Cēsu būvnieks" (kopš 2007. gada SIA"CB") par pamatlīdzekļu ilgtermiņa nomu, nododot pilsētas siltumapgādi privātā sektora apsaimniekošanā.

2009. gadā notika īpašnieku maiņa, par SIA "Cēsu siltumtīkli" īpašniekiem kļuva Francijas kompānija "Dalkia Latvia", bet pērn to iegādājās Somijas "Adven Group".

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, komentējot situāciju pilsētas siltumapgādē, norāda, ka laiku kopš 2001. gada var iedalīt divos posmos: “Pirmais līdz 2009. gadam, kad saimniekoja “Cēsu būvnieks”, tad, kā atceramies, gāja visādi. Grūti komentēt, vai vainojams pieredzes vai regulācijas trūkums.

Tad siltumapgādi pārņēma “Dalkia”, liels Francijas komunālo pakalpojumu sniedzējs, bet kopš pagājušā gada - “Adven”, kas ir liels Skandināvijas siltumapgādes pakalpojumu uzņēmums ar 500 miljonu eiro apgrozījumu gadā, tas apkalpo tūkstošiem uzņēmumu un privāto klientu Skandināvijā un Baltijā. Un šo otro posmu raksturo pieredze, kompetence, resursi. “Adven” strādā pēc Skandināvijas modeļa, viņi gatavi pilnībā atvērt visus datus, uzņēmuma pamatmērķis ir profesionāli un efektīvi nodrošināt pakalpojumu.

Kā pluss jāvērtē arī tas, ka pēdējos gados valstiskā līmenī būtiski pārskatīta un kļuvusi stingra tarifu apstiprināšanas metodika. Tur viss ir precīzi noteikts, Regulators ļoti rūpīgi visu izvērtē.”

Kopš “Dalkia” ienākšanas situācija pilsētas siltumapgādē jūtami uzlabojusies. Uzbūvēta biomasas katlumāja, kas ļāva atteikties no gāzes kā galvenā enerģijas avota. Turklāt “Dalkia” veica būtisku Cēsu ražotnes iekšējo reorganizāciju, padarot to maksimāli efektīvu. Līdz minimumam samazināti riski par avārijām ziemā, būtiski samazināti siltuma zudumi.

J. Rozenbergs informē, ka modernizācijas līgums izpildīts ar uzviju, uzņēmēji infrastruktūrā ieguldījuši vairāk, nekā tika solīts: “Droši var teikt, ka sadarbība ir profesionāla, caurspīdīga un uz rezultātu orientēta. Mūsu pēdējo gadu pieredze rāda, ka privātais uzņēmējs šo funkciju var pildīt ļoti racionāli. Protams, nav tikai viena taisnība, ir gan veiksmīgi pašvaldību kapitālsabiedrības uzņēmumu pārvaldīšanas piemēri, gan privātie. Tāpat abās pusēs var atrast neveiksmīgus piemērus.”

Atgādinām, ka šovasar tarifs Cēsīs samazinājās par 2,7 procentiem, un šobrīd tas ir 60,58 eiro par MWh.

Šogad pilsētā apkures sezona sākusies ātrāk nekā iepriekšējos gados. Uzņēmuma “Cēsu siltumtīkli” valdes loceklis Egils Kampuss atzīst, ka tas tiešām noticis neierasti agri – jau 23. septembrī: “Citus gadus apkures sezonu uzsākām tikai oktobra sākumā, vidēji 5. oktobrī, bet šogad jau septembra beigās bijām saņēmuši pietiekami daudz pieprasījumu pieslēgt centralizēto apkuri.”

Tas nekādā gadījumā nav ietekmējis uzņēmuma gatavību apkures sezonai, jo pirmie sagatavošanās darbi veikti līdz ar iepriekšējās sezonas beigām. Šogad, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus, realizēti divi svarīgi siltumtīklu rekonstrukciju projekti: Viestura ielas un Leona Paegles ielas daudzdzīvokļu namu kvartālā. Tas vēl vairāk ļāvis uzlabot siltumenerģijas piegādes drošību un samazināt siltuma zudumus siltumtīklos.


http://news.lv/Druva/2019/10/03/centralizeta-siltumapgade

 

2019-10-04
Laika ziņas
Aptaujas