Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Amatieri mēģina

Datums: 30.06.2020

Izdevums: CēsuVēstis

Rubrika: Kultūra

Cēsu amatiermākslas kolektīvi pakāpeniski atsāk klātienes mēģinājumus. Daži kolektīvi pat paspējuši sniegt pirmos koncertus. Cēsu Pils koris aicināja uz sadziedāšanos un jāņuguns iedegšanu Riekstu kalnā. Savukārt pūtēju orķestris “Cēsis” pieskandinājis daudzdzīvokļu namu pagalmus un koncertējis Līgatnē. Tāpat arī Cēsu teātra kolektīvs jau nospēlējis izrādi “Mucenieks un Muceniece” Valkā. Arī citi kolektīvi, tostarp dejotāji, pamazām atsāk kopīgus mēģinājumus gan koncertzālē “Cēsis”, gan Vaives tautas namā, gan brīvdabā.

Vēl pavisam nesen bijām spiesti vadīt mēģinājumus attālināti. Tomēr kolektīvi spēja saglabāt kopības sajūtu arī šajā sarežģītajā periodā un nepazaudēja kopīgo vīziju. Cēsu amatiermākslas kolektīvu vadītāji informēja Cēsu Kultūras centru par to, kā attālināti darbojās viņu vadītie kolektīvi un kā pielāgojās situācijai. Kori un ansambļi bija raduši risinājumu dziedātāju partiju apguvei – diriģenti iedziedāja audioierakstus un nosūtīja dziedātājiem. Pūtēju orķestra dalībnieki izveidoja uzmundrinošu videoklipu, kura pamatā skanēja skates ieraksts un katrs orķestra dalībnieks iesūtīja bildi ar instrumentu dabā, un, protams, turpināja apgūt sava instrumenta partijas mājas apstākļos. Cēsu teātra režisore Edīte Siļķēna ieteica aktieriem vērot cilvēkus ikdienas gaitās un veidot monologus. Aktieri mājās apguva arī izrāžu tekstus jaunajām izrādēm. Arī dejotāji atrada veidu, kā uzturēt sevi formā un apgūt jaunus deju soļus. Sandra Bārtniece (TDK “Randiņš”) stāsta, ka tika filmētas treniņstundas un jaunie deju soļi sūtīti dejotājiem. Lai dejotājiem uzturētu pozitīvu noskaņojumu, sūtīja arī uzvedumu video. Uzturēt kontaktus ar jaunajiem dejotājiem palīdzēja arī viņu vecāki.

Cēsu Kultūras centrs izsaka lielu pateicību visu mūsu kolektīvu vadītājiem un dalībniekiem par nerimstošu darbošanos un, neskatoties uz dažādajiem apstākļiem, spēju motivēt sevi un kolektīvu, un atrast veidus, kā turpināt radoši darboties. Ceram, ka jauno sezonu pilnā sparā atsāksim jau augustā.

 

Vēdera un acu priekam

Autors: Kitija Balcare

Datums: 01.07.2020

Izdevums: Diena

Rubrika: Dārza Diena

Pavāru dārzs Līgatnē zeļ no agra pavasara līdz vēlam rudenim

Līdz šim pavārs Ēriks Dreibants izsmalcināti ir slīpējis savu prasmi atrast, sajust un uzlikt uz gardēžu šķīvja pašmāju dabas garšu. Tagad viņš neatlaidīgi mācās ne tikai atrast to dabā, bet ieaicināt arī savā Pavāru mājas pārdzimstošajā pagalmā, paša un domubiedru rokām veidojot Dabas vērotāju dārzu Līgatnē upes, mežu un pauguru ielokā.

Viss ir ēdams

Ēriks Dreibants, virtuves mākslas garšas triku meistars un rūdīts putnu vērotājs, kādreiz aizaugušās pļavas vietā palēnām veido Dabas vērotāju dārzu paša izlolotās Pavāru mājas pagalmā. Vairāk nekā pirms simt gadiem uzceltā ēka – kādreizējais Līgatnes dzemdību nams Wilhelma – kļuvis par vietu, kur dzimt labam ēdienam un vērībai pret dabu un visu dzīvo tajā. Ar ģeometriski saplānotām augstajām dobēm, ko ieskauj koku un krūmu loks, turpat saknes dzen paša Ērika izvēlētie augi – no garšaugiem līdz skaistumaugiem gan cilvēka vēdera priekam, gan kukaiņu labbūtībai dabas vērotāja sirdi viegli iekarojošajā Vidzemes ainavā.

«Prātojot, kā sakopt aizaugušo pļavu, bija skaidrs, ka rezultātam jābūt saistītam ar ēst gatavošanu. Līdz ar to lielākā daļa dārzam izvēlēto lietu ir ēdamas. Ja tie ir koki, tad tie ir pīlādzis un plūškoks. Ja krūmi, tad jāņogas un upenes. Visam lielākā vai mazākā mērā bija jābūt ēdamam – tas bija būtiskākais kritērijs, izvēloties, ko likt dobēs un tām līdzās,» stāsta saimnieks, kurš šīs savas idejas īstenošanas laikā aizvien vairāk izzina arī dārzniecību. Dārzam atvēlētā teritorija funkcionāli sadalīta trīs zonās – garšaugu dobes, ziemcietes un graudzāles, ēdamlietu dobe –, kā arī papildus ir koku un krūmu zona.

Sēklas ar vēsturi

Garšaugu dobē rūsas krāsas taisnstūra formas augstajās dobēs rindojas ne vien piparmētru kalni un pētersīļi, bet arī timiāns, rozmarīns, fenhelis, karija zāle un citi akcenti pavārmākslas šedevriem. Pateicoties Cēsu pils dārzniecei un zāļu sievai Līgai Eglītei, daļa sēklu Līgatnes dārzam nākusi no Cēsu viduslaiku pils virtuves dārza, tostarp smaržīgās dilles, ķimenes, koriandrs, pupas, pelēkie zirņi, gurķi, arī kaņepes un citas sēklas, kuras saimnieks audzē ar lepnumu. «Ikviens no mums grib zināt savu senču izcelsmi. Arī dārzs, ko veidoju, kļūst tikai bagātīgāks, ja tajā aug sēklas ar savu vēsturi, nevis sēklas no kādas lielveikalā iegādātas anonīmas sēklu paciņas bez stāsta par to izcelsmes vēsturi,» teic Dreibants.

Savukārt ziemciešu un graudzāļu dobe ar pelašķi, vībotni, kazbārdi, ziemasteri, ehināciju, ežziedi, izopu, monardu, raspodiņu, raudeni, salviju, taimiņu, brūnvālīti, čīksteni un ar grīšļiem, ciesām un molīnijām ir vairāk prieks tādām sīkbūtnēm kā kamenes, bites, ziedmušas, tomēr arī tur ir pa kādai ēdamai auga daļai, piemēram, pavisam agrīnās čīksteņu jaunās lapiņas. «Ziemciešu dobes uzdevums ir būt tik pievilcīgai, lai tā spētu pievilināt tos kukaiņus, kuri ir gaidīti viesi dārza darbos,» stāsta Ēriks, kas ierīkojis arī kukaiņu māju. Tiesa, Dabas vērotāju dārzā mēdz viesoties arī ne tik pieklājīgi ciemiņi: piemēram, pērn tauriņu kāpuri saimnieka prombūtnē nedēļas laikā parūpējušies par visai pieticīgu lapu kāpostu jeb kalē ražu.

Ēdamlietu dobē stīgo un sakņojas ķirbji, kabači, arī zilie kartupeļi, kuru asni bijuši pārāk uzstājīgi un prasījušies rast mājvietu dobē. Eksperimenta kārtā dobē šopavasar aug arī Vidusjūras karaliskie brīnumi – artišoki. Greznie lapu kāposti priecē arī ar ziediem, pirms nokļūst uz šķīvja. Pēc robotām malām pazinējs ieraudzīs dobē arī kaņepi.

Mācīties darot

Apmeklētāju apbrīnu izpelnās ne tikai dobēs augošais, bet arī praktiski risinājumi, ko izmēģināt dārzniecībā: piemēram, saimnieka izprātotais rūsas krāsas metāla augsto dobju risinājums vai čiekuru mulča augsnes mitruma nodrošināšanai un cīņai ar nezālēm, kuras, starp citu, arī itin viegli var atrast vietu uz dabas garšu cienītāju šķīvjiem.

Tas, ko no visa šogad iestādītā un iesētā Dabas vērotāju dārzā Ēriks atstās uz ilgstošu palikšanu, būs zināms pēc pāris gadiem, jo šis ir pirmais īstenais dārza dzīves gads ar piepildītām dobēm, eksperimentiem un pārsteigumiem. Dārzu veidojot, nav aizmirsts raksturam piešķirt arī sezonalitāti, lai tas ir cilvēkam un sīkbūtnēm pievilcīgs ne tikai agrā pavasarī vai vēlā rudenī, bet lai priecē visu sezonu: no pirmajiem krokusiem un muskarēm līdz pēdējiem košajiem ķirbjiem un zīdastu kārumam – pīlādžiem.

 

Pūcēm pirmo reizi mazulis!

Datums: 01.07.2020

Izdevums: Diena

Rubrika: Dabas Diena

Pirmo reizi Līgatnes dabas taku 45 gadu pastāvēšanas vēsturē ģimenes papildinājumu sagaidījušas meža pūces – par jaunajiem vecākiem šopavasar kļuva Aktrise un pūču paps Rūķītis, kuru būrītī izšķīlies mazs pūčulēns. Pūcēm dzimumi ar specifisku analīžu palīdzību Līgatnē sākti noskaidrot pavisam nesen, tādēļ tikai pirmo gadu tur ir meža pūču pāris. Pēc tam, kad mazuļiem ir izaugušas spalvas, vecāki rūpējas par tiem vēl apmēram divus līdz trīs mēnešus. Laika posmā no augusta līdz novembrim jaunās pūces pamet vecāku teritoriju, lai meklētu savu vietu pasaulē.

www.daba.gov.lv

 

Īsziņas

Datums: 01.07.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

- Dzīves kvalitātei. Mārsnēnos pabeigta ūdenssaimniecības sakārtošana, iedzīvotāji nodrošināti ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni. Ierīkota jauna artēziskā aka un ūdens sagatavošanas vieta, ievilkts maģistrālais ūdensvads. Dzeramā ūdens un kanalizācijas sistēmas pārbūves no pašvaldības budžeta izmaksāja 170 tūkstošus eiro.

- Būs klusums. Jūlijā Amatas novada “Zīparkalna” karjerā nav plānotas kaujas šaušanas nodarbības.

- Atklāj koka savdabību. Līgatnes kultūras namā apskatāma Toma Valmiera tēlniecības darbu izstāde "Koka kriptogrāfija".

- Mazāki ierobežojumi. No 1. jūlija pasākumā ārā varēs pulcēties 1000 cilvēki, no 1. augusta līdz pat 3000 cilvēkiem. Pasākumā telpā, kas ir mazāka par 1000 kvadrātmetriem, vienlaikus varēs uzturēties ne vairāk kā 100 cilvēki, bet telpās, kas ir lielākas par 1000 kvadrātmetriem - 500 cilvēki. No 1. jūlija sabiedriskajā transportā vairs nav obligāti jālieto sejas maskas.

 

Zādzības un dzēruma ķildas

Autors: Līga Salnite

Datums: 02.07.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Vietējai policijai garajās svētku brīvdienās izsaukumu nav trūcis - ziņots gan par zādzībām, gan arī skaļākiem konfliktiem svinētāju vidū. "Darba bija daudz," uz aizvadīto nedēļu atskatās Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes (VP VRP) Cēsu iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Māris Reķis, apstiprinot, ka arī šajā gadā Jāņos nav iztikts bez mazākiem vai lielākiem kautiņiem. Tomēr, par laimi, neviens no gadījumiem nav izcēlies ar īpašu nežēlību un smagām sekām. Vaicāts, vai šādas alkohola ierosinātas interešu sadursmes bijušas vairāk pilsētās un pagastos rīkotajos publiskajos pasākumos, M.Reķis atbild noraidoši. "Ja skatās uz šīm dienām kopumā, tad tie gadījumi izplūst pa visu (bijušo Cēsu) rajonu, jo šis ir brīdis, kad daudzi no pilsētas izbrauc," atgādina kriminālpolicijas šefs.

Arī zādzības pirmsjāņu un svētku dienā konstatētas vairākas, piemēram, Līgatnes pusē kādas mājas saimnieki uz saulgriežiem atklājuši, ka viņu īpašums apzagts. Ēka garnadžiem bijusi vieglāk pieejama, jo mājas saimnieki uz vietas nedzīvo. No mājokļa iznestas vairākas lielgabarīta iekārtas, kā arī citas vērtības. Zaudējumi kopā lēsti ap 2,5 tūkstošiem eiro. Savukārt Cēsīs nozagtas kāda daudzdzīvokļu nama teritorijas uzkopšanas iekārtas - zāles pļāvējs un lapu pūtējs. Abos gadījumos policija sākusi kriminālprocesu. Detalizētāka informācija izmeklēšanas interesēs gan pagaidām netiek izpausta.

 

Īsziņas

Datums: 03.07.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

- Vērts uzzināt. Valsts zemes dienesta datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā "Kadastrs.lv" no 1. jūlija ir pieejamas prognozētās kadastrālās vērtības 2021. gadam. Tās aprēķinātas visiem Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem nekustamajiem īpašumiem, tai skaitā dzīvokļu īpašumiem un to sastāvā esošajiem kadastra objektiem - zemes vienībām, zemes vienību daļām, būvēm un telpu grupām.

- Pulcēsies raunēnieši. Šodien Raunas novadā sākas festivāls “Rodam Raunas novadā”, kas reizē svin arī pastāvēšanas desmitgadi. Pasākums notiek divas dienas abos novada pagastos. Apmeklētājus gaida koncerti, tirdziņš, kopīgas vakarēšanas, ir citi interesanti piedāvājumi.

- Izvēlas patentmaksu. Līdz 1. jūlijam Vidzemē patentmaksas maksāšanai pieteikušies 436 cilvēki, bet kopumā Latvija 3830 cilvēki, no tiem 1402 ir samazinātās patentmaksas maksātāji, ziņo Valsts ieņēmumu dienests. Kopumā visvairāk patentu ir izsniegts frizieriem un skaistumkopšanas speciālistiem - 1098, auklēm - 437, fotogrāfiem - 305.

- Viesos pie kaimiņiem. Zaubē svētdien viesosies pūtēju orķestris “Līgatne”, pagasta centrā paredzētas vairākas koncertēšanas vietas, bet sliktos laika apstākļos koncerts notiks pie kultūras nama.

 

Līgatnes dabas takās lielie susuri

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 03.07.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Vide

Līgatnes dabas takās jauni iemītnieki – septiņi lielie susuri. Tie atvesti no Rīgas Zoodārza.

“Zoodārzs grib kaut ko mainīt savā kolekcijā, piedāvāja dzīvniekus mums. Lielie susuri Latvijā mīt arī savvaļā, bet lielākā populācija ir tieši Gaujas nacionālajā parkā (GNP),” stāsta Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange un piebilst, ka pirms gadiem septiņiem susuru pētnieks Valdis Pilāts GNP atrada bez mātes palikušus susuriņus, tagad uz Līgatni atvestie ir to pēcteči. Līdz šim tie vairākās paaudzēs dzīvojuši zoodārzā.

“Dabā susuri redzami naktīs un krēslas stundās, bet, tā kā šie vairākās paaudzēs auguši un dzīvojuši zoodārzā, ir pieraduši, ka pa dienu apkārt cilvēki, dzīvnieki neslēpjas,” teic I.Lange. Lielais susuris ir mazs vai vidēji liels vāverveidīgais grauzējs ar īsām kājām un kuplu asti. “Augumā var salīdzināt ar žurciņu. Aste kuplāka nekā žurkai, bet ne tik kupla kā vāverei. Lēnīgāks nekā vāvere. Patīk kāpelēt pa zariem, krūmu lapotnēm. Tiem garšo svaigu lazdu lapas, pumpuri, salāti, āboli, arī tas pats, kas vāverēm,” pastāsta I.Lange.

Lielajiem susuriem nomaļā, ēnainā vietā uzcelta sava maza mājiņa. Katram ierīkota miga. “Vāveres un arī susuri pēc dabas ir kašķīgi. Kad sastrīdas, guļ katrs savā migā, kad draudzīgi, vairāki kopā,” susurus raksturo Līgatnes dabas taku vadītāja un atklāj, ka šo dzīvnieku aktīvais laiks ir ļoti īss, trīs četri mēneši. Ziemā tie guļ, pamostas vien, kad laiks silts, dažkārt pat maija beigās, bet jau septembra beigās, oktobra sākumā dodas ziemas guļā. Šajos dažos mēnešos jāpagūst izaudzināt bērnus, kas dzimst vasaras beigās, jāuzkrāj barības rezerves taukos. Susuri ziemas krājumus neveido.

“Vēsā laikā tie ir miegaini. Arī aukstā vasarā tie var gulēt. Lai gan par lielajiem susuriem ir maz pētījumu, tie var nogulēt ne tikai ziemu. Taču, piemēram, aizvadītajā siltajā ziemā tie bija aktīvi vēl novembrī,” stāsta I.Lange un piebilst, ka lielie susuri ir interesanti Latvijas savvaļas dzīvnieki. Tos tagad var skatīt un vērot Līgatnes dabas takās. Drūmās un vēsās dienās gan tie uzturas savās migās.

Vidzeme ir lielo susuru dzīves telpas ziemeļu robeža. Tie dzīvo lielākoties upju ielejās. Vis-biežāk lielais susuris novērots Gaujas senlejā pie Siguldas, vairākkārt arī Amatas ielejā pie Kārļiem, kā arī Daugavas ielejā pie Skrīveriem un Aizkraukles. Pirmo reizi reģistrēts 1937. gadā Gaujas senlejā. Latvijā tā ir aizsargājama suga, ierakstīta ne tikai Latvijas, bet arī Polijas un Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā, kā arī Eiropas Apdraudēto sugu sarakstā.

 

Latvānis gatavs cīņai par dzīvošanu

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 03.07.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Vide

“Pēdējais laiks pļaut latvāņus!” uzsver speciālisti. Patiesībā jau ir nokavēts, jo ziedkopas izziedējušas un audzelīgais latvānis pratīs nogatavināt sēklas.

Kā katru vasaru, viena no aktuālām tēmām medijos, problēmām zemju īpašniekiem ir latvāņi. Pēdējos desmit gados daudzviet hektāriem vien latvāņu audzes ir iznīcinātas, toties citur, kur auga vien pāris augu, tagad jau latvāņu lauks. Diemžēl nav precīzas informācijas, cik lielās platībās kurā novadā, pagastā aug latvāņi. Dati netiek regulāri atjaunoti. Pašvaldības uzrauga savas teritorijas, to saistošajos noteikumos stingri noteikts, ka ikvienam, kura īpašumā aug latvāņi, jāveic to ierobežošana. Pašvaldības rīko mācības, informē, kā labāk darīt, lai šos invazīvos augus iznīcinātu. Cik lielas ir latvāņu audzes, kā tie izplatās no kaimiņa pie kaimiņa, ir zemju īpašnieku ziņā.

“Pēdējos gados situācija ir uzlabojusies,” saka Līgatnes novada pašvaldības policijas priekšnieks Uldis Siliņš. Vakar viņš ar kolēģi brauca pa novadu, apsekoja teritoriju, vērtēja, cik cītīgi tiek appļauti latvāņi. Tie, kuri iegādājušies īpašumus ar latvāņiem, tos veiksmīgi iznīcina. Tā daudzi hektāri atbrīvoti no invazīvā auga. “Ir vietas, kur diemžēl ir problēmas. Pārbaudām, vai nav mainījušies īpašnieki, lai zinātu, kam sūtīt atgādinājumu, ka latvāņi jānopļauj,” stāsta U.Siliņš un atzīst, ka ir īpašnieki, kuri katru gadu cītīgi nopļauj latvāņus, bet tikai pēc tam, kad saņemts atgādinājums. “Ir dažas problēmu vietas, kur jau gadiem nav spēts rast risinājumu. Ratnieku pusē bijušās vistu kūtis sabrukušas, tās un apkārtni pārņēmuši latvāņi. Teritorijai ir īpašnieki. Viņiem vairākkārt uzlikts administratīvais sods, bet viņi to nevar samaksāt, tāpat nav naudas latvāņu pļaušanai. Šai teritorijai arī neatrast nomnieku. Arī tāda var būt situācija,” pastāsta U.Siliņš.

Nākamreiz pašvaldības policija apsekot novadu brauks kopā ar Valsts augu aizsardzības dienesta speciālistu, lai varētu noformēt protokolu, ka netiek veikti latvāņu ierobežošanas pasākumi. Pēc tam, ja nekas nebūs darīts, administratīvā komisija lems par sodu. “Cilvēki nav neapzinīgi, saprot, ka latvāņi jāiznīcina. Ja kaimiņš nenopļauj, ziņo pašvaldībai,” stāsta U.Siliņš un piebilst, ka nesen saņemta ziņa par kādu teritoriju, kurā nav nopļauti latvāņi, kad piezvanījis saimniekam, lai painteresētos, saņēmis atbildi, ka patlaban pļauj latvāņus.

Pirms Jāņiem Cēsu pašvaldības lauku attīstības speciāliste Evija Atvara kopā ar pašvaldības policiju apsekoja novada teritoriju. “Jau martā tiem, kam iepriekšējos gados bijušas problēmas ar latvāņu ierobežošanu, sūtījām informāciju, kā to darīt, kas sniedz pakalpojumus. Daudziem tika zvanīts. Pirms Jāņiem arī pārdesmit zemju īpašniekiem atgādināju, ka zeme jāsakopj,” stāsta E.Atvara un piebilst, ka katru gadu dzirdamas vienas un tās pašas atrunas – nav naudas un nav atbildīgi par padomju laiku mantojumu.

Protams, latvāņu ierobežošana maksā naudu. Taču pašvaldība tiem, kuri cīnās ar latvāņiem, piešķir nodokļu atlaides, par lauksaimniecības zemju apsaimniekošanu var saņemt platībmaksājumus.

E.Atvara atzīst, ka novadā ir daudz zemju īpašnieku, kuri latvāņiem atkarojuši daudzus hektārus, un tagad tur aug labība, iesēti ilggadīgie zālāji. “Tie, kuri Vaives pagastā dzīvo uz vietas vai saimnieko, rūpējas par vidi apkārt, viņiem svarīgi, lai nav latvāņu. Ir tādi, kuri, aizsargājot savu īpašumu, apkaro arī latvāņu joslu kaimiņu zemē, lai vismaz vējš neatnes tik daudz sēklu. Tie, kuri dzīvo citur, aizmirst par saviem īpašumiem,” pastāsta E.Atvara. Jūlijā atkal tiks apsekota novada teritorija.

Gadu gaitā top jaunas, efektīvākas latvāņu apkarošanas metodes. Lai tiktu vaļā no šā invazīvā auga, jācīnās arī pret katru vientuļo, uzdīgušo augu.

 

2020-07-07
Laika ziņas
Aptaujas