Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Īsziņas

Datums: 09.11.2020

Izdevums: Diena

Rubrika: Uzņēmēja Diena

Īstenojot iniciatīvu radi!, Līgatni, Aknīsti, Aizputi un Staiceli savā uzmanības lokā ietvēris pirmais Radošo industriju tūrisma misiju cikls. «Latvijā ir ne mazums pilsētu ar labu potenciālu tūrisma attīstībai, taču vairumā gadījumu ir vērts piesaistīt profesionāļus ar skatu no malas, lai palīdzētu ieraudzīt to, ko paši ikdienā nepamana,» uzsver iniciatīvas radi! vadītāja Līva Stūrmane.

 

Svinēsim Lāčplēša dienu ģimenēs!

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 10.11.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Lāčplēša dienas svinības rīt būs krietni klusākas, piezemētākas nekā citus gadus, un svētku rīkotāji aicina cilvēkus nepulcēties, bet izdzīvot šo dienu savās domās, sirdīs, ģimenes lokā. Visur atcelti iecerētie publiskie pasākumi, dažviet saglabāta iespēja iet un nolikt svecītes pie pieminekļiem vai citviet.

Ja vēl pagājušajā nedēļā Cēsīs bija iecerēts Pils parkā ar svecītēm iezīmēt Latvijas kontūru, lai cēsnieki var individuāli iet un nolikt tajā arī savas svecītes, pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas arī šī iecere ir atcelta.

Kā stāsta Cēsu kultūras centra kultūras projektu vadītāja Kristīne Timermane – Malēja, visām atbildīgajām pusēm attālinātā sanāksmē pārrunājot ieplānoto 11. novembra programmu, nolemts visu atcelt un neaicināt cilvēkus iet un individuāli nolikt svecītes: “Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, kad Pils parkā vakarpusē pulcējas nevis simti, bet tūkstoši, nolemts nekādus pasākumus nerīkot, lai samazinātu visus iespējamos riskus. Cēsu facebook profilā būs skatāma domes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga svētku uzruna, kā arī varēs noskatīties iepriekšējo gadu video projekcijas, kas tika demonstrētas uz pils torņa. Šis ir laiks, kad nevaram riskēt ar savu, savu līdzcilvēku veselību un dzīvību. Ir jāpieņem šī brīža noteikumi, bet tas nenozīmē, ka šie svētki jāaizmirst. Tos aicinām svinēt ģimenes lokā, aizdedzinot svecīti un atceroties par Latvijas brīvību kritušos.”

Pasākums Pils parkā ieguvis atpazīstamību visā Vidzemē, pat citviet Latvijā un ārpus tās robežām, un, kā saka tās iedibinātājs cēsnieks Renārs Sproģis, šis būs nedaudz neierasts gads: “Jau pagājuši 12, varbūt pat vairāk gadu, kopš pirmās reizes, kad tikai ģimenes lokā Pils parkā iededzām svecītes. Visus šos gadus šis pasākums bijis cilvēkus vienojošs notikums, varbūt šogad šī vienotība parādāma, svinot svētkus sevī, savas ģimenes lokā. Varbūt vērts atdzīvināt tradīciju - iedegt svecīti uz palodzes, protams, ievērojot visus ugunsdrošības pasākumus. Mēs nedrīkstam aizmirst tos, kuri cīnījās par Latvijas brīvību. Ja toreiz viņus sauca iet un ar ieročiem rokās cīnīties par savu valsti, šobrīd mums ir “karš” ar neredzamu ienaidnieku – “Covid-19” vīrusu. Ja infektologi uzskata, ka labāk palikt mājās, mums būtu pienākums paklausīt un godu brīvības cīnītājiem parādīt citādāk.”

Citviet svecīšu nolikšana gan ieplānota, jādomā, ka cilvēki būs piesardzīgi un ievēros prasības par distancēšanos un pulcēšanās aizliegumu.

Priekuļu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ozoliņa stāsta, ka visi iecerētie publiskie pasākumi atcelti, taču cilvēki var ierasties individuāli un nolikt svecītes vietās, kur tas bija plānots: Priekuļos, Saules parkā pie Saules pulksteņa; Mārsnēnos pie tautas nama, Liepā pie pieminekļa un Veselavas pagasta “Pintuļos”.

Līgatnes novadā 11. novembrī aicināti godināt Latvijas vēstures notikumus individuāli vai ģimenes lokā, veidojot Līgatnes gaismas instalācijas. Līgatnē ap dīķi būs svecīšu gaismas instalācija “Latvijai”, bet Augšlīgatnē svecītes var nolikt Paltmales kapos pie pieminekļa Brīvības cīņās kritušajiem.

Raunas novads savā mājaslapā informē, ka arī tur atcelti ieplānotie publiskie pasākumi Raunā un Drustos, taču cilvēkiem vakarpusē ir iespēja doties pastaigā, apskatot fotogrāfijas "Brīvības cīņas" uz Raunas ev. lut. baznīcas sienas, pie Balto klinšu atseguma iespēja ieklausīties patriotiskās skaņās, bet pie Brīvības pieminekļa - iedegt savu svecīti, pieminot Latvijas Brīvības cīņās kritušos. Svecītes iespējams nolikt arī Drustos pie pieminekļa brīvības cīnītājiem.

 

Florbola bagāta nedēļas nogale

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 10.11.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Sports

Sporta spēļu līdzjutējiem mūsu pusē, lai arī atņemts daudz, ir iespēja sekot līdzi notikumiem florbola laukumos, jo virslīgas spēles joprojām turpinās.

Aizvadītās nedēļas nogalē pēc ilgāka pārtraukuma atkal laukumā devās SK “Pārgauja”, savā laukumā uzņemot debitantus “RTU/ Rockets” komandu. Lai arī pirmajā trešdaļā veiksmīgāk spēlēja viesi, kuri pārtraukumā devās pie 2:1 savā labā, spēles turpinājums bija izteiktā mājinieku zīmē. Otrajā trešdaļā viņi guva piecus bezatbildes vārtus, panākot 6:2 savā labā, bet visa spēle noslēdzās 10:3 “Pārgaujas” labā.

Pa diviem vārtiem guva Mārtiņš Šķesteris, Mārtiņš Muižnieks, Kristaps Krujelis, pa vienam – Lauris Ābols, Artūrs Jurševskis, Emīls Eglītis un Gvido Lauga. Jāatzīmē arī Olafs Zvīnis, kura kontā četras rezultatīvas piespēles.

Cēsu “Lekrings” izbraukumā tikās ar “Irlava/ Avant”, un, kā jau minēts, cēsniekiem iepriekšējā sezonā, kad Irlavas komanda debitēja, to ne reizi neizdevās pārspēt. Šoreiz tika braukts pēc revanša, jo līdz šim “Lekringam” tikai viens zaudējums. Pirmajā trešdaļā cēsnieki dominēja laukumā, to parāda metienu attiecība 17:4, tiesa, rezultātā pārsvars krietni mazāks, tikai 2:0 pēc pirmajām divdesmit minūtēm. Vārtus guva Kevins Šmits un Krišjānis Tiltiņš. Varbūt pirmās trešdaļas pārsvars nedaudz iemidzināja, jo otrajā trešdaļā mājnieki panāca 2:2, bet, pārtraukumā ejot, cēsnieki tomēr vadībā 3:2. Trešie vārti Andra Rajecka rēķinā. Jāatzīmē, ka metienu attiecība otrajā trešdaļā 13:11 par labu “Irlava/ Avant” komandai.

Pēdējā trešdaļā mājnieki panāca izlīdzinājumu, un rezultāts nemainījās līdz pamatlaika beigām. Sekoja pagarinājums, kurā veiksmīgāki tomēr bija cēsnieki. Papildlaika ceturtajā minūtē par nesportisku uzvedību uz 2+10 minūtēm tika noraidīti divi “Irlava/ Avant” spēlētāji, un Cēsu komandai vajadzēja vien 30 sekundes, lai gūtu uzvaras vārtus, tie Jāņa Rajecka kontā. Lai arī šoreiz pret Irlavas komandu neizdevās paņemt maksimumu, divi punkti tomēr vairāk nekā nekas.

Turnīra tabulā pirmajā vietā FBK “Valmiera” ar 21 punktu, par punktu mazāk “Lekringam”, trešajā vietā “Ķekava” ar 18 punktiem, bet gan viņi, gan valmierieši aizvadījuši par spēli vairāk. “Pārgauja” ar 10 punktiem astotajā vietā.

Divas spēles nedēļas nogalē sieviešu čempionātā aizvadīja komanda “Līgatne”. Vispirms viņas tikās ar turnīra pastarītēm “NND/ RJTC” un, kā jau gaidīts, svinēja pārliecinošu uzvaru 14:2. Trīs vārtus guva Dina Štāle un Rita Vāvere, pa diviem Inita Dimante, Liene Adamane, pa vienam Ieva Dimante, Agnese Broliša, Madara Adamane un Laura Vancāne.

Nākamajā dienā Līgatnes florbolistēm bija krietni smagāks pārbaudījums, pretī stājās līdervienība “Ķekavas buldogs/ NND”. Lai arī līgatnietes cīnījās godam, nācās atzīt pretinieču pārākumu 2:6. Vārtus guva L. Adamane un L. Vancāne.

Turnīra tabulā komanda “Līgatne” ar deviņiem punktiem atrodas trešajā vietā. Tiesa, sieviešu čempionātā komandas aizvadījušas ļoti atšķirīgu spēļu skaitu. Cēsu “Lekrings” dāmu komanda aizvadītās nedēļas nogalē nespēlēja, nākamā spēļu kārta paredzēta 19.novembrī, kalendārā ieplānota spēle “Lekrings” - “Līgatne”, bet, ņemot vērā esošo situāciju, viss vēl var mainīties.

 

No Pētera Šogolova atvadoties

Autors: BAIBA EGLĀJA

Datums: 11.11.2020

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: Kultūrzīmes

Pēteris Šogolovs, kuru mēs visi pazīstam kā Piču, bērnību pavadīja Līgatnē. Kad no gulaga atgriezās Piča mātes mūža mīlestība Andrejs Spekke, vecāki izšķīrās.

Jaunajā ģimenē Pičs nokļuva blakus spēcīgām personībām – Elzai Stērstei un viņas intelektuālajam lokam un Andrejam Spekkem, Stērstes māsasdēlam, ar savu radošās bohēmas vidi. Tie bija cilvēki, kas nebaidījās runāt, ko domāja, domāt, ko gribēja, un neslēpti ignorēt apkārt esošo sociālo realitāti. Te pulcējās kultūras disidenti, jaunie dzejnieki, aktieri un mākslinieki. Šī vide veidoja Piča izpratni par pasauli un tās kārtību, dziļo inteliģenci un prasmi atšķirt īstu drēbi mākslā.

Pičs ļoti agri saprata, ka grib būt tikai un vienīgi aktieris, un konsekventi darīja visu, lai tuvotos savam mērķim. Viņš piedalījās daiļlasīšanas konkursos, operas izrādēs kā mīms, spēlēja Tramvaju un trolejbusu pārvaldes un Pionieru teātrī, bet pēc savas izcilās lomas filmā "Nāves ēnā" iestājās Tautas kinoaktieru studijā. Turpmāk viņš daudzus gadus strādāja Leļļu teātrī, un aktiera vadīto tēlu neaizmirstamās balsis iespiedušās vairāku paaudžu bērnu atmiņā. Vēlāk Pičs atzinās, ka līdz ar Hermaņa Paukša iestudēto Šekspīra "Makbetu" atnākušas cerības nospēlēt arī Merkucio, Induli, Krustiņu vai Orfeju, kas nokāpj ellē. Šīs cerības nepiepildījās, toties viņam tika koklētājs Samtabikse, Melnais runcis, Karlsons, Joske, kopā krietni pāri 300 lomām, par kurām viņš teica: "Tie paši Merkucio un Hamleti vien viņi ir."

Pičs bija arī viens no izcilākajiem Ziemassvētku vecīšiem, ko apliecināja īpašs sertifikāts. Viņš nebija komerciālais Vecītis, bet gadiem brauca arī uz bērnunamiem; reiz kāds zēns ar īpašām vajadzībām, kas nekad nebija runājis, piepeši centies viņam noskaitīt dzejolīti.

Pičs bija labs cilvēks, izpalīdzīgs, sabiedrības dvēsele, dejotājs un smējējs. Viņš bija absolūti uzticīgs darbam pat vismelnākajos brīžos, kad iekšējie dēmoni ņēma virsroku. Viņš bija izcils ceļa biedrs un nesavtīgs draugs.

Par Piču sēro draugi un tuvinieki Latvijā, Zviedrijā, Amerikā un Lietuvā. Skumst skatītāji un ar viņa balsi identificējušies animācijas filmu varoņi, jo kopā ar Piču aizgājuši sarkanie zābaciņi, koklētājs Samtabikse, Karlsons un citi tēli. Tomēr mūs arvien uzrunās pasaku varoņi Piča neatkārtojamā balsī, kas atkal un atkal atgādinās par mīļo draugu, viņa silto sirdi un personību.

Pēteris Šogolovs. 25.08.1955.–1.11.2020.

 

Līgatnes novadā gaišāk

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 11.11.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Šogad pašvaldība ieguldījusi ap 60 tūkstošiem eiro, lai sakārtotu apgaismojumu vairākās ielās.

“Apgaismojums tumšajā laikā – tā ir drošība,” uzsver novada vadītājs Ainārs Šteins.

Ilgus gadus skaļupieši pašvaldībai atgādināja, ka ir svarīgi, lai Skaļupju ciemā būtu kārtīgs apgaismojums. Uzstādītas 34 jaunas laternas, tagad var doties jaukās pastaigās arī krēslā un novakarē. Augšlīgatnē daudzi ikdienā mēro ceļu uz dzelzceļa staciju, tagad no Mūzikas un mākslas skolas līdz stacijai ielas ir apgaismotas. Daudziem jo īpašs prieks, ka Baltā māja, kā līgatnieši sauc Mūzikas un mākslas skolas ēku, ir izgaismota. Sakopta arī apkārtne.

Nākamajā gada plānos ierīkot apgaismoju arī Augšlīgatnē, Skolas ielā, kas ved uz sporta centru un pamatskolu. 

 

Kad kafejnīcā nedrīkst paēst

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 12.11.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Ikdiena mainījusies sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos – ēdienus drīkst piedāvāt tikai līdznešanai vai piegādāt. Kā tas sokas lauku kafejnīcās?

“Situācija neizskatās cerīga. Šonedēļ vēl strādājam, tad domāsim, vai kafejnīcu uz laiku slēgt,” saka SIA “Pelēkais kardināls” kafejnīcas “Hameleons” saimniece Laine Ķirķele Raunā. Salīdzinot ar situāciju martā, viņa vērtē, ka tā ir labāka, jo klienti drīkst ienākt kafejnīcā. Te nodrošināti visi aizsarglīdzekļi, kādu nebija pavasarī. Tagad ēdiens nav iepriekš jāpasūta, piedāvājumā – kompleksās pusdienas, var pagatavot arī ko citu. “Pavasarī uzņēmumiem vedām pusdienas, tagad to nedarīsim. Kā jau laukos, cenas ir zemes, un nevaram atļauties vēl ceļa izdevumus,” pastāsta L.Ķirķele. Darbdienās kafejnīcā pusdieno apkārtējo uzņēmumu strādnieki. Tagad ēdiens tiek ielikts kastītē un klients var doties pusdienot ārpus kafejnīcas telpām. “Cilvēki nav apmierināti, ka nevar piesēst pie galdiņa un paēst. Vairāki teikuši – ja jau jāēd darba vietā, tad var no mājas paņemt pusdienas līdzi. Pusdienlaikā gribas kaut nedaudz atslēgties no darba,” atklāj kafejnīcas saimniece.

Līgatnē krodziņš “Pie Jančuka” ir slēgts. “Sestdien, svētdien strādāsim, varēs iegādāties pusdienas līdznešanai. Tad redzēsim, kāda būs interese,” stāsta saimnieks Jānis Smerliņš un piebilst, pavasarī vismaz varēja ārā pie galdiņiem piesēst, paēst, aukstumā neviens to nedarīs. Līgatnietis atgādina, ka tūrisma sezona beigusies, ja nu vienīgi ierobežojumu dēļ rīdziniekiem būs kaut neliela interese par Līgatnes dabu un takām, kāds varētu arī iegriezties kafejnīcā.

“Pie Jančuka” strādā pieci darbinieki. “Par viņiem vislielākais uztraukums. Ja kafejnīca būs ciet, atradīs citu darbu. Vai atgriezīsies, kad atkal drīkstēs normāli strādāt? Bet šīs problēmas ir visai nozarei. Nezinot, kas būs, nedrīkstu iepirkt produktus, kaut ko jau piegādātājiem esmu atteicis. Tā kā telpas īrēju no pašvaldības, lūgšu atvieglojumus īres maksai,” pārdomās dalās J.Smerliņš un pastāsta, ka kāds martā plānotais bankets noticis septembrī. “Ja zinātu, ka Ziemassvētkos varēsim strādāt, tad saprastu, kā šodien rīkoties. Pavasarī ārkārtējo situāciju pagarināja. Gribas strādāt, nav tādu uzkrājumu, lai varētu maksāt darbiniekiem, jo nopelnītais tiek ieguldīts, ” teic līgatnietis un piebilst, ka nākamgad 21. jūnijā “Pie Jančuka” 20 gadu jubileja. To gan gribētos nosvinēt bez ierobežojumiem.

“Jau pavasarī iemācījāmies pielāgoties situācijai, tagad ir pieredze, tikai jāstrādā,” saka kafejnīcas “Bērzi” Straupes pagasta Plācī saimniece Anastasija Pivovara un uzsver, ka kafejnīca ir atvērta, apkalpo ikvienu, tikai, protams, līdznešanai. Kafejnīcā tiek nodrošināti nepieciešamie drošības pasākumi un līdzekļi. “Cilvēku ir mazāk nekā bija pagājušonedēļ. Daudzi vēl nav sapratuši, ka nedrīkst paēst kafejnīcā. Kāds pat brīnījās, vai tad šie noteikumi attiecas arī uz mums. Cilvēki vēl nav izpratuši situāciju,” pārdomās dalās A.Pivovara.

Pavasarī “Bērzi” bija plašā apkārtnē pazīstami ar ēdiena piegādi mājās. Šonedēļ tas vēl netiek darīts, tiek vērtēts, kāds būs pieprasījums.

“Mums nav iemesla, lai kafejnīcu slēgtu. Strādājam un gādājam gardas maltītes,” saka “Bērzu” saimniece.

 

Pašvaldības iegulda infrastruktūrā

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 12.11.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Darbs

Daudzās pašvaldībās uzsākti infrastruktūras uzlabošanas darbi, kuru veikšanai ņemts valsts aizdevums, kas paredzēts ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātajam ekonomikas sildīšanas plānam atvēlēti 215,9 miljoni eiro. Naudu pašvaldības var aizņemties projektiem, kas jau izstrādāti un kuros darbi jāuzsāk šogad. Pašu līdzfinansējums lielākoties no 25 līdz 30 procentiem.

Amatas novada pašvaldība satiksmes drošības uzlabošanai Līvu ciemā ieguldīs 496 000 eiro, šogad aizņemoties 148 800 eiro, nākamgad - 223 200.

Cēsu novada pašvaldība radusi iespēju izbūvēt apvienoto gājēju un velosipēdistu celiņu Rīgas ielas posmā no Ata Kronvalda līdz Pētera ielai un Bērzaines ielas ietves atjaunošanu no Emīla Dārziņa līdz Gaujas ielai. Tiks ieguldīts 101 000 eiro, aizņēmums - 75 750 eiro. Savukārt ielu segumu atjaunošanai paredzēts izlietot 690 100 eiro, aizņēmums - 517 575 eiro. Tiks veikta arī Vilku ielas pārbūve līdz Saules ielai. Tā izmaksās 140 000 eiro, šogad tiks ņemts aizņēmums – 80 000 eiro, nākamgad – 25 000.

Līgatnes pašvaldība par 106 287 eiro veiks Skolas ielas pārbūvi, aizņēmums būs 79 715 eiro. Priekuļu novada pašvaldība transporta infrastruktūras (ielas) attīstībā ieguldīs 172 307 eiro, no tiem aizņemsies Valsts kasē 129 000 eiro.

Raunas novada pašvaldība veic Ziedu un Jaunās ielas virsmu dubulto apstrādi. Vidzemes ielā no Parka līdz Ziedu ielai tiek ierīkots apgaismots gājēju celiņš. Infrastruktūrā tiks ieguldīti 131 648 eiro, aizņēmums Valsts kasē - 92 153 eiro.

 

Lašveidīgo nārsts tiek sargāts

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 13.11.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Turpinoties lašveidīgo zivju ieguves liegumam Gaujā un tās baseina upēs, kura laikā makšķerēšana ar mākslīgo ēsmu aizliegta, tiek fiksēti arī pārkāpumi. Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrības vadītājs Ainārs Šteins stāsta, ka upes tiek regulāri uzraudzītas, iesaistās Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts vides dienesta inspektori, pašvaldību vides inspektori, citi papildspēki.

“Darbs nesis rezultātus, Pārgaujas novada pašvaldības vides aizsardzības inspektors Agris Ķesa kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektoriem divu dienu laikā no upes izņēmuši kādus 15 tīklus. Tik liels ķēriens pēdējos gados nav bijis. Valsts vides dienesta inspektori Siguldas novadā pie Gaujas aizturējuši kādu Līgatnes novada iedzīvotāju ar trijiem taimiņiem lomā, par šo pārkāpumu ierosināta krimināllieta,” stāsta A. Šteins.

Atgādināsim, ka par vienu nelikumīgi iegūtu zivi lieguma laikā paredzētā zaudējuma atlīdzība ir līdz 715 eiro.

 

Mūspusē vīrusa izplatība lēna

Autors: Arita Lejiņa

Datums: 13.11.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Mūspusē “Covid-19” slimnieku skaits nav būtiski palielinājies, kaut ceturtdien tika ziņots par Latvijā kopumā lielāko jaunatklāto koronavīrusa inficēto skaitu diennaktī - trešdien atklāti 533 sasirgušie. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka Cēsu novadā pēc datiem, kas iegūti par trešdienu, bija 26 inficētie, no tiem divi jauni gadījumi, Amatas un Vecpiebalgas novadā seši “Covid-19” slimnieki, katrā novadā pa vienam jaunam gadījumam. Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu un Raunas novadā ne vairāk par pieciem inficētajiem. Jaunpiebalgas novadā joprojām nav reģistrēts neviens “Covid-19” slimnieks.

 

Vīrusa laika dabas pote

Autors: Aisma Orupe

Datums: 13.11.2020

Izdevums: Žurnāls Sestdiena

Rubrika: Ceļojums

Kad nu Covid-19 uzbrukuma dēļ atkal nav pieejamas daudzas kultūras un izklaides vietas un pasākumi stipri apcirpti, bet nepavisam negribas brīvos brīžus pavadīt četrās sienās, gremdējoties rudens splīnā, vislabākais, ko darīt, ir doties dabā. Šoreiz – pa Mežtaku līdz Līgatnei un alām ar vīnu

Dabas iepazīšanai patlaban ir vairāki bonusi: nav jāliek maska, nav problēmu ievērot distancēšanos, un var no sirds saelpoties tīru gaisu. Tikai jāsaģērbjas atbilstoši laikapstākļiem, jāuzvelk pamatīgāki apavi ar neslīdošu zoli, lai nenobrauktu uz pēcpuses slidenajās lapās un pamirkušajās takās, un – uz priekšu!

Protams, var doties «no putekļiem laukā, no dūmiem» (kā teicis Eduards Veidenbaums) pa paša izfunktierētu maršrutu, taču, ja negribas lauzīt galvu, – ir daudz jau gatavu piedāvājumu, kas sola skaistus skatus un labu slodzi kājām. Viena no nesen atklātajām gājējiem draudzīgajām takām ir Mežtaka. Kas tā ir? «Garās distances pārgājienu maršruts no Rīgas līdz Tallinai, kas ved caur abu valstu mežainākajām teritorijām. Tā ir sadalīta aptuveni 50 vienas dienas pārgājienu maršrutos, katrs ap 20 km garumā. Dažādiem maršruta posmiem ir atšķirīgas grūtības pakāpes, tāpēc katrs var izvēlēties sev piemērotāko distanci. Mežtaka plānota kā starptautiskā Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E11 daļa,» teikts Lauku ceļotāja mājaslapā, kur arī minēts, ka taka vēl ir tapšanas stadijā (it īpaši tas attiecas uz Igaunijas daļu). Jāpiebilst, ka vēl viena – pirmā – gartaka ir 2018. gadā atklātā Jūrtaka, kas ved gar Baltijas jūras piekrasti, sākot no Nidas (Lietuvā) līdz Tallinai.

Šādas, jau gatavas stigas bonuss: tā ir marķēta, tāpēc visai grūti ir nomaldīties – vajag tik ņemt karti rokās un ik pa laikam uzmest aci kokiem, uz kuru stumbriem iekrāsota dzeltenbaltdzeltena zīmīte, vai ceļa rādītājiem. Var arī ielādēt maršrutu viedierīcē un paļauties uz tās gudrajiem norādījumiem. Vēl pa ceļam ir izvietoti arī informatīvie stendi, kur gūt papildu informāciju. Turklāt tādos maršrutos vienmēr varēs atrast vietas, kur palikt pa nakti un iebaudīt siltu maltīti, ja ir nolemts mērot lielākus ceļa gabalus, nevis viendieniekus.

Īsākais Mežtakas piedāvātais gabals ir 15 kilometru, bet garākais – 27 kilometri. Taku var sākt un beigt jebkurā pieejamajā vietā un var doties arī abos virzienos. Savukārt, ja nu gluži negribas visu paveikt kājām, ir iespēja mazāk interesantos posmus (5% no maršruta ved pa asfaltētiem ceļiem, 35% – pa grantētiem lauku ceļiem) veikt ar sabiedrisko transportu. Atsevišķos gadījumos var sarunāt arī naktsmītņu saimniekus palīgos ar transportu vai mantu pārvešanu uz nākamo vietu.

Skotiskā Kārļu muiža

Tā kā Mežtaka Latvijas teritorijā šķērso Gaujas Nacionālo parku, Ziemeļgaujas un Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidu (kopumā tie ir 333 kilometri), mūsu izvēle laikā, kad dienas ir īsas, krita uz galvaspilsētai ne tik attālo Amatas upes posmu. Todien, kad nelielā entuziastu bariņā startējam no Zvārtes ieža, laiks ir rudenīgi drēgns, ik pa brīdim sīpām vien no debesīm nāk slapjums, tāpēc ietinamies mitruma izturīgos apmetņos un jakās.

Lai uzrāviens doties dabas apskāvienos būtu lielāks, pirms tam viesu namā Kārļamuiža iebaudām kafiju ar uzkodām. Jāpiebilst, ka šai vietai ir īpaša pievienotā vērtība. Kāpēc? To var uzzināt pērn pavasarī iznākušajā grāmatā Kārļu muiža. Laiki un likteņi, kam kopā ar domubiedriem roku pielicis uzņēmējs un vēstures entuziasts Jānis Stepiņš. Tas ir veltījums Kārļu muižas (viens no tās īpašniekiem bijis Džeimss Pīrsons, pēc izcelsmes skots, kurš ieviesis šeit savas zemes akcentus), Āraišu un Cēsu cilvēkiem trijos gadsimtos, un to papildina plašs personu un vietvārdu saraksts (1260 personu un ap 490 vietvārdiem!), kā arī bagātīgs un veiksmīgi piemeklēts ilustratīvais materiāls.

Grāmatas autora veikumu novērtējis arī mākslas vēsturnieks, bijušais Rundāles pils direktors Imants Lancmanis, kurš teicis, ka «reti kura Latvijas vieta tagad var lepoties ar tik plašu un zinātniski augstvērtīgu pētījumu. Grāmata ir erudīcijas un pamatīguma paraugs. Ja senākie ceļotāji aprakstīja Kārļus kā romantisku ainavu, tad tagad, pateicoties šim izdevumam, Kārļu muiža ieguvusi vēsturisku konkrētību un detalizētu uzskatāmību».

Ikoniskais Zvārtes iezis

Pie Zvārtes ieža mūs sagaida pārsteigums. Pie tā izaugusi kinopilsētiņa, un tuvākajās dienās te notiks starptautiskās pilnmetrāžas spēlfilmas The Piper vairāku epizožu uzņemšana. Izrādās, Zvārtes iezis filmā (tā iecerēta à la pasaku filmas stilistikā) parādīsies kā vietējā čigānu apmetne ar cirka vagoniņiem, kā arī filmas galveno varoņu romantiskā satikšanās vieta. Nav jau arī pārsteidzošs šīs ikoniskās Latvijas ainavas valdzinājums un tās nepārprotamā ietekme gan uz vietējiem, gan ārvalstu ļaudīm. Klints, straujie Amatas ūdeņi, krāsu un dažādo formu rotaļas liek uz mirkli piestāt pat visizvēlīgākajiem dabas baudītājiem.

Savulaik, pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, bīstoties no erozijas un šā skaistuma zudības, vīri ar lāpstām sametuši zemes valni starp upi un klinti. Izglāba drūpošo iezi, taču tāda darbība paātrināja nogāzes apaugšanu ar kokiem. Nu Gaujas Nacionālā parka (GNP) darbiniekiem ik pa laikam nākas tos izzāģēt, lai klints nepārvērstos par mežainu krauju un nezaudētu pievilcību. Jāatzīst, kad palūkojas uz vecām pastkartēm, kurās redzams Zvārtes iezis pirms iejaukšanās dabas ritmos, šis Latvijas stūrītis bijis daudz gleznieciskāks.

Tālāk taka vijas gar Amatas upi, kas pavasara palu laikā ir iecienīta ūdenstūristu vieta. Noteikti daudziem ir pazīstams nosaukums Lustūzis (pat man, ūdenstūrisma lajam, tas ir aizķēries atmiņā). Runā, ka šo vietu tā nodēvējuši tieši laivotāji, jo tā ir iespēja izjust lustīgumu – risku un ātrumu –, kā arī piedzīvot negaidītu piespiešanu pie klints grubuļainās sienas un krāces. Nu varu savām acīm pārliecināties, ka tā tiešām ir – lai gan ūdenslīmenis ir daudz zemāks nekā palu laikā, upe skrien pa akmeņiem pamatīgā ātrumā. Turklāt pārsteiguma moments ir jo lielāks tāpēc, ka Amata pēc garāka taisnā posma pēkšņi apmetas pa 90 grādiem, cieši piekļaujoties klints sienai. Neprasmīgāks laivotājs nudien var tikt satverts akmens saujā kā lamatās, laiva apgāzties un straume braucēju paraut zem ūdens. Diemžēl ne viens vien brauciens te arī beidzies traģiski. Sacensībās šeit dežurējot brīvprātīgie, kas palīdz izkļūt krastā neveiksmīgiem braucējiem, taču pieredzējuši grandi ar baudu pat vairākkārt izbaudot Lustūža spēku.

Bruņuzivju mājvieta

Ejot pa taku, noteikti jāpiestāj arī pie Vanagu ieža, kas labi apskatāms no pretējā krasta un zināmā mērā līdzinās Zvārtes iezim. Vietējie to dēvē arī par Roču iezi vai Egļu krauju tā biezā egļu meža apauguma dēļ (šī vieta atrodas jau GNP rezervāta daļā), un tā sākas lejpus mājām Amatiņas, bet beidzas 700 metru augšpus Veclauču tiltam. Abi «brāļi» ir ne tikai ainaviski baudāmi, bet arī sniedz labu ieskatu ģeoloģijā, ļaujot ielūkoties devona perioda dolomīta un smilšakmens atsegumos. Iezī iekārtojušās divas erozijas veidotas alas – Bruņuzivju un P ala. Bruņuzivju vārds nav tāpat vien lietots, jo šajā vietā tiešām ir atrastas šo radību fosilijas. Un zinātājs ir šobrīd var atrast upes krastā kādu aizvēsturiskās zivs zvīņu.

Par zinātājiem runājot. Ceļš pa dabas takām būs vēl saistošāks, ja līdzi pārgājienā dosies šo vietu pazinējs, biologs vai īsts dabas draugs. Tāds, kāds ir Vidzemes Augstskolas docents, tūrisma un vides eksperts Juris Smaļinskis un Dabas aizsardzības pārvaldes direktors Rolands Auziņš. Jo ne viss atklājas nezinātāja acīm. Ne tikai bruņuzivs zvīņas, kas sākotnēji var izskatīties pēc sīka akmentiņa, bet arī citas zīmes. Piemēram, tikai tā varēsiet izprast nokaltušā stumbrā atstātas pēdas. Izrādās, tās palikušas nevis pēc dzilnas, bet trīspirkstu dzeņa dzīrēm, baudot zem mizas paslēpušos kāpurus, jo tikai viņš atstāj tik raksturīgus iedobumus. Tādā gadījumā nepaiesiet garām arī necilajai ziemzaļajai kosai, ko dēvē par ašķi vai trusli un ko savulaik saimnieces pirms visiem trauku mazgājamajiem līdzekļiem lietojušas piedegušu katlu un pannu iztīrīšanai. Un ne tikai. Ar to var brīnumskaisti novīlēt nagus! Es arī pamēģināju. Labāk nekā ar mūslaiku «rīvēm». Turklāt – dabai draudzīgāk! Vai negaidot ieraudzīsiet, ka pie pašas takas aug mūžzaļā kumeļpēda, kas pēc izskata atgādina zirga pēdas nospiedumu. Sacīsiet: kas tur īpašs? Šis augs ne tikai labi normalizē asinsspiedienu, bet noder tādas indeves kā alkoholisms ārstēšanā. To pareizi lietojot (augs ir indīgs!), var radīt tik pamatīgu riebumu pret ugunsdziru, ka roka vairs i sitot nesniegsies pēc glāzītes. Teikšu atklāti: pat uz tik it kā vienkāršu jautājumu, cik dabā ir vizbulīšu šķirņu, neviens no mūsu pulciņa neatbildēja pareizi. Izrādījās, ka tikai viena, jo baltās un dzeltenās nav vizbulītes, bet vizbuļi. Secinājums: ekspertu pavadībā dabas taka pārvēršas ne tikai par estētisku un fizisku, bet arī izglītojošu baudījumu.

Gana labs prezidentam

Tā, līkumojot gar Amatas krastu un pētot dabas brīnumus, laiks par spīti rudens lietus radītajiem pārbaudījumiem paiet ātri. Klāt arī Veclauču tilts, no kura paveras gleznainais Veclauču smilšakmens atsegums ar lielu grotu. Lai dienai pieliktu košāku punktu, finišējam Līgatnē. Tur izejam takas posmu, kas vijas stāvus kalnā, bet, nolaižoties lejā, jāizbrien slapjāks ceļa gabals.

Pašā Līgatnē uzkāpjam tās Lustūzī, kas ir Gaujas svītas smilšakmens atsegums Līgatnes upes labajā krastā, iepretim Spriņģu ielai un Līgatnes dīķim. No skatu platformas paveras lielisks skats uz pilsētiņu un tās savdabīgo koka apbūvi, kas veidojusies XX gadsimta sākumā, kad te savu uzplaukumu piedzīvoja papīrfabrika.

Interesanti, ka alas, kas redzamas Lustūzī un arī citos smilšakmens iežos, pilsētiņas iedzīvotāji izkaluši jau kopš XIX gadsimta, izveidojot tajās pagrabus saimniecības vajadzībām. Kopumā to ir ap trim simtiem, un daļā no tām joprojām tiek uzglabāti produkti (gaisa temperatūra turas plus četru grādu robežās, kas ir ļoti piemērota ziemai paredzētajām dabas veltēm un produktiem). Vienu no tiem izmanto arī Līgatnes Vīna darītava, kas laiku pa laikam tur rīko degustācijas. Starp citu, viens no tur ražotajiem – Ābolu ledus vīns – pat ļoti iepaticies Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, kad viņš viesojās Latvijā un pusdienās baudīja šeit ražotos dzērienus.

News.lv — draugiem.lv

 

2020-11-13
Laika ziņas
Aptaujas