Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Novadnieka gleznas izstādē Līgatnē

Datums: 15.09.2020

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Ziņas

Līgatnes kultūras namā skatāma Salacgrīvas pagastā dzīvojošā mākslinieka Aldoņa Cīruļa gleznu izstāde 4 gadalaiki. Tajā redzama skaistā Latvijas daba rudenī, ziemā, pavasarī un vasarā. Darbi tapuši gan pēdējā laikā, gan senāk. Autors uzsver, ka to radīšanā viņa lielākais iedvesmotājs ir Dievs. Izstādi Līgatnē var aplūkot līdz novembra beigām.

 

Atjauno vairāk nekā 100 gadus veco Līgatnes caurteku

Datums: 15.09.2020

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Kaimiņos

Uz Vidzemes šosejas Augšlīgatnē (64,8. km) sākusies Līgatnes upes caurtekas atjaunošana. Būvdarbi paredz mūrētajai arkveida caurtekai atrakt galus un tos pārbūvēt, bet velvei atjaunot hidroizolāciju. Satiksmes nodrošināšanai izbūvēts pagaidu tilts. Līgatnes caurteka būvēta 19. gadsimta beigās, tai ir ķieģeļu velve un kaltu granīta akmeņu sienas. Caurteka ir 7,3 m plata un 5,5 m augsta, tās garums – 21,5 m. Pēc Otrā pasaules kara caurteka remontu nav piedzīvojusi. Caurteku atjaunos SIA 8 CBR par līgumcenu 1,07 miljoni eiro, ko sedz no valsts budžeta papildu 75 miljonu eiro finansējuma. Būvdarbi tiks pabeigti nākamgad.

 

“Ašie” šoreiz visašākie

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 15.09.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Sports

Taku skriešanas seriāla “Stirnu buks” otrajā posmā, kura ietvaros notika skolēnu čempionāta ieskaite, teicamu sniegumu parādīja sporta kluba “Ašais” komanda, kļūstot gan par visstiprāko komandu, gan par ātrāko sporta klubu. Labāko desmitā šajā kategorijā arī komanda “Līgatne”, kam 8.vieta visstiprāko komandu konkurencē, bet ātrāko sporta klubu vērtējumā viņi septītie.

Ātrāko skolnieku konkurencē otrajā vietā Roberts Glazers (Cēsu Pilsētas vidusskola/ SK “Ašais”), kurš uzvarētājam zaudēja aptuveni pus minūti. 7.vietā Mārtiņš Petrovs (Cēsu Pilsētas vidusskola).

Ātrāko skolnieču konkurencē triumfēja Estere Volfa (Cēsu Valsts ģimnāzija). 6.vietā Elza Niklase (Cēsu Valsts ģimnāzija/ SK “Ašais”), bet 8. – Renāte Beļajeva (Stalbes vidusskola/ SK “Ašais”).

Atsevišķās vecumu grupās labāko desmitā iekļuva vairāku mūsu puses skolu/ klubu pārstāvji: U10S grupā 8.vietā Elza Krastiņa (Cēsu 1.pamatskola/ “Frozen”); U12V grupā 10. Deniss Gasperts (Jauno līderu vidusskola/ Līgatne); U12S grupā 7. – Estere Drīveniece (Cēsu Pilsētas vidusskola); U14V grupā 3. – Roberts Cercins (Cēsu Pilsētas vidusskola/ SK “Ašais”), 10. – Teodors Godiņš (Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola/ SK “Ašais”); U14S grupā Karlīna Šmite (Cēsu Pilsētas vidusskola); U16S grupā 1. – E. Volfa (Cēsu Valsts ģimnāzija), 3. – E. Niklase (Cēsu Valsts ģimnāzija/ SK “Ašais”); U18V grupā 2. – R. Glazers (Cēsu Pilsētas vidusskola/ SK “Ašais”); U18S grupā 2. – R. Beļajeva (Stalbes vidusskola/ SK “Ašais”); U20V grupā 2. – M. Petrovs (Cēsu Pilsētas vidusskola); U20S grupā 3. – Daido Brūvere (Priekuļu vidusskola/ Cēsu Sporta skola).

Mūsu puses skrējēji labus rezultātus parādīja arī citās skrējiena distancēs. Distances “Zaķis” absolūtajā vērtējumā 2. vietā vecpiebaldzēns Agris Krūmiņš (SPB “RUN/ Brooks”), 4. – priekulietis Jānis Olengovičs (SPB “RUN”), bet 7. – Rihards Serģis (SK “Ašais”, kurš bija ātrākais VZ1 grupā. VZ4 grupā 4.vietā Pārgaujas novada pārstāvis – Ivars Oraševskis (“Scott running Latvia”/” Latvija trailrace”). SZ3 grupā 6. – Žanete Leimane (TRX “Cēsis”).

Distancē “Stirnu buks” absolūtajā vērtējumā otrais Kārlis Vīksne (“Moller Auto Ventpils”/“Matisons Runner`s Club”). Dāmu konkurencē visātrākā bija Vecpiebalgas skrējēja Jolanta Krastiņa (SPB “Run/ Brooks”). SB2 grupā 3. – Elita Zālīte (TRX “Cēsis”); SB3 grupā 6. – Inguna Eglīte (TRX “Cēsis”).

Distancē “Lūsis” uzvarēja Andris Ronimoiss, bet 6. – drustēnietis Artūrs Vadzis (“Pulsometrs.lv”). VL3 grupā 3. – Ivars Sedlenieks (TRX “Cēsis”).

Jau rakstīts, ka šajā sezonā “Stirnu bukam” ieplānoti vien četri posmi, no kuriem nākamais – “Milzkalna Stirnu buks” – notiks 3.oktobrī Tukuma apkaimē.

 

Gaujas Nacionālā parka Ceļotāju dienā – pārgājieni, piedzīvojumi, velobraucieni un aktivitātes dabā

Datums: 15.09.2020

Izdevums: Latvijas Pašvaldību savienības izdevums "InfoLOGS"

Rubrika: Projekti, konkursi, semināri, finansējums, pasākumi

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) sadarbībā ar vietējām pašvaldībām un uzņēmumiem 19. septembrī aicina uz Gaujas nacionālā parka (GNP) Ceļotāju dienu, kas pārgājienos, velobraucienos un ekskursijās mudina iepazīt GNP dabu un kultūrvēsturi. Ceļotāju dienas plašais pasākumu klāsts apliecina, ka nacionālais parks iemieso ne tikai dabas vērtības vien, bet arī plašu kultūrvēsturisko mantojumu, cilvēka un dabas kopdarbību un dod iespēju dažādās aktivitātēs veselīgi pavadīt laiku dabā.

Visas dienas garumā GNP Ceļotāju dienā pasākumi notiks teju visos novados, kas ietilpst nacionālā parka teritorijā, dodot iespēju izbaudīt dažādus piedāvājumus, kas ikdienā ne vienmēr ir pieejami. Pārgaujas novads Ceļotāju dienas dalībniekus gaidīs Lielstraupes pilī, kur visas dienas garumā norisināsies plaša programma – ekskursijas noslēpumainajos pils mūros, tekstilā un gleznās atveidoto Lielstraupes vārnu izstādes atklāšana –, bet pils pagalmā būs klausāms Latvijas Universitātes kora koncerts. Veselavas muiža Priekuļu novadā aicina ciemos un piedāvā vairākas ekskursijas, lai viesi savām acīm redzētu labi saglabājušos muižu un tās tuvējo apkārtni, kā arī klausītos ar Veselavas muižu saistītos nostāstus. Pārgājiena “Rudens noskaņas dabā un viesos pie kalēja” dalībniekiem būs iespēja redzēt, kā “Autines” kalvē top pasaulē novērtēti darba rīki, kā arī izbaudīt rudens noskaņas Vaives un Rauņa upes gleznainajos krastos. Siguldas novadā interesenti varēs iepazīt GNP Jauno reindžeru kustību, darbojoties radošajās darbnīcās un izpildot uzdevumus par GNP, tādējādi iejūtoties jauno reindžeru lomā. Siguldā plānota arī ekskursija “Siguldas pils kvartāla jaunā elpa”, kurā varēs uzzināt unikālo sudraba mākslas darbu rašanās stāstu un iepazīt dažādās sudraba īpašības, kā arī piedalīties sudraba ūdens degustācijā. Pēc ekskursijas muzejā apmeklētāji varēs paviesoties Siguldas vēsturiskajā centrā un izbaudīt speciālu GNP Ceļotāju dienas ekskursiju Siguldas pils kvartālā un Livonijas ordeņa pilī un izspēlēt spēli “Dzirnavas” senatnīgajos pils mūros. Tradicionāli plaša programma plānota Līgatnes novadā, kur ar atlaidēm būs iespēja apmeklēt Dabas aizsardzības pārvaldes Līgatnes dabas takas, bez maksas piedalīties orientēšanās spēlē “Papīrfabrikas ciemata noslēpumi” un apmeklēt vēsturisko papīrfabrikas strādnieku dzīvoklīti. Velobrauciens 20 kilometru garumā aktīvos Ceļotāju dienas dalībniekus gaidīs Amatas novadā, kur maršruts vedīs pa leģendām apvītām novada vietām Āraišu apkārtnē. Būs iespēja skatīt ezerpili, Zviedru priedi, Drabešu muižu, nobaudīt svaigi ceptu maizi Āraišu vējdzirnavās, iepazīt vecā dzelzceļa posmu un pārbaudīt Amatas upes ūdens līmeni.

Iepazīties ar GNP Ceļotāju dienas programmu un izvēlēties sev interesējošo pasākumu var DAP interneta vietnē. Lūdzam ņemt vērā, ka daudzos pasākumos vietu skaits ir ierobežots, tādēļ iepriekš jāpiesakās.

 

Līgatnieši satiekas Gaujasmalā

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 16.09.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Septembrī līgatnieši svin svētkus un dodas ciemos pie kaimiņiem. Spriņģu, Skolas, Rīgas, Plučkalna un Ķiberkalna svētki iepriekšējos gados daudziem vēl labā atmiņā, tagad pilsētniekus pie sevis aicināja Gaujasmalas iedzīvotāji. Vienkārši – gaujmalieši.

Daudzdzīvokļu māju ieskautajā lielajā pagalmā visu dienu valdīja rosība. Savas nodarbes bija lieliem un maziem. “Bērni bija ļoti aizrautīgi, visur iesaistījās,” gandarīta kultūras darbiniece Daina Birne. Uz lielas lapas, kuru rotāja logo “Gaujasmala 2020”, bērni varēja uzzīmēt, ko vēlas. Izstāde uz veļas šņores saistīja kaimiņus. Bērni izmantoja iespēju apgūt tirgošanās iemaņas un kaimiņiem kaut ko notirgot. Bija gan apkrāsoti akmeņi, gan kārumi, kas cepti kopā ar mammu vai vecmāmiņu, limonādes. Jo liela visu ieinteresētība bija par mājas mīluļiem. “Es stāstīju par saviem kaķiem Olīti un Keitu,” lepni saka Rūta Okonova un atzīst, bijis interesanti paklausīties par papagaili un šinšillu, apskatīt trusi, jo suņi un kaķi jau zināmi.

Gan bērni, gan pieaugušie iesaistījās krustvārdu mīklas minēšanā, bija jāzina vārdi, kurus ikdienā lieto tieši šie Līgatnes pilsētas iedzīvotāji. Piemēram, ātrākai un ērtākai sarunai viņi nesaka Gaujasmala vai Gaujmala, bet vienkārši Gaumala.

Daudzus ieinteresēja fotogrāfiju izstāde, kurā gaujmaliešu sadzīve dažādos laikos. Ne viens vien atpazina sevi, kaimiņus, draugus.

Svētki kādā, kā teiktu lielāku pilsētu iedzīvotāji, kvartālā vai rajonā vecākiem līgatniešiem ir reize atmiņām, jaunajiem un ciemiņiem iespēja vairāk uzzināt par šo vietu, un arī tiem, kuri vēl cits citu nepazīst, iepazīties. Gados cienījamie gaujmalieši atcerējās, ka, pirms vēl uzcēla daudzdzīvokļu mājas, te augusi labība un burkāni. Par Jāņu placi nostāstus zina arī jaunā paaudze. Kur tagad stadions, pļavā gadu desmitus līgatnieši svinēja Jāņus. “Apkārt bija mucas ar uguni. Vidū lielais ugunskurs. Katrai kompānijai bija savs mazais ugunskurs. Visi dziedāja, priecājās, dancoja līdz rītam,” “Druvai” pastāsta Maija Briede. Viņa Gaujasmalā dzīvo kopš 1953.gada.

Kā jau svētkos, klāt bija pūtēju orķestris, koris, ansamblis “Mantojums”, un lielā sadziedāšanās varēja iet vaļā. Līgatnieši cits citu paslavēja – tāpat kā Kalnu svētkos, arī gaujmalieši bija pratuši sarunāt labu laiku.

Visas dienas garumā vairākkārt tiek uzsvērts – Gaujasmalas kopiena, komūna. Indras Ramānes ģimene Gaujasmalā dzīvo desmit gadus. “Kad pārcēlāmies uz Līgatni, šaubījos, kā mazpilsētā pieņems, jutīšos sveša. Kā biju maldījusies! Gaujmalieši ātri vien paņem savā draudzīgajā ģimenē. Nezinu, vai kādreiz varēšu saukties par gaujmalieti, bet jūtos ļoti piederīga,” saka Indra un izskaidro, kas ir patiesa kopiena: “Ziemā divi kaimiņi neatkarīgi viens no otra atnesa burku ar skābētiem kāpostiem un ābolu sulu. Vienkārši tāpat, sakot: “Tev bērni slimi, uz veikalu neteic.” Viņi zināja, ka man bērni apslimuši, viņiem bija svarīgi, lai mums viss būtu labi. Tā ir kopiena – viens par otru rūpējas, ģimeniskums. Arī svētkos jūtams, tie ir mūsu svētki, visu – lielu un mazu. Un katram ir svarīgi, lai visi būtu priecīgi.”

Kas vēl Gaujasmalā citādāks nekā citviet pilsētā? Dažkārt kādu sazvanīt ir neiespējamā misija, jo vienkārši mobilajiem telefoniem nav zonas. Kādam gaujmalietim piezvanījis operators un aicinājis pāriet pie viņiem, viņš bijis gatavs, ja vien operators pateiks, kur ir zona. Tā arī darījums nenotika. “Varbūt mēs ne tādi kā tie, kuri dzīvo kalnos, jo tepat ir Gauja, kas aiznes visu slikto un kreņķus. Mums ir savs avots, kas veldzē un dziedē,” atklāja kāds gaujmalietis.

Kad sāka kārtīgi krēslot, dziesmu pūra skanīgākās dziesmas izdziedātas un kopzupas katls iztukšots, kādreizējās gāzes noliktavas siena turpat pagalmā pārvērtās par ekrānu, uz kura atdzīvojās filmas “Ūdensbumba resnajam runcim” varoņi.

“Mums bija jauki svētki Spriņģukalnā, un tapa pašu pavārgrāmata, bet arī te lejā – Gaujasmalā – nav ne vainas. Skaista diena,” vērtēja kāda līgatniete no Spriņģu kalna un uzsvēra, ka ikdienā šāda kopā sanākšana un sevis parādīšana ir ļoti vajadzīga.

 

Kustos, lai labi justos, un iekustinu citus!

Autors: Diāna Kārkliņa

Datums: 17.09.2020

Izdevums: Diena

Rubrika: Sveiks un vesels

No 23. līdz 30. septembrim ikviens aicināts piedalīties daudzveidīgajās Eiropas sporta nedēļas aktivitātēs

Ar devīzi «Piecelies pats un piecel citus!» šoruden atkal norisināsies #BeActive Eiropas sporta nedēļa, kuras mērķis ir piesaistīt cilvēkus aktīvam dzīvesveidam, mazinot mazkustīguma izraisītās saslimšanas. Šī sociālā kampaņa vienlaikus notiek 42 Eiropas valstīs, rosinot iedzīvotājus mainīt ikdienas paradumus un kļūt kaut nedaudz kustīgākiem. Kā atgādina Pasaules Veselības organizācija – kaut vai tikai 30 minūšu mērenas intensitātes slodzes piecas reizes nedēļā būtiski samazinās saslimšanas risku ar daudzām, tai skaitā sirds asinsvadu slimībām.

uBeActive Eiropas sporta nedēļa Latvijā notiks jau sesto reizi, un tās ietvaros no 23. līdz 30. septembrim gaidāma plaša un raiba sportisku pasākumu programma gan Rīgā, gan reģionos – fizisko aktivitāšu iespējas atradīs ikviens neatkarīgi no vecuma, interesēm, fiziskajām spējām un sagatavotības. Kā norāda Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP), kas ir iniciatīvas nacionālā koordinatore, pērn Eiropas sporta nedēļas pasākumos Latvijā iesaistījās ap 200 000 dalībnieku vairāk nekā 40 sporta veidos.

Sportoja vai slinkoja?

«Saglabāt ikdienā fizisko slodzi daudzviet pasaulē šogad ir bijis izaicinošāk nekā iepriekš, taču vienlaikus arī nozīmīgāk – esam novērtējuši ne vien sportošanas ietekmi uz ķermeni, bet arī to, kā fiziska aktivitāte ietekmē mūsu mentālo labsajūtu,» atskatoties uz Covid-19 zīmē pavadītajiem mēnešiem, vērtē LSFP prezidents Einars Fogelis. «Tāpēc jo svarīgāk ir turpināt mērķtiecīgi veidot un kopt ieradumu sportot ik dienas – arī tad, ja neparedzētās situācijās jāmaina veidi, kā būt fiziski aktīvam.»

LSFP sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS jūnijā veica Eiropas sporta nedēļas pētījumu par to, kā Latvijas sabiedrība sportojusi vīrusa pandēmijas ierobežojumu laikā. Tas rāda, ka lielākajai daļai jeb 78% iedzīvotāju fiziskās un sporta aktivitātes bijušas dienaskārtībā arī ārkārtas situācijas laikā, un populārākā fiziskā aktivitāte bijusi došanās pārgājienos un pastaigās – to minējuši 52% respondentu. Populāra bijusi arī vingrošana mājās (25%), riteņbraukšana (22%), skriešana (19%) u. c. 30% iedzīvotāju norāda, ka ārkārtas situācijas laikā novērtējuši iespēju pavadīt laiku ar tuviniekiem un nebūt piesaistītiem darbam birojā, kas palīdzējis būt arī fiziski aktīviem.

Tiesa, 21% iedzīvotāju pandēmijas ierobežojumu laikā kļuvuši fiziski mazāk aktīvi, bet 5% pat pārstājuši sportot. Kā galvenos iemeslus cilvēki min motivācijas trūkumu un slinkumu, to, ka nepatīk sportot vienatnē, mājās nav pietiekami vietas. Tikmēr vēl 20% aptaujāto atzīst, ka nesportoja ne pirms ārkārtas situācijas, ne tās laikā.

«Labā ziņa – daļa sabiedrības izmantoja iespēju biežāk aktīvi pavadīt laiku kopā ar ģimeni, doties pārgājienos, biežāk automašīnas vietā izmantot velosipēdu un sabiedrisko transportu (14% respondentu). Saglabāt ikdienā aktīvu dzīvesveidu palīdzējuši gan ieradums un rutīna (29%), gan dažādas personīgas apņemšanās (24%),» pozitīvo aptaujas rezultātos tomēr uzsver E. Fogelis.

Savukārt sporta ārste Laila Ušacka akcentē, ka nozīmīgāk par to, cik bieži sportojam, ir tas, ka ārkārtas situācija mainījusi veidu, kā esam fiziski aktīvi. Nepilnai trešdaļai iedzīvotāju (29%) sportošanas veidi pandēmijas ierobežojumu laikā nemainījās, bet 10% atzina, ka turpina sportot, tikai citādi. «Slēgtās sporta zāles un peldbaseini, kā arī ierobežojumi komandu spēlēm pārtrauca sportošanu dažādos kolektīvos, kas noteiktai cilvēku grupai bija arī nozīmīgs socializēšanās veids. Aptaujā redzam – būtiska daļa «pandēmijas nesportotāju» – 36% – kā iemeslu norāda nepatiku sportot vienatnē vai patstāvīgi,» komentē L. Ušacka un uzteic sporta klubus, kuri radoši reaģēja, lai saglabātu sava kolektīva azartu būt aktīviem: «Zinu piemērus ar regulāriem izaicinājumiem no bērnu un jauniešu komandu treneriem un īpašām balvām par iesūtītajiem uzdevumiem, turklāt, kas ir brīnišķīgi, ar papildu bonusu par ģimenes iesaistīšanu uzdevumu izpildē.» LSFP pētījums apliecina, ka ģimenei ir būtiska nozīme aktīva dzīvesveida ieradumu uzturēšanā – lielākā daļa jeb 72% aptaujāto bieži sporto kopā ar ģimeni, katrs trešais (30%) pat vairākas reizes nedēļā.

L. Ušacka gan uzsver, ka lielākais izaicinājums vēl ir priekšā: «Ikvienam, kurš sevī atradis motivāciju sportot, saglabāt to arī rudenī ir divtik svarīgi – ejiet pārgājienos, pastaigās, brauciet ar riteni, skrieniet, dariet jebko aktīvu, neraugoties uz laikapstākļiem. Sportošana var palīdzēt mazināt depresijas un nomāktības riskus, kas palielinās līdz ar tumšā diennakts laika pagarināšanos. Turklāt arī pandēmija nav pazudusi, pastāv liela iespēja, ka ierobežojumi atjaunosies.»

Iespējas visiem

uBeActive Eiropas sporta nedēļa sola radīt vajadzīgo iedvesmu, lai saglabātu fizisko aktivitāti arī rudenī un ziemā. Līdztekus daudziem sportiskiem pasākumiem ar savu personīgo pieredzi Latvijas iedzīvotājus motivēs arī nedēļas vēstneši – Eiropas čempione pludmales volejbolā Tīna Graudiņa, profesionālais skrituļslidotājs Nils Jansons, mūziķis Kārlis Būmeisters jeb Kaža, sporta fizioterapeite un TV personība Agneta Liepājniece, ķirurgs un Siguldas Opermūzikas svētku veidotājs Dainis Kalns un enerģiskā deviņdesmitgadniece no Dundagas Aina Margarēta Pūliņa. Iedvesmot cilvēkus būt sportiskiem arī šogad turpina kaitbordiste Aija Ambrasa un nūjotājs Roberts Radičuks.

Kā jau ierasts, Eiropas sporta nedēļas starta signāls būs Olimpiskā diena 18. septembrī ar jau iecienīto Vislatvijas vingrojumu plkst. 10.00, taču sporta un veselību veicinošas aktivitātes jau kopš augusta sākuma tiek izvērstas vesela Olimpiskā mēneša garumā, pa nedēļai veltot dažādu iedzīvotāju grupu (topošo un jauno māmiņu, ģimeņu, senioru, bērnu un jauniešu) kustīgumam.

Olimpiskajā dienā aizsāksies arī Eiropas skolu sporta dienas aktivitātes – šī diena tiks atzīmēta jau Eiropas sporta nedēļas ietvaros 25. septembrī. Šāgada Eiropas skolu sporta dienas tēma ir garīgā veselība, un šīs dienas ietvaros norisināsies sociālā tīkla TikTok izaicinājums skolēniem kopā ar Renāru Zeltiņu, bet jau Olimpiskajā dienā kādā no Latvijas skolām notiks īpaša tikšanās ar #BeActive vēstnešiem Nilu Jansonu un Daini Kalnu.

Starp Eiropas sporta nedēļas norisēm šogad ir īpaši pasākumi ģimenēm. Piemēram, pirmo reizi notiks Ģimeņu pludmales spēles 19. septembrī Pludmales sporta centrā Ruukki Mārupē – ģimeņu komandas (tiesa, ne vairāk kā 25) varēs piedalīties dažādās aktivitātēs, sākot no veiklības un ātruma stafetēm ar pludmales spēļu elementiem un beidzot ar SUP dēļu airēšanu, un pretendēt uz vērtīgām balvām.

Jaunajām un topošajām māmiņām Eiropas sporta nedēļā iecerētas enerģiskas Māmiņu brokastis, orientēšanās mīļotāji varēs mēroties spēkiem Latvijas orientēšanās naktī, seniori un cilvēki ar īpašām vajadzībām – iesaistīties īpaši viņiem paredzētās nodarbībās, bet nozares profesionāļi – piedalīties mārketinga un inovāciju sporta forumā SportsComm’20.

Izcelšanas vērts ir ikgadējais Nakts peldējums, kas šogad notiks 26. septembrī septiņās pilsētās – Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Siguldā, Salaspilī un Daugavpilī. Gan pieaugušajiem, gan bērniem būs iespēja ne vien izbaudīt peldi dzīvās mūzikas un īpaša apgaismojuma pavadījumā, bet arī izaicināt sevi pusstundas peldējumā.

Tāpat 26. septembrī gaidāms Eiropas sporta nedēļas centrālais notikums – vērienīgs ainavisks pārgājiens ar dažāda garuma distancēm (8 km, 15 km un 25 km) Līgatnē. Pārgājienā ikviens aicināts doties kopā ar vismaz vienu draugu, ģimenes locekli, paziņu. Papildus iešanai varēs asināt prātu izzinošā interaktīvā izaicinājumu spēlē viedtālrunī.

Ikviens Latvijas iedzīvotājs vietnē www.beactivelatvia.lv var atrast sev piemērotāko Eiropas sporta nedēļas pasākumu, sacensības vai atvērto treniņu, kā arī pieteikt paša organizētu publisku sportisku aktivitāti.

 

Lifta vietā kāpnes un pastaigas

Autors: Guna Blaua

Datums: 18.09.2020

Izdevums: Žurnāls Sestdiena

Rubrika: Priekšā

No 23. līdz 30. septembrim visā Latvijā norisināsies Eiropas Sporta nedēļa. Projekta vadītāja Latvijā

Dace Zvaigzne stāsta, ka tajā uzsvars tiks likts gan uz sportu izglītības iestādēs un darbavietās, gan īpaši tam domātajos klubos un brīvā dabā. Mērķis ir mainīt iedzīvotāju paradumus un aicināt būt fiziski aktīvākiem, un, ja kāds vēl nav pamanījis, Sporta nedēļas pasākumus var pazīt pēc mirkļbirkas #BeActive

Vai veselīgu dzīvesveidu varam ievērot arī ikdienā?

Protams! Cilvēkus aicinām ne tikai sportot un ikdienā būt fiziski aktīviem. Arī uz darbu var doties nevis ar automašīnu, bet braukt ar velosipēdu vai iet kājām, lifta vietā izmantot kāpnes un tā tālāk.

Kā Latvijā aizsākās Eiropas Sporta nedēļas tradīcija?

To pirms sešiem gadiem aizsāka Eiropas Komisija, un pasākuma mērķis bija informēt par un ap sportisku dzīvesveidu. Latvijā pasākuma koordinators ir Latvijas Sporta federāciju padome, tāpat kā pārējā Eiropā šajā nedēļā runāsim par ieguvumiem, ko mums dod fiziskās aktivitātes un regulāra sportošana. Tāpat ar dažādām aktivitātēm, treniņiem un pasākumiem aicināsim cilvēkus izmēģināt kādu no sporta veidiem. Šie pasākumi ir pieejami bez maksas, turklāt visos Latvijas reģionos un pašvaldībās.

Kādi ir jūsu novērojumi – vai cilvēki tagad sporto aktīvāk nekā pirms sešiem gadiem?

Negribu fokusēties uz skaitļiem, lai gan mēs veicam mērījumus un redzam, ka sportiskā aktivitāte ir pieaugusi. Taču vislielākais izaicinājums ir pierunāt sportot un pasākumā iesaistīt tieši sabiedrības neaktīvāko daļu. Mēs redzam, ka izdodas iekļaut tos cilvēkus, kas jau ir aktīvi, bet ir grūti pārliecināt cilvēkus, kas nav neko darījuši gadiem ilgi un kam, iespējams, ir palikusi kāda negatīva pieredze no skolas gadiem. Tomēr mums tas izdodas arvien biežāk – to redzam gan savu paziņu, gan kolēģu lokā. Svarīgi ir atrast tieši sev piemērotāko sporta veidu, jo to ir ļoti daudz un dažādi: vienam patiks nūjošana, citam – peldēšana.

Kuri ir vispopulārākie sporta veidi? Jo piedāvājums patiešām ir ļoti plašs…

Mēs vairāk fokusējamies uz tā saucamo tautas sportu, un viens no iecienītākajiem veidiem noteikti ir orientēšanās – piemēram, nakts orientēšanās sacensības, kurās nav nepieciešama nekāda sevišķa iepriekšēja sagatavotība. Tāpat mums notiek nakts peldēšanas sacensības, ar kurām cenšamies cilvēkus ieinteresēt par peldēšanu, kas, manuprāt, ir ļoti demokrātiska nodarbe.

Vai šajās sportiskajās aktivitātēs iesaistās visas vecuma grupas?

Jā, jo arī fokusējamies uz visām vecuma grupām un ar dažādām metodēm uzrunājam visas iespējamās auditorijas.

Sporta nedēļai ir arī savi vēstneši. Vai viņi tiek izvēlēti, lai uzrunātu sabiedrību un aizrautu cilvēkus?

Mēs esam piesaistījuši vēstnešus – ne tikai sportistus, bet arī cilvēkus, kas ir kaut ko sasnieguši savā jomā – piemēram, kultūrā. Mēs redzam, ka caur viņiem patiešām ir vieglāk nodot tālāk mūsu ziņu par sportošanas iespējām. Piemēram, šogad viens no vēstnešiem ir Nils Jansons (profesionāls skrituļslidotājs – red.), kurš palīdz uzrunāt gados jaunāko auditoriju. Ir arī senioru pārstāvji. Rokmūziķis Kārlis Būmeisters savukārt varētu palīdzēt piesaistīt savu auditoriju.

Vai piedalīties sporta nedēļas aktivitātēs var ar jebkādu fizisko sagatavotību? Varbūt pirms aktivitātēm vajadzētu pakonsultēties ar ārstu, ja ir kādas veselības problēmas?

Mūsu mājaslapā www.beactivelatvia.lv ir pieejama karte ar visiem pasākumiem, cilvēks var izvēlēties aktivitāti atbilstoši savam veselības stāvoklim. Ja kādu laiciņu nav sanācis sportot, noteikti iesakām vērsties pie fizioterapeita, kurš veiks gan sportisko anamnēzi, gan arī ieteiks piemērotāko veidu, kā atsākt sportošanu un cik lielā intensitātē to darīt.

Ja cilvēks vēlēsies pievērsties, teiksim, nūjošanai, vai būs pieejami speciālisti, kuri ierādīs, kā to pareizi darīt?

Mums paredzēts ļoti daudz atvērto treniņu, kuri orientēti tieši uz nūjošanu un uz senioriem, un tos vadīs sertificēti speciālisti, kuri instruēs arī cilvēkus, kas to iepriekš nav darījuši. Lielākoties tiks piedāvāts arī inventārs un, piereģistrējoties nodarbībām, tiks izstāstīts viss nepieciešamais.

Sporta nedēļā notiks arī pārgājiens Līgatnē, un jūs jau pieminējāt orientēšanās sacensības. Kā šīs norises ietekmē situācija valstī, kad aizvien iesaka nepulcēties lielos baros un iespēju robežās arī distancēties?

Pārgājiens jeb vienkārši pastaiga dabā kļūst par labu tradīciju, jo notiks jau otro gadu. Protams, sekojam līdzi epidemioloģiskajai situācijai valstī, lai tiktu ievēroti visi aktuālie noteikumi. Tāpēc mums ir izvēlētas trīs dažāda garuma distances, un starts dalībniekiem tiks dots visas dienas garumā – līdz ar to ikviens kopā ar ģimeni vai kolēģiem varēs pastaigā doties tajā laikā, kad viņš būs piereģistrējies. Tas attiecas arī uz orientēšanās pasākumu.

Kas šogad īpaši varētu motivēt cilvēkus piedalīties fiziskajās aktivitātēs?

Manuprāt, šajā pandēmijas laikā Latvijā novērtējām to, ka mums bija iespēja doties ārā un sportot – atšķirībā no citām Eiropas valstīm, kurās bija noteikts, ka no mājas drīkst iziet tikai atsevišķos gadījumos. Man liekas, jānovērtē iespēja, ka arī šobrīd varam sportot svaigā gaisā, ka ir tam piemēroti laikapstākļi. Vienmēr ar bažām esam skatījušies uz septembra nogali, taču līdz šim ar laiku esam lutināti. Un arī mazliet apmācies laiks nemazina burvību, ko sniedz pastaiga brīvā dabā ar fantastiskiem dabasskatiem.

News.lv — draugiem.lv

 

2020-09-18
Laika ziņas
Aptaujas