Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

 

Uzvaras un zaudējumi sīvās cīņās

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 13.10.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Sports

Latvijas čempionātā florbolā pagājušās nedēļas nogalē aizvadīti aizraujoši mači, kas mūsu puses komandām nesuši gan uzvaras, gan zaudējumus.

Vīriešu virslīgā SK “Pārgauja” aizvadīja divas spēles. Ceturtdienas vakarā izbraukumā viņi tikās ar FBK “Valmiera”, un spēle izvērsās ļoti aizraujoša, īpaši tās izskaņa. Spēles 13. minūtē mājinieki bija vadībā 3:0 un “Pārgaujas” komanda veica vārtsargu maiņu. Helmuta Zvejnieka, kurš no pieciem metieniem bija atvairījis tikai divus, vietā stājās Renārs Arājs. Lai kā viesi centās, Valmieras komanda visu spēles gaitu viņus turēja drošā attālumā. Pēc pirmās trešdaļa 4:2, pēc otrās 8:4. Trīs minūtes pirms spēles beigām 10:7. Mājinieki nonāca mazākumā, “Pārgauja” laida laukumā sesto spēlētāju, bet skaitlisko pārsvaru izdevās realizēt vien tad, kad gandrīz bija pagājušas abas vairākuma minūtes. Viesi nepadevās, turpināja spēlēt sešu vīru sastāvā, un vēl vienus vārtus izdevās atgūt, tiesa, tas gan notika pamatlaika pēdējā sekundē, kas nozīmēja, ka izglābties neizdosies. Spēle noslēdzās 10:9 Valmieras florbolistu labā.

“Pārgaujas” labā četrus vārtus guva Lauris Ābols, divus – Gvido Lauga, kurš tika atzīts par labāko savā komandā. Divi precīzi metieni arī Artūra Jurševska kontā, bet vienreiz precīzs bija Olafs Zvīnis.

Svētdien notika mūsu puses līdzjutēju vienmēr gaidītā spēle Cēsu “Lekrings” pret SK “Pārgauja”, kas šoreiz risinājās Cēsīs. Pirms šī mača cēsnieki četrās spēlēs bija guvuši četras uzvaras, bet “Pārgaujas” kontā piecās spēlēs viena uzvara un četri zaudējumi. Jāmin, ka šī spēle bija izpelnījusies arī Latvijas Televīzijas uzmanību un tika translēta LTV7 rubrikā “Nedēļas spēle”.

Jau spēles sākumā rezultātu atklāja cēsnieki, precīzs bija Emīls Dzalbs. Cēsnieki kontrolēja bumbiņu, bija jūtams viņu pārsvars, tomēr noraidījums “Lekrings” rindās par skaitliskā sastāva pārkāpumu, šķiet, sajauca mājinieku kārtis. “Pārgauja” atguva pārliecību, spēja pat noorganizēt pāris bīstamu momentu, lai gan rezultāts pirmajā trešdaļā nemainījās.

Pārtraukumā intervijā televīzijai Cēsu komandas spēlētājs Andris Rajeckis norādīja, ka vajadzētu ātrāk veidot saspēles, lai sajauktu pretinieku aizsardzību un varētu organizēt labus uzbrukumus.

Tomēr jāteic, ka to neizdevās īstenot, un “Pārgaujas” komandas pašaizliedzīgā aizsardzība neļāva cēsniekiem justies komfortabli. Otrā perioda sākumā viesi panāca izlīdzinājumu, kad pirmais pie atlēkušās bumbiņas bija Kristers Orlovs. Tiesa, jau pēc dažām minūtēm Andris Rajeckis atkal vadībā izvirzīja “Lekrings” komandu.

Pēdējās trešdaļas sākumā “Pārgaujas” uzbrucējs Olafs Zvīnis atkal panāca neizšķirtu, bet visi galvenie notikumi risinājās izskaņā. Mājinieki palika mazākumā, un Jānis Driļevskis ar precīzu metienu vadībā izvirzīja “Pārgauju”. Cēsnieki nomainīja vārtsargu pret sesto laukuma spēlētāju, taču standartsituācijas izspēlē kļūdījās, un Lauris Ābols panāca 4:2. Cēsnieki nepadevās, vienus vārtus atguva, kad tāls un precīzs metiens padevās Kevinam Šmitam, taču gala vārds piederēja viesiem, jo bumbiņu tukšos vārtos raidīja Olafs Zvīnis, un, fināla sirēnai skanot, 5:3 “Pārgaujas” labā. “Lekrings” komandai šis bija pirmais zaudējums sezonā.

Sieviešu čempionātā aizraujoša bija spēle, kurā Cēsu “Lekrings” izbraukumā tikās ar “Rubene-1” komandu. Rezultātu pirmās atklāja cēsnieces, bet līdz otrās trešdaļas vidum mājinieces guva četrus vārtus, un rezultāts Cēsu komandai nelabvēlīgs 1:4. Otrajā pārtraukumā ejot, tablo rādīja 5:3 “Rubene-1” labā. Pēdējās 20 pamatlaika minūtes bija ļoti aizraujošas. Mājinieces vispirms panāca 6:3, bet “Lekrings” nepadevās un nepilnas divas minūtes pirms pamatlaika beigām panāca 6:6. Rezultāts nemainījās arī pagarinājumā, tāpēc uzvarētājas tika noteiktas pēcspēles metienos, kur pārākas tomēr izrādījās “Rubene-1” florbolistes.

Cēsu komandas labā pamatlaikā divus vārtus guva Betija Raseiceva, pa vienam: Luīze Raseiceva, Katrīna Kārkliņa, Santa Kuzmane, Rebeka Laure.

Cēsu komandai vismaz viens punkts, pretiniecēm toties šis bija pirmais zaudētais punkts sezonā.

Savu trešo spēli aizvadīja sezonas debitantes “Līgatne”, kuras pirmajās divās bija svinējušas uzvaras. Šoreiz pretī stājās “Ķekavas buldogs/ NND”, kas četrās spēlēs guvušas trīs uzvaras un bija pārākas arī šoreiz. Lai arī līgatnietes pirmās atklāja rezultātu, Ķekavas komanda pirmajā trešdaļā guva piecus vārtus, panākot 5:1 un piesakot pretenzijas uz uzvaru. Spēles turpinājumā katra komanda guva pa četriem vārtiem, un rezultātā 9:5 “Ķekavas buldogs/ NND” labā. Līgatnes komandas labā trīs vārtus guva Ieva Dimante, pa vienam Inta Dimante un Madara Adamane.

Ja Līgatnes dāmu komanda piedzīvoja pirmo zaudējumu, vīriešu 2.līgas čempionātā “Līgatne” tika pie pirmās uzvaras, izbraukumā tiekoties ar FK “Kalsnava”. Abas komandas šajā sezonā vēl nebija tikušas pie punktiem, tāpēc kāre uzvarēt bija abām. Spēle bija līdzvērtīga, pārsvarā vadībā bija Līgatnes komanda, kas rezultātā svinēja svarīgo uzvaru 7:5. Vārtus guva: Raivis Girgensons, Ralfs Šulcs, Jānis Preimanis, Daniels Ķīkulis, Reinis Girgensons, Māris Kumerdanks, Angus Mārtiņjēkabs.

Čempionātā iesaistījušies arī veterāni 35+ komandu konkurencē, kur startē arī “Lekrings Sr”. Veterānu čempionātā spēles notiek sabraukumos, sezonas pirmais Madonā. Cēsnieki aizvadīja trīs spēles. Vispirms pretī stājās FK “Metēji/ Ogre”, un līdzvērtīga spēle tikai pirmajā puslaikā, kas noslēdzās 3:3. Otrajā uz cēsnieku pieciem vārtiem pretinieki atbildēja ar diviem, un spēle noslēdzās 8:5.

Otrajā spēlē pret mājiniekiem, Madonas novada florbolistiem, svinēja pārliecinošu uzvaru 12:3. Trešajā dienas mačā “Lekrings Sr” tikās ar komandu “Alusvēderi”, svinot trešo uzvaru sabraukumā, šoreiz ar 6:1. Šajās spēlēs Cēsu komandā rezultatīvākie: Gints Timoško – 6 vārti, Artis Malkavs un Mārtiņš Jarohovičs – pa 4, Ingus Laiviņš – 3.

 

Nosaukumam jāatbilst saturam

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 14.10.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Līgatnes novadā pašvaldības aģentūrai “Līgatnes novada Kultūras un tūrisma centrs” ilgus gadus bija nodaļa “Līgatnes novada Dienas, interešu un amatniecības centrs”, kuram ir struktūra Augšlīgatnē un Līgatnē. Dome nolēma mainīt centra nosaukumu, tagad tas saucas “Līgatnes Neformālās izglītības un amatniecības centrs”. Tas darīts, lai tas, ko piedāvā centrs – darbības forma un saturs - atbilstu nosaukumam.

“Jau vairākus gadus Augšlīgatnē Dienas un interešu centra sniegtie pakalpojumi atbilst saturam, ko Latvijā saprot kā neformālo izglītību. Interešu izglītība gan ir neformālās izglītības sastāvdaļa, bet to attiecina uz bērniem un jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem, taču Augšlīgatnes centra nodarbības galvenokārt apmeklē pieaugušie,” skaidro Kultūras un tūrisma centra direktore Daina Klints un arī atgādina, ka ar jēdzienu “dienas centrs” parasti saprotam sociālā atbalsta funkciju iestādi. “Augšlīgatnes centra darbība atbilst neformālās izglītības nodrošināšanai visām vecuma grupām un brīvā laika istabas definīcijai. Tajā netiek īstenotas konkrētas interešu izglītības programmas, bet apmeklētājiem tiek sniegta iespēja saturīgi pavadīt brīvo laiku: spēlēt galda spēles, lasīt grāmatas, nodarboties ar rokdarbiem, iepazīt dažādus mākslas veidus u.c. Brīvā laika istabā strādā pedagogi, kuri darbojas kopā ar bērniem un jauniešiem, ļauj viņiem radoši darboties arī pašiem, uzņemoties tikai pieskatītāja funkcijas. Brīvā laika centru apmeklējumi ir bez maksas,” stāsta D. Klints.

Tagad Augšlīgatnes struktūra ir Neformālās izglītības centrs, bet Līgatnes pilsētā darbojas Līgatnes Amatu māja. Tās uzdevums - amatniecības prasmju saglabāšana un popularizēšana, neformālās izglītības programmu piedāvājums dažāda vecuma līgatniešiem un izglītojošās un izklaides programmas.

“Tagad jau nosaukums pasaka, ar ko nodarbojas centrs Augšlīgatnē un Amatu māja Līgatnē,” uzsver D. Klints.

 

No Cēsu apkaimes savākts maz zīļu

Autors: Līga Salnite

Datums: 15.10.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Redzeslokā

Jau gadiem nostiprinājusies rudens tradīcija ir zīļu vākšana Rīgas Zoodārza un Līgatnes dabas taku iemītnieku lutināšanai.

Ne tikai mūspusē vien, visā Latvijā ģimenes, skolas un arī bērnudārzi liek kopā spēkus un transportu, lai līdz dzīvnieku mājvietām nogādātu gaidīto gardumu. Tomēr šogad no vēsturiskā Cēsu rajona šādas veltes bijušas mazāk. To “Druvai” apliecināja gan dabas taku, gan Zoodārza darbinieki.

Tīmeklī - skolu mājaslapās un sociālo tīklu kontos – gan ik gadu manāms kādas mūspuses skolas paziņojums ar aicinājumu vienoties zīļu savākšanā vai arī jau atskaite par ievākto, ko paredzēts nodot dzīvnieku barībai. Piemēram, pērn Līvu pirmsskolas izglītības iestādes bērni zīles vāca, lai iepriecinātu briežus Cēsu novadā. Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola jau vairākus gadus pēc kārtas mudina audzēkņus nodot zīles un arī šogad savu atskaites foto ievietojuši Instagram kontā. Tomēr kopumā šogad šī rudens aktivitāte vēsturiskajā Cēsu rajonā šķiet pierimusi, un to lielā mērā apstiprina arī dzīvnieku aprūpētāju teiktais.

Līgatnes dabas takās kopumā šogad zīļu saņemts jau ļoti daudz, pērn esot bijis daudz mazāk. Zīles vedušas gan izglītības iestādes, gan ģimenes un citi apmeklētāji, kuri iedomājušies pa ceļam maisiņā ielasīt šo gardumu kā ciemakukuli. Tomēr no Cēsu vai kaimiņnovadiem pieveduma tikpat kā nav bijis. Daudz aktīvāk izpaudušies suntažnieki, siguldieši un Naukšēnu iedzīvotāji. Dabas taku vadītāja Inta Lange smejot teic, ka zīļu sakarā tik uzzinājusi, ka pagājušajā nedēļā bijusi Labo darbu nedēļa, kas uz zīļu vešanu iedvesmojusi ne vienu vien čaklu lasītāju.

Arī Rīgas ZOO nevar sūdzēties par saņemto zīļu apjomu. Tomēr, vētījot ikgadējās akcijas “Zoozīļuks” dalībnieku pārstāvētos novadus, Informācijas nodaļas vadītājs Māris Lielkalns teic: “Ir vietas, kur aplasīti visi ozoli, un ir vietas, kur tā aktivitāte bijusi stipri mazāka.” Vēsturiskais Cēsu rajons atbilst otrajam raksturojumam. Tas varētu būt arī saistīts ar zīļu daudzumu mūspusē. M.Lielkalns stāsta, ka ierasti liela zīļu vākšanas aktivitāte ir Rīgai tuvākajos novados, tomēr nekad neizpaliek arī pievedumi no attālākām vietām, arī Latgales un Kurzemes. Šogad šajā akcijā ļoti izcēlusies Jelgava un Sigulda, bet kopumā zīļu vākšanā īpaši sarosījušās pirmsskolas izglītības iestādes.

 

Bērnudārzu pedagogu atalgojums: pašvaldībām vēl jāpaciešas

Autors: Līga Salnite

Datums: 15.10.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma jautājums valdības un pašvaldību dialogā jau ilgstoši bijis tāds kā sāpīgais punkts. Pirms vairāk nekā diviem gadiem Ministru kabinets apstiprināja skolotāju minimālās darba samaksas pieauguma grafiku tuvākajai nākotnei, tostarp šo minimālo darba samaksas likmi attiecinot arī uz bērnudārzu audzinātājiem. Tas, nenoliedzami, ik gadu atstāj iespaidu uz pašvaldību rocību, jo šī līmeņa izglītības darbinieku algas tām jāsedz no savas kabatas. It kā jau izpildvaras un Latvijas Pašvaldību savienības sarunās, kā arī oficiālā formā – pērn maijā apstiprinātajā Valdības rīcības plānā – ir iestrādāta apņemšanās šo finansiālo slogu no pašvaldību pleciem noņemt. To otrdienas, 13. oktobra, rītā televīzijā sniegtajā intervijā apstiprināja arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, tomēr vienlaikus viņa uzsver citas, steidzamākas prioritātes, pēc kurām vien īstenojama šīs funkcijas pārņemšana.

Saskaņā ar 2018. gada janvārī pieņemto skolotāju atalgojuma pieauguma grafiku no šī gada 1. septembra par vienu pilnu darba slodzi noteikts zemākais atalgojums 790 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas. Tas attiecas uz pedagogiem vispārējā izglītībā, pirmsskolās, profesionālajā izglītībā, profesionālās ievirzes, kā arī interešu izglītībā. Nākamajā mācību gadā latiņa pacelta uz 830 eiro, bet 2022. gadā lēciens iecerēts gandrīz divkāršs – uz bruto minimālo atalgojumu 900 eiro apmērā. Šis valdības noteiktais plāns teorētiski neliedz pašvaldībām noteikt savā teritorijā strādājošajiem pirmsskolas iestāžu pedagogiem vēl straujākus darba samaksas pieaugumus. Praktiskā situācija katrā vietā niansēs ir atšķirīga – dažviet vietvaras burtiski vien tiek galā ar minimālās likmes nodrošināšanu, citviet likme noteikta augstāka vai paredzētas kādas papildu piemaksas saskaņā ar darba novērtējumu. Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs Kārlis Pots apliecināja, ka pilsētas un Vaives pagastā esošo bērnudārzu pedagogu algas tā arī tiek palielinātas pēc valstī noteiktā plāna un grafikā noteiktajos termiņos. Tātad Cēsu novadā pirmsskolēnu audzinātājām pilnas slodzes minimālā alga pirms nodokļu nomaksas kopš šī septembra arī ir minētie 790 eiro. Arī Līgatnes bērnudārznieku audzinātājām noteikta šī pati patlaban minimālā likme. Pašvaldības jaunatnes un izglītības lietu speciāliste Dace Bērziņa “Druvai” norādīja, ka vien nupat sākts darbs pie nākamā gada budžeta sagatavošanas, tādēļ pagaidām vēl netiek prognozētas iespējas īstenot pedagogu darba samaksas pieaugumu nākamajā periodā. Pedagogu palīgiem pirmsskolās patlaban minimālā likme šeit ir 475 eiro. Šī atalgojuma apmēru vietvara skatīs visu pašvaldības darbinieku atalgojuma kontekstā. Priekuļu novada dome nupat kā, 24. septembra sēdē, lēmusi par papildu piemaksu noteikšanu pirmsskolu pedagogiem šajā mācību gadā par darba intensitāti un personīgo ieguldījumu iestādes attīstībā. Piemaksas maksimālais apmērs noteikts līdz 40 eiro mēnesī, un tā tiks piemērota, balstoties uz vienotiem darba izvērtēšanas kritērijiem. Savukārt Raunas novadā vismazāko bērnu audzinātājām patlaban noteikta salīdzinoši labvēlīgāka minimālā darba samaksa. Pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Lācis informē, ka pedagogiem, kuri strādā ar bērniem līdz četru gadu vecumam, minimālā likme kopš 1. janvāra ir 825 eiro pirms nodokļu nomaksas. Piecgadnieku un sešgadnieku pedagogiem tā pēdējo reizi celta pērn - līdz 750 eiro.

Sarunā ar žurnālistiem par izglītības jomas aktualitātēm ministre I. Šuplinska cita starpā arī apliecināja valsts gatavību pildīt Valdības rīcības plānā pērn iekļauto solījumu – pirmsskolas pedagogu atalgojuma finansēšanu pārcelt no pašvaldību uz valsts budžetu. Plašāk izskanējušajā informācijā regulāri tiek piesaukts 2022. gads kā šis atbrīvošanas brīdis, tomēr, lasot rīcības plāna tekstu, rodas atskārsme – tas tik drīz varētu arī nenotikt. Plāna sadaļā “Latvijas cilvēki. Izglītība” šim uzdevumam noteikts termiņš līdz 2022. gada oktobra beigām. Turklāt arī pats uzdevums formulēts kā piedāvājuma sagatavošana “pakāpeniskai pārejai uz pirmsskolas pedagogu atalgojuma finansēšanu no valsts budžeta administratīvi teritoriālās reformas virzības ietvaros”. Tātad, šķiet, ātrākais, kad pirmie soļi atalgojuma finansēšanas pakāpeniskai pārņemšanai varētu tikt sperti, ir vien 2023. gada sākums. Ministre, komentējot pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma finansējuma maiņu, norādīja uz secīgām izglītības jomu ietekmējošām norisēm: vispirms atalgojuma kāpums, līdztekus skolu tīkla reforma un arī pāreja uz jauno administratīvo iedalījumu un pēc tam – arī šī lieta. No vienas puses, visas liecības sniedz pārliecību, ka agrāk vai vēlāk šis solījums tiks izpildīts, tomēr ļoti iespējams, ka – vēlāk.

News.lv — draugiem.lv

 

 

2020-10-16
Laika ziņas
Aptaujas