Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

"Notiekošais ir traģēdija"

Autors: LINDA KUSIŅA-ŠULCE

Datums: 05.10.2020

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: Kultūra

Kā labi zināms, pandēmija krietni iegriezusi visdažādākajām dzīves jomām. Pazīstamā mūziķa AIVARA HERMAŅA jubilejas koncerts tās dēļ nu jau atcelts otro reizi – šoreiz līdz 2021. gada aprīlim. Tomēr dzīve nav apstājusies – notiek kamerstila koncerti, turklāt ar mūziķa aktīvu līdzdalību nodibināta Pašnodarbināto mūziķu biedrība, kas risina šīs jomas problēmas.

Vistuvākais koncerts, kurā varēs sastapt Aivaru Hermani, 17. oktobrī skanēs Līgatnes kultūrvietā "Zeit", tajā mūziķim pievienosies dziedātāja Aija Vītoliņa. Turpmāk rudenī gaidāmi vēl vairāki kamerstila koncerti. Aivars Hermanis uzskata – Covid–19 tikai paātrinājis procesus, kuri mūzikas industrijā jau bija iezīmējušies.

Tuvākajā koncertā muzicēsiet kopā ar Aiju Vītoliņu. Kopā saveda festivāls "Bildes", ja saprotu pareizi, jau pirms gadiem desmit?

A. Hermanis: Desmit gadi būs gan, bet kopā esam muzicējuši jau pirms "Bildēm". Mēs ar Raimondu Macatu prezentācijās un korporatīvajos pasākumos spēlējām instrumentālu mūziku – bijām pieprasīti, klienti maksāja labu naudu, bet reizēm vēlējās, lai bez instrumentālās mūzikas kāds arī padzied. Pamanījām Aiju Vītoliņu – tobrīd viņa sevi vēl dēvēja par Amber – viņa bija jauna, talantīga meitene, kas varēja dziedāt tā saucamos evergrīnus. Mēs aizsākām šo žanru Latvijā, bijām tāds bosanovas orķestrītis. Tad mēs viņu ņēmām uz haltūrām. Aija dziedāja vēl citos projektos, viņu pamanīja "Kabarē", un tad savukārt Tija (Auziņa) mūs uzaicināja "Bildēs" – programmā, kur vecie muzikanti spēlē ar kādu jauno kopā. Abi ar Kasparu Zemīti nolēmām, ka varētu kaut ko darīt ar Amber kopā. Viņa piedāvāja Žasmīnu Levī – viņā sajaukušās ebreju un spāņu saknes, ļoti interesanta dziedātāja, viens no šobrīd slavenākajiem etniskās mūzikas vārdiem pasaulē. Pateicām: jā, protams, pat neiedziļinoties – mēs taču esam profiņi, visu varam (smejas). Bet, kad apskatījāmies, kas tā par mūziku, sapratām, ka nāksies krietni pavingrināties. Arī tagad katru reizi, kad spēlējam, viņu atklājam no jauna, tie koncerti vienmēr ir uz tehnisko spēju robežas.

Cik Līgatnes kultūrvietā "Zeit" ir vietu?

Īsti pat nezinu, bet noteikti mazāk par simtu. Šajā laikā jau mazkoncerti ir vienīgie, kas var notikt, jo apmeklējums ir ierobežots. Kaut gan atļauts tā saucamais lielais apmeklējums līdz tūkstotim telpās, tomēr, ievērojot distancēšanos, tas praktiski iespējams tikai sporta arēnās. Jā, "Arēnā Rīga", kur strādāju, ievērojot distanci, brīvi varētu ievietot 4000 līdz 4500 klausītāju, bet mēs tādi esam vienīgie, tādēļ valsts arī noteica tūkstoti par augšējo robežu. Taču kāds ir bijis apmeklējums hokeja spēlēm, kas notikušas septembrī, – laikam trijām –, tāpat arī vienīgajam koncertam kopš marta? Atļautais tūkstotis nevienā gadījumā netika sasniegts, faktiski atnāca 700 līdz 800 skatītāju. Arī brīvā dabā, kur atļauts līdz 3000, neviens rīkotājs vairāk par 1500 nesavāc. Tā ka ierastais masu pasākumu ritms ar četriem, sešiem, desmit tūkstošiem skatītāju, domāju, palicis pagātnē.

Varbūt vīruss tiks iznīcināts vai arī atrasti efektīvi medikamenti, cilvēki atgūsies un pamazām atgriezīsies vecā kārtība?

Es domāju, tādā mērā, kā bija, noteikti neatgriezīsies. To uzrāda arī globālās industrijas tendences. Kad manā jaunībā bija populārs Toms Džonss, visa pasaule klausījās viņa "Dilailu". Tagad tā vairs nenotiek, nav viena noteikta hita, vienas supergrupas, kuru klausītos visā pasaulē – cilvēki ir izglītotāki, viņu intereses sadalās, katrs izvēlas kaut ko citu, savai gaumei atbilstošu. Lielie stadionu koncerti, kas bija rokmūzikas ziedu laikos, savāca 10 000 cilvēku – neviena no grupām to vairs nesavāc. Šādā ziņā pandēmija tikai paātrināja dabiskos procesus, jo jaunajai hipsteru kultūrai nav raksturīga pulcēšanās lielos baros, izrādīšanās. Nav ambīciju uzcelt lielāko māju Mežaparkā, nopirkt pēdējā modeļa BMW (smejas).

Nu, ģitāra jau gan ir tāds instruments, kuru tik un tā nevarētu spēlēt, piemēram, "Arēnā Rīga", tā prasa zināmu intimitāti...

Jā, protams, un tagad jau kamermūzikas koncerti, kur klausītāju skaits svārstās no 50 līdz simtam, varbūt nedaudz vairāk, ir pieprasīti visvairāk. Arī telpas tiek izvēlētas atbilstoši – klubi, viesu māju halles –, kad tiek organizēts kāds pasākums, tas ietver koncertu, varbūt kādu vīna glāzi – patīkama atpūta nelielam cilvēku lokam nedēļas nogalē. Tāpat atjaunotas daudzas muižas un pilis, to turētāji arī ieinteresēti piesaistīt publiku – lai mūsu mazā industrijiņa pastāvētu, tā mainās.

Bet tā jau vienmēr ir bijis. Līdz 1960. gadam būtu bijis grūti iedomāties, ka var spēlēt koncertu stadionā – vienkārši nebija piemērotu apskaņošanas ierīču. Ja zālē bija vairāk par 1000 vietām, neko vairs nevarēja dzirdēt. Bet, pateicoties elektriskajai apskaņošanai, varēja pulcēt desmitiem un pat simts tūkstošus klausītāju lielām auditorijām brīvdabā.

Bet ko tas nozīmē mūziķim kā profesionālim, kā cilvēkam, kam ar to arī jānopelna?

Tā ir korelācija starp daudzām lietām. Jāievēro iņ un jaņ princips, jābūt balansam. Viens no objektīviem rādītājiem industrijā ir maksātspējīgais pieprasījums, pirktspēja. Nav jēgas atvest uz vietu ar nelielu pirktspēju pasaulslavenus māksliniekus. Ja biļete uz koncertu maksās simt vai divsimt eiro, zālē sēdēs daži mazpilsētas labieši, atbraukuši ar saviem mersedesiem, bet pārējā zāle būs tukša. Svarīgi aplēst nepieciešamās tehniskās izmaksas, cik maksās uzlikt koncertu. Teiksim, "Arēnā Rīga", kur vajag tonnām dzelžu, lērumu speciālistu, apkalpojošā personāla... Mēs smejamies: lai "Arēnā Rīga" paceltu priekškaru, tas nenotiek bez 40 līdz 50 000 eiro, nemaz neskaitot mūziķu honorāru. Savukārt kamerkoncertam tehniskās izmaksas ir relatīvi mazas. [Raimonds] Pauls ar savu megapopularitāti var aizbraukt uz jebkuru vietu Latvijā – viņam vajag tikai mašīnu, ar kuru nokļūt no punkta a uz punktu b, un klavieres, pie kurām apsēsties un spēlēt. Tas, pateicoties reputācijai un cilvēku mīlestībai, ko viņš savā mūžā uzkrājis. Tāpat, piemēram, ja uz "Arēnu Rīga" atbrauc krievu runas mākslinieks Maksims Galkins, viņš ir tik asprātīgs, interesants, ka pietiek ar galdu, krēslu un glāzi ūdens. Turpretī vienai no pasaules slavenākajām rokgrupām "Deep Purple" ir tonnām dzelžu, lai radītu brīnumu uz skatuves...

Sanāk, ka jūs ar savām ģitārspēles prasmēm esat izdevīgās pozīcijās?

Man, protams, žēl kolēģu, bet skaidrs, ka priekšrocība šobrīd ir tiem, kas muzicē mazā sastāvā un spēlē harmoniskos instrumentus. Problēmas ir tiem, kas spēlē "vienas nots" instrumentus – vijoli, pūšamos, sitamos instrumentus, basu – tur vajadzīgi trīs četri mūziķi plus dziedātājs. Ar vieglo automašīnu vairs aizbraukt nevar, klāt jārēķina apskaņošana, honorāri jādala uz pieciem, arī menedžeris, kam kaut kas jānopelna. Reklāmas izdevumi un, protams, nodokļi. Tādā veidā koncerts kļūst dārgs, un, lai tas būtu rentabls, jāceļ biļetes cena. Bet man ir dati par vēsturiskajām biļešu cenām pa Latvijas reģioniem, nav pamata cerēt, ka notiks brīnums – uzliksi par diviem trim eiro vairāk, un cilvēki tomēr nāks. Tie promoteri, kuri šīs likumsakarības nezina, zaudē naudu, kaut arī piedāvājums labs.

Kā kopumā vērtējat pašreizējo situāciju? Izklausāties mierā ar situāciju, taču ir arī dzirdēti vērtējumi, ka tas, kas notiek, ir traģēdija...

Tā neapšaubāmi ir traģēdija, un tieši infrastruktūru nodrošinošām servisa kompānijām. Lai notiktu viena vidēji liela izrāde – Dziesmu svētki, Dona koncerts "Arēnā Rīga" vai "Prāta vētras" koncerts, nezinu, pļavā –, tas saistīts ar profesijām, kas nodrošina tehniskās lietas: skaņas, gaismu, apsardzi. Visiem šiem cilvēkiem nav darba, valsts viņiem līdz šim nekā nav palīdzējusi. Es šobrīd domāju ļoti konkrēti, piemēram, par vienu no lielākajiem nodrošinātājiem, kuri vairāk nekā 30 gadus nodrošinājuši skaņu Mežaparka estrādē. Tur ir ļoti specifiska akustika, jo liela distance starp skaņas avotiem. Dabūt labu skaņu Mežaparkā tā ir vesela zinātne. Laba skanējuma nodrošināšanai ir vajadzīgas dažādas, ļoti specifiskas iekārtas un zināšanas. Estrāde par simts miljoniem mums būs, bet, kad Prezidentam vai premjeram vajadzēs teikt runu, tad var gadīties, ka nebūs vairs kas to apskaņo. Tehniskās kompānijas būs bankrotējušas un speciālisti izklīduši.

Vai pie jums arī mūziķi nāk runāt par aktuālajām politiskajām lietām? Kā būs, ja pieņems lēmumu par pilnu nodokļu iekasēšanu no autoratlīdzībām?

Kad sākās Covid–19, tika nodibināta Pašnodarbināto mūziķu biedrība, lai lobētu mūziķu intereses, saņemtu valsts atbalstu uz Covid laiku. Bez muzicēšanas grūti izdzīvot. Augšgala mūziķiem ir kaut kādi uzkrājumi, daļai – pedagoģiskie darbi, bet vidus segmenta mūziķim, ja viņš nevar spēlēt, tad nav arī no kā dzīvot. Mums diezgan labi sanāk salobēt šādas tādas lietas, ne visas, protams, jo mums ir pazīstamas sejas. Viens no projektiem, ko mēģinām kaut kā ietekmēt, ir arī tā nodokļu būšana. Nācām ar iniciatīvu Finanšu ministrijā vēl pirms Kultūras ministrijas, ka jātiek galā ar lielo fiktīvo autorlīgumu slēdzēju masu – pērn bija 39 000 subjektu, kas tos slēguši, turklāt lauvas tiesa valsts institūcijās! Bet, lai neciestu vienkāršie muzikanti, kuri spēlē citu sacerētu mūziku, vienkārši jāievieš, tāpat kā Igaunijā, saimnieciskās darbības konts. Tā būtu niša, kur patverties mūziķiem, kā arī citiem nelielu pakalpojumu sniedzējiem. Saimnieciskās darbības kontā nodokļi tiek iekasēti automātiski, tur, protams, jābūt valsts autorizētai bankai, kas izveido savietojamu sistēmu ar VID, lai mūziķiem pašiem nevajag algot grāmatvedi. Igaunijā tiek atskaitīti 20% no ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā, virs šīs summas – 40%, lai neizmantotu šo formu, kā masveidīgi notika ar MUN. Pie mums ir plāns par 25%, bet tur jau Finanšu ministrijas cipargalvām jādomā, kāds būs sadalījums starp ienākuma nodokli un cik būs sociālais, tur mēs ietekmēt vairs neko nevaram. Bet pamatlietas, paldies Dievam, mums izdevies sakārtot.

Bet principā jūs uzskatāt, ka nodokļi no autoratlīdzībām jāmaksā tādi paši kā no citiem ienākumiem?

Jāmaksā būtu visiem, no visiem ienākumiem. Publiskos un sociālos pakalpojumus mēs visi patērējām vienādi. Mūsu solidārajā sociālā sistēmā tie, kas godīgi maksā nodokļus, apmaksā arī minimālos sociālos pakalpojumus tiem, kas izvairās no sociālā nodokļa maksāšanas. Tas nav taisnīgi! Nav svarīgi, esi komponists, muzikants, grāvracis vai pavārs, sociālais nodoklis jāmaksā, ja vēlies saņemt valsts sociālos pakalpojumus un pensiju.

Uzskatu, ka nodokļi visiem ir jāmaksā proporcionāli ienākumiem, bet, ja reiz dzīvojam brīvā sabiedrībā, tad man arī jābūt izvēles tiesībai izlemt: maksāt sociālo nodokli un saņemu pakalpojumus no valsts vai arī nemaksāt, uzkrāt pašam (vai neuzkrāt) un pakalpojumus nesaņemt. Ja esmu brīvs cilvēks, tad nevienam nav tiesības ko lemt manā vietā.

 

Mazākās skolās vieglāk

Autors: Līga Salnite

Datums: 06.10.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Lai gan nosacījumi jāievēro visiem, mazskaitlīgākās skolās “Covid-19” izplatību ierobežojošie pasākumi, šķiet, tik lielus darba resursus neprasa. Arī SIA "Ozolaine" valdes locekle B. Čudorāne apstiprina, ka viņas pārstāvētajam uzņēmumam nodrošināt ēdināšanu salīdzinoši mazākajā Cēsu Jaunajā skolā nav izrādījies nekādā veidā sarežģīti. Tāpat Līgatnes novada vidusskolas saimniecības pārzine Aija Dzene "Druvai" pastāstīja, ka šajā izglītības iestādē ieplānots tikai viens papildu ēšanas starpbrīdis, lai sadalītu skolēnu skaitu. Taču citādi audzēkņu ēdināšanas pakalpojums nav nekādi ietekmēts: ēdienkarte saglabāta līdzīga iepriekšējos gados ievērotajai, un arī izmaksas šogad nav cēlušās.

 

Pastiprina ierobežojumus

Autors: Iveta Rozentāle

Datums: 06.10.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Līdz ar pieaugošo saslimstību ar “Covid-19” Latvijā un ņemot vērā potenciālo infekcijas izplatīšanās risku, ārstniecības un sociālās aprūpes iestādes sāk pastiprināt ierobežojumus.

Cēsu klīnikā no oktobra pacientu apmeklēšana nodaļās vairs nav atļauta, izņēmums ir bērni līdz 14 gadu vecumam, kurus arī turpmāk būs atļauts apmeklēt vienam no vecākiem, to saskaņojot ar ārstējošo ārstu, kā arī īss apmeklējums var tikt atļauts pie nestaigājoša pieaugušā pacienta, saskaņojot ar ārstējošo ārstu vai dežūrārstu, kas izvērtēs apmeklējuma neatliekamību. Tuviniekiem būs iespēja nodot pacientiem nepieciešamos sūtījumus. Pieņemti tiks tikai neatliekamākie sūtījumi, piemēram, brilles, ikdienā lietojami medikamenti, bet ne mājās gatavots ēdiens, augļi vai dārzeņi, ziedi, grāmatas. Ja nepieciešama pārtika vai dzeramais, tad tikai oriģinālā veikala fasējumā, ko iespējams dezinficēt.

Cēsu pansionātā “Cīrulīši” 1. oktobrī vēl notika skolēnu sagatavots svētku koncerts par godu Senioru dienai, kā arī šīs nedēļas nogalē, ņemot vērā to, ka radinieki jau iepriekš bija pieteikušies, iemītniekus varēja apmeklēt, tiekoties āra terasītē un ievērojot nepieciešamo distanci. Pansionāta direktore Inga Gunta Paegle skaidro, ka no vakardienas iemītniekus vairs nevar apciemot, bet var nodot paciņas: “Saprotam, ka ir grūti nesatikt savējos, rēķināmies, ka pār mūsu galvām velsies negācijas, bet centīsimies šo laiku pārdzīvot.” Direktore norāda, ka cilvēku pastiprinātā pulcēšanās dažādās sabiedriskās vietās, arī novērojums, ka Cēsīs brīvdienās bija daudz mašīnu ar Lietuvas numuriem, tikai veicina kovida otro vilni arī Latvijā. “Ja vēlamies no tā izvairīties, ierobežojumi bija nepieciešami striktāki,” vērtē I.Gunta Paegle.

Amatas novada dome ir izdevusi rīkojumu paaugstināt epidemioloģisko prasību ievērošanu veco ļaužu mājās - “Dolēs” Amatas pagastā un “Vējsaulēs” Skujenes pagastā -, tajā skaitā šīs iestādes slēgtas apmeklētājiem. Arī biedrības “Labāka rītdiena” sociālās aprūpes centra “Mārsnēni” Priekuļu novadā un “Sērmūkši” Amatas novadā no 1.oktobra apmeklētājus nepieņem.

Pansionātā “Gatarta” klientu tikšanās ar ciemiņiem vēl vakar bija vasaras režīmā - apmeklētājiem pansionātā iepriekš jāpiesakās, tuvinieku, kas uzturas “Gatartā”, aprūpētāji sagatavo, lai tikšanās varētu notikt ārā. Tās laikā tiek ievērota divu metru distance, pastāstīja iestādes vadītājs Aivars Damroze. Arī Līgatnes Senioru mājā apmeklētāju tikšanās ar klientiem vēl nebija aizliegtas, arī te visus vasaras mēnešus tās organizētas ārā, ciemiņiem ar parakstu jāapliecina, ka ir veseli un nav bijuši kontaktā ar “Covid-19” inficētu personu. Ik dienu tiek sekots klientu veselības stāvoklim, mērīta temperatūra.

Tā kā epidemioloģiskā situācija tiek vērtēta katru dienu, gan Gatartā, gan Līgatnē jau šajās dienās var tikt ieviesti stingrāki ierobežojumi.

 

Uzvaras un zaudējumi

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 06.10.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Sports

Latvijas florbola čempionātā vīriešu virslīgā pagaidām vienīgie, kas turpina cīņu bez zaudējumiem, ir Cēsu “Lekrings”. Aizvadītās nedēļas nogalē cēsnieki izbraukumā tikās ar Ķekavas florbolistiem, kuri arī līdz tam bija guvuši tikai uzvaras. Cēsu komanda jau spēles 17. sekundē atklāja rezultātu, taču tūlīt mājinieki panāca 1:1. Arī turpinājumā katru “Lekringa” izrāvienu Ķekavas florbolisti spēja likvidēt. Otrajā trešdaļā Cēsu komanda bija pat vadībā 4:1 un 5:2, tomēr mājinieki atguvās, un trešās trešdaļas ceturtajā minūtē rezultāts atkal neizšķirts 6:6. Tiesa, 16 sekundes vēlāk “Lekrings” izvirzījās vadībā. Kaut divarpus minūtes pirms pamatlaika beigām Cēsu komanda palika mazākumā un mājinieki mainīja vārtsargu pret sesto laukuma spēlētāju, spēle noslēdzās 7:6 “Lekringa” labā – trīs vārtus guva Krišs Treimanis, divus – Kevins Šmits, pa vienam Toms Rīsmanis un Jorens Malkavs.

Dienu vēlāk cēsnieki Bauskā tikās ar vietējo komandu. Pirmajā periodā mājinieki izvirzījās vadībā 3:0, taču pārtraukumā “Lekrings” spēja sakārtot spēli, panāca 3:3, tad izvirzījās vadībā 5:4, bet, pārtraukumā ejot, tablo rādīja 5:5. Pēdējā trešdaļa bija pirmās spoguļattēls, jo trīs vārtus guva Cēsu komanda, svinot ceturto uzvaru četrās spēlēs 8:5. Pa diviem vārtiem guva Emīls Dzalbs, Jorens Malkavs, Andris Rajeckis, pa vienam – Pauls Erenbots, Krišs Treimanis.

SK “Pārgauja” savā laukumā uzņēma “Oxdog Ulbroka” komandu, lai arī mājnieki atklāja rezultātu, Ulbrokas komanda, izcīnīja uzvaru 11:4. “Pārgaujas” labā trīs vārtus guva Gvido Lauga, vienus Edgars Puriņš.

“Pārgaujas” komanda četrās spēlēs guvusi vienu uzvaru, ceturtdien izbraukumā tiksies ar Valmieras komandu, bet svētdien Cēsīs spēlēs pret “Lekringu”.

Sieviešu florbola līgā otro uzvaru divās spēlēs izcīnījušas debitantes “Līgatne”, savā laukumā ar 9:4 pārspējot “NND/ RJTC” komandu. Līgatnes florbolistes rādīja labu spēli, otrās trešdaļas sākumā esot vadībā 5:0. Pretinieces drīz trīs vārtus atguva, taču mājnieces neatdeva Rīgas komandai iniciatīvu un noveda spēli līdz uzvarai 9:4. Trīs vārtus guva Rita Vāvere, pa diviem – Agnese Broliša un Liene Adamane, pa vienam – Madara Adamane un Dina Štāle.

Interesanti, ka dienu iepriekš tieši ar tādu pašu rezultātu 9:4 “NND/ RJTC” komandu uzvarēja arī “Lekrings” dāmu komanda, tiekot pie pirmās uzvaras šajā sezonā. Pa diviem vārtiem guva Betija Raseiceva, Katrīna Kārkliņa, Liliāna Jakovicka, pa vienam – Kate Meldere, Santa Kuzmane un Rebeka Laure.

Dienu vēlāk Cēsu komanda tikās ar līdervienību “Rubene”, piedzīvojot smagu zaudējumu 1:14. Vienīgos vārtus guva K. Kārkliņa.

Vīriešu čempionāta 1.līgā pagaidām pie uzvarām nav izdevies tikt “Lekrings/ CPSS” komandai, kas arī trešajā spēlē piedzīvoja zaudējumu, šoreiz 8:9 pret FK “Saulkalne”. Cēsniekiem spēles izskaņā bija iespēja izglābties, diemžēl neizdevās realizēt soda metienu. Četrus vārtus guva Mareks Meijers, divus – Matīss Simsons, pa vienam – Rūdolfs Horns un Markuss Aļļens.

Pirmo spēli vīriešu čempionāta 2.līgā aizvadījusi arī komanda “Līgatne”, ar 6:13 zaudējot komandai “Aizkraukle/ Koknese”. Līgatniešu labā divus vārtus guva Jānis Balsis, pa vienam – Kristers Ģērmanis, Daniels Ķīkulis, Gatis Putniņš un Kaspars Malojlo.

 

Domju deputātiem pirmā kopsapulce

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 06.10.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Septiņu novadu – Amatas, Cēsu, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu un Vecpiebalgas – deputāti pulcējās pirmajā kopsapulcē. Septiņu novadu domēs ievēlēts 81 deputāts, kopsapulcē piedalījās 52. Visapzinīgākie bija Amatas novada domes deputāti, bija ieradušies 14 no 15. Cēsu novadu pārstāvēja - 13, Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas un Līgatnes novadus pa četriem, Pārgaujas – pieci, bet Priekuļu – astoņi deputāti.

Kopsapulces sasauc un vada jaunizveidojamā novada lielākās pašvaldības vadītājs. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs deputātiem atgādināja, ka līdz 1. decembrim visiem kopā jāizveido vēlēšanu komisija. “Tās vienīgais uzdevums būs noorganizēt Cēsu novada pašvaldību vēlēšanas nākamvasar. Līdz ar to līdz vēlēšanām darbosies divas vēlēšanu komisijas. Katrā novadā paliek strādāt jau ievēlētā vēlēšanu komisija, ja ir referendums vai ārkārtas vēlēšanas,” skaidroja J. Rozenbergs.

Tikšanās reizē novadu vadītāji vienojušies, ka jaunajā vēlēšanu komisijā strādās 11 locekļi. “Par to, cik nepieciešams, jālemj kopsapulcei,” uzsvēra J. Rozenbergs. Likumā noteikts, ka komisijā jābūt no septiņiem līdz 15 locekļiem. “Vienojāmies par 11, lai būtu lielāka iespēja komisijā strādāt pārstāvjiem no visiem novadiem. Jaunpiebalgas novada vadītājs Laimis Šāvējs uzreiz uzsvēra, ka tas gan negarantēs, ka būs pārstāvēti visi novadi.

Raisījās domu apmaiņa, vai 11 tomēr nebūs par daudz, vai visiem būs, ko darīt. Pieredzē dalījās Cēsu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Līga Dzemido. Viņa pirms gadiem strādājusi arī toreizējā rajona vēlēšanu komisijā. L. Dzemido pauda viedokli, ka komisijas locekļiem pa dienu, ko darīt, nav, jo, ja kādā iecirknī rodas problēmas vai kas neskaidrs, zvana vai nu priekšsēdētājam, vai vietniekam, vai uz Centrālo vēlēšanu komisiju. “Ja arī komisija izbrauc apskatīties, kā strādā vēlēšanu iecirkņi, komisijas locekļi nav tik zinoši, lai dotu padomus. Komisijai darbs sākas vakarā, var beigties nākamās dienas pusdienlaikā. Jārēķinās arī, ka locekļiem būs vairākas reizes jābrauc uz Cēsīm, bet atalgojumā transporta izdevumu nebūs. Ja komisijas sastāvā 11 locekļi, lai būtu pārstāvēti novadi, tas ir cits jautājums,” sacīja L.Dzemido un piebilda, ka vēlēšanu iecirkņos darba būs vairāk, tas būs sarežģītāks, jo vēlētāji varēs izvēlēties, kur jaunā novada teritorijā balsot, un komisijai būs jāpārliecinās, vai kāds pilsonis jau nav novēlējis. “Iecirkņu komisijās strādā pieredzējuši locekļi, nebūtu pareizi viņiem piedāvāt darbu novada vēlēšanu komisijā,” teica pieredzējusī vēlēšanu komisiju priekšsēdētāja. Jaunā novada vēlēšanu komisija organizēs iecirkņu komisijas.

Izskanēja priekšlikums komisijā noteikt, ka komisijā būs deviņi locekļi. Deputāti balsoja par 11, kā arī to, kas var iesniegt kandidātu pieteikumus: politiskās partijas, desmit balsstiesīgo pilsoņu grupa, katrs domes deputāts. Novadu deputāti nobalsoja vienbalsīgi. Katrs deputāts protokolā parakstījās par balsojumu. Līdz 2. novembrim tiks pieņemti pieteikumi darbam novada vēlēšanu komisijā, bet 26. novembrī notiks deputātu kopsapulce, kurā tiks balsots par katru kandidātu. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumi noteic, ka, ievēlot novada vēlēšanu komisiju, katras pašvaldības domes deputātu balsu skaits ir proporcionāls konkrētās pašvaldības iedzīvotāju kopskaitam. Šī norma nosaka principu, ka deputātu kopsapulcē, kurā tiek ievēlēta vēlēšanu komisija, katra deputāta balss matemātiskā vērtība ir proporcionāla attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju kopskaitam.

Pēc kopsapulces Cēsu novada vadītājs J.Rozenbergs bija gandarīts, ka domju deputāti bija zinoši, viss notika ātri. Katra pašvaldība jau iepriekš bija saņēmusi gan Centrālās vēlēšanu komisijas sagatavoto informāciju, gan kopsapulces lēmuma projektu.

 

Dodoties lūkot Uguns nakti Vienkoču parkā

Autors: Līga Liepiņa

Datums: 07.10.2020

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Viedokļi

Šis bija jau otrais rudens, kad pie sevis doties vilināja Līgatne un tās tūrisma piedāvājums. Pērn bijām apciemot dzīvnieku Līgatnes dabas takās, bet šajā reizē – apmeklēt Uguns nakti Vienkoču parkā. Biju dzirdējusi atsauksmes no tiem, kuri piedalījušies iepriekšējos pasākumos, tāpat internetā skatīju parkā aizvadīto notikumu foto. Noskaņa, kāda stāstos un attēlos valdīja Uguns naktī, uzrunāja to izbaudīt arī klātienē. Iepriekš Vienkoču parkā biju ciemojusies dienas laikā, bet tad skats uz apkārtni nepavērās tik maģisks.

Parkā ieradāmies vēl pa gaismu, bet jau tad šķita, ka tur varētu būt vienkopus sanākuši daudzu Latvijas novadu iedzīvotāji. Pļavā, kurā bija ļauts novietot auto, spēkratu rindas bija teju nepārskatāmas. Dodoties dziļāk parka teritorijā, jau varēju novērtēt, ka rīkotāji bija centušies radīt atbilstošu atmosfēru. Padomāts bija arī par bērniem, tāpat lielākiem un mazākiem ēdājiem. Sākoties krēslai, jo spējāk izcēlās taku malās iedegtās sveces, daudzviet iekurtie ugunskuri, tāpat dažādi citi interesanti gaismas elementi un uguns instalācijas. Savus priekšnesumus sniedza un rituālus vadīja arī mūspuses folkloristi no Vidrižu Delves un Lēdurgas Putniem.

Vadoties pēc iedegtajām svecēm, rāmi klīdām pa parka plašo teritoriju, krēslā aplūkojām apskates objektus, piemēram, zaķi, rūķi un bruņurupuci vai brīvdabas vannu, piestājām arī pie Līgatnes upītes. Īpaši ierīkotā veļu taka ar piemeklēto ellišķīgo mūziku gan neuzrunāja, to centāmies apiet ar lielu līkumu. Šāds pasākuma formāts ar cilvēku masām īsti nav domāts man, taču priecājos par brīžiem, kad izdevās noķert to vienreizējo un maģisko sajūtu, ka tu staigā burtiskā nozīmē pa sveču mežu, redzēt, kā uguns liesmas rāda ēnu spēles uz takām, koku stumbriem un garāmejošo cilvēku stāviem. Lāpu gājienu, kas noteikti bija iespaidīgs, gan nemaz nesagaidījām, jo bija ne vien jāsteidzas mājup, bet gribējās arī ātrāk tikt projām no parkā valdošās drūzmas, kas turpināja kļūt aizvien apjomīgāka. Pieļauju, ka pat pasākuma organizatori nebija gaidījuši tik varenu interesi par šo notikumu. Vēlāk lasīju citu apmeklētāju atsauksmes par šo Uguns nakti. Daudzi bija neapmierināti, jo trūcis vietu, kur likt auto, un, gaidot uz iekļūšanu parkā un arī izkļūšanu no tā, vajadzējis dīkā pavadīt ilgu laiku. Jā, šādas nebūšanas noteikti atstāj zināmas mieles un neļauj pilnvērtīgi izbaudīt pasākumu. Pati gan Vienkočos labprāt vēl atgrieztos, tiesa, krietni individuālākā gaisotnē. Un tas nekas, ka tā vairs nebūs Uguns nakts.

 

Līgatne kļūst par mazu

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 08.10.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Uguns nakts Vienkoču parkā Līgatnē aizvadītās nedēļas nogalē pulcēja tik daudz apmeklētāju, ka visiem nepietika vietas.

“Pirms pasākuma jutām, ka ir liela interese, bet pat iedomāties nevarējām, ka sabrauks tik daudz cilvēku,” saka Vienkoču parka saimnieks Rihards Vidzickis. Uguns nakti apmeklēja ap astoņi tūkstoši interesentu. Daudz bijis arī citus rudeņus, bet ne tik daudz.

“Ir neapmierinātie, kuri skaļi pauž savu viedokli, un ir tie, kuri mājās aizbrauca apmierināti un priecīgi. Jau rēķinoties, ka interese nebūs maza, darījām visu, lai apmeklētāji justos ērti. Apmeklētāju plūsma bija nepārtraukta. Visas aktivitātes norisinājās paralēli cita citai. Programma bija plaša,” stāsta R.Vidzickis.

Lielākā neapmierinātība, kas izskanējusi, ir par transporta plūsmu, par to, ka veidojās sastrēgumi un bija jāgaida, lai tuvāk piebrauktu un pēc tam izbrauktu līdz šosejai. “Esam pieraduši piebraukt pie namdurvīm, bet to nevarēja izdarīt. Ar lentēm bija sazīmētas pļavas, ceļazīmes saliktas. Satiksmi regulēja 17 cilvēki. Lai izbrauktu no pļavas, bija jāpagaida, bet ne jau desmitiem minūšu. Pie šosejas dežurēja Valsts policija. Runāt par neorganizētību nevar, taču katram neapzinīgajam klāt nevar piestāvēt,” saka Līgatnes pašvaldības policijas priekšnieks Uldis Siliņš. Viņš pastāsta, ka bijuši pasākuma apmeklētāji, kuri uzteikuši organizētību, un tādi, kuri mācījuši, kā policistam pareizi jādara. “Ja cilvēki paši būtu disciplinētāki, viss notiktu raitāk,” pārliecināts U. Siliņš, uzsverot, ka pasākuma laikā netika reģistrēts neviens pārkāpums, neviens ceļu satiksmes negadījums.

Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins atgādina, ka plašos pasākumos apmeklētājiem jārēķinās, ka nevarēs piebraukt tuvu norises vietai. Un vēl – informācija par to, ka Līgatnē remontē Vidzemes šosejas caurteku, arī nebija noslēpums. Internetā bija apskatāmas kartes, kā ērtāk aizbraukt uz Vienkoču parku.

Uguns naktī Vienkoču parkā vairāku neapmierinātību izraisīja tieši tas, ka nevar piekļūt pasākuma norises vietai saprātīgā attālumā.

“Ka tā ir Rīgā, Siguldā, visi saprot. Un tā ir arī Līgatnē, lai kā iedomājas mūsu viesi. Esmu runājis ar daudziem, cilvēki atstāja mašīnas 15 - 20 minūšu gājienā līdz parkam, nebija problēmu arī dodoties prom. Transporta kustība bija pārdomāta. Automašīnas bija paredzēts novietot vienā ielas pusē, bet kāds iemanījās aizlieguma zīmi iemest grāvī un novietoja savu auto, tāpat darīja nākamais. Ir skaidrs, ka paļauties uz cilvēku godaprātu turpmāk nevarēs. Līdz šim esam bijuši ļoti viesmīlīgi un saprotoši, bet Līgatnes novadā ir tādi paši Ceļu satiksmes noteikumi kā visā Latvijā. Kur nedrīkst stāvēt, tur nedrīkst,” pastāsta A.Šteins un uzsver: “Situācijā Ugunsnaktī daudz svarīgāka problēma bija – ja parkā būtu jāiebrauc operatīvajam dienestam, kā to varētu izdarīt. Apmeklētāju bezatbildīgā rīcība varēja radīt lielas problēmas.”

Un runa nav tikai par pasākumu Vienkoču parkā. Problēmas brīvdienās ir gan Līgatnes centrā, gan kompleksa “Zeit” apkārtējās ielās.

“Mums jāatrod kompromiss starp viesiem, kuri atbrauc ar mašīnām, pilsētas un apkārtnes infrastruktūras kapacitāti, vietējo uzņēmēju un iedzīvotāju interesēm,” uzsver novada vadītājs. Pilsēta un apkārtne, kas interesē tūristus un pasākumu apmeklētājus, ir tik liela, cik ir. Brīvdienās Līgatnes centrā nav, kur novietot automašīnu.

“Mums jāmeklē risinājumi. Protams, ceram, ka tūristu interese par Līgatni nepazudīs reizē ar koronu. Ir vajadzīgas autostāvvietas,” teic novada vadītājs un piebilst, ka var jau ierobežot apmeklētāju skaitu, bet tas būtu pēdējais risinājums.

Pirms plašākiem pasākumiem novadā vienmēr tiek izvērtēta transporta plūsmas organizācija. Iepriekšējās brīvdienās notika pārgājiens, kurā piedalījās ap trīs tūkstoši dalībnieku, tika izvērtēts, kā novietot ap tūkstoš mašīnu.

Pašvaldībā jau bijusi saruna, ka pašvaldības policija turpmāk vairs nebūs tik viesmīlīga pret tūristiem. “Turpmāk kontrolēsim automašīnu novietošanas noteikumu ievērošanu. Par pārkāpumiem piemērosim sodus,” saka pašvaldības policijas priekšnieks.

Novada vadītājs Ainārs Šteins uzsver, ka lielāki vai mazāki pasākumi novadā ir ieguvums ikvienam līgatnietim, jo tā ir iespēja gan piedāvāt savus pakalpojumus, ražojumus, gan iesaistīties organizēšanā.

 

Zog "Volvo" lukturus un milzu caurules

Autors: Līga Salnite

Datums: 08.10.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Pēdējo nedēļu laikā likumsargiem nācies sastapties ar visnotaļ dažāda rakstura garnadžu nedarbiem, sākot no mērķtiecīgām viena veida automašīnu markas lukturu zādzībām, skaidri noprotamu metāllūžņu "savākšanas akciju" līdz pat veiklai milzīga izmēra cauruļu nozušanai.

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvalde jau pagājušajā nedēļā ziņoja par vairākiem saņemtajiem iesniegumiem saistībā ar bojātiem "Volvo" markas transportlīdzekļiem. Naktī uz 30. septembri no zagļu darbībām bija cietuši pat četri minētās markas spēkrati gan Amatas, gan Līgatnes novadā. Garnadži nakts aizsegā izsituši auto durvju stiklu un izzaguši priekšējos lukturus. Komentējot "Volvo" lukturu zādzības, uzsāktos kriminālprocesus, Valsts policijas Cēsu iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Māris Reķis "Druvai" pastāstīja, ka vēl iepriekš šāda veida zādzības fiksētas Siguldas apkaimē, savukārt nupat pienākušas ziņas par specializējušos garnadžu uzdarbošanos arī Valmieras pusē. Valsts policijas izplatītajā paziņojumā likumsargi auto īpašniekiem iesaka izmantot transportlīdzekļa spoguļu un lukturu marķēšanu. Tas gan nekādi nepasargā no zādzības riska, tomēr sliktākajā - apzagšanas - gadījumā policija nozagto detaļu varētu identificēt. Turklāt tas var palīdzēt ātrāk atklāt noziedzīgos grupējumus, kas saistīti ar transportlīdzekļu detaļu zādzībām un tirdzniecību.

Pēdējā nedēļā pieteiktas arī cita apjoma zādzības, piemēram, Vaives pagasta Rāmuļos - pēc kriminālpolicijas šefa teiktā - visai īsā laika posmā iespēts aizvest vairākas ļoti ievērojama izmēra caurules. Garumā ap sešiem metriem, un katra sver aptuveni tonnu. Sākotnēji sekots pa traktora iebraukto ceļu, tomēr pēdas drīz vien izdzisušas. Policija turpina izmeklēšanu.

No Straupes puses savukārt ziņots par kāda veca greidera pakāpenisku izjaukšanu un aizvešanu. Nelikumīgās darbības bijušas ilgākā laika posmā, taču ziņots tagad. Visticamāk, greidera rāmis un lāpsta, kas pa daļām aizvesti, nonākuši metāllūžņos.

Aizvadītās nedēļas nogalē ziņots arī par vienu velozādzību. Tomēr pēcāk šis iesniegums atsaukts, kad divriteņa īpašnieks atminējies pēdējo vietu, kur zirgu piesējis. Nedēļas nogalē arīdzan pieķerti vairāki dzērājšoferīši, kuri turklāt pie transportlīdzekļa stūres sēdušies bez likumīgā kārtā iegūtām vadīšanas tiesībām.

 

Īsziņas

Datums: 08.10.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

- Uzlabo ielu apgaismojumu. Priekuļu novadā tiks uzlabots un paplašināts ielu apgaismojums. Ar būvniekiem noslēgts līgums par apgaismojuma tīklu pārbūvi Selekcijas un Dārza ielā Priekuļu pagastā, jaunu apgaismojuma tīklu ierīkošanu Mārsnēnu ciemata centrā un Liepas pamatskolas stadionā.

- Izvirza godināšanai. Līgatnes novadā sākusies kandidātu izvirzīšana apbalvojumam “Līgatnes novada Gada cilvēks 2020”. Pašvaldība aicina izvirzīt pretendentus, īpaši uzsverot to cilvēku devumu, kuru darbs šogad visvairāk sekmējis novada attīstību un veicinājis sabiedrisko aktivitāti.

- Mācības jaunajiem vecākiem. Vecpiebalgas novadā tiek rīkots nodarbību cikls “Bērna emocionālā audzināšana”. Tas paredzētas gan topošajiem vecākiem, gan ģimenēm, kurās aug bērni līdz septiņu gadu vecumam. Paredzētas desmit tikšanās reizes.

- Runā par tūrisma jomu. Šodien Vaives pagastā tiekas Cēsu novada tūrisma uzņēmēji, lai uzzinātu par nozares un vietējās pašvaldības aktualitātēm, papildu informatīvai sadaļai dienas otrajā pusē būs iespējas papildināt zināšanas mācībās un praktiskās nodarbībās. Novada tūrisma uzņēmēju tikšanās rudenī ir ikgadēja tradīcija, kad tiek pārrunātas aizvadītās aktīvās sezonas norises un sarežģījumi.

- Izplatība zināma. Valmierā pēdējās nedēļas laikā konstatēti 15 “Covid-19” gadījumi, izvērtējot epidemioloģisko situāciju, konstatēts, ka visi saistīti ar vienu uzliesmojumu konkrētā izglītības iestādē, proti, Valmieras tehnikumā.

 

Vietas bērnudārzā būs

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 09.10.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Līgatnes novadā sāk trūkt vietu bērnudārzā. “Pašvaldība vienmēr uzsvērusi, ka visiem bērniem novadā būs vieta bērnudārzā. Tā arī būs,” atgādina novada vadītājs Ainārs Šteins un piebilst, ka patlaban daži bērni gaida rindā, tādēļ nolemts atvērt vēl vienu grupu. Tā darbosies Augšlīgatnes Jaunajā sākumskolā. Telpu iekārtošana un aprīkojuma iegāde izmaksās 12 līdz 13 tūkstošus eiro. Tiek meklēti darbinieki. Kā atzīst novada vadītājs, tas var būt visgrūtākais uzdevums. Plānots, ka 1.novembrī bērnudārza grupa tiks atvērta.

“Līgatni kā dzīvesvietu aizvien vairāk izvēlas jaunās ģimenes. Top Augšlīgatnes bērnudārza piebūves projekts. Ja viss izdosies, pusotra divu gadu laikā varēsim nodrošināt bērnudārzu vēl 72 bērniem,” saka novada vadītājs.

 

Daļa sociālo dienestu strādā pēc pieraksta

Autors: Iveta Rozentāle

Datums: 09.10.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Līdz ar pieaugušo “Covid-19” izplatību daļa mūspuses pašvaldību sociālo dienestu vērtē nepieciešamību pastiprināt ierobežojumus.

Cēsu pašvaldības aģentūrā “Sociālais dienests” no šīs nedēļas klientu pieņemšana notiek tikai pēc iepriekšēja pieraksta. Lai saņemtu palīdzību, tai skaitā noformētu trūcīgā un maznodrošinātā statusu, pieprasītu pabalstus, iedzīvotāji tiek aicināti iepriekš sazināties ar dienestu zvanot. Šajā periodā iesniegumus var iesniegt arī elektroniski vai atstājot dienesta pastkastītē.

Arī Līgatnes novada Sociālais dienests pieņem apmeklētājus pēc iepriekšēja pieraksta. Dienesta vadītāja Iveta Viļumsone skaidro: “Lai gan šāda prasība bija arī pavasarī, kad dienests atsāka pieņemt apmeklētājus klātienē, šobrīd epidemioloģiskajai drošībai pievēršam pastiprinātu uzmanību. Gan darbinieki, apkalpojot klientus, strādā maskās, gan tās nepieciešams lietot apmeklētājiem. Ja cilvēkam maskas nav, Sociālajā dienestā to izsniedz.”

Lai gan pārējo vēsturiskā Cēsu rajona pašvaldību sociālajos dienestos nav pastiprināti ierobežojumi, Pārgaujas novada Sociālā dienesta vadītāja Anita Kalniņa skaidro, ka ir divas klientu pieņemšanas dienas un visbiežāk apmeklējumu iepriekš piesaka: “Turklāt esam novērojuši, ka cilvēki paši izvērtē, vai nepieciešams apmeklēt sociālo dienestu. Ja jāiesniedz kādi čeki, sakrāj vairākus, nevis nes pa vienam. Redzam, ka nav tik aktīva klientu plūsma, kā bija pirms ārkārtējās situācijas.”

Amatas novada Sociālā dienesta vadītāja Vaira Zauere uzsver, ka, neskatoties uz to, ka ierobežojumi netiek pastiprināti, epidemioloģiskie nosacījumi, tai skaitā masku lietošana un roku dezinfekcija, tiek ievēroti. Arī Priekuļu novada Sociālā dienesta vadītāja Skaidrīte Astahovska-Eglīte teic, ka satraukums lieki netiek veicināts, bet cilvēkiem lūdz ievērot drošības priekšnoteikumus, un, ja nepieciešamo var izdarīt attālināti, ne viens vien iespēju izmanto: “Cilvēki paši sevi sargā un izvērtē, kā labāk.”

Jaunpiebalgas novada Sociālā dienesta sociālā darbiniece Anda Graudiņa norāda, ka ikdienā cilvēki savstarpēji pārrunā, kā labāk darīt un rīkoties. Savukārt Raunas novada Sociālā dienesta vadītāja Ieva Ozola vērtē, lai arī Latvijā daļa skolu sāk strādāt attālināti, sociālie dienesti ir tās iestādes, kas maksimāli ilgi centīsies strādāt klātienē, jo saprotams, ka tieši kritiskākās un ārkārtējās situācijās cilvēkiem atbalsts nepieciešams vēl vairāk.

 

Pašvaldību lauksaimniecības zeme

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 09.10.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Zemei cena paaugstinās

Pašvaldības ir ieinteresētas, lai katrs zemes gabals tiktu apsaimniekots. Jau gadiem daudzi zemnieki no pašvaldībām nomā lauksaimniecībā izmantojamo zemi un arī to iegādājas. Lai to izdarītu, tiek rakstīts iesniegums, pašvaldība novērtē zemesgabalu, ieraksta Zemesgrāmatā un izsludina atsavināšanas izsoli. Pēdējā laikā aizvien vairāk nomnieki vēlas zemi iegādāties īpašumā. Kā vienu no iemesliem speciālisti min zemes cenu kāpumu, un skaidrs, ka tā nepaliks lētāka. Otrs, kas arī uztrauc nomniekus, gaidāmā administratīvi teritoriālā reforma. Iespējams, atsavināšanas process būs ilgāks.

Nomniekiem ir pirmpirkuma tiesības. Ja izsolē piedalās vairāki pretendenti, arī tad nomniekam ir pirmpirkuma tiesības šo zemi iegādāties par izsolē augstāko nosolīto cenu.

Likums paredz, ka informācijai par nomā pieejamām zemēm pašvaldībā jābūt publiski pieejamai. Ja zemes gabals noskatīts, jāraksta iesniegums pašvaldībai par tā iegādi vai nomu.

Pašvaldības ieinteresētas atsavināt

- Amatas novada pašvaldībai īpašumā vai valdījumā ir 607 hektāri lauksaimniecības zemes. No tiem 347,65 ha iznomāti 309 nomniekiem. Maksimālais nomas termiņš ir pieci gadi. No zemes nomas pašvaldība gadā saņem 7214 eiro.

“Vēl ir 259,35 hektāri, kurus pašvaldība neiznomā, jo tā ir gan zeme skolām, ap iestādēm, daudzstāvu mājām, gan valsts rezerves fonda zemes, gan valsts piešķirtā konkrētiem mērķiem, tāpat arī bijušo lietotāju vai viņu mantinieku neiznomātās zemes,” stāsta Amatas novada pašvaldības Teritorijas attīstības un nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs Arvīds Lukjanovs . Viņš atzīst, ka interese nomāt pašvaldības zemi ir nemainīga un ne visi nomnieki vēlas to iegūt īpašumā. Līdz šim izsoles bijušas tikai ar vairākiem pretendentiem.

- Cēsu novadā lauksaimniecības zemes ir tikai Vaives pagastā. Pašvaldība ir iznomājusi 13 īpašumus 46,6 hektāru platībā.

“Lielākais zemes gabals ir 11 hektāri. Pārējie ap hektāru un diviem. Maksimāli lauksaimniecības zeme tiek atsavināta. Rīkojam izsoles. Arī nesen tika atsavināts viens zemes gabals, kas nebija iznomāts. Pašvaldībai nevajag lauksaimniecības zemi, tā ir jāapsaimnieko. Ja zināms, ka tuvākajam laikam nav mērķa, kā to izmantot, izdevīgāk ir atsavināt. Palikuši mazi zemesgabali, kas aizauguši ar krūmiem, arī latvāņiem,” saka Cēsu pašvaldības īpašumu speciālists Aigars Ķerpe.

- Jaunpiebalgas pašvaldībai īpašumā ir 228 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes, iznomāti ir 178 hektāri. Pēdējā laikā nomas tiesību izsoles nav bijušas. Ik pa laikam tiek izsludināta kāda zemesgabala atsavināšana. Izsolēs nav tikai viens pretendents. “Lielākoties visa zeme ir iznomāta, palikuši mazi gabali, kas skaitās lauksaimniecības zeme, bet ir aizauguši un tos nevar iznomāt kā lauksaimniecības zemi,” saka Jaunpiebalgas pašvaldības lauksaimniecības organizatore Lolita Zariņa. Lauksaimniecības zeme novadā maksā ap divi tūkstoši eiro par hektāru. “Cilvēki saprot, ka tā paliks tikai dārgāka. Taču ne katrs var atļauties to nopirkt,” vērtē L.Zariņa.

- Līgatnes novada pašvaldības īpašumā ir 152 zemes vienības ar kopējo platību 722,3 ha. Pašvaldībai piekritīgas ir 249 zemes vienības ar kopējo platību 624,5 ha. Līgatnes novada dome ir iznomājusi 424 zemes vienību daļas ar kopējo platību 935,0 ha. Tajā skaitā iznomāta zeme 363 mazdārziņiem.

“Zemes cena pieaug, un pēdējā laikā aizvien biežāk no nomniekiem saņemam pieteikumus par vēlēšanos iegādāties pašvaldības zemi. Arī tuvākajā sēdē tiks izsludināta atsavināšana 44 hektāriem zemes, sākumcena 127 500 eiro. Ir, protams, lauksaimnieki, kuri uzskata, ka izdevīgāk zemi nomāt, nevis ieguldīt naudu, to pērkot. Taču, palielinoties pieprasījumam pēc zemes, atsavināšanas notiks un nomniekam tāpat jārēķinās ar izsoli, un, ja gribēs šo zemi nopirkt, arī ar izsoles augstāko cenu,” saka Līgatnes pašvaldības kancelejas vadītāja Ilze Goba.

- Pārgaujas novada pašvaldībai īpašumā un valdījumā ir 506 ha lauksaimniecības zemes. 170 nomniekiem (tai skaitā 43 mazdārziņu apsaimniekotājiem) iznomāti – 258,36 ha.

“Zemes nomas līgumi ir uz pieciem līdz desmit gadiem, atkarībā no tā, kad tie noslēgti. Tagad, kad pagarina līgumus, tos slēdz uz pieciem gadiem. Komisija vērtē, vai un uz kādiem nosacījumiem zemi iznomāt,” stāsta pašvaldības izpilddirektore Maruta Drubiņa un piebilst: “Nevar apgalvot, ka interese par zemes iegādi būtu palielinājusies un izsolēs pretendentu skaits pieaudzis. Ir kļuvis vairāk tādu lauksaimnieku, kuriem īpašumā jau ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, viņi vēlas attīstīties, nepieciešama zeme, tāpēc arī gatavi pirkt vai nomāt pašvaldības zemi. Aktīvāk nekā iepriekš zemi meklē dažādu pakalpojumu sniedzēji.”

Šogad plānots, ka no zemes nomas maksas pašvaldības budžetā tiks saņemti 9523 eiro.

- Priekuļu novada pašvaldības īpašumā ir 563, 6 hektāri, valdījumā – 105 hektāri, bet valsts rezerves zemes – 34,8 hektāri. Iznomāti ir 493 hektāri, patlaban nomnieku nav 85,6 hektāriem zemes. “Tie ir mazi zemes gabali,” skaidro V. Lapsele un uzsver, ka pašvaldība ir ieinteresēta, lai novadā visa zeme tiktu apsaimniekota. Pērn par zemes nomu pašvaldības budžets papildinājās par 9849 eiro, bet gadu iepriekš par 5537 eiro.

“Nomas zemju katalogs ir mājaslapā. Visi īpašumi ir novērtēti, un redzama nomas maksa. Tā ir apstiprināta domē,” stāsta pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Vineta Lapsele. Viņa uzsver, ka tāpat kā daudzviet Latvijā, arī novadā ir situācijas, kad mājas īpašnieks vēlas iegādāties blakus zemi. Atkarībā no tā, cik lielu zemesgabalu, tiek lemts, vai obligāti jārīko izsole.

Par zemes nomu pašvaldībai lielākoties līgumi noslēgti uz pieciem gadiem. Uz desmit gadiem zeme iznomāta bijušajiem zemes lietotājiem, bet valsts rezerves zeme tiek iznomāta uz diviem gadiem.

“Nevar teikt, ka pēdējā laikā interese par zemes pirkšanu būtu palielinājusies. Tikko kādam ir interese, organizējam atsavināšanu. Izsolēs parasti ir viens pretendents,” pastāsta V. Lapsele.

- Raunas novada pašvaldībai īpašumā vai valdījumā ir 464 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes. 226 nomniekiem ir iznomāti 350 hektāri. Gadā par zemes nomu pašvaldība saņem ap četriem tūkstošiem eiro. “Esam ieinteresēti, lai zemei ir īpašnieks, nevis nomnieks. Pēdējos gados, ja vien kādam ir interese, piedāvājam atsavināšanai. Cenas zemei palielinās, ne viens vien tagad atzīst, ka vajadzēja nopirkt agrāk. Nomniekiem bieži vien nekustamā īpašuma nodoklis, kas jāmaksā, ir lielāks nekā nomas maksa. Daudzi uzskata, ka nomāt izdevīgāk,” pastāsta Raunas novada domes vadītāja Evija Zurģe.

- Vecpiebalgas novada pašvaldības mājaslapā ir izsmeļoša informācija par zemi nomai un atsavināšanai. Tā, piemēram, tiek piedāvāti trīs starpgabali netālu no Kaives centra, kas visi robežojas, - nedaudz nekopta lauksaimniecības zeme, arī krūmāji, nedaudz purvains. Lielākais zemesgabals 4,69 hektāri, mazākais 3,9.Vēl arī seši hektāri purvājs ar dažiem kokiem pie Pīslas upes, 7,2 hektāri pie Briņģu ezera - purvains krūmājs, nedaudz lauksaimniecības zemes. Daudzi nomai vai atsavināšanai piedāvātie zemes gabali ir mazāki par hektāru.

“Ja vien zemi var iekopt, novākt apaugumu, interese par šādiem zemesgabaliem ir. Vai nu kaimiņi nopērk, vai zemnieki, kam vajag zemi, ja blakus ir vairāki nelieli gabali, saprot, ka, ieguldot darbu, iegūs kārtīgus tīrumus, un nopērk nekoptus laukus. Tādas lauksaimniecības zemes, kur uzreiz var sēt vai pļaut, pašvaldībai nav, ko piedāvāt ne nomai, ne atsavināšanai. Ir nemeliorēta, aizaugusi, nelieli starpgabali, ” pastāsta pašvaldības Attīstības plānošanas un uzņēmējdarbības atbalsta nodaļas nekustamā īpašuma speciāliste Benita Zvejniece. Viņa vērtē, ka pašvaldībai ir zemes gabali, kas nav novērtēti un ierakstīti Zemesgrāmatā, jo gan mērīšana, gan ierakstīšana Zemesgrāmatā nav lēts pakalpojums, turklāt mērnieki ir noslogoti.

***

- Atsavināšana — publiskas personas mantas pārdošana, mainīšana, ieguldīšana kapitālsabiedrībā un nodošana bez atlīdzības, kā rezultātā īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam.

- Zemes starpgabals — publiskai personai piederošs zemesgabals, kura platība: lauku apvidos ir mazāka par pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto minimālo zemesgabala platību vai kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu atbilstoši apstiprinātajam teritorijas plānojumam, vai kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam).

Publiskas personas mantas atsavināšanas likums

***

Uzziņai

Pašvaldībām piekrīt un uz attiecīgās pašvaldības vārda zemesgrāmatās ierakstāma lauku apvidu zeme:

1) uz kuru fiziskajām vai juridiskajām personām izbeidzas zemes pastāvīgās lietošanas tiesības saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25. panta pirmās daļas 1. vai 2.punktu;

2) pabeigšanu lauku apvidos” 2. panta astoto daļu.

Pašvaldību īpašumā zeme nonāk, ja Zemes reformas laikā tā piešķirta fiziskajai personai pastāvīgā lietošanā vai rezervēta ar tiesībām iegūt to īpašumā. Ja šīs personas līdz 2009. gada 30. decembrim nav noslēgušas līgumu par zemes izpirkšanu, īpašnieki nav nokārtojuši īpašumtiesības, viņi kļuvuši par zemes lietotājiem. Viņiem ir iespēja zemi izpirkt. Tāpat pašvaldībām piekritīga ir zeme, kas 1940. gada 21. jūlijā piederēja fiziskajām un juridiskajām personām, kuras nav pieprasījušas atjaunot īpašuma tiesības vai pieprasījušas kompensāciju, kā arī zeme, uz kuru likumā nav paredzēta īpašuma tiesību atjaunošana.

Pārējo zemi, kas ir pašvaldību īpašumā vai valdījumā, ja tā nav nepieciešama funkciju veikšanai, drīkst tikai atsavināt vai iznomāt. Publiskas personas mantas atsavināšanas likums un Ministru kabineta noteikumi Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” nosaka, ka īpašuma atsavināšanas pamatveids ir pārdošana izsolē un arī neapbūvēta zemesgabala nomnieku noskaidro izsolē. Zemes starpgabalu, kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ceļam, drīkst atsavināt zemes īpašniekam, kura zeme robežojas ar attiecīgo zemes starpgabalu, izsole uz šiem zemes gabaliem tiek rīkota vien tad, ja piesakās vairāki pierobežnieki. Nomas tiesību izsoli var nerīkot, ja zemes vienība tiek izmantota personiskās palīgsaimniecības vajadzībām vai tiek iznomāts starpgabals.

Par zemes nomu ir jāmaksā nodokļi – zemes nomas maksa un nekustamā īpašuma nodoklis.

Nomas maksa gadā ir 1,5 % no zemesgabala kadastrālās vērtības, bet ne mazāka par 28 eiro gadā.

 

2020-10-12
Laika ziņas
Aptaujas