Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

TV pirmizrādi piedzīvos režisora Paula Ķestera filma Pārceltuve

Datums: 17.11.2020

Izdevums: Diena

Rubrika: Kultūra

LTV1 kanālā 17. novembrī plkst. 22 pirmizrādi piedzīvos režisora Paula Ķestera dokumentālā filma Pārceltuve. Filma atklās Latvijas Televīzijas organizēto dokumentālo filmu projektu Latvijas kods. Latvija šodien, kas šogad skatītājiem piedāvās piecus stāstus par Latviju 2020. gadā. Pārceltuve stāsta par Līgatnes pārceltuvi, kas no agra pavasara līdz rudenim pāri Gaujai ceļ gan vietējos iedzīvotājus un tūristus, gan nejaušus garāmbraucējus un mašīnas, bet reizēm – arī tukšumu. 12 pārceltuves kvadrātmetros atklājas laikmeta liecības: tūristi, vietējie iedzīvotāji, mašīnas, dzīvnieki, pārcēlāji, ieradumi, sezonālā ikdiena, tradīcijas, svētki, negaidīti notikumi. Prāmis ir vienīgā šāda tipa pārceltuve Baltijā.

 

Līgatne. Laba vieta dzīvei

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 17.11.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Pagastu ziņas

Darbdienas pēcpusdiena Augšlīgatnē rimta. Dažs atbrauc uz veikalu, kāds dodas pastaigās, lielākā daļa darbā ārpus pagasta. Katram sava ikdiena un rūpes. Līgatnieši rosās, vai tad darāmā trūkst arī it kā nesteidzīgajā, tumšajā laikā. “Mums būs varens tilts. Darbi sokas, acīmredzams, kā viss notiek,” nosaka kāds steidzīgs un uzsver, ka par to vien jau jāpriecājas. “Lai cik drūms laiks, ir taču novembris un Latvijai svētki. Latvija jātur sirdī, nevajag runāt par slikto un problēmām, jābūt priecīgiem par sevi, savu valsti,” bilst cits, atgādinot, ka čīkstot un klausoties  par slikto dzīvi, panākumus un laimi nevar gūt.

Ģimenei laba dzīvesvieta

Kristīne Balode devusies pastaigā ar dēlu Kārli. Puika rāmi guļ ratiņos.

“Meita un vecākais dēls ir bērnudārzā. Viņiem tur ļoti patīk. Vīrs darbā. Pēcpusdienā abi ar Kārli ejam māsai un brālim pakaļ,” pastāsta Kristīne.

Kristīne Līgatnē dzīvo piecus gadus. Pirms tam abi ar vīru bija cēsnieki. Ivars saņēma mantojumu, ģimene pārcēlās, bet viņš aizvien strādā Cēsīs. “Iedzīvoties nebija grūti, draugi nav tālu, arī Līgatnē esmu ieguvusi jaunus draugus. Te ir daudz jauno ģimeņu ar bērniem. Novērtējam, ka tiek domāts, lai būtu bērnudārzs, vietas, kur aiziet ar bērniem. Līgatnē nekā netrūkst, lai te dzīvotu – mierīgi, klusi, skaista daba ,” pārdomās dalās jaunā māmiņa un uzsver, ka patlaban katru vietu viņa vērtē pēc tā, vai turp var aiziet ar bērnu ratiņiem.

“Man ir savi maršruti, kur divas stundas ar Kārli staigājam. Pastaiga ir kilometrus desmit,” saka Kristīne. Kārlim jau gads, un drīz vien ierastie maršruti mainīsies.

Brīvdienās ģimene cenšas ikdienas rūpes nolikt malā. Ja vien iespējams, kaut kur aizbrauc. “Ne jau tālu. Tepat Līgatnē aizbraucam uz kādu skaistu vietu, līdz Gaujai, tāpat tuvējā apkārtnē netrūkst interesantā. Braucam uz Cēsīm, Siguldu, ceļi ved uz visām pusēm,” teic Kristīne.

Kristīne ir ēdināšanas pakalpojumu speciāliste, bet atzīst, ka profesija nesaista. Toties labprāt savējos palutina ar gardumiem, arī izcep kādu kūku. Kad Kārlis paaugsies, viņa labprāt ar dēlu dosies skriet, Kristīnei tas patīk.

Ikdienā jābūt aktīvam

Jānis Lazdāns ir enerģijas un dzīves gribas pilns. Vairāk nekā 40 gadu viņš ir līgatnietis, strādājis Līgatnes Lauktehnikā.

“Pensionāram tikai jādzīvo. Ja cilvēks jaunos gados sūdzas, ka neko nevar izdarīt, ka darba nav, tā ir viņa problēma. Latvijā viss ir nodrošināts, tikai arī pašam jādomā un jādara. Tie, kuri kavējas atmiņās, kā bija sociālismā, bija pieraduši pie tās dzīves, viņiem ir rūgtums, bet jāsaprot, ka tā iekārta nevarēja pastāvēt,” pārdomas izsaka līgatnietis un piebilst, ka pasaulē ir tik daudz problēmu, kuras nevar salīdzināt ar mūsu ikdienas ķibelēm. “Bet katram savas lietas, protams, tuvākas un saprotamākas,” teic J.Lazdāns.

Viņš ir mājas vecākais vienam no jaunākajiem daudzdzīvokļu namiem Augšlīgatnē, kuru savulaik uzcēla Lauktehnika. “Mājā visi dzīvokļi aizņemti. Kaimiņi sadzīvojam labi. Šoziem apkures tarifs mazāks, tas ir atvieglojums katram,” pastāsta līgatnietis. Viņa pienākumos ir arī svētku un sēru reizēs pie mājas izkārt valsts karogu. “Svētkos tam jāplīvo augstu. Lāčplēša diena Līgatnē, tāpat kā visā Latvijā, bija klusa. Televīzijā noskatījos “Dvēseļu puteni”. Ļoti laba filma, nežēlīga, kā jau par karu,” stāsta J.Lazdāns.

Pirms vairākiem gadiem abi ar sievu cieta smagā avārijā, tas ļoti ietekmējis Jāņa dzīvesbiedres veselību. Ikdiena pakārtota rūpēm par viņu. “Dakteri uzsvēra, ka jākustas. Katru dienu, arī ziemā savus desmit kilometrus nobraucu ar velosipēdu. Jūtos mundrs,” atklāj J.Lazdāns un piebilst, ka šajā laikā izvairās no tikšanās ar cilvēkiem. Vien, ja ir kāda nopietna nepieciešamība, aizbrauc uz Siguldu vai Cēsīm.

“Esmu pārliecinājies, ka internets ir miskaste. Kā tik tur nav! Un cik tur daudz muļķību! Ja nemāki atrast avotus, kam uzticies, var viegli apmaldīties. Nav jābrīnās, ka cilvēki nesaprot, kam ticēt, kam ne. Redz, bija rakstīts, un, ja vēl to teicis kāds sabiedrībā pazīstams cilvēks, kurš taču zina vairāk, grūti neticēt. Tāds ir šis laiks,” pārdomās dalās J.Lazdāns un ir pārliecināts, ka katram pašam jāveido sava dzīve un uzskati.

Māju sajūta sauc atgriezties

Monta ar mazo Teo atbraukusi pēc mammas, kurai beidzas darba diena. Pēc vairākiem gadiem viņa atgriezusies dzimtajā Līgatnē.

“Maijā ar vienu no pirmajiem reisiem, kad atsākās lidošana, atgriezos no Īrijas. Teo ir četri mēneši, viņš piedzima Siguldas slimnīcā,” pastāsta Monta.

Pirms trim gadiem viņa kopā ar dzīvesbiedru aizbrauca no Latvijas. Monta ir sabiedrības veselības speciāliste. Viņa atzīst, ka nebijis pārliecības, ko dzīvē gribas darīt. “Tad ir labi aizbraukt un gūt pieredzi, redzēt, kā citur cilvēki dzīvo,” teic līgatniete. Viņa strādāja medicīnas ierīču fabrikā, nodarbojās ar auditu, izskatīja arī sūdzības. Tagad Monta atzīst, ka darbs aizņēmis visas domas un laiku. “Vakaros nogurums, gribas vien atpūsties. Centos pasportot. Tagad pat grūti pateikt, ko labprāt darītu brīvajā laikā, ja tāds būtu. Kad Teo paaugsies, gan jau situācija mainīsies,” atklāj Monta.

Pagaidām Latvijā atgriezusies tikai Monta, dzīvesbiedram ir savs bizness Īrijā, bet arī viņš ar laiku pārcelsies. Patlaban ģimenei grūtākais, ka nevar būt kopā. Monta ļoti cer, ka gada nogalē situācija Latvijā un arī Īrijā mainīsies, tad varēs braukt ciemos.

“Daudzi sūdzas, ka Latvijā ir slikti, nav, kur strādāt. Bet tā taču nav, ja grib, darbu var atrast. Jārēķinās, ka uz darbu tuvāk vai tālāk jābrauc. Jāsāk ar ne tik labu un atalgotu darbu, lai pēc tam strādātu labākā un pelnītu vairāk. Uzreiz nekas nenotiek. Nevari gaidīt un būt izvēlīgs. Protams, vari aizbraukt, strādāt un dzīvot citur, bet pietrūkst māju. Īstā māju sajūta ir tikai te, vajadzīga pieredze, lai to saprastu. Gribam, lai Teo aug Latvijā,” pārdomās dalās līgatniete un klusi piebilst, ka tikai Latvijā vēlā rudenī miķelītēm ir tāda smarža.

“Līgatne ir mainījusies. Skola un bērnudārzs mainījušies. Un ir tik daudz tūristu, ka brīvdienās labāk no mājas ārā neiet. Man Līgatne ir tuva, te ir manas mājas. To sajūtu gribas iedot arī dēlam,” saka līgatniete.

 

Īsziņas

Datums: 17.11.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

- Valsts kontrole aicina iedzīvotājus iesaistīties publisko ūdeņu apsaimniekošanas un pieejamības revīzijā, sniedzot savu vērtējumu par to apsaimniekošanu un pieejamību savā pašvaldībā. No mūspuses piedalīties tiek aicināti Līgatnes novada iedzīvotāji. Tāpat var ziņot par makšķerēšanas un zvejas kārtību un uzraudzību pašvaldības teritorijā esošajos publiskajos ūdeņos, kā arī par apšaubāmiem projektiem, kas īstenoti tajos vai to piekrastēs.

- Sveiks personīgi. Amatas novada apbalvojums “Amatas novada lepnums” šogad piešķirts piecās nominācijās, katrā pieciem cilvēkiem. Šo pagodinājumu novadā piešķir piekto gadu, to pasniedz valsts svētku sarīkojumā, šogad svinīgā ceremonija bija paredzēta katrā novada pagastā, taču pandēmijas dēļ nav iespējams tās rīkot. Tādēļ pašvaldība nolēmusi katru apbalvoto apmeklēt personīgi 18. novembrī un pasniegt balvu, ievērojot epidemioloģiskos nosacījumus.

 

KULTŪRIZKLAIDES DEVA

Datums: 20.11.2020

Izdevums: Žurnāls Sestdiena

Rubrika: Kultūra

Šoreiz par iespējām, ko sniedz svaigs gaiss – pateicoties tam, bez īpašiem ierobežojumiem un sev ērtā laikā var baudīt arī visai dažādu kultūras piedāvājumu.

*

Izstaigāt Ojāra soļus

20.11.

Novembris ir izcilā latviešu dzejnieka Ojāra Vācieša dzimšanas dienas mēnesis, tādēļ, sadarbojoties dzejnieka sajūtu, dzejas un mūzikas maršrutu fondam Initium, Pārdaugavas Radošajam centram, Ojāra Vācieša muzejam un aktierim Jānim Kronim, tapis muzikālās un vizuālās pastaigas Ojāra soļi maršruts. Tas pieejams ikvienam interesentam, pie informatīvā stenda Māras dīķa krastā netālu no Ojāra Vācieša muzeja lejupielādējot QR kodu un pastaigas audiogidu savā viedierīcē.

Pastaiga vedīs pa dzejniekam reiz tuvām, iemīļotām un personīgi nozīmīgām Pārdaugavas vietām un veidota tā, lai ikviens varētu piekļūt tuvāk Vācieša tēlam un izjust Pārdaugavu caur dzejnieka perspektīvu. Sajūtu ceļojuma pamatā ir audioieraksts, kurā aktieris Jānis Kronis ierunājis dzejnieka darbus. Maršruta laikā gājējs nokļūs personiskā piedzīvojumā, kurā jāseko stāstnieka kritiķa Jēkaba dotajām instrukcijām.

Sajūtu maršrutam ir arī speciāli veidota skaņu partitūra no vairākām komponistu Jēkaba Nīmaņa un Edgara Raginska oriģinālkompozīcijām, kurās dzejnieka daiļrade atklājas laikmetīgā un brīžiem labdabīgi ironiskā muzikālā skatījumā. Tāpat skaņu celiņā iekļauti arī komponista Pētera Plakiža darbu pārlikumi, kurus veicis Nīmanis.

*

Spalvainie Mārtiņi, Katrīnas un Baltie vecīši

Līdz Vilku mēneša 6. dienai jeb

6. decembrim Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina izstaigāt Rudens masku taku un apskatīt tradicionālo masku izstādi Starp divām saulēm, kas piedāvā iespēju izzināt budēļu maskošanās tradīcijas, aplūkot tradicionālās rudens maskas, kā arī noskaidrot to simbolisko nozīmi. Masku takā varēs sastapt rudenim raksturīgos mārtiņbērnus jeb Spalvainos Mārtiņus, Katrīnas, Baltos vecīšus jeb senču garus, kā arī tāšu, niedru un salmu vecīšus. Masku takā būs arī īpaša Pēriena vieta.

Savukārt tradicionālā masku izstāde, kura ir veltīta Ziemassvētku maskām un kuru veidojuši masku pētniece Aīda Rancāne un folklorists Andris Kapusts, būs pieejama līdz Meteņiem (2021. gada janvāra vidum). Izstādi varēs izbaudīt visai netradicionāli – caur Hernhūtiešu saiešanas nama logiem.

*

Akmens skulptūru parks Vakarbuļļos

20.11.

Vakarbuļļu ielas sākumā, pašā Buļļupes krastā, meklējama viena no interesantākajām vietām Latvijas galvaspilsētā – mākslinieka Paula Jaunzema akmens skulptūru parks. Viņš šo parku kopj vairāk nekā divdesmit gadu, un nu te apskatāmas divdesmit no granīta un laukakmeņiem veidotas skulptūras: Akmens vēstījums, Akmeņu pīlārs, Kurzemes leģenda u. c.

«Paula Jaunzema darbi saista ar filozofiskiem zemtek-stiem bagātu tēlainību, ar īpašu tēlniecisko masu un formu izjūtu, kas viņam ir gan dabas dota, gan mērķtiecīgi izkopta,» minēts takas aprakstā. Mākslinieks arī mēdzot iznākt no savas mājas un parunāties ar apmeklētājiem.

*

No skulptūrām līdz darvas ceplim

Mēģinot pastaigas svaigā gaisā padarīt pēc iespējas daudzveidīgākas, vērts iegriezties arī Vienkoču parkā Līgatnē. Te izveidotas takas ar tematiskiem apskates un izziņas objektiem: vēsturisku muižu un citu ēku maketiem, koka skulptūrām, etnogrāfiskajām ēkām, vienkoča laivām, darvas cepli un pirmo smilšu maisu māju Latvijā. Apmeklēt ir iespējams arī Kokamatniecības muzeju, kurā var izzināt, kā senie amatnieki izgatavoja sadzīves lietas gan muižkungu, gan citu cilvēku vajadzībām.

Vairāk: www.vienkoci.lv.

News.lv — draugiem.lv

 

2020-11-22
Laika ziņas
Aptaujas