Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Varbūt jau šomēnes cels pāri Gaujai

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 19.03.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

“Līgatnes pārceltuve, kurai marta sākumā bojājumus nodarīja palu ūdeņi un ledus, darbu varētu atsākt mēneša beigās," saka Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna un uzsver, ka vēl vajadzīgs ekspertu vērtējums par nepieciešamajiem remontdarbiem un pārceltuves drošību darba atsākšanai. Tiklīdz tiks saņemts ekspertu atzinums un sertifikāts darbībai nākamajiem pieciem gadiem, pārceltuve tiks nolaista ūdenī, nostiprināta un atsāks darbību.

Patlaban pārceltuves platforma atrodas krastā un gaida kārtējo pārbaudi. Objekta dokumentācijā tā ir definēta kā kuģis, kas ik pa pieciem gadiem jāpārbauda. Sakritības pēc tas jādara tieši šogad.

Līgatnes pārceltuves īpašnieks ir Dabas aizsardzības pārvalde, to apsaimnieko Līgatnes un Pārgaujas pašvaldības. Pērn pārceltuvi izmantojuši ap 23 tūkstošiiem cilvēku. Tā būtiska vietējiem iedzīvotājiem un interesanta tūristiem.

 

Rehabilitācijas centrs “Līgatne” izkļuvis no zaudējumiem

Datums: 23.03.2021

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Kaimiņos

Neskatoties uz pakalpojumu ierobežošanu Covid-19 ietekmē, Līgatnes novada domei piederošais uzņēmums SIA Rehabilitācijas centrs «Līgatne» pērn izkļuvis no zaudējumiem. Centra apgrozījums 2020. gadā bijis 1,62 miljoni eiro, kas ir 5% vairāk par apgrozījumu 2019. gadā. Pērnais gads pretstatā 47 274 eiro zaudējumiem 2019. gadā noslēgts ar 3763 eiro peļņu. Pusi no sabiedrības ieņēmumiem pērn veidojuši ieņēmumi no veselības aprūpes pakalpojumiem, savukārt 21% bijuši ieņēmumi no ilgstošas sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanas. Pārējie līdzekļi iegūti, sniedzot citus pakalpojumus.

 

Īsziņas

Datums: 23.03.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

- Strādāts veiksmīgi. Līgatnes novada domei piederošais uzņēmums SIA "Rehabilitācijas centrs "Līgatne"" pērn izkļuvis no zaudējumiem. Pagājušais gads noslēgts ar 3763 eiro peļņu, pretstatā zaudējumiem 2019. gadā, kas bija 47 274 eiro. Rehabilitācijas centra apgrozījums 2020. gadā bijis 1,62 miljoni eiro, kas ir par 5% vairāk par 1,547 miljonu eiro apgrozījumu 2019. gadā.

- Gatavojas Lieldienām. Drabešu muižas Amatu māja un Āraišu ezerpils arheoloģiskais parks aicina iesaistīties Lieldienu sajūtas un prieka radīšanai, no dažādiem materiāliem gatavojot dekorus - svētku populārāko simbolu – olas. Tās var būt tamborētas, adītas, filcētas, virpotas un visādās citādās tehnikās gatavotas. Oriģinālāko dekoru darinātājiem gaidāma pārsteiguma balva.

 

1861. gada 24. martā. Tautasdziesmu mecenāts

Autors: Viesturs Sprūde

Datums: 24.03.2021

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: Vēsture

Pirms 160 gadiem Paltmales (Līgatnes) pagasta dzirnavnieka ģimenē piedzima Indriķis Ķiparts, vēlākā dzīvē plaši pazīstams kā uzņēmējs, grāmatizdevējs, žurnālists un latviešu kultūras mecenāts Henrijs Visendorfs. Pateicoties turīgajam tēvocim, kas viņu skolas gados adoptēja un kamdēļ tika mainīts uzvārds, jaunais censonis guva labu izglītību Rīgā, Pēterburgā, bet Parīzes Kondorsē licejā apguva ekonomikas zinības. 1887. gadā, izmantojot tēvoča atstāto prāvo mantojumu, Visendorfs atvēra vairumtirdzniecības uzņēmumu Sanktpēterburgā. Pateicoties savām dotībām, viņš ātri guva panākumus, tika ievērots Krievijas impērijas metropoles aprindās, izvirzījās dažādos amatos, tostarp bija pilsētas domnieks, zvērināts piesēdētājs Pēterburgas apgabaltiesā, darbojās Krievijas Izglītības ministrijā, vēl citās institūcijās. Paralēli tam Visendorfs nodarbojās ar publicistisku, sūtot rakstus dzimtenes izdevumiem "Balss", "Baltijas Vēstnesis", žurnālam "Austrums". Uzņēmējs Sanktpēterburgā neaizmirsa "latviešu lietu" un izmantoja savu ietekmi, gan lai panāktu labvēlīgus lēmumus impērijas iestādēs, gan finansiāli palīdzot dažādiem pasākumiem Latvijā. 19. gadsimta 90. gados Visendorfs ieinteresējās par latviešu tautasdziesmu vākšanu, palīdzot šajā darbā Krišjānim Baronam. Pateicoties viņam, 1894. gadā varēja sākties dainu izdošana un Visendorfs panāca, ka izdošanas darbu pārņem Krievijas Zinātņu akadēmija. Vienlaikus ar viņa finansējumu izdeva arī Anša Lerha-Puškaiša "Latviešu teikas un pasakas". Tāpat lietuviskā vārda "daina" izmantošanu latviešu tautasdziesmu krājuma nosaukumam Baronam ieteicis Visendorfs, kas tā vēlējies uzsvērt latviešu un lietuviešu etnisko vienotību.

 

Pa kilometram vien ceļi kļūs labāki

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 24.03.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Pamazām vien laikapstākļiem uzlabojoties, sāksies ceļu atjaunošanas darbi. Turpinās pērn iesāktā caurtekas atjaunošana Augšlīgatnē. Patlaban tiek veikta velves apbetonējuma gruntēšana, velves bentonītmāla hidroizolācijas uzklāšana, caurtekas būves ierakuma aizbēršana ar smilti, caurtekas velves ķieģeļu mūrējuma šuvju attīrīšana un apšuvuma akmeņu uzstādīšana spārnsienām. Darbi jāpabeidz līdz maija beigām. Patlaban turpinās ceļa uz Ģikšiem atjaunošanas darbu tehniskais pārtraukums.

Valdība papildus piešķīrusi 55 miljonus eiro valsts autoceļu būvniecībai, kas šogad ļaus atjaunot 31 ceļu posmu turpat 270 kilometru garumā uz vietējiem un reģionāliem valsts autoceļiem. 2021. gadā prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmu sarakstā valdība apstiprinājusi arī ceļa Rauna - Drusti - Jaunpiebalga divkārtu virsmas apstrādi uz grants 16,2 kilometru garumā. Darbiem paredzēti 2,5 miljoni eiro. Tāpat tiks sakārtots ceļa Mūrnieki - Līgatne - Augšlīgatne pirmais 3,44 kilometru posms. Darbi izmaksās 600 tūkstošus eiro. Savukārt ceļa Kūdums - Daibe - Pīpeņi posmam no 3,27 – 7,04 kilometram par 3,8 miljoniem eiro pārbūvēs grants segu.

Investīciju programma autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā paredz autoceļu atjaunošanu 2021., 2022. un 2023. gadā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Satiksmes ministriju, VSIA “Latvijas Valsts ceļi” un plānošanas reģioniem sagatavoja aktuālo sarakstu ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem, kas ir būtiski administratīvi teritoriālajai reformai. 2021. gadā kopējais piešķirtais finansējuma apjoms Latvijas valsts autoceļu būvniecības darbiem ir 238 miljoni eiro, kopā ar ceļu uzturēšanai nepieciešamo finansējumu - 325 miljoni eiro. Pagājušajā gadā Latvijas valsts ceļu atjaunošanas un uzturēšanas darbos kopumā ieguldīti 305,3 miljoni eiro, līdz ar to ceļu attīstībā tas bija labākais gads pēdējo trīsdesmit gadu laikā. Pērn Latvijas valsts autoceļu tīklā darbi notikuši 248 objektos, atjaunoti vairāk nekā 1300 kilometri autoceļu, tajā skaitā 50 tilti.

Investīciju programmā 2022., 2023. gadam plānota ceļa Umurga - Cēsis - Līvi 12,94 kilometru asfaltbetona seguma pārbūve (no 21, 99 km līdz 34,92 km). Tiek lēsts, ka darbi izmaksās 12 666 990 eiro. Savukārt ceļa Liepa - Smiltene 8,9 kilometru posmam par 1 513 000 eiro tiks veikta grants dubultās virsmas apstrāde. Par 377 tūkstošiem eiro plānots veikt grants seguma atjaunošanu ceļa Līgatne - Asaru ezers - Nītaure pirmajiem 5,8 kilometriem.

Investīciju programmas rezerves sarakstā ir ceļa Valmiera - Rauna posms 2,19 kilometru garumā (no 10,44 līdz 12,62 km) grants segas pārbūve, kurai nepieciešami 2 032 050 eiro. Investīciju programmas pamata sarakstā ir 394 kilometru pārbūve, bet rezerves - 138 kilometru atjaunošana.

 

Klātienes mācības – 47 pašvaldībās

Autors: LETA

Datums: 25.03.2021

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: Latvijā

No nākamās nedēļas klātienes mācības 1.–4. klasēs varēs rīkot 47 pašvaldības, kas ir par 11 vairāk nekā šonedēļ, liecina Slimību profilakses un kontroles centra aktuālākā informācija. Izglītības un zinātnes ministrijas kritērijam par 14 dienu kumulatīvo saslimstību ar Covid–19, kas nepārsniedz 250 saslimušos uz 100 000 iedzīvotāju, patlaban atbilst Aizputes, Alojas, Alsungas, Amatas, Apes, Auces, Beverīnas, Burtnieku, Cēsu, Dundagas, Durbes, Garkalnes, Iecavas, Jaunjelgavas, Jaunpiebalgas, Kandavas, Kārsavas, Kocēnu, Kokneses, Krustpils, Līgatnes, Mazsalacas, Mālpils, Nīcas, Pāvilostas, Pļaviņu, Priekuļu, Raunas, Ropažu, Rucavas, Rundāles, Salacgrīvas, Saulkrastu, Skrīveru, Skrundas, Strenču, Talsu, Tērvetes, Valkas, Vārkavas, Vecpiebalgas, Vecumnieku, Ventspils un Viesītes novads. Tāpat klātienes mācības var rīkot trīs lielajās pilsētās – Jēkabpilī, Valmierā un Ventspilī. Jaunais pašvaldību saraksts stāsies spēkā 29. martā. Tomēr, pašām izvērtējot epidemioloģisko situāciju novadā un apkārtējās pašvaldībās, pašvaldības klātienes mācības 1.–4. klašu skolēniem vienā vai vairākās skolās var arī neatsākt.

 

Kovids mūspusē atkāpjas

Autors: Arita Lejiņa

Datums: 25.03.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Aktualitāte

“Covid-19” atklāto gadījumu skaits vēsturiskā Cēsu rajona novados turpina samazināties, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Nedēļas laikā, no 16. līdz 23. martam, 14 dienu kumulatīvais radītājs nedaudz palielinājies tikai Pārgaujas novadā, kur 23. martā tas ir deviņi slimnieki, nedēļu iepriekš bija astoņi. Četros novados – Amatas, Jaunpiebalgas, Raunas un Vecpiebalgas – pēdējās 14 dienās konstatēts līdz pieciem inficētajiem. Līgatnes un Priekuļu novadā seši slimnieki, Cēsu novadā 19.

Protams, samazinājies arī rādītājs, kas tiek nosaukts kā robeža klātienes mācību iespējamībai 1.-4. klašu audzēkņiem, proti, 14 dienu kumulatīvais rādītājs, rēķinot uz simts tūkstošiem iedzīvotāju. SPKC vakar publicētajā administratīvo teritoriju, kurās epidemioloģiskie apstākļi pieļauj mācību procesa īstenošanu klātienē izglītības iestāžu 1.-4. klasēm, sarakstā iekļauts Amatas novads (14 dienu kumulatīvais rādītājs, rēķinot uz simts tūkstošiem iedzīvotāju – 40), Cēsu novads (117), Jaunpiebalgas (202), Līgatnes (184), Priekuļu (79), Raunas (66) un Vecpiebalgas novads (56) . No tā saukto drošo teritoriju skaita izkritis Pārgaujas novads, kurā šis rādītājs ir 252.

 

 

2021-03-25