Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Pasākums. Kustēšanās prieks un labums

Autors: Aiva Kalve

Datums: 21.09.2020

Izdevums: Praktiskais Latvietis

Rubrika: Aktuāli un noderīgi

Ar plašu un daudzveidīgu bezmaksas sporta pasākumu programmu visā Latvijā arī šogad no 23. līdz 30. septembrim jau sesto reizi notiks Eiropas Sporta nedēļa. Tās laikā visā Latvijā būs pieejami sportiski pasākumi, kuros aktīvi pavadīt laiku varēs ikviens neatkarīgi no vecuma, fiziskajām spējām, interesēm un citām iespējām. Sporta nedēļas centrālais notikums gaidāms 26. septembrī – vērienīgs ainavisks pārgājiens ar dažāda garuma distancēm un izaicinājuma punktiem Līgatnē un tās gleznainajā apkārtnē.

Notiks arī atvērtie treniņi un nodarbības senioriem, pludmales spēles ģimenēm, nozares profesionāļiem risināsies mārketinga un inovāciju sporta forums SportsComm’20, plānoti Latvijas orientēšanās nakts, Nakts peldējuma un Olimpiskās dienas pasākumi visā Latvijā. Iedzīvotājiem ar speciālām vajadzībām sportošanai paredzētas Rehabilitācijas dienas aktivitātes, jaunajām māmiņām – enerģiskās Māmiņu brokastis. Tīmekļa vietnē

www.bactivelatvia.lv iespējams atrast sev piemērotāko no pasākumiem vai ikviens sporta entuziasts var pievienot jaunu – savu sporta pasākumu –, noorganizējot publisku koptreniņu, sacensības vai citu kopīgu sportisku aktivitāti. Eiropas Sporta nedēļas oficiālajos sociālo mediju kanālos: FaceBook (www.facebook.com/lsfp.lv),

Instagram (www.Instagram.com/lsfp.lv), Twitter (https://twitter.com/lsfp_lv) un YouTube būs padomi, iedvesmojoši stāsti, konkursi un balvas sadarbībā ar partneriem, risināsies arī Endomondo izaicinājums regulāri sportot.

 

Pirmās uzvaras, pirmie zaudējumi

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 22.09.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Sports

Latvijas florbola čempionāts startējis visās līgās. Rakstījām par vairāku virslīgas klubu protestu pret Latvijas Florbola savienības lēmumiem “Covid-19” ierobežojumu sakarā, bet neviens negribēja tikt izslēgts no čempionāta, tāpēc prasības izpildīja, un pirmās spēles jau aizvadītas visās spēcīgākajās līgās.

Virslīga vīriešu komandām

Pirmie no mūsu puses laukumā devās SK “Pārgauja” florbolisti, izbraukumā spēkojoties ar Rubenes komandu. Lai arī pirmajā trešdaļā mājinieki panāca 3:0, “Pārgauja” nepadevās, spējot pietuvoties līdz 2:3; 3:4; 4:5 un pamatlaika izskaņā panākot arī neaizšķirtu 5:5. Sekoja pagarinājums, kurā vārti netika gūti, un spēles uzvarētājs izšķīrās pēcspēles metienos, kuros pārāki bija “Rubenes” florbolisti, svinot uzvaru mačā 6:5. “Pārgauja” savā kontā ierakstīja pirmo punktu šajā sezonā. Pamatlaikā divus vārtus guva Gvido Lauga, pa vienam – Jānis Driļevskis, Jēkabs Berkolts, Artūrs Jurševskis.

Izbraukuma spēlē ar Ķekavas komandu klājās vēl grūtāk. Lai arī otrās trešdaļas sākumā “Pārgauja” izvirzījās vadībā 3:2, spēles turpinājumā piecus vārtus guva “Ķekavas” florboslisti, svinot uzvaru 7:3. “Pārgaujas” labā vārtus guva J. Driļevskis, Olafs Zvīnis, Edgars Puriņš.

Cēsu “Lekrings” pirmo spēli aizvadīja savā laukumā, uzņemot virslīgas jaunpienācējus “RTU/ Rockets” vienību. Visu spēles gaitu bija jūtams Cēsu komandas spēlētāju pārākums, un tikai nepilnas divas minūtes pietrūka, lai sezonu sāktu ar sauso uzvaru. Fināla sirēnai skanot, 6:1 “Lekrings” labā. Trīs vārtus guva Kevins Šmits, pa vienam – Emīls Dzalbs, Pauls Erenbots un Rūdis Jermacāns.

Apvienotā sieviešu līga

Startējis arī sieviešu virslīgas čempionāts. Jau rakstījām, ka šogad sieviešu komandas vairs netiek dalītas divās līgās, bet izveidota viena apvienotā, kurā startē astoņas komandas. Šogad līgā debitē arī komanda “Līgatne”, un pirmā spēle izrādījās veiksmīga, izbraukumā ar 6:3 pārspēta komanda “Irlava/ Tukums”. Visu spēles gaitu līgatnietes bija vadībā, neļaujot pretiniecēm apdraudēt uzvaru. Trīs vārtus guva Liene Adamane, pa vienam – Agnese Broliša, Katrīna Banka un Elīza Bērziņa. “Līgatnes” vārtos Jogita Gindra atvairīja 25 no 28 metieniem.

Komandas pārstāvis Viesturs Dumpis atzīst, ka debijas sezonu sākt ar uzvaru ir ļoti pozitīvi: “Komanda rādīja labu spēli, bet vēl ir, kur augt, jo vēl jāsaspēlējas. Labi, ka pirmajā spēlē pretī stājās nosacīti vieglākas pretinieces, kas ļāva saprast savu spēli, stiprās un vājās vietas. Komanda vēl tiks papildināta ar labām spēlētājām, domāju, rezultāts šajā sezonā būs labs.”

Savā laukumā komanda debitēs 3. oktobrī, tiekoties ar “Ķekavas Bulldogs/ NND”, kas pirmajā kārtā savā laukumā ar 7:4 pārspēja Cēsu “Lekrings” spēlētājas. Lai arī otrās trešdaļas vidū ar 3:0 vadībā bija Cēsu komanda, mājinieces prata lauzt spēles gaitu un uzvarēt. Cēsu komandas labā divus vārtus guva Katrīna Kārkliņa, vienus – Betija Raseiceva.

Komandas treneris Ēriks Bauers atzīst, ka spēlētājas rādīja labu sniegumu un rezultāts neparāda īsto spēku samēru: “Komandā ir divas pieredzējušas maiņas, bet trešo veido pavisam jaunas spēlētājas, kuras tikai sāk gūt pieredzi šajā līmenī. Pretinieces pie 0:3 laukumā laida tikai divas maiņas, tās uzturēja lielu tempu, arī mēs pārgājām uz divām maiņām, bet mūsējās beigās nespēja turēt līdzi. Jaunās nevarēju laist laukumā, bet lēnām jau prakse jāgūst. Jāatzīst, ka Ķekavas komanda šogad būs viena no vadošajām, tāpēc teikšu, ka nospēlējām labi.”

Šajā sezonā komandas kodols palicis nemainīgs, divas spēlētājas vēl nebija veikušas kovida testu, tās pievienosies nākamajās spēlēs.

Ē. Bauers atzinīgi vērtē lēmumu veidot vienu apvienoto sieviešu līgu, tagad cīņa būs aizraujoša, jo ir vairākas līdzvērtīgas komandas: “Beidzot valsts līmenī ir sapratuši, ka meiteņu, sieviešu florbols ir jāatjauno, un šajā sezonā vairāki klubi aicina pievienoties jaunas spēlētas. Pat tie, kuriem vēl nav savas meiteņu, sieviešu komandas. Svarīgi, lai tas būtu nevis viena gada, bet ilglaicīgs process, tad arī sieviešu florbolu kopumā izdosies pacelt vajadzīgajā līmenī.”

Sāk arī pārējās līgas

Pirmās spēles aizvadītas arī vīriešu čempionāta 1.līgā, kur “Lekrings/ CPSS” ar 3:9 zaudēja “Rubene-1” komandai. Cēsnieku labā vārtus guva Lauris Skripsts, Rūdis Jeramacāns un Matīss Simsons.

Šonedēļ sāksies arī 2. līgas spēles, kur piedalās komanda “Līgatne”. Viņiem pirmā spēle piektdien izbraukumā pret “Burtnieku novads/ Pēdu nav”.

Vēl var piebilst, ka līdz 25. septembrim turpinās komandu pieteikšanās Cēsu novada florbola čempionāta jaunajai sezonai.

 

Diviem Līgatnes aļņiem meklē jaunas mājas

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 23.09.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Izsludināta izsole “Par Līgatnes dabas taku savvaļas dzīvnieku kolekcijas aļņu atsavināšanu”. Tas tiek darīts, lai nodrošinātu labturības prasības Līgatnes dabas taku aļņu grupā un nepieļautu tuvu radniecīgo indivīdu pārošanos. Vienlaikus arī uzsvērts, ka jaunajam īpašniekam tie jātur reģistrētā savvaļas dzīvnieku sugu turēšanas vietā. Pirms izsoles pretendentam jāuzrāda dokuments, ka turēšanas vieta ir reģistrēta.

Izsolē tiek pārdoti divi pērn dzimuši aļņu puikas. Katram sākumcena 1500 eiro.

“No pagājušā gada ir stingrāki noteikumi, nedrīkstam dzīvniekus pārdot kādam, par kuru zinām, ka viņš par tiem rūpēsies, bet jārīko izsole,” stāsta Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange. Aļņi dzimuši Līgatnē. “Voljērs ir tik liels, cik ir. Kad puikas paaugsies, sāks dalīt teritoriju ar tēvu, būs ķīviņi, tāpēc meklējam aļņiem jaunas mājas,” skaidro vadītāja un uzsver, ka pircēji ir interesējušies.

“Atšķirībā no citiem briežu dzimtas dzīvniekiem aļņus turēt nebrīvē ir sarežģītāk, jo tiem nepieciešama īpašāka barība. Latvijā vēl tikai Zoodārzā Kalvenē ir aļņi. Arī kaimiņvalstīs dažos dārzos ir aļņi, bet tiem nav nodrošināti tik labi apstākļi kā Līgatnē, tāpēc nav pēcnācēju. Varam lepoties, ka pie mums aļņi jūtas ļoti labi,” pastāsta I.Lange un uzsver, ka taku darbinieki ļoti cer, ka abiem aļņu puikām būs ērtas, piemērotas mājas.

Līgatnes dabas takās dzimušajiem aļņiem tiks meklētas jaunas mājas. Visticamāk, tie nonāks savvaļas dzīvnieku kolekcijās vai zoodārzos.

 

Nītaures pagasts

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 24.09.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Pagastu ziņas

Nītaures pagastā rit parasta ikdiena. Rimta, nesteidzīga. Tie, kuri strādā ārpus pagasta, jau rīta agrumā devušies prom, atgriezīsies vakarā. Lauksaimniekiem rudens darbi, arī mazdārziņu kopējiem jāvāc raža, jāgatavo zeme pavasarim, jāpiepilda pagrabi.

Daudziem satikšanās vieta ir pie veikala. Var iepirkties, parunāties ar kaimiņu. Lai cik pierasta šķiet ikdiena, pārrunājami jaunumi ir vienmēr. Sarunās iezogas arī kroņvīruss, no kura neviens nav pasargāts, bet vienmēr ir cerība, ka līdz lauku cilvēkiem to neatvedīs. Tie, kuri strādā vai mācās pilsētās, brīvdienās brauc pie savējiem, un, kā vērtē nītaurieši, labāk būtu, ja tā nedarītu. Kad bija stingrie ierobežojumi, drošība bijusi lielāka.

Rudens lapas sāk veidot dzeltenus paklājus, Nītaure iegūst jaunas krāsas. Kā atzīst pagasta ļaudis, pašiem vien tikpat krāsaina jāveido ikdiena. Vairāki pauž bažas par skolas nākotni. Skaidrs, ja pagastā nebūs vidusskolas, daudz kas mainīsies. Jaunie cilvēki attālināsies no dzimtās puses. Sarunās izskan neziņa par gaidāmo reformu , vai pagasts nekļūs par Cēsu tālu nomali, bet uzreiz dzirdams arī mierinājums, ka citu pagastu ļaudīm ceļš līdz novada centram būs vēl tālāks. Šis rudens pārdomu pilns.

Iespējas jāprot saskatīt

Inga Rūsa atgriezusies Nītaurē. Tagad galvenās rūpes par tēvu, kuram gada nogalē būs 90 gadi.

Savulaik strādājusi kopsaimniecībā, tad Nītaures pansionātā, Rūjienas pansionātā un sociālajā aprūpē Rīgā.

“Saimniekoju pa māju. Laukos taču ir daudz iespēju, nodarbošanos vienmēr var atrast. Nedrīkst neko nedarīt, tā var iekrist depresijā,” saka Inga un piebilst, ka jau bērnībā ieaudzināta vajadzība strādāt, pašai visu sagādāt. “Kad nonāc konkrētā situācijā, jāmeklē risinājums, ja meklē, arī atrodi. Dzīve pati parāda, tikai jāsaskata,” pārliecināta nītauriete.

Patlaban viņa ir bezdarbniece. Ar smaidu Inga pastāsta, ka kursos bijis jāraksta biznesa plāns kādas ieceres īstenošanai. Tā kā mājās ir vistas, uzrakstījusi par to turēšanu. Varbūt nākotnē tā varētu būt nodarbošanās.

Pagaidām kūtī ir tikai dažas vistas, bet rudenī vista izperējusi piecus cāļus, tie dzīvojas pa siltumnīcu. “Par cāļiem nedomāju, bet vistas turu, lai dārzeņi, kas paliek pāri, nebūtu jāizmet kompostā. Pārauguši gurķi, salāti, ķirbji – tie vistām ir kārums,” pastāsta Inga.

Šovasar izaugusi varena ķirbju raža, dažs īsts milzenis. Inga atzīst, ka idejas atnāk, ja padomā, tās var īstenot kaut citādi, nekā sākumā domāts. Pērnruden viņa dārzā uzraka nelielu zemes gabalu, uzlika melno plēvi, domājot, ka iestādīs zemenes, bet nesanāca. Pavasarī bija izaudzēti ķirbju stādi, iestādīja tos. “Nezāles nebija jāravē. Varbūt nākamvasar vēl vairāk izmantot plēvi, būs mazāk jāravē. Tā mana pieredze. Bija nopirkti pētersīļi ar krokotām lapām, dārzā vēl nevarēja stādīt, iestādīju siltumnīcā. Jo vairāk lapiņu paņemu, jo kuplāk aug. Tie arī tik ātri nevīst kā parastie. Ziemassvētkos vēl būs svaigi pētersīļi. Siltumnīcā sasējušās dilles, salāti, jau agrā pavasarī būs ēdami,” teic nītauriete un piebilst, ka blakus ir labi kaimiņi, kuriem vienmēr var paprasīt padomu.

Pie mājas daudz puķu. Brīvajos brīžos, kuru gan ikdienā ir maz, var priecāties par ziedēšanu. “Man ir daudz ziemciešu. Vasaras puķēm stādus audzēju pati. Man svarīgi, lai visu laiku kādas puķes būtu ziedos,” saka Inga.

Viņa vienmēr bijusi saistīta ar Nītauri, vecāku māju, kad strādāja citviet, brīvdienās brauca uz mājām. Tagad, ja vajag, palīgā brauc bērni, kuri gan arī dzīvo laukos.

Inga vērtē, ka pagastā maz cilvēku, bet uzlabojumi acīmredzami: “Kad bērni vēl 2000.gada sākumā mācījās skolā, tajā nebija centrālās apkures, paši nesa malku. Un kāds bija tautas nams toreiz un ir tagad! To, kā bija, ātri aizmirstam, un vienmēr gribas ko jaunu, gribas, lai labāk. Svarīgi, ka laukos ir mākslas un mūzikas skola, jo ne visiem vecākiem ir transports un iespējas viņus aizvest uz citiem novadiem. Autobusi kursē reti.”

Brīvdienās uz mājām

Kristers Ķauķītis ir steidzīgs. Nītaure tagad viņam dzimtā vieta, kur ciemoties.

“Brīvdienās esmu mājās,” uzsver Lauksaimniecības universitātes students. Pēc vidusskolas viņš gadu mācījās Rīgā, tagad izvēlējies studēt Vides un būvzinātņu fakultātē un nākotni domā saistīt ar celtniecību, projektēšanu.

Kristers atzīst, ka Rīgā viņam nav paticis, pamazām iepazīst Jelgavu, iejūtas studenta dzīvē. “Ir labi, kopmītnes labas. Sākums arī studijās nav tik grūts, kā biju iedomājies. Protams, pašam daudz jādarbojas, skolotājs nepateiks, ko un kā. Var teikt, ka vidusskolā mūs baroja ar karotīti, tagad jādomā un jādara. Tas sākumā grūtākais, bet to jau iemācās un pierod,” pārdomās dalās nītaurietis. Jaunietis atzīst, ka pavasarī attālinātā mācīšanās arī bijusi laba pieredze, kad pašam ar visu jātiek galā.

Kristers pastāsta, ka bijušie klasesbiedri no Nītaures vidusskolas lielākā daļa ir Rīgā un studē. “Bijām draudzīga klase. Gribas satikt klasesbiedrus. Brīvdienās jau daudzi ir pie vecākiem, tiekamies,” pastāsta Kristers un piebilst, ka ik dienu Jelgavā iepazīst jaunus draugus. Brīvo laiku jaunietis domā piepildīt sportojot. Viņam tuvs basketbols un peldēšana.

Dzīve trijos novados

Indra Ivanovska ir nītauriete, bet nu jau pusotru gadu dzīvo Līgatnē.

“Tā dzīve iegrozījusies. Strādāju bērnudārzos - Nītaurē, kur esmu metodiķe, un Mālpilī esmu audzinātāja,” pastāsta Indra un piebilst, ka ne viens vien skolotājs strādā vairākās vietās. Dažu dienu darbs ir gan vienā, gan otrā vietā. Dienā nākas nobraukt daudzus kilometrus.

Indra atzīst, ka abās darbavietās ir jauki kolēģi, darba vide. “Mālpilī jūtams, ka tā ir Pierīga, mums ir arī bērni no Rīgas. Bērnudārzs liels - desmit grupas, ap 200 bērnu. Nītaures dārziņā bērni jūtas kā mājās, kā ģimenē. Ir tikai divas grupas, tāpēc mīļāk. Nītaurē, šķiet, vecāki vairāk aizņemti ar ikdienas darbiem un rūpēm, nav tik aktīvi,” domas izsaka Indra un atzīst, ka strādāt attālināti ar bērnudārzniekiem gan nebijis viegli. Viņi ilgojušies pēc draugiem, kopīgām nodarbībām, atkal tikšanās devusi gandarījumu arī skolotājām.

Domājot par nākotni, viņa pastāsta, ka ar kolēģēm no Jaunpiebalgas, Zaubes spriedušas, kā būs pēc reformas, kad visas būs vienā novadā. “Satraukums ir par to, vai nebūsim atstumti. Protams, tas, vai būs darbs, atkarīgs, cik pagastā piedzims bērnu un vai vecāki viņus sūtīs vietējā bērnudārzā. Mēs jau skaitām, cik Nītaurē piedzimst, un par katru ģimeni priecājamies,” pārdomās dalās pirmsskolas skolotāja.

Indra atzīst, ka arī Nītaure mainās. “Centrā ir apgaismojums, ko ilgi gaidījām. Viss sakopts. Ikdienā gan dzīve klusa. Brīvdienās cilvēku vairāk, savējie sabrauc un arī redzami daudzi sveši. Pēdējā laikā pagasta kultūras dzīve pierimusi. Mūsu Nītaures Tautas koris ir kas īpašs, redzēs, kāda būs šī sezona. Tiem, kam patīk dziedāt, tā ir iespēja. Trīs nītaurieši brauc uz Līgatnes kori. Prieks par mūzikas un mākslas skolu, kuras audzēkņiem ir sasniegumi ārpus novada,” stāsta Indra un piebilst, aizbraucot uz kaimiņu pagastiem, jūtams, ka tur rosība vēl mazāka. “Toties Līgatnē daudz aktīvāka nekā Nītaurē. Katru nedēļas nogali ir kādi pasākumi. Brīvdienās pilsētā ļoti daudz tūristu. Liels prieks par “Zeit” piedāvājumu, kvalitatīvi koncerti, jauka gaisotne,” vērtē Indra.

Brīvajā laikā viņa vislabprātāk dodas dabā – iet pastaigās, brauc ar riteni. Indra pastāsta, ka ierobežojumu laikā Līgatnes apkārtnē atklājas skaistas un interesantas vietas, par kurām ceļvežos neraksta.

“Jaunie dodas prom no Nītaures, izmācās, iegūst izglītību, bet neatgriežas, jo nav darba,” bilst Indra Ivanovska. No viņas klasesbiedriem, kuri bija ne tikai nītaurieši, arī zaubēnieši, skujenieši, vismaz puse dzīvo un strādā novadā.

 

Šoziem siltums lētāks

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 24.09.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

“Esam gatavi apkures sezonai,” saka SIA “Līgatnes nami” valdes loceklis Dāvis Lācis un pastāsta, ka līgatniešiem paziņots – apkures sezona sāksies 5.oktobrī, bet, ja kādas mājas iedzīvotāji siltumu vēlas ātrāk, par to jādod ziņa.

Šajā apkures sezonā līgatnieši par siltumu maksās mazāk – 49.19 eiro par vienu MWh plus PVN. Pagājušajā apkures sezonā tarifs bija 63.19 eiro. Apkures tarifu apstiprina novada dome.

“Līgatnes namiem” par piegādāto siltumu iedzīvotāji ir parādā 17 tūkstošus eiro. “Tas nav daudz. Pavasarī parāds bija ap 30 tūkstoši eiro. Vasarā cilvēki cenšas samaksāt pa ziemu sakrāto parādu,” pastāsta D.Lācis un atgādina, ka, piemēram, 2013.gadā apkures sezona tika uzsākta, kad līgatnieši par piegādāto siltumu bija parādā 85 tūkstošus eiro.

“Līgatnes namu” darbinieki katru mēnesi analizē parādu situāciju, vērtē, kuram pakalpojuma saņēmējam jāsūta brīdinājums, pret kuru jāuzsāk tiesvedība, kuram jāpiezvana un jāatgādina. “Ar parādnieku noslēdzam vienošanos, tiek sastādīts parāda samaksas grafiks. Daudz runājam ar cilvēkiem, skaidrojam situāciju, cenšamies būt saprotoši, jo dzīvē gadās dažādas situācijas. Sadarbība palīdz daudz labāk nekā sankcijas,” saka D.Lācisun piebilst, ka diemžēl ir arī bezkaunīgie nemaksātāji, bet katrs gadījums jāvērtē individuāli.

 

Piecelies un piecel draugu

Autors: Ilmārs Stūriška

Datums: 25.09.2020

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: Sports

No 23. līdz 30. septembrim ar virkni notikumu visā Latvijā risinās Eiropas sporta nedēļa, kurā katrs var atrast sev piemērotu aktivitāti.

Šajā nedēļas nogalē notiks daudz interesantu pasākumu, kur iesaistīties visiem ģimenes locekļiem. Šovakar 13 pilsētās risināsies Latvijas orientēšanās nakts, kurā ikvienam būs iespēja izmēģināt spēkus rogainingā. Rīt arī iespēja izvēdināt galvu svaigā gaisā, bet jau pa skaidru maršrutu – Līgatnē notiks pārgājiens ar trim sagatavotām distancēm – 8, 15 un 25 kilometri. Tā laikā karstu zupu ikvienam sola pazīstamais pavārs Mārtiņš Sirmais. Pārgājieni, tāpat nūjošana tiks organizēti arī citās Latvijas pilsētās, bet aktīvākie skrējēji baudīs mocības Siguldas kalnu maratonā.

Kronvalda parkā Rīgā sestdien notiks festivāls "Sporta soļanka", kurā varēs izmēģināt jaunus sporta veidus. Bet rītvakar atkal pie draugiem nāk tradicionālais Nakts peldējums, un šogad tajā iesaistījušās septiņas pilsētas – Rīga (RTU Ķīpsalas peldbaseinā), Liepāja, Ventspils, Valmiera, Sigulda, Salaspils un Daugavpils. Dzīvās mūzikas un apgaismojuma pavadībā ikviens – sākot ar bērniem un pieaugušajiem ar zemām prasmēm līdz pat augstas meistarības grupai – var izaicināt sevi pusstundas peldējumā.

Visa pasākumu programma pieejama interneta lapā "beactivelatvia.lv". Dalība ikvienā aktivitātē ir bez maksas.

 

Sidra ceļš – jauns garšu piedzīvojums

Autors: ZIGMUNDS BEKMANIS

Datums: 25.09.2020

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: Tūrisms

Sešpadsmit Latvijas sidra darītavas ir izveidojušas kopīgu tūrisma piedāvājumu

Šonedēļ ir iestājies astronomiskais rudens, un klāt ražas laiks Latvijas dārzos, kur šogad brangi padevušies āboli – mūsu zemes tradicionālā bagātība. Ja sētā ir labs pagrabs, ābolus svaigus var saglabāt līdz gadumijai vai pat pavasarim. Taču parasti lielāko daļu jau rudenī izspiež sulā, kuru var gan pasterizēt ilgstošai glabāšanai, gan raudzēt vīnam vai sidram, kas pēdējā laikā kļūst par arvien iecienītāku dzērienu latviešu virtuvē, jo ir "zaļākais" pie mums pieejamais mazgrādīgais alkoholiskais dzēriens. Par tā daudzveidību parūpējušies sidrdari no visiem Latvijas novadiem, ar Eiropas Savienības un asociācijas "Lauku ceļotājs" atbalstu apvienojoties kopīgā tūrisma piedāvājumā "Sidra ceļš".

No ābola līdz sidra glāzei

Sidra gatavošana nav pārāk sarežģīta. Vispirms jāsavāc āboli, no tiem jāizspiež sula un jāizraudzē mucās vai citās piemērotās tvertnēs, izvēloties dabisko rūgšanu ar savvaļas raugiem, kas prasa rūpīgāku procesa pieskatīšanu, vai speciālos raugus. Lai iegūtu kvalitatīvu sidru, āboliem jābūt īpaši atlasītiem un rūgšanai jānotiek zemā temperatūrā vairākus mēnešus. "Šī dzēriena baudītāji man vaicā, kāpēc Latvijas sidrs ir tik dārgs. Jo tas pilnībā ir roku darbs un tapis no tīras ābolu sulas, nevis atšķaidītas ar ūdeni, kā to piekopj rūpnieciskie ražotāji ārzemēs," skaidro viens no "Sidra ceļa" iniciatoriem, "Mr. Plūmes sidra darītavas" saimnieks Māris Plūme.

"Sidra ceļš ir šā rudens tūrisma piedāvājums, lai mudinātu apceļot Latviju ābolu ražas laikā un izbaudītu latviešu virtuves garšas, tostarp sidru, kas top tikai reizi gadā no svaigi spiestiem āboliem," atklāj asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele. "Esam izdevuši jaunā garšu ceļojuma karti un sidra stāsta brošūru "Sidra ceļš"."

Ceļa sākums Pavāru mājā

Sidra ceļš oficiāli tika atklāts Pavāru mājā Līgatnē, Mencendorfa laika (19. gs. beigas, 20. gs.) Dzemdību namā, kuru atjaunojis un otro gadu apsaimnieko pazīstamais šefpavārs Ēriks Dreibants. "Šo vietu esmu radījis, lai te pulcētos pavāri, vīndari, sidrdari un zemnieki – visi, kuri gādā par latviešu virtuves bagātīgajām garšām un ir "slow food" kustības atbalstītāji," atklāšanā teica Pavāru mājas saimnieks.

"Sidra ceļā nobaudāmos sidrus raksturo viens kopīgs Baltijas ābolu rokraksts. Mūsu gatavotais sidrs ne par matu nav sliktāks par vadošajās Eiropas sidra darītavās tapušo dzērienu, kaut lietojam atšķirīgas metodes. Par to esmu pārliecinājies, piedaloties starptautiskās izstādēs," lepojas ģimenes vīnadarītavas īpašnieks Mārtiņš Barkāns. Ar spāres zīmolu pazīstamā "Abavas vīna darītava", pateicoties vairākiem veiksmīgi īstenotiem ES atbalstītiem projektiem, ir kļuvusi par lielāko Latvijā, kurā dzērienus gatavo no pašu audzētām vīnogām un āboliem. Apmeklētāji "Kalējkrāmos" (Slampes pag.) tiek gaidīti visu gadu.

Alus brālēni apiņotie sidri

Vecgulbenes muižas saimniecības ēkā jau sešus gadus top Tālavas sidrs. "Tā kā atrodamies Ziemeļaustrumlatvijā, kur nedaudz bargākas ziemas, tad atšķirīgais klimats atspoguļojas arī mūsu sidrā ar intensīvāku garšu un aromātu. Mūsu mērķis tuvināt sidru alum – gan garšas, gan cenas ziņā, tādēļ pildām to alus pudelēs un gatavošanas procesā noturam uz apiņiem," atklāj sidrdaris Arnis Sprudzāns.

Smiltenes pievārtē atrodas, iespējams, mazākā, bet pieredzes bagātākā sidra darītava "Abuls", jo tās saimnieks Jānis Matvejs ar sidra brūvēšanu sācis nodarboties jau pirms divdesmit gadiem, iedvesmu un prasmes smeļoties, viesodamies Normandijā, Astūrijā, Somersetā un Basku zemē. "Manā ābeļdārzā aug ap četriem simtiem Ziemeļvidzemei raksturīgo šķirņu ābeles, kā arī paša atlasītas mežābeles un klasiskās sidra šķirņu ābeles, kas atceļojušas no ārzemēm." Starp Jāņa ražotajiem sidriem ir "Pepiņš", kas tapis pārsvarā no šķirnes 'Safrāna Pepiņš' āboliem, Apiņotais sidrs – papildināts ar "Jaunās pasaules" apiņiem, un sidrs "Savvaļā", kuram izmantoti apkaimē augušie mežāboli un to miziņās esošie dabiskie raugi.

Rāmjos neieliekamie sidrdari

Kaspars Bramanis savu alus un sidra darītavu pirms pāris gadiem izveidojis 1604. gadā celtās, bet līdz mūsdienām gandrīz pilnīgi iznīcinātās Turkalnes muižas klētī Ogres tuvumā. Degustācijai viņš piedāvā ne tikai ābolu un ābolu–rabarberu sidru, bet arī karsto sidru, alu un ābolu brendiju, rīko gardēžu vakariņas kopā pazīstamiem šefpavāriem, kino vakarus un citus saviesīgus pasākumus.

Savukārt Māra un Daces Plūmju ģimenes uzņēmums ar sidra darīšanu Jumpravā (Lielvārdes nov.) nodarbojas desmit gadus. Dabiski dzirkstošie un arī negāzētie sidri raudzēti gan ar savvaļas, gan vīna raugiem, un gadu no gada pieaug pašaudzētu īpašu ābolu šķirņu un bumbieru sidru īpatsvars, kas perfekti atklāj šai vietai raksturīgo "terroir" – klimata, augsnes un reljefa ietekmi uz sidra garšu. Mārim patīk eksperimentēt, tādēļ viņa jaunajā augļu dārzā (1,5 ha) aug arī reti sastopamas deserta un dažādas paradīzes ābolu šķirnes, jaunākie ābeļu selekcijas hibrīdi, ceļmalās atrasti neparasti sēklaudži, "īstie" sidrāboli un dažas Austrijas sidra bumbieres, jo savulaik viņš strādājis un mācījies gan Francijas, gan Austrijas sidra darītavās. "Mr. Plūmes sidra darītavā" vairāk tiek ražoti sausie sidri, taču piedāvājumā ir arī saldais (bet pārāk) un karstais sidrs ar garšvielām, kā arī divkārt destilētie ābolu sidri "Kalvīts" un "Šnapss". Reizi gadā maijā sidrdaris rīko "Ābeļu ziedēšanas svinēšanu", kad šurp var atbraukt ikviens interesents, lai apskatītu saimniecību un klausītos ģitārspēli un dziesmas paša saimnieka izpildījumā, jo Māris reiz bijis profesionāls mūziķis.

Talka paradīzes ābolu dārzā

Lai gan septembris jau iet uz beigām, vēl oktobrī var paspēt piedalīties paradīzes ābolu lasīšanas talkā Naukšēnu vīna darītavā. "Talkas rīkojam jau gadus piecus. Tēvs savulaik sešu hektāru platībā ir iestādījis aptuveni divus tūkstošus un apmēram 20 dažādu šķirņu paradīzes ābelīšu, kuru ābolīši ir mazi, bet raža liela, tādēļ tās novākšanai palīgi vajadzīgi. Tomēr vēl nevienu gadu līdz salam neesam paspējuši visu ražu novākt. Pēc ābolu lasīšanas vienmēr notiek zupas un gaļas ēšana un vīnadarītavā tapušo dzērienu, tostarp sidru, baudīšana," stāsta uzņēmuma saimnieks Jānis Baunis.

Lai talkotājiem nebūtu jāapspiež vilinājums pacelt sidra glāzi, tiek organizēts speciāls autobuss Rīga–Valmiera–Naukšēni un atpakaļ.

***

Noteiks labāko sidru Baltijā

14. novembrī festivāla "Riga Wine & Champagne" ietvaros pirmo reizi notiks konkurss "Baltic Cider Awards" jeb Baltijas sidru konkurss, kurā starptautiska žūrija noteiks labākos Baltijas reģionā radītos sidrus (pieteikti 56 sidri) un pasniegs balvas uzvarētājiem īpašā parādē.

News.lv — draugiem.lv

 

2020-09-28
Laika ziņas
Aptaujas