Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

 

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 10.06.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Aktualitāte

Vakar jau piekto dienu Saeimā turpinājās novadu reformas likumprojekta "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" galīgais lasījums. Saeimas vairākums nolēma, ka tiks veidots Cēsu novads ar administratīvo centru Cēsīs. Tajā ietilps Cēsu pilsēta, Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives pagasts, Vecpiebalgas pagasts, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagasts, Līgatnes pilsēta.

Paredzams, ka šonedēļ varētu noslēgties Saeimas lemšana par reformu.

 

Laukos sezona sākusies. Strādnieku nav

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 10.06.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Lauksaimniecība

“Daļa Latvijas lauku saimniecību izjūt darbaspēka trūkumu un piedāvā gan pastāvīgu, gan sezonas darbu dažādās lauksaimniecības nozarēs,” vēstījusi Zemkopības ministrija.

Arī atgādināts, ka vairākās lauksaimniecības nozarēs uzņēmēji saskaras ar regulāru darbaroku trūkumu. Piemēram, darbinieki ir ļoti gaidīti dārzkopībā un augļkopībā gan tagad, lauksaimnieciskās ražošanas sezonas sākumā, gan arī ražas novākšanas laikā vasarā un rudenī. Strādājošo trūkuma dēļ nereti dārzkopībā un augļkopībā uz lauka nenovākta paliek daļa no izaudzētā. 2020. gada lauku darbu sezonā saskaņā ar aplēsēm dārzkopības un augļ-kopības nozares varētu piedāvāt darbu līdz pat 2000 strādājošo.

Savukārt pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācijas maija beigās reģistrētā bezdarba līmenis sasniedzis 8,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš. NVA bija reģistrēti 76 440 bezdarbnieku, kas ir par 3523 cilvēkiem vairāk nekā mēnesi iepriekš. Vidzemē tas bija 8%, salīdzinot ar pērno gadu, palielinājums par 2,1 procentpunktu. Patlaban NVA ir reģistrēts ap 700 aktuālo brīvo darbavietu lauksaimniecībā.

Lauksaimniekiem vasarā, aktīvajā sezonā, darbarokas ļoti nepieciešamas. To, ka vajag strādniekus, ka tie tiek meklēti, bet piesaistīt cilvēkus, kuri ieinteresēti strādāt, ir teju neatrisināma problēma, runāts sen. “Visiem situācija apmēram vienāda – tad, kad vajag strādniekus, viņu nav,” saka zemnieku saimniecības “Upenes” saimnieks Valdis Svilis. Saimniecība atrodas Līgatnē, tajā audzē lauka dārzeņus, sezonas strādnieki vajadzīgi. “Par viesstrādnieku nodarbināšanu pat nevaru domāt, jo nav tik liela saimniecība. Aicinu vietējos. Kāds arī atnāk, bet plānot, cik izdarīs, nevaru. Atbildīgus cilvēkus, tādus, ar kuriem var rēķināties un uz kuriem paļauties, grūti atrast,” saka V.Svilis un tāpat kā citi uzņēmēji vērtē, ka bezdarbniekiem izdevīgāk ir nestrādāt, nevis strādāt. Ja kāds skolēns interesējas par darbu vasarā, viņam tiek ļauts strādāt, bet, kā atzīst zemnieks, – viņam jāstrādā blakus.

“Šis pavasaris ir vēls, viss notiek lēnām, un var darbus padarīt. Kāda būs vasara, vai tad, kad palīgus ļoti vajadzēs, kāds būs, to nevar paredzēt,” teic V.Svilis un piebilst, ka Latvijā audzētie dārzeņi nekad nebūs tik lēti kā ievestie. Par desmit centiem kilogramā vietējos kartupeļus zemnieks nevar pārdot. Pēdējos gados dārzeņu platības “Upenēs” nav mainījušās, kaut pārdot izaudzēto kļūst aizvien grūtāk. Sarežģītāk arī piedalīties skolu iepirkumos, kur ērtāk no viena piegādātāja pirkt visu nepieciešamo, ne tikai dārzeņus. “Lētākais ne vienmēr ir tas labākais, bet iepirkumos tas ir svarīgākais, nevis tas, ka dārzeņi audzēti vietējā saimniecībā,” bilst V. Svilis.

Nītaures pagasta zemnieku saimniecība "Lušēni" ir bioloģiski sertificēta, neliela saimniecība, kurā izaudzētais tiek realizēts kooperatīvā “Zaļais grozs”. Iesētie dārzeņi sadīguši, sācies ravēšanas laiks. “Par palīgiem pat nesapņojam. Apkārtnē dzīvo lielākoties veci cilvēki. Mums līdz Nītaurei ir 12 kilometri, kā cilvēkiem tikt, bet, ja saimniekam jāvadā, tas ir gan laiks, gan izdevumi. Ir interesējušies, vai kāds pusaudzis vasarā varētu pastrādāt, bet es nevaru uzņemties par viņu atbildību. Jārēķinās arī, cik bērns padarīs,” pārdomās dalās saimniece Gaida Krūmiņa un uzsver, ka ar darbiem tiek galā paši, radi atbrauc palīgā.

SIA “Līgatnes ābele” dārzos vasarā ir ravēšanas, aveņu laiks, ābolu laiks. Tad tiek meklēti strādnieki. “Tiek runāts, ka jāņem viesstrādnieki. Bet kur viņi dzīvos? Mums darbs ir tikai uz lauka, ja līst lietus, neko darīt nevar. Aicinām darbā vietējos, kāds arī no Cēsīm brauc, bet atkal jādomā, vai pats var izbraukāt. Tie, kuri paši meklē darbu, arī grib strādāt un ir atbildīgi. Skolēniem jau ravēšana nepatīk, ogu lasīšana vēl. Ja viņiem daļu algas maksā valsts vai pašvaldība, tad var nopelnīt labi, bet atdeve nav tā lielākā. Uz lauka paredzētās stundas ir kārtīgi jānostrādā. Vēl nezinām, vai pieteiksimies kā darba devējs skolēniem vasarā,” viedokli pauž SIA valdes priekšsēdētāja Gaida Grava.

Lauksaimniece uzsver, ka darbs dārzeņkopībā un augļkopībā nav viegls, bet maksāt lielas algas nav iespējams. Aveņu lasītāji saņem samaksu par katru novākto kilogramu, tas, cik kurš nopelna, ļoti atšķiras. G.Grava spriež, ka ogu lasīšanā kā sezonas strādnieki varētu iesaistīties arī pensionāri. Avenes vēl tikai gatavojas ziedēt, vēl grūti pateikt, kāda būs raža, bet skaidrs, ka šis būs ābolu gads un lasītājus vajadzēs.

Pēdējos gados ogu audzētāji, arī līgatnieši, praktizē pašlasīšanu. Tie, kas vēlas ogas, paši tās salasa un var iegādāties lētāk. “Domāju, šovasar būs vairāk ģimeņu, kuras pašas gribēs salasīt ogas,” domā G.Grava.

Šopavasar “Līgatnes ābele” dārzeņu platības nedaudz samazinājusi. Ārkārtējās situācijas ietekmē, kad tika slēgtas ēdināšanas iestādes un nebija vajadzīgi burkāni, kartupeļi, bietes, izaudzētais palika noliktavās. “Pieprasījums samazinājās uz pusi. Tagad pamazām atkal piegādājam vairāk, bet tūlīt jau būs pieejami šīgada dārzeņi,” pastāsta G.Grava.

Laukos darbarokas vajag, un arī valsts, lai atbalstītu lauksaimniekus, jau septīto gadu piedāvā sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa režīmu, kas būtiski samazina nodokļu slogu tiem, kas tiek nodarbināti tieši sezonas rakstura darbos augļkoku, ogulāju un dārzeņu audzēšanā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Maksimālais termiņš, kurā laukstrādniekam var piemērot sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa režīmu, nedrīkst pārsniegt 65 nostrādātās dienas un saņemto ienākumu maksimālais apmērs pārsniegt 3000 eiro. Šis nodokļa režīms attiecas tikai uz tiem laukstrādniekiem, kas ir nodarbināti tieši sezonas darbos no kārtējā gada 1.aprīļa līdz kārtējā gada 30.novembrim. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis ir 15 procenti no nopelnītā atalgojuma, bet ne mazāks kā 0,70 eiro par katru nostrādāto dienu. Persona, kura maksā sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokli, kļūst sociāli apdrošināta pensijai, ja pie visiem darba devējiem nopelnītais ienākums mēnesī pārsniedz 70 eiro.

Kā liecina Lauku atbalsta dienesta informācija, pērn Latvijā sezonas laukstrādniekus reģistrēja 231 saimniecība un nodarbināja 3340 cilvēkus, salīdzinājumam - 2014.gadā 86 saimniecības deva darbu 1804 cilvēkiem. Pērn 12 saimniecībās sezonas darbos bija nodarbināti 140 viesstrādnieki. Vidējie ienākumi vienam strādniekam tika reģistrēti 1220,12 eiro.

 

Vidusskolu mārketings top redzamāks

Autors: Līga Salnite

Datums: 11.06.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: SKOLĒNU VASARA

Lai gan ne tik atklātā cīņā kā Latvijas augstskolu vidū, tomēr vienmēr gaisā virmojusi arī vidusskolu konkurence par katra audzēkņa piesaisti tieši savai izglītības iestādei.

Šķiet, programmas “Skola 2030” ietvaros noteiktā pāreja uz jauno izglītības satura organizēšanas principu vidusskolās ne tikai piespiedīs pusaudžus daudz agrāk aizdomāties par iespējamo karjeru nākotnē, bet arīdzan izglītības iestādēm liek strauji apgūt dažādus risinājumus savu specializācijas programmu reklamēšanai.

Jau stāstījām, ka patlaban visām vidējās izglītības iestādēm jāsagatavo specializācijas piedāvājumi – vismaz divi padziļināto kursu komplekti ar trim kursiem katrā. No vēsturiskajā Cēsu rajonā, bet ārpus Cēsīm esošajām izglītības iestādēm divas – Nītaures un Raunas novada – vidusskolas lēmušas šogad neuzņemt 10.klasi. Raunā pat prognozējot atteikšanos no vidusskolas līmeņa vispār. Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas un Priekuļu vidusskolas ir atradušas katra savu optimālo risinājumu pienākumā specializēties, Priekuļos pat cerot uz kaimiņnovadu skolēnu piesaisti, plānojot piedāvāt kopmītnes tālāk dzīvojošajiem audzēkņiem.

Šoreiz pievēršamies pilsētās – Cēsīs un Līgatnē – rodamajām vidējās izglītības iestādēm, kuras, kopumā vērtējot, visai nopietni izvērsušas specializācijas ideju. Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija (DACVĢ) topošajiem vidusskolēniem sagatavojusi pat četras izvēles. Tiesa, bez pamata priekšmetu kursiem, kas ir ļoti līdzīgās proporcijās visās specializācijās, visus vidusskolēnus vienos arī obligātais projekta darbs un svešvalodas apguve, kā arī gandrīz visiem būs pieejama (ieteicamo kursu lokā) prasmju slīpēšana debatēs. Jauniešiem, kuri sapņo par arhitekta vai inženiera karjeru, tiek piedāvāts padziļināti apgūt fiziku, matemātiku, kultūru un mākslu, kā arī būs iespēja apgūt priekšmetu “Projektīvās metodes” un digitālo dizainu. Nākotnes žurnālistiem, radošo un dizaina profesiju pārstāvjiem savukārt bez plašākiem kultūras un mākslas izziņas procesiem paredzēta padziļināta vēstures, dizaina un tehnoloģiju apguve, kā arī tiek ieteikta papildu trešā svešvaloda un radošās rakstīšanas kurss. Skolas ieskatā gan topošajiem uzņēmējiem dabaszinātņu jomā, gan karjerai militārajā jomā, gan arī politiķiem un diplomātiem nepieciešama papildu sociālo zinātņu apguve, kā arī iespēja mācīties uzņēmējdarbības pamatus. Topošajiem militāristiem vai uzņēmējiem būs pieejama arī Valsts aizsardzības mācība un obligāti būs jāizvēlas padziļinātai apguvei viens no dabaszinātņu priekšmetiem: fizika, ķīmija, ģeogrāfija vai bioloģija.

Cēsu Valsts ģimnāzija (CVĢ) savu piedāvājumu noformējusi trīs virzienos, savā mājaslapā to ilustrējot teju kā šūnu sistēmu vai ķīmijas formulu. Nākotnes mediķiem, biologiem vai uzturzinātniekiem būs paredzēta mācību programma ar uzsvaru uz bioloģiju, ķīmiju un matemātiku vai svešvalodu. Matemātiķiem, programmētājiem, bioinženieriem un fiziķiem radīts savs nepieciešamo disciplīnu komplekts, bet trešā specializācijas grozā apvienoti uzņēmēji, ģeogrāfi, vides zinātnieki, filologi, juristi un žurnālisti. Ja jaunietis cer uz kādu no šīm profesijām, tiek piedāvāts izvēlēties vēl vienu no divām apakšprogrammām komerczinību vai kultūras un mākslas virzienā.

Tikai divus virzienus iecerējusi, taču atraktīvi sava piedāvājuma prezentēšanai piegājusi Cēsu Pilsētas vidusskola (CPV), sagatavojot videomateriālu ar mācību priekšmetu kā dārzeņu kārtošanu divos grozos un līdz ar to uzskatāmu salīdzinājumu, kas tad būs atšķirīgs vidusskolēna dzīvē, ja izvēlēsies vienu vai otru. Viena no specializācijām ietvers padziļinātu latviešu valodas un literatūras, vēstures un svešvalodas apguvi, savukārt otra – bioloģijas, sociālo zinātņu un arī svešvalodas apguvi. Gan pamatkursa priekšmeti visiem skolēniem šeit būs vienādi, gan specializēto kursu piedāvājums abos virzienos būs identisks – jaunieši varēs izvēlēties mācīties uzņēmējdarbības pamatus, filozofiju, vizuālo mākslu, kā arī teātra un drāmas kursu.

Jau iepriekš minējām, ka, gatavojoties vidējās izglītības mācību satura pārmaiņām, ambiciozu plānu izauklējusi Līgatnes novada vidusskola. Sadarbībā ar Līgatnes novada pašvaldību, vietējiem uzņēmējiem un arīdzan vairākām Latvijas augstskolām tapis iepriekš mūspusē un, iespējams, arī visā valstī nebijis izglītības piedāvājums, to nosaucot par Jauno līderu vidusskolu. Jaunā koncepcija paredz papildus vispārējai vidējai izglītībai uzkrāt padziļinātas zināšanas klimata pārmaiņu jomā un kļūt par vides pārmaiņu speciālistu vai paplašināti apgūt apkalpošanas jomas nianses, saņemot viesmīlības pakalpojumu speciālista diplomu. Šos abus specializācijas virzienus vēl papildinās dzīvei un darba tirgum nepieciešamās priekšzināšanas dažādās jomās, tostarp uzņēmējdarbībā un autovadīšanā. Jau vidusskolas vecumā jauniešiem plānots piedāvāt regulāras prakses vietas dažādos uzņēmumos, kā pasniedzējus piesaistīt arī augstskolu speciālistus. Arī pašu specializācijas virzienu vadībā izvēlētas attiecīgajā darba vidē atpazīstamas personības: mācību programmu vides pārmaiņu jomā vadīs biologs un raidījuma “Vides fakti” veidotājs Māris Olte, bet jaunos viesmīlības pakalpojumu speciālistus “auklēs” Alise Koļesņikova.

 

Īsziņas

Datums: 12.06.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

- Pirmais. Pirmo reizi Līgatnes dabas taku 45 gadu pastāvēšanas vēsturē ģimenes papildinājumu sagaidījis meža pūču pāris Aktrise un Rūķītis, kuru būrī izšķīlies pūču mazulis. Abas meža pūces Līgatnes dabas takās nonāca iepriekšējos gados kā cilvēku atrasti mazuļi, bet nu jau par vecākiem kļuvuši paši.

- Ceļotājiem. Radīta interaktīvā Baltijas apceļošanas karte baltijasvasara.lv, kurā atrodami Latvijas, Lietuvas, Igaunijas tūrisma objekti, ēdināšanas vietas, naktsmītnes un citas interesantas vietas – kopā septiņi tūkstoši dažādu informatīvo vienību.

- Neparasts aicinājums. Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra tautas lietišķās mākslas studija “Kursa” un tās vadītāja Ilma Rubene šo sestdien, 13. jūnijā, aicina pievērsties vasarā neierastai nodarbei adīšanai, turklāt darīt to neierastā veidā – adīt dažādās publiskās vietās, šādi atzīmējot Vispasaules publiskās adīšanas dienu.

- Sagaidīts. Uzsākti ceļa posma Taurene – Dzērbenes pils atjaunošanas darbi.

 

2020-06-13
Laika ziņas
Aptaujas