Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

 

Lāčiem medus no jumta

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 26.05.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Līgatnes dabas takās lāči Mikus, Puika un Ilzīte vaļojas saulītē. Viņiem sākusies peldēšanas sezona, apkārt viss zied un zaļo, bet pilnai laimei viņi saņēmuši saldu pārsteigumu.

“Mūsu lāči ir ieguvuši veikala “Stokmann” klienta karti, un tā ļaus regulāri mieloties ar medu, ko ievākušas bišu saimes, kas izvietotas uz universālveikala jumta,” pastāsta Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange un uzsver, ka, lai gan taku dzīvniekiem ir daudz draugu un atbalstītāju, bet ar “Stokmann” būs oficiāla ilgtermiņa sadarbība. Ciemojoties dabas takās, universālveikala pārstāvji lāčiem uzdāvināja 20 kilogramus no Jāņa Šnikvalda “Baltu dravas” bišu saimju, kas dzīvoja uz jumta, pērn savāktā medus. Dzīvniekiem regulāri piegādās šīssezonas vākumu. "Katrs mūsu lācis ir personība, katram savi paradumi un kaprīzes. Ilzītei neiet pie sirds vistas gaļa, bet viņa ir kāra uz zivīm, savukārt Puika labprāt pārtiktu tikai no svaigām ogām, augļiem un pienenēm. Visu lāču iecienīts gardums ir kaltēti liellopu kuņģīši. Saldumus - sukādes, medu vai ievārījumu - lāči bauda vienu līdz divas reizes nedēļā," lāču kārumu sarakstu atklāj dabas taku vadītāja un atgādina, ka lāču ēdienkartē dažādi Latvijā sastopamie dārzeņi un augļi, kā arī gaļa, zivis vai olas. Maltītes tiek papildinātas arī ar svaigiem zariem, pienenēm, salātu lapām un citiem zaļumiem. Ik dienu katrs lācis apēd apmēram septiņus līdz astoņus kilogramus barības. “Dabā lāči nemaz tik bieži pie medus netiek,” bilst I. Lange. Savukārt "Stockmann" vadītāja Dace Goldmane atgādinājusi, ka urbānā biškopība nenoliedzami ir mūsdienīgs zaļās domāšanas veids, kas savā darbībā dabu tuvina pilsētai. “Zinām, ka Līgatnes dabas takās strādā cilvēki, kuri mīl savu darbu no sirds, un dzīvnieki saņem lielisku aprūpi, tāpēc vēlamies atbalstīt šo darbu un dot arī savu ieguldījumu lāču labklājībai," paudusi D. Goldmane.

I. Lange uzsver, ka dabas taku dzīvniekiem ir daudz draugu. Bitenieki arī agrāk veduši medu, zemnieki ābolus. Izveidojusies sadarbība ar skolēniem, kuri noteiktās vietās lasa ozolzīles.

Brīvdienās Līgatnes dabas takās apmeklētāju ir daudz. Vadītāja vērtē, ka, tā kā šopavasar nav ekskursantu un skolēnu grupu, arī laikapstākļi bijuši mainīgi un vēsi, apmeklētāju skaits bijis pietiekams. Saulainos un siltos pavasaros, protams, skaits ir lielāks. “Ceram, ka pie mums brauks arī vasarā, ka brīvā laika pavadīšana ārpus pilsētas kļūs aizvien populārāka. Mums ir dažādas ieceres,” saka I.Lange.

 

Teicamnieki Eiropas eksāmenā

Autors: Līga Salnite

Datums: 26.05.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Aktualitāte

Šī gada Eiropas eksāmenā piedalījušies teju 700 vēsturiskā Cēsu rajona iedzīvotāji, no kuriem pieci pierādījuši īpaši labas zināšanas un izpratni par Eiropas Savienības (ES) vēsturi, mērķiem un principiem.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā (EKPL) mājaslapā lasāms, ka šogad ES tematisko eksāmenu kārtojuši 30 tūkstoši dalībnieku no visas Latvijas, kas ir par trešo daļu lielāka aktivitāte nekā šajā projektā pieredzēta pērn. Mazliet vairāk nekā puse – 15,2 tūkstoši – no šī gada eksāmena kārtotājiem pārstāvējuši republikas nozīmes pilsētas, bet atlikušie 14,8 tūkstoši dalībnieku bijuši no dažādiem novadiem, tostarp arī 690 iedzīvotāju no vēsturiskā Cēsu rajona novadiem.

Eiropas eksāmens ir tests ar 20 jautājumiem dažādās grūtības pakāpēs. Eksāmenu rīko EKPL sadarbībā ar biedrību “Eiropas Kustība Latvijā”, un šis projekts iedzīvotājus Latvijā jau sesto gadu rosina pārliecināties par savu erudīciju ES vēsturē un šīs organizācijas darbības principos. Jautājumi, formulēti atšķirīgās grūtības pakāpēs, ietver ES veidošanos un attīstību, kopīgās vērtības, organizācijas mērķus un darbības jomas, pieņemtos aktuālākos lēmumus, kā arī pilsoniskās atbildības izpratni. Zināšanu testi šogad piedāvāti sešās sarežģītības pakāpēs: trīs skolēnu grupas dalījumā pa vecumposmiem un trīs pieaugušo grupas, kur grūtības pakāpi eksāmena kārtotājs izvēlējās jau pēc saviem ieskatiem. Salīdzinot ar citiem gadiem, šoreiz aktīvāki izrādījušies pieaugušie – starp visiem eksāmena kārtotājiem pat 55% bija pieaugušie, vērš uzmanību biedrības ģenerālsekretāre Liene Valdmane.

Ikvienā vecuma un sarežģītības grupā tika noteikti 30 labāko rezultātu ieguvēji. L.Valdmane “Druvai” pavēstīja, ka 180 erudītāko un zibenīgāko eksāmena kārtotāju vidū šogad ierindojušies arī pieci mūspuses censoņi: divi skolēni un trīs pieaugušie. Katrā no sešām grupām starp 30 augstāko punktu saņēmušajiem tika izlozēti pieci balvu ieguvēji. Balvā šoreiz galda spēļu veikala “BrainGames” dāvanu karte 50 eiro vērtībā. No mūsējiem veiksme tikt pie balvas uzsmaidījusi tikai vienai dalībniecei - cēsniecei Andai Nordenai, kurai bijusi drosme sevi pārbaudīt vidējās grūtības testā pieaugušajiem.

Salīdzinoši vieglāku jautājumu grupā pieaugušajiem izcilu sniegumu uzrādījušas pat divas kādreizējā Cēsu rajona iedzīvotājas: Dana Gaile no Pārgaujas novada un Līga Jokste no Cēsu novada. Starp 30 labākajiem vidusskolēniem ir Cēsu Valsts ģimnāzijas 10.klases audzēknis Ričards Gailis, un grupā “7.-9.klases” labāko vidū iekļāvies arī Raivo Groza no Cēsu 1.pamatskolas. Balvu loterijā šiem izcilniekiem nepaveicās, tomēr zināšanas ir novērtētas. Visjaunākajā skolēnu grupā un vissarežģītāko jautājumu grupā pieaugušajiem šoreiz diemžēl nevienam no mūspuses nav izdevies iekļūt labāko trīsdesmitniekā.

Kopumā no vēsturiskā Cēsu rajona šim projektam pieteicās 20 izglītības iestādes: astoņas Cēsu novadā, četras skolas Amatas novadā, pa divām Pārgaujas, Priekuļu un Vecpiebalgas novados, kā arī pa vienai no Jaunpiebalgas un Līgatnes puses. Lai arī no Raunas novada dalībai projektā nav reģistrēta neviena skola, šogad eksāmenu kārtojuši 40 šīs puses novadnieki.

Labākie rezultāti Eiropas eksāmenā tiek noteikti, ņemot vērā divus kritērijus : iegūto punktu skaitu un arī eksāmena izpildes laiku. Tomēr svarīgākais vērtēšanas kritērijs ir punktu skaits. Ja diviem vai vairāk dalībniekiem punktu skaits ir vienāds, tad tiek ņemts vērā izpildes laiks.

Projektā paredzētas arī trīs veicināšanas balvas – galda tenisa galdi aktīvākajai klasei, skolai un augstskolai –, kas šogad aizceļojuši uz Rīgu un Jelgavu.

 

Skolas gaitām gatavojas

Autors: Līga Salnite

Datums: 27.05.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Aktualitāte

Pirmsskolas izglītības iestādēs notiek piecgadnieku un sešgadnieku obligātā apmācība, vēsturiskā Cēsu rajona novados bažu par topošo pirmklasnieku sagatavotību skolas solam pēc attālināto mācību piedzīvojuma nemana.

Cēsu novada Vaives pagastā esošais Līvu bērnudārzs Cēsu novadā ārkārtējās situācijas laikā bijis visapmeklētākais, atzīst vadītāja Antra Gabranova un pastāsta, ka līdz 12.maijam dienā iestādi apmeklējuši vidēji 20 bērni, pēc tam divās nedēļās skaits palielinājies, līdz pagājušajās nedēļas beigās bijuši 54 audzēkņi. Vēl piektdien, 22.maijā, telefons bijis karsts – vecāki zvanīja par iespējām atgriezties klātienes nodarbībās. “Varam teikt, ka no 12.maija arī reāli atsākām strādāt,” rezumē iestādes direktore.

Bērnudārzā ir sešas grupiņas, divas no tām apvienotas personāla trūkuma dēļ. Iestādē, kurā jau vēsturiski lielākoties ir Cēsu bērni, interese atsākt dārziņa gaitas maija vidū bijusi pat vēl lielāka, taču novadā noteiktais pagaidu ierobežojums – ne vairāk kā 14 bērni grupiņā - liedz uzņemt visus. Līdz ar to dažas ģimenes, kur bērni jaunāki par pieciem gadiem, pēc iestādes lūguma turpina attālinātās mācības. Vecāki to uztvēruši saprotoši. “Ļoti ceram, ka pēc 9.jūnija šo ierobežojuma slieksni tomēr paaugstinās,” teic A. Gabranova, paskaidrojot – tas ne tikai sniegs iespēju bērnu vecākiem atgriezties darbā, bet arī bērnudārzā ļaus pārkārtot grupas, lai darbiniekus pamazām palaistu atvaļinājumos.

Arī ar attālināto mācību procesu A. Gabranova ir ļoti apmierināta un izsaka milzīgu pateicību ģimenēm. Vecāki interesējušies par uzdoto, zvanījuši, lai konsultētos, nākuši iestādē izņemt darba lapas. No audzinātāju teiktā direktore secina, ka atgriezenisko saiti pedagogi tik tiešām saņēmuši, un foto apliecinājumu intensitāte vedina domāt – tas nav darīts ar piespiešanos.

Arī Līgatnes novada bērnudārza vecāko grupu bērni uz klātienes mācībām atgriezušies gandrīz visi, liecina iestādes direktores Gunitas Liepiņas sacītais. Tikai trīs no 20 sešgadniekiem mācības turpina attālināti. Piecgadnieku grupā atgriezušies visi 20, bet jaunāki audzēkņi pagājušajā nedēļā kopskaitā bija vien desmit. Vēl līdz šai nedēļai jaunākās grupas strādāja apvienoti: kopā audzēkņi vecumā no trim līdz pieciem gadiem un vismazākie rakari līdz trīs gadu vecumam. Par attālināto mācību veiksmi patīkami pārsteigti ir visi - gan direktore, gan audzinātājas -, kam vadītāja velta īpaši sirsnīgu pateicību. “Kad bērni atgriezās, secinājām, ka iekavēts gandrīz nav nekas,” stāsta G.Liepiņa, piebilstot, ka tagad palikušas vien nianses, ko noslīpēt. “Vecāki tiešām cītīgi pastrādājuši!” uzteic direktore.

Cēsu vienīgajā privātajā bērnudārzā – Jaunās skolas pirmsskolas grupās – apmeklējums pēc 12. maija nav stipri mainījies. Skolas direktors Ivo Rode atzina, ka gaidījis lielāku atgriešanās vilni, taču audzēkņu ģimenes ir ļoti piesardzīgas. “Premjers Kariņš varētu lepoties,” ar pozitīvu ironiju, bet ne bez lepnuma teic I. Rode. Obligātās izglītības apguves vecuma bērni gan atgriezušies gandrīz visi, izņemot vienu, jaunākie audzēkņi – aptuveni 10 no 60. Drošības pasākumi ir stingri, vecāki tālāk par skolas vārtiņiem netiek. Piecgadniekiem un sešgadniekiem šomēnes klātienes nodarbības ir tikai līdz pusdienlaikam, visas aktivitātes notiek āra teltī. Arī I. Rode ir pārliecināts par attālināto mācību pozitīvo iespaidu uz pedagoģisko metožu attīstību, lai gan ar vismazāko bērnu nodarbībām un atgriezeniskās saites nodrošināšanu gājis nedaudz ilgāk un grūtāk. Tomēr iestādes direktors izceļ bērnu ieguvumus –patstāvību un jaunu talantu atklāšanu. Viens gan, I. Rode uzsver – arī viņa skolas darbinieki pārliecinājušies, cik ļoti svarīgi ir kvalitatīvi sagatavot uzdevumu, lai audzēknis tajā orientētos un arī aizrautos. “Vislabākā mācību pieredze ir tā, kad bērns nesaprot, ka mācās,” ideālo mācību gaisotni raksturo Jaunās skolas direktors. Ne tikai uzdevuma saturs, bet arī tā noformējums – apjaušot šīs jaunās darba nianses, skola nolēmusi vasarā iegādāties jaunas iekārtas un iesaistīties digitālo programmu mācībās.

No “Druvas” aptaujātajiem bērnudārziem tikai Stalbes pamatskolas piecgadnieki un sešgadnieki tiks aicināti atgriezties uz papildu klātienes nodarbībām pēdējās divās augusta nedēļās. Skolas direktore Jolanta Dzene pastāstīja, ka apmeklējuma aktivitāte šai pusē atjaunojas visai lēnām. Līdz 12. maijam pirmsskolas dežūrgrupa darbojusies tikai iestādes struktūrvienībā Auciemā, kuru mēneša sākumā apmeklējuši aptuveni desmit bērni. Pēc 12.maija bērnudārza grupas atkal atvērtas arī Stalbē. Pirmajā nedēļā nākuši vidēji seši bērni, pēc tam 13, un pēdējā maija nedēļā vadītāja prognozē vēl nedaudz lielāku skaitu. “Nav arī tā, ka to piecgadīgo un sešgadīgo vecāki tagad trauktos bērnus vest uz pirmsskolu,” komentē iestādes vadītāja, reizē apliecinot pozitīvo iespaidu par vecāku līdzdalību attālinātajā pedagoģiskajā procesā. Tomēr drošības sajūtai lemts piedāvāt papildu nodarbības pirms jaunā mācību gada sākuma.

 

Jaundzimušie no 24. aprīļa līdz 21. maijam

Datums: 27.05.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Ģimene

- Amatas novadā reģistrēti trīs mazuļi: meitene Ieva; zēni Miks un Pauls.

- Cēsu novadā reģistrēti 17 bērniņi: deviņas meitenes un astoņi puisēni. Meitenēm doti šādi vārdi: Nikola, Katrīna, Līva, Alisone, Marta, Ulla, Alma Sofia, Magdalēna un Aleksa Paula; zēniem Braijens, Jānis Adis, Kārlis, Reinis, Patriks, Dans, Arnolds un Dāvis Jānis.

- Jaunpiebalgas novadā jaundzimušie nav reģistrēti.

- Līgatnes novadā reģistrētas divas meitenes un divi zēni: Kate, Aleksira Hellija, Davids un Kristens.

- Pārgaujas novadā reģistrēti divi bērniņi: Marta un Toms.

- Priekuļu novadā arī reģistrēta meitenīte Karolīna Katrīna un puisītis Jorens.

- Raunas novadā reģistrētas meitenītes Letija un Linda.

- Vecpiebalgas novadā jaundzimušie nav reģistrēti.

 

Novērojumi liecina – Latvijā savvaļā atgriežas lāči

Autors: Maija Rēna, DAP sabiedrisko attiecību speciāliste

Datums: 29.05.2020

Izdevums: Brīvā Daugava

Rubrika: Mozaīka

Iedzīvotājiem biežāk dodoties atpūsties pie dabas, šopavasar tiek saņemts arvien vairāk ziņojumu par savvaļā manītiem brūnajiem lāčiem (Ursosarctos), un šī ir viena no liecībām, ka pēdējo gadu laikā ķepaiņu skaits Latvijā palielinājies.

Ziņojumi par pamanītiem lāčiem pēdējo dažu nedēļu laikā saņemti no Līgatnes, Aizkraukles, Limbažu puses, Madonas novada.

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode skaidro, ka lielāks ziņojumu skaits par sastaptajiem lāčiem saistīts gan ar to, ka cilvēki biežāk dodas pie dabas un atpūšas prom no labiekārtotām takām, gan arī ar to, ka aizvien plašāk tiek izmantoti dažādi tehniskie līdzekļi, piemēram, novērošanas kameras pie dzīvnieku barotavām.

– Pēdējo 10 gadu laikā Latvijā pamazām savvaļā atgriežas lāči un to skaits ir palielinājies. Šobrīd Latvijā savvaļā sastopamo lāču skaits lēšams 20 līdz 30 dzīvnieku apmērā, un speciālisti vērtē, ka pamazām atjaunojas sava lāču populācija, taču pagaidām joprojām nav oficiāla apstiprinājuma, ka lāči Latvijas teritorijā vairotos, – pauž G. Strode.

Nebrīvē Latvijā lāči tiek turēti tikai atsevišķās vietās – Rīgas Zooloģiskajā dārzā un tā filiālē «Cīruļos», Ķekavas novada «Mežavairogos» un Līgatnes dabas takās, kur sastopami trīs lāči – Mikus, Puika un Ilzīte.

Latvijā nav fiksēti gadījumi, kad savvaļas lāči uzbrūk iedzīvotājiem, tomēr pēdējos gados ir bijušas situācijas, kad savvaļas lāči no cilvēkiem nebaidās. Piemēram, pērn Igaunijas pierobežā novēroti divi droši lācēni, kas bija palaisti savvaļā no audzētavas, bet Latvijas–Krievijas pierobežā sastapti droši lāči, kas apciemoja tālbraucējus šoferus un prašņāja ēdienu.

Visos šajos gadījumos lāču drosme bija saistīta ar cilvēku rīcību – daļēji pieradinātu dzīvnieku palaišanu savvaļā vai lāču regulāru piebarošanu.

Lauku apvidos, kur parādījušies lāči, noteikti jāpiedomā par to, kur un kā tiek novietoti atkritumi – urnām jābūt slēgtām, lai tās nepievilinātu savvaļas dzīvniekus. Vienlaikus jāuzmanās dravniekiem – lāču radītie postījumi bišu dravām var palielināties, ja laikus netiek veikti preventīvi pasākumi. Pagājušajā gadā Dabas aizsardzības pārvalde saņēma 27 pieteikumus un izmaksāja 20 985 eiro kompensācijās par lāču nodarītajiem zaudējumiem biškopībā, bet šogad īsā laika posmā jau saņemti 17 pieteikumi par ķepaiņu izpostītām bišu dravām.

Sastopot lāci savvaļā, zvēra uzmanību prognozēt ir grūti, taču, visticamāk, reakcija būs bailes un mēģinājumi izvairīties no cilvēka. Ja tomēr gadās satikt lielo dzīvnieku, jāievēro daži padomi. Lācis lielākoties vispirms cenšas pretinieku izzināt un nobiedēt. Ja cilvēks izturas nosvērti un mierīgi, dzīvnieks parasti atkāpjas. Lācim nedrīkst skatīties acīs, jo šādu rīcību tas uztver kā izaicinājumu, kas provocē uzbrukumu. Satiekot dzīvnieku, kas gatavojas uzbrukt, jācenšas mierīgi atkāpties, nepagriežot dzīvniekam muguru. Noteikti nedrīkst pagriezties ar muguru pret zvēru un skriet projām, jo tas var izsaukt plēsēja instinktu, kad tam jāķer bēgošs medījums.

– Dodoties dabā, ir jāatceras, ka mēs neesam vienīgie, kas tur atrodas – dabu mēs dalām ar dzīvniekiem, par kuru klātbūtni parasti uzzinām vien pēc to atstātajām pēdām: ķepu nospiedumiem, ekskrementiem vai kādas citas pazīmes, pašu dzīvnieku neredzot. Jebkurš savvaļas iemītnieks, arī plēsīgie dzīvnieki ir dabas vērtība, kas jāciena un jāsargā, – uzsver G. Strode.

Lai izvairītos no sastapšanās ar lāci

Pastaigas laikā turies uz meža takām un ceļiem; ar savu uzvedību netraucē citus dabas baudītājus un meža iemītniekus, bet laiku pa laikam uzkāp uz kāda zara, ierunājies vai iedziedies; rūpīgi vēro dabu sev apkārt, lai dzīvnieka klātbūtni varētu laikus pamanīt; ja mežā šķērso nepārredzamu vietu, tad pastiprināti liec par savu klātbūtni manīt.

Ja esi pamanījis lāci

Netuvojies lācim, nemēģini to panākt vai aiztikt dzīvnieku vai tā mazuļus; iespējami ātri, bet neskrienot, dodies prom no tikšanās vietas; negriez lācim muguru – atkāpies atmuguriski; neskaties lācim acīs – dzīvnieks var to uztvert kā izaicinājumu; uzvedies klusi, līdz dzīvnieks dodas savās gaitās.

 

Rīgas Apriņķa Avīzei» – jau 75 gadi!

Datums: 29.05.2020

Izdevums: Rīgas Apriņķa Avīze

Rubrika: Tēma

1945. gada 1. jūnijā iznāca laikraksta «Darba Balss» pirmais numurs. 1991. gadā, jau pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas, laikraksta nosaukums tika mainīts, un «Darba Balss» kļuva par «Rīgas Apriņķa Avīzi». Tātad pilnīgi droši var teikt, ka «Rīgas Apriņķa Avīze» ir viens no visilgāk bez pārtraukuma iznākošajiem laikrakstiem Latvijā.

Iesākumā laikraksts bija tikai divas lappuses «biezs», bet nodrukāts jau divās krāsās. Interesanti, ka diezgan lielu daļu laikraksta satura aizņēma informācija no ārvalstīm. Tā, piemēram, «Darba Balss» pirmā numura pirmajā lapā ievietota Čehoslovākijas prezidenta Edvarda Beneša (no 1935. līdz 1948. gadam) vēstule toreizējam PSRS vadītājam Josifam Staļinam. (Padomju gadus piedzīvojušie lasītāji ievēros, ka Staļins tiek uzrunāts par kungu, kas tiem laikiem un apstākļiem bija pilnīga aplamība, no komunistu skatpunkta raugoties.)

Lūk, fragments no publicētās vēstules, kas atklāj arī kādu mazāk zināmu vēstures faktu!

Padomju Sociālistisko Republiku Savienības maršalam J. V. Staļina kungam

Šodien pirmoreiz pēc šī kara ieejam brīvajā Prāgā. Steidzos izteikt Jums, Maršala kungs, sajūtas, ar kurām pildīta Če-choslovakijas Republikas tauta, lielajā prieka brīdī par no jauna atgūto brīvību; tā jūt dziļu pateicību pret Padomju Savienības tautām un viņas armiju, kas tik izcilā veidā cīnījusies par tās atbrīvošanu.

Pildīti ar īstām, dziļām slaviskām draudzības jūtām pret slavisko Krieviju, mēs nekad nešaubījāmies par Sarkanās Armijas ieroču uzvarām.

[..] 1943. gadā es apmeklēju Padomju Savienību un mēs parakstījām līgumu par sadarbību un nodibinājām Jūsu teritorijā mūsu jauno armiju. Otro reizi mēs satikāmies 1945. gada martā un sagatavojām kopīgi ar Jums mūsu galīgo atbrīvošanu, ar ko atkal apstiprinājās mūsu polītiskā līnija un sagatavojām mūsu slavu polītikas nākotnei. Šos kara notikumus Prāgā nekad neaizmirsīs.

Dr. Eduards Benešs

Prāgā, 1945. gada 16. maijā

Rīgas apriņķa rūpniecība

Par ko vēl tika vēstīts laikraksta «Darba Balss» pirmajā numurā? Publikācijā par Rīgas apriņķa uzņēmumiem lasītāji atpazīs dažu labu uzņēmumu, kas darbojas vēl šodien.

«Rīgas apriņķī atrodas 202 rūpniecības uzņēmumi. Šinī skaitā ieiet kā mazas darbnīcas, tā arī moderni ierīkotas fabrikas, kā Līgatnes un Juglas papīra fabrikas.

Vācu okupācijas laikā, darba roku, izejvielu un attiecīgo speciālistu trūkuma dēļ, liela daļa no šiem uzņēmumiem nestrādāja. Atkāpjoties zem Sarkanās Armijas trieciena, vācieši centās šo uzņēmumu iekārtas izvest uz Vāciju, bet kur tas viņiem neizdevās, saspridzināt ēkas līdz ar visām mašīnām un dzinējiem. Tādā kārtā 55 uzņēmumus pilnīgi iznīcināja. Viņu starpā Sauriešu ģipša un krāsns podu fabrika Stopiņos un Juglas papīrfabrika.

Tūlīt pēc Rīgas apriņķa atbrīvošanas sākās izpostīto rūpniecības uzņēmumu atjaunošana. Lielākā daļa rūpniecības uzņēmumu (140) ir padoti Rīgas apriņķa Rūpkombinātam un Rīgas apriņķa patērētāju b-bas savienībai. Rīgas apr. Rūpkombināts visiem spēkiem cenšas atjaunot izpostīto rūpniecības uzņēmumu darbību, izdalot piemērotas ēkas un palīdzot atremontēt mašīnas. Kā piemēru varētu minēt Daugavas kaļķu un cementa rūpniecību Katlakalna pagastā, kuru atjaunoja visīsākā laikā.

Pilnīgi pretēju ainu mēs redzam Rīgas apriņķa patērētāju b-bas savienībai pakļautajos uzņēmumos. Šeit visi atjaunošanas darbi ir atstāti «pašplūsmei». Patērētāju b-bas savienības direkcijas nolaidības dēļ rūpniecības uzņēmumos strādā bez ražošanas plāna. Ar šo izskaidrojams tas fakts, ka patērētāju b-bas savienība 1. kvartāla plānu izpildīja tikai par 58%.

Ogres augļūdeņu iestādes direktore b. Antonija Bauere uz jautājumu, cik tad fabrikā paredzēts mēnesī ražot, atbildēja: «Cik pasūtīs, tik ražos.» Izrādās, ka Ogres augļūdeņu iestādē ūdens netiek dezinficēts. Tāpat nav nekādas sanitāras kontroles.

Ir pēdējais laiks Rīgas apriņķa patērētāju b-bas savienības direkcijai parūpēties par to, lai atjaunotajos uzņēmumos preces ražotu augstvērtīgas un vajadzīgajā daudzumā.»

Neaizmirsīsim modrību!

Neiztiek, protams, arī bez propagandas raksta, kurā tiešā veidā tiek piedraudēts tiem, kuri uzdrošināsies pretoties «atbrīvotāju» armijai un izplatīs «melīgu» informāciju par izsūtīšanu uz Sibīriju.

«Tanī laikā, kad visa latviešu tauta, visi godīgie ļaudis nododas mierīgam darbam, dziedē republikas kultūrai un saimniecībai vācu okupantu sistās brūces, niecīga bandītu sauja traucē iekārtot mierīgu dzīvi, turpinādama savu noziedzīgo darbību. Viņi mēģina terorizēt mūsu apriņķa pagastu iedzīvotājus. Konstatēti atsevišķu zemnieku un padomju valsts vietējo organu pārstāvju piekaušanas gadījumi. Zaubes pagastā desmitnieku b. Karpovu mežā nodevīgā kārtā, uzglūnot no mugurpuses, sadauzīja līdz nesamaņai un beidzot aplaupīja. Bandīti izplata visnejēdzīgākās baumas, domātas lētticīgajiem un muļķiem, kuri notic viņiem, ka padomju valdība izsūtīs visus latviešus uz Sibiriju utt.».

 

Vidzemē tālruni pazīst jau sen

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 29.05.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadnieks

Šo neparasto pavasari, kad tikšanās un pārvietošanās bija ierobežotas, cilvēkiem bija iespējams pārdzīvot vieglāk, jo nebija taču liegta sazināšanās. Mobilie sakari tagad pieejami teju visiem iedzīvotājiem, un tos pielieto katrs, sākot no piecu līdz 95 un vairāk gadu vecumam. Telefons ir pieejams, ar telefona starpniecību sasniedzama katra ģimene, katra iestāde.

Jaunu sakaru līdzekli - telefonu - 1876. gadā Bostonā izgudroja skolotājs Greiems Bells. Gadu vēlāk šī tehnoloģija jau bija sasniegusi Rīgu, notika eksperimentāla telefona saruna. 19. gadsimta 90. gadu otrajā pusē Vidzemes guberņas (Ļifļandskajas guberņas cariskajā Krievijā) muižnieki bija visai ieinteresēti, lai te izbūvētu moderno komunikāciju līnijas.

Laiku, kā Vidzemē tapa pirmie telefonu tīkli, telefonu stacijas un telefonu abonēšana, pēc simts gadiem pētījis vēsturnieks, cēsnieks Daumants Vasmanis (1954 – 2019). Strādājot Cēsu Vēstures muzejā Vēstures nodaļas vadītāja amatā, Daumants Vasmanis veicis pētījumu “Ziemeļlatvijas tālruņa simtgade”. Tas publicēts 1998. gadā “Lattelecom” sagatavotajā jubilejas izdevumā “Tālrunis Vidzemē – simtgadnieks”.

Izpētot Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentus no cariskās Krievijas laikiem, vēsturnieks secina, ka pirmās telefona līnijas savienojušas divus individuālus abonentus, piemēram, divas muižas.

Latvijas arhīvā glabāto dokumentu pētīšana devusi priekšstatu, ka pirmais telefona abonementu tīkls 1896. gadā Vidzemes guberņā veidots starp Siguldu, Lielstraupi, Raiskumu, Cēsīm un Līgatni. Par to liecina Rīgas Pasta un telegrāfa iecirkņa priekšniekam nosūtītais lūgumraksts ar projektējamās telefona līnijas shēmu. Jau darbojušās centrāles, kas savienojušas Līgatnes staciju ar Līgatnes papīrfabriku. Centrāle bijusi Siguldā. Uzzinot, ka arī Cēsīs, Auciemā un Lielstraupē jau iecerētas centrāles, sarosījušies citi Vidzemes muižnieki. Par centrāli Raulicā (Mežmuižā) iestājies barons RembertsLeopoldovičsKampenhauzens, Lielstraupē barons Johans FridrihovičsRozens, Auciemā Edgars Džonovičs fon Zīverss, Raiskumā Luīze Augustovna fon Hēgezaka, par Unguru, Lenčiem un Rozulu barons BaltazarsErnestovičsKampenhauzens, Stalbi - Džons IvanovičsVērmans, Lēdurgu - barons Ernests LeopoldovičsKampenhauzens, Nabi - I. fon Zīverss, par Teņņiem E. fon Zīverss.

Telefona tīkla dibinātāji ar parakstiem apliecinājuši, ka izpildīs Pasta un telegrāfa galvenās pārvaldes prasības. Tajā skaitā notikusi apņemšanās izpildīt visus telefonizācijas noteikumus un instrukcijas, gan pastāvošās, gan tās, kuras vēl pieņems. Tolaik telefona sakaru iekārtošana bijusi pašu interesentu ziņā. Pašiem nācās finansēt, un paši uzņēmās iespējamos riskus. Valsts savukārt paredzēja, ka no jaunā sakaru līdzekļa lietotājiem iekasēs nodokli.

1897. gadā Cēsīs iekārtojot telefona līniju, radās nopietnas problēmas, kas aizkavēja iecerētos darbus. Vēsturnieks Daumants Vasmanis Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos ievērojis lūgumrakstu, kas datēts 31. maijā. Cēsu pilsētas otrās ģildes tirgotājs Jevgēnijs Heince lūdzis ar telefona līniju savienot Jevgēnija Pētersona un Pētera Bēra mājas Lielajā ielā (tagadējā Rīgas ielā) iepretī vēsturiskajam tirgus laukumam vecpilsētā. Abu īpašnieku ēkas viena no otras atradušās tikai ap simts metru attālumā. Telefona līnija iecerēta divabonentu sakariem. Savukārt Jevgēnija Pētersona mājā dzīvojošais tirgotājs Dāvis Bērziņš nodomājis ierīkot vēl vienu telefona līniju, lai tā savienotu viņa uzturētos veikalus Jevgeņija Pētersona un Miķeļa Fogeļa namā.

Abas līnijas tikai divabonentu sakariem sāka darboties 1898. gadā 3. februārī un uzskatāmas par Cēsīs vecākajām telefona līnijām. Uzņēmīgie pilsētnieki telefona līniju izbūvi atrisināja citādi, nekā to darīja nākamajā gadsimtā, izmantojot stabus. Pirmās līnijas Cēsīs ierīkoja pār namu jumtiem.

Ātrums, ar kādu Vidzemes guberņā pieaugusi interese par telefona līniju izveidi, bijis liels. Veidojās Siguldas telefonu tīkls, Valmieras, Limbažu, Madonas telefonu tīkli un vēl citi. Daumants Vasmanis pētījis, ka četrus gadus pirms Pirmā pasaules kara darbojies Vecpiebalgas tīkls un bijusi iecere to paplašināt, savienojot ar telefonu tīklu Cēsīs. Šajā sakarā grāfa Šeremetjeva muižu pārvaldnieks deŠejs 1910. gada 4. martā Vecpiebalgas telefona sabiedrības vārdā lūdzis atļauju savienot Piebalgas tīklu ar Cēsīm. Sākumā atļauja nav saņemta, pamatojoties, ka Cēsu telefonu tīkls pieder Rīgas Telefonu sabiedrībai, bet Piebalgas tīkls ir privāts.

Turpmāko četru gadu laikā telefonu tīklu savienojumu plāns tomēr īstenojies. Rīgas Telefonu sabiedrība tam piekritusi. Pirmā Pasaules kara priekšvakarā tai jau piederēja 14 starptautiskie telefona sakari. Tajā skaitā tīkls Jelgava - Rīga - Cēsis -Valmiera - Strenči -Valka un tīkls Cēsis – Vecpiebalga – Cesvaine. Karš pārtrauca telefonu sakaru straujo attīstību.

 

Īsziņas

Datums: 29.05.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

- Jubileja. Cēsu Vēstures un mākslas muzejs 29. maijā atzīmēs dibināšanas 95.gadskārtu ar oriģināli īstenotu izstādi. Tās satura veidošanā piedalījušies paši cēsnieki. Ikviens bija aicināts ieteikt, ko no muzejā glabātajām vērtībām iekļaut stāstā par 95 gadiem. Viens no vēstījumiem ir par "118", Latvijā nebijuša telekomunikāciju uzziņu dienesta izveidošanu nevis metropolē, bet mazpilsētā Cēsīs.

- Deputātu maiņa. Līgatnes novada domes deputāte    Baiba    Pelse uz laiku nolikusi deputāta mandātu, viņas vietā mandāts apstiprināts Kristapam Sviklim.

- Revidēja bagātību. Cēsu Centrālās bibliotēkas darbinieki laikā, kad bibliotēka bija slēgta apmeklētājiem, veikuši grāmatu fonda inventarizāciju un sakopšanu. Bibliotēkas krājumā ir 75 tūkstoši izdevumu.

 

2020-06-03
Laika ziņas
Aptaujas