Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Atkārtoti iekļūst “Pirmajā komandā”

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 30.03.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Sports

ASV Nacionālās studentu sporta asociācijas (NCAA) basketbolā marts vienmēr bijis visaizraujošākais mēnesis, izšķirošo spēļu laiks, kas tiek dēvēts par “marta trakumu”.

Parasti tie ir vērienīgi basketbola svētki, taču pandēmijas ierobežojumu dēļ līdzjutēji šoreiz nevar izpausties. Tas gan nemazina spēļu spraigumu, jo uzvaras nozīme ir tikpat liela kā citus gadus. Katra uzvara ved tuvāk lielajam finālam, pretī tik kārotajai trofejai.

Dāmu turnīrā NCAA labāko astoņu komandu vidū pirmo reizi iekļuvusi cēsnieces Māras Motes pārstāvētā Arizonas Universitātes komanda. To spēlētājas panāca, 1/16 finālā pārspējot Teksasas Universitātes komandu 74:59, kurā spēlē cita latviete – Anna Dreimane. M. Mote šajā spēlē gan laukumā nedevās. Kopumā šajā sezonā viņa iesaistījusies 11 spēlēs, laukumā pavadot vidēji 3,5 minūtes, un sezonā guvusi piecus punktus.

Sezona noslēgusies vēl vienai Cēsu Sporta skolas audzēknei, līgatnietei Emīlijai Gravai, kuras pārstāvētā Vāgnera koledžas komanda “Seahawks” Ziemeļaustrumu konferences finālā ar 38:70 zaudēja šīs konferences regulārās sezonas čempionēm Mount St. Mary's Universitātes komandai. “Seahawks” konferences finālā iekļuva pirmo reizi kopš 1999./ 2000.gada sezonas.

E. Gravas pārstāvētā komanda regulārajā čempionātā konferencē ieņēma otro vietu, 19 spēlēs gūstot 13 uzvaras. Vērts atzīmēt, ka regulārās sezonas pēdējā spēlē viņas ļoti sīvā cīņā pārspēja jau minēto Mount St. Mary's Universitātes komandu 73:68, uzvaru gūstot tikai otrajā papildlaikā. Savu rezultatīvāko spēli aizvadīja E. Grava, gūstot 32 punktus.

Emīlijai komandā “Seahawks” šī ir trešā sezona, un viņa saglabājusi tajā līderes pozīciju. Piedalījusies visās 19 spēlēs, laukumā pavadot vidēji 30,5 minūtes, kas ir otrs labākais rādītājs komandā. Toties gūto punktu rēķinā viņai labākais sasniegums, sezonā gūti 267 punkti, vidēji 14,1 spēlē. Izcīnītas 105 atlēkušās bumbas, vidēji 5,5 spēlē, kas ir otrs labākais rādītājs.

Spēlētājas sniegums novērtēts arī visā divīzijā. Divreiz šajā sezonā viņa tika atzīta par Ziemeļaustrumu konferences (NEC) nedēļas spēlētāju, kopumā karjerā viņai šis gods ticis jau četras reizes.

Taču vēl augstāks novērtējums ir iekļūšana konferences sezonas Pirmajā komandā. Emīlijai Gravai ir otrais gads pēc kārtas, kad viņa guvusi šo novērtējumu. Viņa kļuvusi par piekto spēlētāju “Seahawk” vēsturē, kura divreiz iekļauta Pirmās komandas sastāvā.

“Pirmā komanda” jeb “zvaigžņu piecinieks” tiek nosaukts reizi gadā, ņemot vērā spēlētāju sezonas statistiku, savas balsis atdod arī treneri. Kad Emīlija pērn guva augsto novērtējumu, viņa atzina, ka tas uzlikšot vēl lielāku atbildību nākamajai sezonai, lai pierādītu, ka atzinība nav iedota veltīgi. Atkārtota iekļūšana “Pirmajā komandā” ir vislabākais apliecinājums, ka spēlētāja sevi parādījusi no labākās puses.

 

Kūlas dedzināšana aktivizējas

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 30.03.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Priekuļu novada Liepas pagastā sestdien piecu hektāru lielā platībā dega pērnā zāle, zaru kaudze un uguns bija tikusi arī mežā, zemsedze dega hektāra platībā. Tas bija trešais lielākais kūlas ugunsgrēks, kas nedēļas nogalē reģistrēts Latvijā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) izsaukumu saņēma pirms diviem dienā. VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Sandra Vējiņa informēja, ka notikuma vietā strādāja 13 Cēsu un Valmieras ugunsdzēsēji glābēji, bija piesaistītas četras autocisternas, kā arī dzēšanas darbos palīdzēja Liepas un Priekuļu pašvaldības formējumu ugunsdzēsēji. Pēc divām stundām ugunsgrēks tika likvidēts.

Neoficiāla informācija liecina, ka degšana sākusies dzelzceļa malā, uzreiz tā nav pamanīta, tāpēc uguns aizkļuvusi arī līdz mežam. Šajā vietā pērnā zāle gan degot vai katru pavasari. Kā zināms, arī Līgatnē dzelzceļa mala ir vieta, kur pavasaros regulāri deg kūla.

Otrs lielākais kūlas ugunsgrēks mūspusē reģistrēts Cēsu novadā, kur pērnā zāle dega 7000 m2 platībā un zaru kaudze 50 m2. Trīs reizes VUGD nācies izbraukt uz Līgatnes novadu, kur dzēsta pērnā zāle 500 m2, 300 m2 un 200 m2 platībā. Līgatnes novads vēsturiskā Cēsu rajona teritorijā jau ierasti ir viens no “karstākajiem”, šogad tur reģistrēti jau četri kūlas ugunsgrēki.

Vēl aizvadītās nedēļas nogalē kūla dega Pārgaujas novadā (300 m2 platībā), Priekuļu novadā (300 m2 platībā), Raunas novadā (200 m2 platībā) un pavisam nelielā platībā (20 m2) Amatas novadā, kur degšana tika likvidēta vēl pirms VUGD ierašanās.

Kopumā aizvadītās nedēļas nogalē VUGD darba netrūka, trijās diennaktīs Latvijā dzēsti 19 kūlas ugunsgrēki, visvairāk sestdien, kas bija līdz šim siltākā pavasara diena. Operatīvā informācija liecina, ka uz deviņiem no šiem ugunsgrēkiem nācās doties Cēsu daļas ugunsdzēsējiem glābējiem.

Cēsu daļas vīriem aizvadītajās brīvdienās nācies sniegt palīdzību arī Raunas novadā, kur dega kūtsmēslu kaudze 30 m2 platībā, Raunas novada Drustu pagastā, kur blakus nenopļautai pļavai dega atkritumu kaudze 10 m2 platībā, kā arī Vārnu ielā Cēsīs, kur dega atkritumi 1m2 platībā. Izsaukums bijis arī uz Vecpiebalgas novadu, kur dega vieglā automašīna 0,01 m2 platībā, bet ugunsgrēks likvidēts pirms VUGD ierašanās.

 

Jaundzimušie no 18. februāra līdz 24. martam

Datums: 31.03.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Ģimene

Amatas novadā reģistrēti trīs mazuļi: meitenes Liliāna un Paula Nora, zēns Oto.

Cēsu novadā 15 bērni: astoņas meitenes- Marta, Elīza, Sofija, Marta, Hanna, Margarita, Keita un Amēlija Keita -, kā arī septiņi puisēni - Roberts Jānis, Ralfs, Klāvs, Emīls, Daniels, Rauls un Ūve Kurts.

Jaunpiebalgas novadā divi jaundzimušie.

Līgatnes novadā trīs bērni: meitenes Kerija un Kate un puisēns Daumants.

Pārgaujas novadā reģistrēta meitenīte Elija.

Priekuļu novadā reģistrēti astoņi jaundzimušie: meitenes Mare un Amēlija, zēni – Tomass, Daniels, Timurs, Toms, Jānis un Emīls.

Raunas novadā šajā laika periodā jaundzimušie nav reģistrēti.

Vecpiebalgas novadā reģistrēta meitenīte Marta.

 

Iespēja doties Lieldienu zaķu fotomedībās Līgatnē

Datums: 31.03.2021

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Kaimiņos

4.–5. aprīlī Līgatnē norisināsies brīvdabas orientēšanās pastaiga Lieldienu zaķu fotomedības. Izmantojot vietni aizej.lv, ikviens aicināts doties interaktīvās orientēšanās fotomedībās, meklējot bailīgus zaķēnus, smuidrus garaušus, slapjus trušus un vēl daudzus citus zaķus Līgatnē. Vietējais kultūras un tūrisma centrs aicina apmeklēt Līgatnes novadu, kurā šogad pulcēsies dažādi garauši – Līgatnes dabas takās mītošie baltie un pelēkie zaķi, Vienkoču parkā dzīvojošās māsas trusenītes, kā arī orientēšanās pastaigai izveidotie zaķu tēli. Viss, kas nepieciešams dalībai pastaigā, ir mobilais telefons ar fotokameru un interneta pieslēgumu.

 

Būt harmonijā

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 01.04.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Vaļas brīdim

“1. aprīlis ir laimīgākā diena manā mūžā,” saka Līgatnes dabas taku dzīvnieku kopēja Velga Vītola. Pirms 40 gadiem viņa sāka strādāt toreiz Līgatnes mācību un atpūtas parkā. Piepildījās sapnis, uz kuru tika iets četrus gadus.

“Visu mūžu atzīmēju šo dienu, staigājot pa nu jau Līgatnes dabas takām un atceroties vienu, otru vietu. Un vienmēr notiek kāds brīnums. Šī vieta, mežs, dzīvnieki to sagādā, apsveic,” smaidot tiec Velga, piebilstot, ka brīnumi notiek.

Pērn stirna, citu cilvēku, ne Velgas izaudzināta, kas nekad nav ļāvusi sevi paglaudīt, pati nāca klāt, lai pabužina. “Viņa ir ar raksturu, droša, bet sevi aiztikt neļaus. Ja sile tukša, nāk pretī dusmīga. Pērn 1. aprīlī gāja man pa priekšu, neļāva iet tālāk, gribēja, lai bužina, paglauda. Netiku ārā pa vārtiņiem, stājās priekšā. Papaijāju un gāju tālāk, nē, viņa aizstājās priekšā - turpini. Tā bija vienīgā reize, kad ļāva tā darīt. Vai tā nav dāvana? Tāpat kā pirmais ieraudzītais taurenis vai putniņš, kurš neuzkrītoši pielido klāt,” pastāsta Velga.

Līgatne iekņudināja sirdi

1977. gada 2. aprīlī viņa kopā ar draudzeni pirmoreiz nokļuva Līgatnē. Svešā vietā, lai pajātu ar zirgiem. Laiks bija draņķīgs, jautājot ceļu, kājām no stacijas gāja līdz dabas takām.

“Man sirdī kņudēja, Līgatne pārņēma manas sajūtas un prātu. Gribēju pamest studijas un strādāt dabas takās. Mani tomēr izdevās pārliecināt, ka tas nebūtu pareizi. Regulāri braucu pie Gaujas nacionālā parka direktora Gunāra Skribas, lai par sevi atgādinātu. Pēc augstskolas bija jāstrādā Burtniekos. Patvaļīgi pametu darbu. No 1980. gada 1. aprīļa esmu te. Šī ir mana vieta pasaulē. Es piederu šai vietai,” atmiņās kavējas dzīvnieku kopēja un piebilst: "Var jau teikt, kā var būt viena laimīgākā diena, ja dzīvē ir tik daudz nozīmīgu notikumu. Tas bija mans sapņu piepildījums. Dzīvot un strādāt vietā, ko pats esi noskatījis – tā ir dāvana. Citu nevajag."

Mīļākā vieta Līgatnē Velgai ir “Pauguri”, tagad dabas izglītības centrs, un to apkārtne. Kad viņa atnāca, “Paugurus” vēl tikai cēla, māja smaržoja pēc sveķiem. Te viņa ar ģimeni nodzīvoja vairāk nekā 20 gadu.

Velga atklāj, ka šodien viņai ir plāns - nofotografēties “Pauguru” pagalmā tāpat kā bildē pirms 40 gadiem.

"Viss mainās - apkārtne, cilvēki, es pati. Tikai mana attieksme pret dzīvniekiem nemainās. Mani nosauca par dzīvnieku advokātu - tāda esmu. Cilvēka atbildība pret dzīvniekiem, ja esi pieradinājis, ja tie atrodas vienalga cik lielā iežogojumā, ja paši nav spējīgi dzīvot, esi atbildīgs. Ne tikai tādēļ, lai dzīvnieks būtu paēdis un tīrs būris, bet arī lai justos maksimāli labi un nepieļautu, ka cilvēks, pasaules kronis un varenuma kalngals, darītu pāri," vēl un vēlreiz atgādina Velga Vītola. Cik gadu gaitā viņai nav solīts samaksāt, lai parāda mazos lāčus vai citus dzīvniekus, bet “ja viņi guļ, nemodināšu, no mājas neizdzīšu, lai kāds ieraudzītu, nofotografētu”.

Āpša pēdiņas uz tapetēm

Velgai daudz stāstu par savvaļas dzīvniekiem, par kuriem rūpējusies."Man nav sasniegumu, ar ko lepoties. Ja nu vienīgi lācenes. Esmu visu mūžu mācījusies no dabas, kā dzīvnieki dzīvo, kas viņiem nepieciešams,"saka Velga un piebilst, ka vislabāk izprot aļņus, to uzvedību, saziņu. Tiesa, arī aļņi iepazinuši kopēju.

Pirms pāris gadiem Velga izaudzināja stārķēnu Toļiku. Viņu atveda Anatolijos, tā putns tika pie vārda. Pagalmā iemācīja viņam lidot. "Kad braucu mājās vai prom, stāvēja pie mašīnas - nelaida, kamēr nedabūja kādu kārumu. Citus putnus izdresēja, kopā ēda reņģes. Visi līgatnieši stārķi pazina. Skolotāja stāstīja, ka lielākie palaidņi puikas Toļikam dārzā raka sliekas. Toļiks bija Līgatnes stārķis.

Rudenī aizvedu uz Bauskas pusi ziemošanai, nākamajā pavasarī apgredzenoju, palaidu brīvībā. Viņš uzpasēja, kā kurš dārziņā strādā, pārbaudīja arī, vai saimniece, slaucot govi, izslaukusi gana labu pienu. Nezinājām jau, vai Toļiks ir puika vai meitene. Viņš satika otru stārķi, aizvien retāk atlidoja pie cilvēkiem, vairāk dzīvoja pa pļavām. Tā atgriezās pie savējiem," stāsta Velga.

Pirms dažām dienām Velgas mājas pagalmā parādījās stārķis. "Tāds smuks un māk nolaisties. Mežmalā dzīvoja. Gredzena nav. Pirms pāris dienām man piezvanīja - Toļiks atgriezies. Uzvedas kā Toļiks. Kaut kāda mistika," pastāsta Velga.

Kuram vēl mājās ir tapetes ar āpša pēdiņām? Tās atstājis āpsis Tedijs. Mazo āpsīti Velga izaudzināja. "Turēt istabā āpsi nav prāta darbs," viņa uzsver un pastāsta: “Baroju ar pudelīti, bet reiz taču jāsāk ēst pašam. Nekā, skatās uz bļodu, neēd. Tad meita pamācīja: "Kad tu, mamm, sāksi vemt? Āpšu mammas barību atvemj.” Biju sagatavojusi malto gaļu, notupos pie bļodas un sāku bubināt. Tedijs skatījās uz mani, uz bļodu, instinkts nostrādāja. Kā beidzu bubināt, viņš pārstāja ēst. Man taču bija jāpārstāj, lai izsmietos."

Baltkrievijas kolēģi Gaujas nacionālajam parkam uzdāvināja divus sumbrus. "Tie bija Baltis un Baltinava, jo vārdiem bija jāsākas ar Ba - Baltija. Viens piedzima voljērā, nosaucām pa Gailīti, jo dzīvnieku vārdiem Gaujas nacionālajā parkā bija jāsākas ar Ga. Bet nesauksi lielu sumbru - Gailīt, Gailīt, kļuva par Glori. Viņam nežēlīgs raksturs, vairākus sumbrus nogalināja. Beigās palika viens, nodzīvoja 20 gadus," atmiņās kavējas dzīvnieku kopēja.

Būt piederīgai

Velgas stāsti par dzīvniekiem, lekcijas, tikšanās skolās daudziem ir notikums, kas neaizmirstas. "Ja izdevies padarīt cilvēkus labsirdīgākus, zinošākus, laiks nav bijis velts. Cilvēkiem vajag paša vienkāršākā padoma, ne uzzināt, cik adatu ir ezim, bet ko darīt, ja ziemā esi to pamodinājis, kā palaist zaķēnu brīvībā. Dabā viss ir sakārtots, nav nekā lieka, nav ļaunuma. Neviens dzīvnieks nav ļauns. Viņš medī, lai izdzīvotu. Dzīvnieka mamma mīl savu bērnu vienalga, kāds tas ir, bet visi ir tik skaisti, mīļi, mammai to nevajag, to vajag cilvēkiem. Daba rāda cilvēkam harmoniju. Redzot, cik tā skaista, viņš kļūst labāks. Dzīvnieki, puķes, meža strautiņš gatavi upurēties. Kad cilvēks kļūs labāks, kad būs atpakaļ dabā kā tās daļa, pasaule varēs iet tālāk. Mēs bez dabas nevaram izdzīvot, daba bez mums var.

Kādreiz domāju, ka tas, kas apkārt, visa Līgatne pieder man. Vai tā nav laime? Tā ir cilvēka augstprātība – tas pieder man. Tagad saku paldies, ka piederu šim mežam, pļavai, upei. Mana meditācija – kaut ko ieraudzīt, tā var būt pienene, zirneklīša noausts tīkls rīta rasā. Asaras saskrien acīs - paldies, ka piedzīvoju šo brīdi. Cilvēki domā, ja nebūs trīsreiz apbraukuši apkārt pasaulei, neko nebūs redzējuši, bet nezina, ko var ieraudzīt dažos hektāros tepat pļavā vai mežā," pārdomās dalās dzīvnieku kopēja Velga Vītola.

Kamēr runājam, mājas pagalmā ienākusi stirna ar pērn dzimušo stirnēnu. Droši pastaigājas. "Visi te dzīvojam," uzsver Velga.

 

Nedrīkst svinēt pulkā, bet drīkst doties dabā

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 01.04.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Lieldienu pasākumi ar kopīgām dziesmām, olu ripināšanu, šūpošanos nav atļauti, tomēr pašvaldības meklē iespējas, lai cilvēkiem piedāvātu dažādas nodarbes dabā. Aktīvākie, iespējams, var paspēt pabūt visos novados, lai veiktu dotos uzdevumus. Daudzviet šajās brīvdienās būs jāņem talkā telefonu kameras.

Pārgaujas novads 4. un 5. aprīlī aicina atrast kādu no Lieldienu brīvdabas fotostūriem novadā, nofotografēties un dalīties ar fotogrāfiju sociālajos medijos, lietojot tēmturi “#LieldienasPārgaujasnovadā” .

Līgatnē 4. un 5. aprīlī var piedalīties orientēšanās pastaigā “Lieldienu zaķu foto medības”. Tur šogad pulcēsies dažādi zaķi: Līgatnes dabas takās mītošie baltie un pelēkie zaķi, Vienkoču parkā dzīvojošās māsas trusenītes, kā arī orientēšanās pastaigai izveidotie zaķu tēli. Pastaigai nav noteikta maršruta, katrs var izvēlēties piemērotāko. Viss, kas nepieciešams dalībai pastaigā, ir viedtālrunis ar fotokameru un pieejamu interneta pieslēgumu. Atverot www.aizej.lv, jāizvēlas pastaigas vieta - Līgatnes pilsēta vai/un Augšlīgatne. Atrodot Lieldienu zaķi, tas ir jānofotografē tā, lai ir redzams zaķa vārds un viens no pastaigas komandas dalībniekiem. Kartes būs pieejamas arī papīra formātā.

Vecpiebalgas novada Dzērbenē iedzīvotāji bija aicināti radoši izpausties un izkrāsot dekoru -Lieldienu olu-, kas izdaiļos skvēriņu Dzērbenes centrā, savukārt Taurenē ikviens varēja izveidot zaķi no dabas materiāliem: koka, zariem, salmiem vai citiem materiāliem. Zaķu tēli līdz 10.aprīlim skatāmi meža ielokā pie lielajām Lieldienu šūpolēm starp daudzdzīvokļu mājām un Taurenes pirmsskolas izglītības iestādes ēku.

Raunas novada Drustos 4.un 5.aprīlī Lieldienu aktivitātes lieliem un maziem “Tautasdziesmu meklējot”. Dodoties pastaigā pa Drustu estrādes parku, jāatrod un jāsaliek tautasdziesmu četrrindes. Raunā 4.aprīlī no pulksten 12 līdz 15 aizraujoša pastaiga “Zaķim pa pēdām”. Maršrutā gaidīs dažādi pārsteigumi.

Vairāki pasākumi ir Priekuļu novadā. Mārsnēnos 4.un5.aprīlī pašu gatavotu putnu būrīšu izlikšana, kā arī pastaigu taka “Zaķa cilpojums” ar pārsteigumiem. Liepā 4.aprīlī pastaigas laikā var meklēt Lieldienu vēstījumu. Uzdevuma apraksts un pastaigas sākums pie Liepas kultūras nama. Veselavas muižas dārzā 4.aprīlī aktivitātes “Kas meklē, tas atrod!”.

Priekuļos 4.un 5.aprīlī fotomedības “Piepogā pavasari”, meklējot zaķus ne tikai Priekuļos, bet arī Mārsnēnos, Liepā, Veselavā, un, kā teikts pasākuma afišā: “Jo vairāk zaķu, jo vairāk pavasara.”

Cēsnieku ģimenes aicinātas doties olu meklēšanas maršrutos, kā arī sacensties erudīcijā, piedaloties Kahoot viktorīnā. Maršrutu kartes un viktorīna būs pieejami no 1. līdz 5.aprīlim.

Pastaigas maršruts “Mazais cālis” ir aptuveni 1,7 km garš, tas ved pa vecpilsētu un Cēsu Pils parku. Auto foto orientēšanās maršruts “Lielais zaķis” plānots aptuveni 25 km garumā pa zināmiem un ne tik zināmiem Cēsu novada ceļiem, ietverot Vaives senielejas ainavas un apskates objektus. Tiem, kam patīk “asināt prātu” un sacensties erudīcijā, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs sagatavojis Kahoot spēles Lieldienu izaicinājumu.

Plašāk par piedāvājumiem novadu pašvaldību mājaslapās un sociālo mediju kontos.

Apmeklējot Lieldienu norises, aicinām ievērot valstī spēkā esošos drošības noteikumus, ieturēt distanci un nepiecieša-mības gadījumā lietot sejas masku.

 

2021-04-06