Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Pašmāju dārgumi un svešzemju pērles

Autors: LIGITA KOVTUNA

Datums: 07.09.2020

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: Kultūra

Pēc jau notikušās sezonas atklāšanas ar baleta "Gulbju ezers" pirmizrādi pēc pusgada pārtraukuma trešdien, 9. septembrī, mūsu Baltajā namā atkal atskanēs opermūzika. Džuzepes Verdi "Traviatā" Alfrēda Žermona lomā debitēs Mihails Čuļpajevs, Floras lomā pirmo reizi – Laura Grecka, Violetu Valerī interpretēs Jūlija Vasiļjeva. Sarunā ar Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētāju EGILU SILIŅU – par jaunās sezonas plāniem un latviešu komponistu darbu vietu operas repertuārā.

Šoruden, 5. novembrī, apritēs pirmais gads jūsu jaunajā – Latvijas Nacionālās operas valdes priekšsēža – amatā. Neapskaužams sākums, bet – ar kādiem mērķiem sākāt šo darbu, ko paspējāt izdarīt un ko nākas atlikt?

E. Siliņš: Protams, galvenajās līnijās izrādes jau bija saplānotas iepriekšējā valdes priekšsēdētāja laikā, manis plānotā sezona īstenībā sāksies tad, kad būs apritējis gads. Bet paspēju uz repertuāra izrādēm uzaicināt trīs viesdiriģentus – Keriju Vilsoni no Amerikas, ungāru Pēteru Halāšu un Patriku Langi no Vācijas. Tas arī iezīmē manu iecerēto virzienu, kādā biju plānojis strādāt. Proti, daudzpusīgs piedāvājums publikai un māksliniekiem, tajā ietverot citzemju režisoru, diriģentu un solistu piedalīšanos. Mans priekštecis amatā, komponists Zigmars Liepiņš, galveno akcentu lika uz mūsu pašu režisoriem un māksliniekiem, es šo loku paplašināšu, taču neaizmirstot savējos, darbs būs arī latviešu komponistiem, režisoriem un dziedātājiem.

Manis plānotā pirmizrāde – Verdi "Simons Bokanegra" – paredzēta 27. novembrī. Jaunajā sezonā būs arī Rosīni "Pelnrušķīte" – abas izrādes Latvijā pirmoreiz. "Pelnrušķītei" piesaistīta kanādiešu izcelsmes komanda, kas dzīvo Itālijā, – Reno Dusē un Andrē Barbē. Operai "Simons Bokanegra" režisors būs Stīvens Lauless, scenogrāfs – Leslijs Traverss. Hendeļa "Rinaldo" iestudējumam jau diezgan cieši sarunāts slavenais meksikāņu tenors Rolando Viljasons, kas Rīgā būs režisora ampluā. Savlaik kopā dziedājām Cīrihes operā, un es labi iepazinu viņa fantāzijas lidojumu. Savukārt Simonu Bokanegru pats, būdams gluži jauns dziedātājs, dziedāju Ženēvas operā. Jāteic, šī ir viena no manām vismīļākajām Verdi operām, piebilstot, ka pēdējos 20 gadus esmu dziedājis vācu operas. Varu teikt, ka ar "Simonu Bokanegru" kabatā ierados Latvijas Nacionālajā operā. Un brīnos, kāpēc ne šis Verdi darbs, ne "Pelnrušķīte" līdz šim Latvijā nav tikuši iestudēti. Atbildot uz jūsu jautājumu vēl plašāk – uzskatu, ka jāpiedāvā kaut kas nebijis vai gluži jauns, nevis vairākkārtīgi iestudētas operas. Tas būs labs "magnēts" publikai un interesanti māksliniekiem. Un vēl – būs operas "Toska" atjaunojums, kur aicināta soprāns Krasimira Stojanova, kas dziedājusi vai visos pasaulslavenajos opernamos, kā arī meksikāņu tenors Rodrigo Viello.

Un nu par latviešu operām. Jūsu plānos ir Jāņa Kalniņa "Hamlets". Beidzot!

Esmu patiesi iepriecināts, ka šo manu priekšlikumu pieņēma! Domājot par latviešu operu iestudējumiem, tā bija mana izvēle numur viens. Ar "Hamletu" man saistās arī gluži emocionālas atmiņas, jo operas otro cēlienu dziedāju, vēl būdams Latvijas Mūzikas akadēmijas, tolaik Konservatorijas, students – turklāt kopā ar lielmeistaru Pēteri Grāveli. Kopš tā laika esmu domājis, kāpēc Kalniņa "Hamlets" neatgriežas un neatgriežas uz mūsu Baltā nama skatuves?! Domāju, pavisam necerot, ka kļūšu par Operas valdes priekšsēdi...

Nav jau tā, ka Kalniņa "Hamlets" nebūtu "atgriezies" – 2004. gadā, atzīmējot komponista simtgadi, Bauskas pilsdrupās notika brīvdabas izrāde, kuras režisors bija (arī Līgatnes zēns tāpat kā jūs!) Guntis Gailītis, diriģēja Viesturs Gailis.

Visu cieņu! Taču brīvdabas izrādes notiek reizi, divas. Operas izrāde ar kostīmiem, gaismām, scenografiju tomēr ir kas cits, un to Kalniņa darbs ir pelnījis.

Kas būs režisors, kas veidos scenografiju un kostīmus? Kad dosimies uz pirmizrādi?

Ievērojot šābrīža nenoteikto situāciju, teikšu tā – pirmizrāde plānota 2022. gada janvārī. Režisore – Kristīne Vuss, latviešu režisore, kas veiksmīgi darbojusies Vācijas teātros, bet Latvijas publika viņu atcerēsies no Hendeļa "Alčīnas" un Mocarta "Dona Žuana". Man likās svarīgi uzaicināt latviešu režisori, jo, lai gan Šekspīra sižets, opera tiek dziedāta latviešu valodā (paša komponista librets!). Scenografiju uzticēsim Andrim Eglītim, Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedras vadītājam. Esmu redzējis viņa lieldarbus un sapratis, ka šī estētika man ir ļoti tuva. Kostīmu māksliniece būs Kristīne Pasternaka, pie diriģenta pults – LNO galvenais diriģents Mārtiņš Ozoliņš.

Atbalstu "Hamleta" iestudējumam ir apliecinājusi arī Ņujorkas operas ģilde. Atcerēsimies, ka Bruno Skultes "Vilkaču mantiniece" 2011. gadā varēja notikt, tikai pateicoties šai organizācijai. Varu iedomāties, cik gandarīti par Jāņa Kalniņa operas iestudējumu ir, piemēram, mūsu, latviešu, mūzikas vēstneši pasaulē Dace Aperāne un Andrejs Jansons, kurš allaž piesauc čehu piemēru – ik nedēļu Prāgā skan kāda viņu nacionālā opera...

Mēs tiešām esam bezgala priecīgi un pateicīgi par šo solīto atbalstu. Un atceramies arī, ka kopš "Vilkaču mantinieces" iestudējuma esam turpinājuši saņemt Ņujorkas latviešu atbalstu, piemēram, iegādājoties mūzikas instrumentus Operas orķestrim. Mūsu sadarbība neapšaubāmi stiprinās ne vien Latvijas Nacionālās operas saikni ar ģildi, bet ar visu ārzemju latviešu sabiedrību, kas vienmēr, visos laikos, ir bijusi liels atbalsts kultūrai. Runājot par latviešu oriģināloperas likteni, protams, esam domājuši, arī uzrunājuši mūsu komponistus ar aicinājumu radīt jaundarbus. Bet jāsaprot, ka jauna opera top ne ātrāk kā pāris gados. Un tam ir vajadzīgs atbalsts – stipendijas, Kultūrkapitāla fonda vai Kultūras ministrijas piešķīrumi –, jo operu neraksta "no darba brīvajā laikā". "Nestrādās" arī tāds libretu konkurss, kā aizvadītā gadsimta sākumā – ir citi laiki un citas tēmas. Komponistam jāuzrunā libretists, un abu saiknei ir jābalstās pārdomātā nepieciešamībā.

Te vietā pieminēt, ka pirmās latviešu nacionālās operas – Alfrēda Kalniņa "Baņutas" simtgade nule, 29. maijā, tomēr netika atzīmēta...

Šis laiks daudzviet ieviesa savas korekcijas... Katrā ziņā "Baņutas", kā ikvienas nacionālās operas simtgade bija pelnījusi atzīmēšanu, vismaz koncertuzvedumu, ja nu gluži ne atkārtotu iestudējumu.

Par latviešu operu iestudējumiem gan jāatzīst, ka to mūžs nav ilgs. Ja raugāmies laika nogrieznī no pieminētās "Vilkaču mantinieces", līdz šodienai bijuši vien daži, tostarp Artūra Maskata "Valentīna" un Ērika Ešenvalda "Iemūrētie", jā, un vēl Imanta Kalniņa "Spēlēju, dancoju", par šī iestudējuma skatuves likteni agri spriest. Iepriekšējiem diviem tas nebija ļoti labvēlīgs... Kas, jūsuprāt, vajadzīgs, lai mūsu operas stabili noturētos repertuārā?

Pirmām kārtām, manuprāt, ‒ ieinteresēt mūsu pašu izcilos, pasaulslavenos solistus tajās dziedāt. Ja latviešu operā dziedātu Elīna Garanča, Marina Rebeka, Kristīne Opalais, Aleksandrs Antoņenko... – tad taču nāktu kā vietējā, tā starptautiskā publika, vai ne? Par to pārliecinājos, strādājot Vīnes operā, kur intendanta "politika" bija – jo mazāk pazīstama opera, jo pazīstamāki solisti. Protams, Vīnes operas budžets ļauj nesalīdzināmi plašākas iespējas nekā mūsējais, bet virziens ir tas pats. Un vēl – kurš mūsu solists, kam piedāvā lomas pasaules opernamos, gan lai būtu ar mieru mācīties "lokālu" lomu, ko nodziedās vien dažas reizes? Turklāt mēģinājumu process ilgst no četrām līdz sešām nedēļām, un lomu diezin vai nāksies dziedāt ārpus Latvijas... Arī publiku nevar piesaistīt, vien balstoties uz nacionālpatriotiskiem apsvērumiem.

Vai, ņemot vērā jūsu plašo pieredzi pasaulē, varat teikt, ka operas publika noveco?

Latvijā redzu ļoti daudz jaunu cilvēku. Šveicē – galvenokārt baltas galvas.

Vīnes operā vēroju, ka partera rindās tiešām "baltas galvas", bet augstāk – tomēr daudz jauniešu.

Un tūristu. Ņemiet vērā, ka, piemēram, operu pirmizrādes ir dārgs prieks, tā tomēr ir arī sociālo tikšanos un prestiža lieta, kas ir gluži normāli. Jaunie, kas klausās stāvvietās, vēlāk droši vien "pārsēdīsies" partera rindās, jo – viņi būs sapratuši, kādu emocionālo pārdzīvojumu sniedz mūzika, būs iepazinuši un iemīlējuši operu. Eiropā tas ir saknēs, opera ir eiropiešu kultūras sastāvdaļa. Latvieši vispār ir muzikāla tauta, vai ikvienā ģimenē vismaz kāds dzied korī, spēlē kādu mūzikas instrumentu, ir gājis mūzikas skolā.

Jūs darbojaties arī Rīgas Vāgnera biedrībā, un nu, pateicoties bijušā premjerministra Māra Gaiļa iniciatīvai, privātās partnerības kārtā tiek atjaunots Vecrīgas slavenais Vāgnera nams.

Jā, šī iniciatīva virzās pareizā virzienā – lai Rīga atkal atgūtu vietu pasaules kartē starp Vāgnera pilsētām. Ļoti vēlos, lai Latvija līdzinātos Austrijai kā kultūras zeme – atpazīstamība pasaulē galu galā ir arī saistīta ar naudu. Un vēl ļoti vēlos, lai ik dienu ziņu raidījumu izskaņā vēstītu ne vien par sportu, bet arī par mūsu sasniegumiem mūzikas jomā, un ne tikai populārajā mūzikā.

Visbeidzot – Latvijas joprojām "karstais" jautājums – jūsu viedoklis par topošo akustisko koncertzāli?

Mani izbrīna fakts, ka daudzi sāk uztraukties par to, ka... nav bijis diskusiju! Vai tiešām 14 gadu bijis par maz, lai izdiskutētu? Kādai politiskajai partijai tas nācis kā jaunums? Noliksim nu malā politiskās ambīcijas un atstāsim šo jautājumu kultūras ekspertu ziņā! Vieta Elizabetes ielā 2 man liekas ideāla, ja vēl turklāt tas ir valsts pārvaldīts zemesgabals. Katrā ziņā es priecājos par atrasto iespēju.

 

Mazulis apdedzinās ar šķidrumu

Autors: Iveta Rozentāle

Datums: 08.09.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Aizvadītajā nedēļā smagu apdegumu guvis septiņus mēnešus jauns mazulis, informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Vidzemes reģiona vadītāja vietniece Sniedze Bračka.

Tas noticis 3. septembrī Līgatnes novadā, bērnam apdedzinoties ar karstu šķidrumu. Mazulis pēc negadījuma nogādāts Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā Rīgā. Sniedze Bračka uzsver, ka pieaugušo atbildība ir pārliecināties, kur tiek novietoti trauki ar karstiem šķidrumiem, kā arī atcerēties, ka, zīdainim augot, viņš sāk arī pārvietoties un var atrasties citā vietā, nekā ticis pat uz mazu brītiņu atstāts: “Krūzītes satura nonākšana uz zīdaiņa ķermeņa ir kā spaiņa satura uzlīšana pieaugušajam. Tas ir nopietns un smags apdegums. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka pieaugušie padomā vairākus soļus uz priekšu, noliek traukus tā, lai bērni tiem nevarētu tikt klāt, jo īpaši, kad augot viņi var pārvietoties arvien ātrāk, tālāk un ar laiku sasniegt arī augstākas vietas. Diemžēl šādi gadījumi arvien notiek.”

Vairāki cilvēki traumas guvuši, darot saimnieciskus darbus. 2. septembrī Raunas novadā 23 gadus vecs vīrietis ar motorzāģi iezāģējis sev kājā, nogādāts Cēsu klīnikā.    3. septembrī Pārgaujas novadā 65 gadus veca sieviete, darbojoties ar zāles pļāvēju, savainojusi labo plaukstu, gūstot komplicētu traumu, nogādāta Mikroķiruģijas centrā Rīgā. Sniedze Bračka vēl un vēlreiz atgādina, ka ļoti svarīgi, strādājot ar dažādām ierīcēm, ievērot elementārus drošības pasākumus un ierīču instrukcijas.

4. septembrī Līgatnes novadā četrdesmitgadīgam vīrietim iedzēlusi bite, sākusies vidēji smaga alerģiska reakcija, vīrietis nogādāts Cēsu klīnikā. NMPDVidzemes reģiona vadītāja vietniece uzsver, ka neatkarīgi no dzēluma vietas var veidoties visa organisma atbildes reakcija – ja ierasti cilvēkiem ir tikai neliels izsitums, tad līdz ar alerģisku reakciju var sākt trūkt elpas, vieta iekaist vai rasties anafilaktiskais šoks.

 

Uz Vidzemes šosejas strādā ceļu būvnieki

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 09.09.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Uz Vidzemes šosejas (64,8. km) Augšlīgatnē sākušies Līgatnes upes caurtekas atjaunošanas darbi.

Būvnieki SIA “8 CBR” šonedēļ veic nomales pastiprināšanu, koku un krūmu zāģēšanu, asfalta seguma frēzēšanu, uzbēruma norakšanu. Satiksme darbu zonā tiek regulēta ar luksoforu, ātruma ierobežojumu 70 un 50 km/h un platuma ierobežojumu 3,25 m. Autobraucējiem jārēķinās ar papildu desmit minūtēm ceļā.

Būvdarbi paredz mūrētajai arkveida caurtekai atrakt vaļā galus un tos pārbūvēt, bet velvei atjaunot hidroizolāciju. Lai nodrošinātu satiksmi, tiks izbūvēts pagaidu tilts. Darbus paredzēts beigt nākamgad, maija nogalē. SIA “8 CBR” tos veic par līgumcenu 1,07 miljoni eiro , ko sedz no valsts budžeta papildu 75 miljonu eiro finansējuma.

“Jau pirms kāda laika izskanēja, ka caurtekas konstrukcijā ir problēmas. Ikviens ir ieinteresēts, lai maģistrālais ceļš, kas ved cauri novadam, būtu drošs,” saka Līgatnes pašvaldības izpilddirektors Egils Kurpnieks un piebilst, ka katras īslaicīgās neērtības reiz beidzas.

“Protams, jārēķinās, ka var būt aizkavēšanās. Satiksme pa Vidzemes šoseju ir intensīva darbdienās, bet īpaši noteiktās stundās brīvdienās. Sākumā kādam būs pārsteigums, bet pieradīsim, ka ceļā jādodas agrāk,” pārdomās dalās E.Kurpnieks.

Līgatniešiem vēl labā atmiņā tilta pār dzelzceļu celtniecība. “Rēķināmies, ka tāpat kā toreiz būs šoferi, kuri remonta zonu centīsies apbraukt caur Ķempjiem un Līgatni, lai nebūtu jāgaida pie luksofora. Grants ceļam tiks noteikts kravas masas ierobežojums, lai rudenī un pavasarī smagās mašīnas to neizdangā, bet vasarā jādomā par pretputekļu līdzekļu izmantošanu. Būs arī jāpakontrolē, kas izmanto šos grants ceļus,” pastāsta pašvaldības izpilddirektors.

Līgatnes caurteka būvēta 19. gadsimta beigās, tai ir ķieģeļu velve un kaltu granīta akmeņu sienas. Caurteka ir 7,3 m plata un 5,5 m augsta, tās garums – 21,5 m. Pēc Otrā pasaules kara caurteka remontu nav piedzīvojusi.

Uz Vidzemes šosejas no pagrieziena uz Raunu līdz krustojumam ar Smiltenes–Gulbenes ceļu A/S ''A.C.B.'' veic seguma atjaunošanu. No Raunas līdz Launkalnei ir līdz četriem luksoforu posmiem, ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h un vairāk par pusstundu ceļā, bet no Launkalnes līdz Smiltenes–Gulbenes krustojumam līdz diviem luksoforu posmiem, kur jārēķinās ar pusstundu ceļā.

Notiek arī ceļa atjaunošana uz Ģikšiem, Vecpiebalga – Madona.

 

Nenoticēja horoskopiem, un ticējumiem nav tiesa

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 09.09.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Ģimene

Vēlā vasaras saule uz lodžijas jo krāšņākas atrāda pelargonijas. Mežā, turpat aiz loga, tā iemet pa kādai dzeltenai švīkai. Steidzīgums var sākt pierimt. Bet notikumi kā lapas gaidāmā rudens noskaņā iekrāsojas un veido vēl vienu gadu.

“Vēl jau divi mēneši,” saka līgatnietis Imants Reinfelds. Tik līdz viņa un Ilgas 60. - Dimanta kāzu - jubilejai 5.novembrī. “Rudenī daudz ko vēl jāpagūst padarīt,” bilst Ilga.

No Rīgas līdz Limbažiem

Ilga ir baušķeniece, Imants rīdzinieks. Imants strādāja televīzijā, Ilga gāja ciemos pie draudzenes. Reiz viņa teica, ka ir tāds ļoti izskatīgs puisis. “Teicu, lai iepazīstina,” saka Ilga, bet Imants piebilst: “Divus gadus draudzējāmies, tad apprecējāmies. Abiem bija 21 gads.”

Laulību ceremonija notika Rīgas centrālajā Dzimtsarakstu nodaļā. Ilgai līgavas pušķī bija kallas. “5.novembris bija piektdiena pirms Oktobra svētkiem. Kur puķes dabūt! Imants skrēja pa veikaliem, meklēja. Man bija ceriņkrāsas kleita,” atmiņās kavējas Ilga un piebilst, ka ir ticējums - līgavai pašai nevajag šūt kāzu kleitu, lai laulība būtu laimīga. Šajās kāzās līgava pati šuva kleitu.

“Liecinieks bija draugs. Vajadzēja otru, pasaucām šoferi, kurš mūs veda. Pēc tam braucām uz Bausku. Ilgas mammas mājā trīs dienas svinējām,” pastāsta Imants. Ilga atminas, ka togad mammas dārzā bijusi liela ķiršu raža, viņa sabrūvējusi vīnu, tēva brālis upeņu vīnu. Viesi slavējuši, ka ir tik garšīgs, ka nevar nedzert.

Jaunā ģimene dzīvoja pie Imanta tēva mazā dzīvoklī. Imants bija izmācījies par virpotāju, jo armijā tūlīt neņēma, tāpēc ka pēc skolas vēl bija obligātais darba laiks. Pēc gada Imantu iesauca padomju armijā. ”Ai, jel manu vieglu prātu, jauns paņēmu līgaviņu,” noskandina Imants. Viņš nokļuva Ukrainā, Luganskā, pēc tam seržantu skolā Poltovā. Ilga brauca ciemos, pāris reižu Imants tika atvaļinājumā. “Ejot armijā, necerēju, ka sagaidīs, tomēr trīs gadi ir trīs gadi,” nosmaida Imants un acīs nevar noslēpt mīļumu.

Pēc armijas arī Imants sāka strādāt Popova radiorūpnīcā, kur Ilga bija kadru daļā. “Tur direktors bija latvietis, arī cehu priekšnieki. Ļoti latviska gaisotne tā laika Rīgai. Un rūpnīcā bija lielas iespējas. Izbraukājām visas padomju republikas, bijām sanatorijās. Ja braucām abi – vienam par brīvu, otram par puscenu,” pastāsta Ilga, Imants papildina, ka rūpnīca arī iedeva dzīvokli.

Bet dzīve Rīgā Ilgai nepatika. Brīvdienās abi brauca uz Bausku palīgā Ilgas mammai lauku darbos. “Man arī Rīgā bija mazs dārziņš. Gribējās pie zemes. Mamma vairs nespēja uzturēt māju, pārcēlās pie mums,” stāsta Ilga. Ģimenē auga divas meitas.

“Sapratām, ka jādodas uz laukiem. Ar motociklu izbraukājām daudzas vietas, kur kāds gribēja mainīt māju vai dzīvokli pret dzīvokli Rīgā,” teic Imants. Tad ieraudzīja sludinājumu Limbažos. “Aizbraucām, privātmājas pirmo stāvu mainīja pret dzīvokli Rīgā. Mums 34 kvadrātmetru dzīvoklis, tur lielā istaba 36 kvadrātmetri, vēl divas mazākas. Un dārzs, saim-niecības ēka, kaimiņi jauki,” emocijas atceras Imants.

Arī darbu atrast nebija grūti. Ilga sāka strādāt patērētāju biedrībā, kur nostrādāja līdz pensijai. Imants vispirms “Limbažu filcā”, tad sadzīves pakalpojumu kombinātā. “No armijas atgriezos kā partijas biedra kandidāts, biju biedrs, kad sāku strādāt jaunajā veļas mazgātavā, domāju, varētu darīt ko tehnisku. Kļuvu par priekšnieku,” smaidot stāsta Imants.

Ikdiena pagāja darbā, meitas mācījās skolā. “Turējām cūkas, pavasarī paņēmām divus sivēnus, vienu nokāvām uz oktobra svētkiem – kāzu jubileju -, otru uz Ziemassvētkiem. Dārzā viss izauga,” pastāsta Ilga un piebilst, ka dārzs gan palicis aizvien mazāks, jo apkārt sāka celt mājas.

“Ātri iedzīvojāmies, labi sadzīvojām. Iepazinos ar limbažniekiem, vēl tagad satieku, neesam sveši. Nevar ieiet un teikt – esmu priekšnieks un tagad būs tā. Neesmu bijis dzērājs, bet savu čarku ar visiem iedzēru. Kopīgu valodu darbā nevar atrast komandējot,” pārdomās dalās Imants.

1983.gada vasara neizgaisīs no Ilgas un Imanta dzīvesstāsta. 16 gadu vecumā Saulkrastos jūra paņēma vecāko meitu. Ilga rāda fotogrāfiju, un abi klusē. “Tēva meita. Aktīva, dzīvespriecīga,” saka mamma. Lai cik grūts bija šis laiks, kādas domas netirdīja, dzīve turpinājās. Bija jāaudzina jaunākā meita, jārūpējas par Ilgas mammu.

Tad vairākus gadus Imants bija sagādnieks kolhozā, tur iedeva zemi, Reinfeldi audzēja kartupeļus, veda uz Rīgas tirgu. Audzēja cukurbietes, veda uz Jelgavu, bet mājās cukura maisus. “Kur varēja darīt, grozījāmies. Bagāti neesam, bet trūkumā nedzīvojam,” uzsver Imants. Kad kolhozs likvidējās, viņš vēl pastrādāja par pārdevēju būvmateriālu veikalā, tad aizgāja pensijā.

“Laiki mainījās, un mājai uzradās īpašnieks. Teica, lai dzīvojam, tad tomēr māju pārdeva. Jaunais īpašnieks sāka izvirzīt nepieņemamas prasības. Bija skaidrs, negribam būt īrnieki,” stāsta Imants.

Viņam Līgatnē dzīvo draugs, devis ziņu, ka Gaujasmalā pārdod dzīvokli.“Kad braucu ciemos, vienmēr noskatījos uz māju ar lodžiju. Piecgadīgais mazdēls Rolands bija līdzi, uzreiz teica: “Man te patīk.” 21 gadu esam līgatnieši,” teic Imants.

Mājvieta – Līgatne

“Kaut abi jau bijām pensijā, mierā nesēdējām,” ar lepnumu teic Imants. Viņš strādāja Līgatnes dabas takās, vēlāk arī Ilga. “Algas bija mazas, pensijas ar, un katrs lats bija no svara,” teic Ilga. Imants pabeidza gidu kursus un ilgus gadus par Līgatni stāstīja citiem. Viņš par to zina vairāk nekā dažs līgatnietis. “Kā kādreiz skolēni brauca uz dabas takām, vairāki desmiti autobusu bija stāvlaukumā! Kā ir tagad, nevar salīdzināt. Toties dzīvību pilsētai dod Tīklu parks,” vērtē Imants, bet Ilga piebilst, ka pēdējos gados Gaujasmalas mājās ir daudz vairāk bērnu.

Māka sadzīvot

Ilga un Imants māk rēķināties ar citiem. Vispirms dzīvoja pie Imanta tēva, daudzus gadus kopā ar Ilgas mammu, ar meitas Zitas ģimeni. Tagad Līgatnē ir divatā, meita dzīvo pie Limbažiem, Lādē, znots strādā Norvēģijā. “Meitai un znotam bija 20 gadi, kad apprecējās, abi jauni. Pagājušogad nosvinēja 25 gadu kāzu jubileju, bija ļoti skaists pasākums,” teic Ilga.

Ilga palīdzēja audzināt vecāko mazdēlu Rolandu, vasarā viņš dzīvoja pa Līgatni. “Kad pirmo vasaru te nodzīvoja, negribēja braukt mājās, stāvējām pie prāmja un raudājām. Tagad dzīvo Dānijā. Izceļojis pasauli,” stāsta Ilga.

“Tā kopā esam noturējušies. Lai gan... abi esam no nepilnām ģimenēm. Mani audzināja tēvs, mammai nebiju vajadzīgs, Ilgu mamma, jo tēvs nepārnāca no izsūtījuma,” bilst Imants. Abi atceras, cik grūti bijis starp vienaudžiem, kuriem bija māte un tēvs. “Kaunējos teikt, ka mamma nedzīvo pie mums,” saka Imants, bet Ilga atceras, kā apskaudusi klasesbiedrenes, kurām ir tēvi. Ilga atklāj, ka jaunībā sev teikusi, ka vīrs nebūs dzērājs un nekad nepacels roku, pārējo var piedot, un velta mīļu smaidu vīram: “Pēc horoskopa mēs nesaderam – esmu Zivs, Imants Lauva. Viņš ir kompānijas dvēsele, visur un vienmēr prot iejusties. Jaunībā jau pastrīdējāmies, tagad vairs nav par ko.”

Interešu daudz

“Ja gribi ilgi dzīvot – roc un ravē! Tāds aicinājums pensionāriem bija kādā veselības žurnālā. Tā arī darām,” smaidot saka Imants. Dārzs, puķes uz lodžijas saņem saimnieku gādību. “Līgatnē zeme smaga, ne viss labi aug. Dārzā pavadām daudz laika,” saka Ilga.

Ilgas aizraušanās ir rokdarbi. Savulaik, lai varētu pucēt meitas, pabeigusi arī šūšanas kursus.

Imanta brīvbrīžus aizņem krustvārdu mīklas. Tikko saņem žurnālu, vispirms ķeras klāt mīklām. Vēl viņš krāj anekdotes. To savākti vairāki sējumi. “Ja žurnālā viena pieņemama, tad jau labi. Vienas un tās pašas atkārtojas,” viņš atzīst. 25 gadus Imants dziedāja Limbažu vīru korī, nu vairs ne, grūti izbraukāt, un daudzi domubiedri aizgājuši. Tagad viņa balss dzirdama Raganas vīru korī “Vecie draugi”. “Kādu laiku Limbažu Televīzijā biju diktors. Latvijas Televīzijā tikai skatuves strādnieks,” saka Imants.

Kad Imants šķelmīgi paskatās uz sievu, atmiņā uzzibsnī jaunā meitene, ar kuru kopā nodzīvots mūžs. “Kur tie gadi palikuši? Ja sāk atcerēties, tepat vien jau ir,” saka Imants.

 

Bērzu sulas sīrups un skudras

Autors: Arita Lejiņa

Datums: 10.09.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Skudrās fermentēts bērzu sīrups – tādu produktu izstādē “Riga Food 2020”, kas šonedēļ notiek galvaspilsētā, piedāvā uzņēmums "LIGATNE LUXURY NANOFILTRED EXTRACTS", kas arī reģistrēts Līgatnē.

Izstādes rīkotāji informē, ka sīrups ar zīmolu “Birchy” tiek iegūts Gaujas nacionālajā parkā. Tāda informācija lasāma arī uzņēmuma interneta vietnē.

“Iedomājies – lai radītu vienu litru bērzu sulas sīrupa ekstrakta, vidēji nepieciešami 150 litri bērzu sulas! Pēc ievākšanas bērzu sula tiek attīrīta ar inovatīvām tehnoloģijām – nanofiltrāciju augstā spiedienā, attīrot sulu no piemaisījumiem, kā arī samazinot ūdens procentuālo saturu. Tvaicējot gaisā ceļas tvaiki ar saldenu piegaršu un bērzu sula pakāpeniski sabiezē, karamelizējoties cukuram. Noslēgumā iegūtais produkts vēl tiek fermentēts skudrās,” tā ziņo “Rīga Food 2020”.

 

Īsziņas

Datums: 11.09.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

- Lai stāstītu par novadu. Priekuļos iecerēts izveidot video, kas stāsta par novadu. Piedalīties daļā sižetu aicināts ikviens novadnieks. Filmēšana notiks sestdien Priekuļu pagastā uzreiz pēc Ražas parādes, kurā piedalās vietējie dārzkopji, zemnieki, mājražotāji, amatnieki.

- Svin kopā. Līgatnē gatavojas Gaujasmalas svētkiem, kas rīt līgatniešus pulcēs gan savu talantu izrādīšanai, gan mazie gaujmalieši varēs paradīt mīļākās rotaļlietas, grāmatas, gan tirgot pašu gatavotus našķus. Plānota kopēja dziedāšana, kurā piedalīsies arī novada amatiermākslas kolektīvi.

 

Paši veido vidi

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 11.09.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Līgatnes pašvaldības projektu konkursam "Sabiedrība ar dvēseli 2020" tika saņemti septiņi pieteikumi.

“Tos sagatavojušas iedzīvotāju iniciatīvas grupas, kā arī aktīvi cilvēki individuāli. Par to īpašs prieks, jo līgatnieši ir gatavi paši darīt, negaida, ka to, kas pašiem svarīgs, paveiks pašvaldība. Ideju autori iesaista pārējos un kopā daudz ko var izdarīt,” saka pašvaldības projektu vadītāja Sabīne Metāla.

“Sabiedrība ar dvēseli” būtiski, ka iecerei jābūt saistītai ar dzīves kvalitātes uzlabošanu novadā un pašiem tā jāīsteno. Šogad pašvaldība projektiem atvēlējusi 3500 eiro un katra īstenošanai var saņemt līdz 700 eiro.

“Šogad saņēmām ļoti kvalitatīvi sagatavotus projektus, kuru idejas patiešām vērts atbalstīt. Lai gan plānotā finansējuma pietika piecu ieceru atbalstam, deputāti lems par vēl divu projektu atbalstīšanu un papildu naudas piešķiršanu,” vērtē pašvaldības izpilddirektors Egils Kurpnieks.

Iedzīvotāji sakops pastaigu taku, kas ved no rehabilitācijas centra “Līgatne” uz Līgatnes pārceltuvi, tad pilsētu un Spriņģu iezi. S.Metāla atklāj, ka interesants ir projekts “Varas ozols”. Braucot uz Līgatni vai Vienkoču parku, pļavā jau labu laiku redzams nogāzies vecs ozols. Iedzīvotāju iniciatīvas grupa nolēmusi no finiera izgatavot simts kraukļus, tik lielus, ka var redzēt pa gabalu. Tie apdzīvos veco ozolu.

Savukārt Augšlīgatnē zem ozoliem, bērnu rotaļu laukumā, tika uzstādīti šaha un dambretes laukumi. Novada jaunieši pie skeitparka izgatavos un uzstādīs vingrošanas rīkus, lai būtu plašākas fizisko aktivitāšu iespējas. Cita domubiedru grupa rīkos lekcijas par augiem, Latvijā vācamām tējām, iecerētas arī praktiskas nodarbības.

Deputātiem vēl jālemj, vai piešķirt finansiālu atbalstu jauniešu iecerei ierīkot velosipēdu un skeitborda servisa punktu, kā arī vai jāuzlabo Līgatnes novada uzņēmēju tīmekļa vietne.

 

Ceļotāju dienā – aktivitātes dabā

Autors: Maija Rēna, Dabas aizsardzības pārvalde

Datums: 11.09.2020

Izdevums: Liesma

Rubrika: Brīvsolis

Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar vietējām pašvaldībām un uzņēmumiem sestdien, 19. septembrī, aicina uz Gaujas Nacionālā parka Ceļotāju dienu, kas pārgājienos, velobraucienos un ekskursijās aicina iepazīt GNP dabu un kultūrvēsturi.

Ceļotāju dienas plašais pasākumu klāsts apliecina, ka nacionālais parks iemieso ne tikai dabas vērtības, bet arī plašu kultūrvēsturisko mantojumu, cilvēka un dabas kopdarbību un dod iespēju dažādās aktivitātēs veselīgi pavadīt laiku dabā.

Visas dienas garumā pasākumi notiks teju visos novados, kas ietilpst nacionālā parka teritorijā, dodot iespēju izbaudīt dažādus piedāvājumus, kas ikdienā ne vienmēr ir pieejami. Pārgaujas novads Ceļotāju dienas dalībniekus gaida Lielstraupes pilī, kur visas dienas garumā norisināsies plaša programma – ekskursijas noslēpumainajos pils mūros, tekstilā un gleznās atveidoto Lielstraupes vārnu izstādes atklāšana, bet pils pagalmā būs klausāms Latvijas Universitātes kora koncerts.

Veselavas muiža Priekuļu novadā aicina ciemos un piedāvā vairākas ekskursijas, lai viesi savām acīm redzētu labi saglabājušos muižu un tās tuvējo apkārtni, kā arī klausītos ar Veselavas muižu saistītos nostāstus. Pārgājiena «Rudens noskaņas dabā un viesos pie kalēja» dalībniekiem būs iespēja redzēt, kā «Autines» kalvē top pasaulē novērtēti darba rīki, kā arī izbaudīt rudens noskaņas Vaives un Rauņa upes gleznainajos krastos.

Siguldas novadā interesenti varēs iepazīt GNP Jauno reindžeru kustību, darbojoties radošajās darbnīcās un izpildot uzdevumus par Gaujas Nacionālo parku. Siguldā plānota arī ekskursija «Siguldas pils kvartāla jaunā elpa», kuras laikā varēs uzzināt unikālo sudraba mākslas darbu rašanās stāstu un iepazīt sudraba dažādās īpašības, kā arī piedalīties sudraba ūdens degustācijā. Pēc ekskursijas muzejā apmeklētāji varēs paviesoties Siguldas vēsturiskajā centrā un izbaudīt speciālu ekskursiju Siguldas pils kvartālā un Livonijas ordeņa pilī un izspēlēt spēli «Dzirnavas» senatnīgajos pils mūros.

Tradicionāli plaša programma plānota Līgatnes novadā, kur ar atlaidēm būs iespēja apmeklēt Dabas aizsardzības pārvaldes Līgatnes dabas takas, bez maksas piedalīties orientēšanās spēlē «Papīrfabrikas ciemata noslēpumi» un apmeklēt vēsturisko papīrfabrikas strādnieku dzīvoklīti.

Velobrauciens 20 kilometru garumā aktīvos ceļotāju dienas dalībniekus gaidīs Amatas novadā, kur maršruts vedīs pa leģendām apvītām vietām Āraišu apkārtnē. Būs iespēja skatīt Ezerpili, Zviedru priedi, Drabešu muižu, nobaudīt svaigi ceptu maizi Āraišu Vējdzirnavās, iepazīt vecā dzelzceļa posmu un pārbaudīt Amatas upes ūdens līmeni.

Iepazīties ar GNP ceļotāju dienas programmu un izvēlēties sev interesējošo pasākumu var Pārvaldes interneta vietnē. Lūdzam ņemt vērā, ka daudzos pasākumos vietu skaits ir ierobežots, tādēļ nepieciešams iepriekš pieteikties.

News.lv — draugiem.lv

 

2020-09-11
Laika ziņas
Aptaujas