Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Līgatnes dabas takas aicina uz Kukaiņu nakti

Datums: 13.07.2021

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Kaimiņos

Līgatnes dabas takas sestdienas vakarā aicina ikvienu dabas draugu uz Kukaiņu nakti. Tajā varēs izbaudīt iespēju iepazīt Gaujas Nacionālā parka zināmos un mazāk zināmus kukaiņus un paskatīties uz tiem ar kukaiņu pētnieka acīm. Pasākumu ievada daļā plānota naksnīga pastaiga pa dabas takām gida pavadībā. Tās laikā varēs apraudzīt tos, kuri naktī neguļ. Pēc saulrieta entomologs Voldemārs Spuņģis ar gaismas lamatu palīdzību atklās bagātīgo kukaiņu pasauli un viņu dzīves neredzamo pusi. Pasākumā dalībnieku skaits ierobežots.

 

Visiem līdzekļiem pārdzīvot karstumu

Autors: Līga Salnite

Datums: 13.07.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Kā tropiskos apstākļus iztur bērni pirmsskolas izglītības iestādēs, pacienti klīnikā un vecļaudis pansionātos?

"Druva" sazvanīja vairākus sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus nolūkā izzināt, kā katrā iestādē šis netipiskais karstuma periods tiek pārvarēts. Atšķirības iezīmējas ne tikai konkrētās iestādes klientu vajadzībās un vecumā, bet arī telpu un palīglīdzekļu nodrošinājumā.

Cēsu klīnikā karstums ļoti ietekmējot kā pacientus, tā arī darbiniekus, apliecina iestādes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere, atklājot, ka nelielā daļā klīnikas telpu gan ir ierīkotas gaisa dzesēšanas jeb aukstuma iekārtas, taču citviet, tostarp nodaļās, šāda aprīkojuma nav. Aukstuma iekārtas patlaban ieviestas, piemēram, neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas nodaļā, operāciju blokā, datortomogrāfijas kabinetā, kā arī asins kabinetā. D.Valnere skaidro – diendienā darbinātās medicīnas tehnoloģijas saražo ievērojamu papildu siltumu, tāpēc ir būtiski novērst šo spēcīgo blakusefektu, tomēr lielākajā daļā telpu pagaidām nav risinājumu tik ekstremāla karstuma efekta mazināšanai.

Nodibinājuma "Raunas evaņģēliski luteriskās draudzes diakonijas centrs" uzturētais aprūpes centrs "Pansija Rauna" atrodas vecā ēkā, vismaz pirmajā stāvā ir diezgan pavēss, atzīst pansijas direktore Iveta Līviņa. Otrajā stāvā, kur ir arī iemītnieku istabiņas, gan ir grūtāk. Iestādei jau bijis pāris ventilatoru, nupat iegādāti vēl trīs, visi izvietoti klientu istabiņās, taču ne visiem patīk ierīces radītā gaisa plūsma. Istabiņās, kur mīt pa trim četriem klientiem, vajadzības salāgot jau sarežģītāk. Centieni daudz maz radīt caurvēju pēdējās dienas nevainagojas – tiek atvērts viss, ko var atvērt, bet gaiss neskrien cauri telpām. Tomēr pansijas iemītnieki varonīgi pieņemot situāciju un darbiniekiem īpaši nesūdzoties.

Viegli nesokas arī Cēsu pilsētas pansionātā, taču sava dienas kārtība atrasta, stāsta iestādes direktore Inga Gunta Paegle. Tie, kuri var, cenšas rīta agrumā iziet ēkas ēnainākajā pusē, pabūt ārā līdz karstuma iestāšanās brīdim. Pirms pāris dienām izdevies arī daļu senioru aizvest uz Driškina ezeru atveldzēties.

Iestāde patlaban nevar nodrošināt dzesēšanas iekārtas, bet daļā istabiņu ir ventilatori vai kondicionētāji, tos sarūpējuši klientu tuvinieki. I.Paegle min – ja arī budžets ļautu iegādāties šādas iekārtas, tās tagad kļuvušas teju par deficītu un nemaz nav tik viegli nopērkamas. Lai klientu istabiņas mazāk uzkarstu, pa dienu logiem aizvelk aizkarus, savukārt vakarā atver logus, lai vairāk izvēdinātu telpas. "Sviedri tek, un galva nestrādā," gan klientu, gan arī darbinieku pašsajūtu rezumē iestādes vadītāja, paužot domu, ka šajā ekstrēmajā laikā vajadzētu paredzēt iespēju mainīt darba laiku, piemēram, no sešiem rītā līdz pusdienām, un atlikušo dienas daļu uz maiņām strādātu vien dežūrdarbinieki. Arī pansionātā I. Paegle to saredz kā reālu iespēju, jo īpaši administrācijā. Arī sociālie darbinieki lielāko daļu pienākumu varētu veikt ļoti agrajās rīta stundās.

Bērnudārzos apstākļi ir visnotaļ atšķirīgi, taču visus vieno pārmaiņas dienas ritmā. “Druvas” aptaujātās pirmsskolas izglītības iestādes apliecināja, ka saules aktīvākajā laikā mazo bērnu režīmā un pasaules izziņas procesā tik nozīmīgās pastaigas patlaban ir pilnībā atceltas.

Salīdzinoši paveicies Līgatnes pilsētas bērnudārza audzēkņiem. Glābties no saules tiešiem stariem un uzkrātā karstuma var gan iestādes plašajā teritorijā, gan telpās. Bērnudārzs darbojas senā ēkā, kuras mūri joprojām notur vēsumu. Arī ārā bērnudārznieki var atrast gana daudz dažādas vietas, kur paslēpties ēnā. Mazajiem arī pieejams baseiniņš iestādes teritorijā.

Dzesēties, šļakstoties ar ūdeni, iespējams arī Cēsu 5.pirmsskolas izglītības iestādes audzēkņiem. Bērnudārza vadītāja Liene Kazaka stāsta, ka pašlaik darbojas trīs no kopumā 11 grupiņām, pagalmā izliktas lielas vannas ar ūdeni, ko droši varot šļakstīt, saslapināt seju.

Šajā iestādē pērn guļamistabās ierīkoti gaisa kondicionētāji, bet L.Kazaka atzīst, ka tik lielā karstumā tomēr tas pilnībā neatvieglo uzturēšanos telpās. Reizumis uz maiņām audzēkņi kādu laiku pavadot sporta zālē, kas izrādījusies vēsākā. Kā lielākoties bērnudārzos, arī šeit vēlēts katram bērniņam ņem līdzi savu marķētu ūdens pudeli. Epidemioloģiskā piesardzība liek mudināt vecākus pēc iespējas nodrošināt piederumus individuālai lietošanai. Arī par galvassegām tiek regulāri atgādināts, tomēr gadās arī, ka vecāki tās piemirst bērnam iedot. Tad sarežģīti izvest audzēkņus pastaigā pat uz īsu brīdi. Taču arī ar cepurītēm galvā bērni uzturas tikai ēnas vietās. Lai arī kādas aktivitāšu pārmaiņas jāievieš bērnudārza ikdienā, L.Kazaka pieļauj, ka daļai bērnu mājās – dauddzīvokļu namu mitekļos – varētu būt vēl grūtāk. Taču kopumā viņa teic, ka bērni īpaši nesūdzas par sīvo karstumu, kamēr vien ir iespējas atveldzēties un pieaugušie neparāda emocionālu piemēru par trauksmi. Tiesa, bērni šķiet nedaudz miegaināki, jo, visticamāk, šajos teju tropiskajos apstākļos arī naktīs nevar izgulēties.

Arī Vecpiebalgas vidusskolas paspārnē esošajā pirmsskolā "Mazputniņš" šajās dienās populāras ir spēles ar ūdeni, apstiprina pirmsskolas vadītāja Agita Šulca. Audzinātājas meklējušas iespējas, izgudrojušas rotaļas, kurās sanāk krietni apslacīties. Nejauši, bet veiksmīgi abām apvienotajām vasaras grupiņām izvēlētas ēkas ēnainākās telpas, kondicionētāju un ventilatoru tajās nav, bet tiek intensīvi vēdināts, lai bērni pēc iespējas kvalitatīvāk pārlaistu diendusu.

 

Lielajiem susuriem ģimenes pieaugums

Datums: 14.07.2021

Izdevums: Diena

Rubrika: Dabas Diena

Līgatnes dabas takās ģimenes pieaugumu sagaidījuši vieni no Latvijas dabā reti sastopamajiem savvaļas dzīvniekiem – lielie susuri (Glis glis).

 

Līgatnes dabas takas aicina uz Kukaiņu nakti

Autors: Valters Kinna, Dabas aizsardzības pārvaldes Līgatnes dabas taku dabas izglītības darba speciālists

Datums: 14.07.2021

Izdevums: Liesma

Rubrika: Ziņas

Līgatnes dabas takas 17. jūlija vakarā aicina ikvienu dabas draugu uz Kukaiņu nakti, izbaudot iespēju iepazīt Gaujas Nacionālā parka zināmos un mazāk zināmus kukaiņus, un paskatīties uz tiem ar kukaiņu pētnieka acīm.

«Kad sabiezē krēsla, savas ballītes iesāk kukaiņi un aktivizējas arī daudzi Līgatnes dabas taku iemītnieki. Pasākumu ievada daļā dosimies naksnīgā pastaigā pa Līgatnes dabas takām gida pavadībā un apraudzīsim tos, kuri naktī neguļ,» stāsta Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange.

Pēc saules rieta entomologs Voldemārs Spuņģis ar gaismas lamatu palīdzību atklās bagātīgo kukaiņu pasauli un viņu dzīves neredzamo pusi. Gaismas lamatas izmanto pētnieki, lai pievilinātu gan retus, gan biežāk sastopamus lidojošos kukaiņus.

Lielu daļu no Latvijā sastopamajām 13000 kukaiņu sugām ikdienā ir grūti pamanīt, jo tās ir aktīvas pārsvarā naktīs. Taču, saulei norietot un iestājoties tumsai, atklājas cita pasaule, jo no tuvējās apkārtnes uz gaismu steidz visādi kukaiņi – pūcītes, lācīši, sfingi un citi.

Pasākuma programma:

* 20:15 Dalībnieku pulcēšanās pie Līgatnes dabas taku informācijas centra;

* 20:30 Vakara pastaiga pa Līgatnes dabas takām gida pavadībā;

* 21:30 Ievads kukaiņu pasaulē (kukaiņu pētnieks Voldemārs Spuņģis);

* 22:00 – 01:00 Kukaiņu gaismošana.

Publisko pasākumu apmeklējuma noteikumi patlaban paredz, ka šajā pasākumā var piedalīties tikai apmeklētāji, kuri ir vakcinēti pret Covid–19, kuri ir pārslimojuši Covid–19 vai kuri ir ieguvuši negatīvu Covid–19 testa rezultātu. Pasākumu kopā ar vecākiem var apmeklēt arī bērni līdz 12 gadu vecumam, kas nav vakcinēti vai pārslimojuši Covid–19. Līdz 12 gadus veciem bērniem pirms pasākuma nav jāveic Covid–19 tests. Uz bērniem, kas sasnieguši 12 gadu vecumu, attiecas tie paši nosacījumi, kas uz pieaugušajiem.

Pie ieejas apmeklētājiem būs jāuzrāda ieejas biļete kopā ar derīgu personu apliecinošu dokumentu un Covid–19 sertifikātu. Ieejas biļetes (pieejamas tikai iepriekšpārdošanā www.bilesuserviss.lv) būs derīgas tikai kopā ar sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu. Pasākumā dalībnieku skaits ierobežots.

Jaunumus par norisēm Līgatnes dabas takās, darba laiku un informāciju par šeit apskatāmajiem dzīvniekiem var uzzināt mājaslapā www.ligatnesdabastakas.lv un Facebook profilā: www.facebook.com/LigatnesDabasTakas/.

 

“Zeit” pazīst un novērtē

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 15.07.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Lauku uzņēmējdarbība

Tie, kuri seko līdzi tam, kas notiek Līgatnē, labi zina - allaž jaunumu netrūkst kultūrvietā “Zeit”.

“Zeit” – tas ir viesnīca "Zeithotel", izstāžu un koncertu zāle, kafejnīca un pagalms pasākumiem, vēl arī Tīklu parks un tagad piebiedrojies “Zaļais lācis”, kurā arī var gan gardi paēst, gan pārlaist nakti,bet turpat ir arī minizoo, telšu un atpūtas vietas.

“Zeithotel” un “Zaļais lācis” ar zoo

Ikgadējā Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) organizētajā konkursā par Latvijas labākajiem tirgotājiem pagājušajā gadā viesmīlības nozarē nomināciju saņēmis arī “Zeithotel”. Konkursa dalībniekus vērtēja ekspertu komisija .

“Vienmēr ir patīkami, ka to, ko darām, novērtē un mūs paslavē arī kādas organizācijas. Taču mums svarīgākais ir viesu paldies, viņu smaidi, atgriešanās,” saka SIA “Zeit” valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis.

Pandēmijas laiks, kad daudz kas bija slēgts, “Zeit” komandai pagāja intensīvā darbā, aizvien īstenojot jaunas idejas. “Viesnīca brīvdienās vienmēr bija pilna, tas mums ir augstākais novērtējums. Viesnīcai, tāpat kā citiem viesu izmitinātājiem reģionos, palīdzēja tas, ka cilvēki mazāk brauc uz ārzemēm un mūk no pilsētām. Mūsu priekšrocība – plašā teritorija, daudz aktivitāšu bērniem, izstāžu zāles. Katrs var atrast savu stūrīti. Tīklu parks darbojās visu ziemu, cilvēki brauca pēc ēdiena, ziemā sēdēja ārā pie ugunskura un ēda. Mums visiem bija svarīgi, ka ir darbs,” stāsta M.Zeitmanis. Tika iekārtotas aizvien jaunas izstādes, kuras novērtēja viesnīcas viesi. “Zeit” izstāžu zāles atzinīgi novērtējuši dažādu paaudžu mākslinieki, un izstāžu grafiks zināms jau gadu uz priekšu.

Nesen “Zeit” iegādājās pazīstamo “Lāču migu”, kas pēdējos gados biežāk bija slēgta nekā atvērta. Tagad tur ir gan kafejnīca, gan viesnīcas numuriņi, gan plaša teritorija atpūtai. Tagad “Zeithotel” un “Zaļajā lācī” var izmitināt simts viesus, nodrošināt ēdināšanu. “Varam uzņemt un nodrošināt, lai viss būtu, kā klients vēlas,” uzsver M.Zeitmanis.

Gravā pie “Zaļā lāča” iekārtotas astoņas telšu vietas, te arī vieta ugunskuram, atpūtai, ir dušas, tualetes. Bet blakus minizoodārzs, kurā kazas, aitas, truši. M.Zeitmanis vairākkārt uzsver, ka labākās idejas rodas darot. Tā bijis arī ar zoo. Gravā ir arī dīķis, veidojot telšu un atpūtas vietu, tas drošībai bija jāiežogo. “Sākot to darīt, redzējām, ka dīķis izskatās kā aplokā. Kāpēc gan neizveidot aploku, lai neviens neieskrien dīķī, un aplokā neielaist kādu dzīvnieku, kurš gravā noēd zāli un kuram te ir pieejams ūdens. Uz papīra vai datorā var izdomāt daudz ko, bet, kad pļauj zāli vai zāģē kokus, redzi, kā varētu izskatīties, kas kur labāk der,” uzsver līgatnietis.

Ikviens var noiet lejā uz atpūtas vietu, ieiet aplokā, apsēsties uz sola, un drīz vien klāt būs kazlēni, aitiņas, kas ļaus sevi paglaudīt, mācēs izrādīties.

“Cilvēkiem ir svarīgi būt dabā. “Zaļais lācis” ir dabai un cilvēkiem draudzīgs. Te neviens nekur nesteidzas, pastaigājas, bauda ēdienu, aiziet pie dzīvniekiem,” stāsta “Zaļā lāča” darbiniece Megija Horste un uzsver, ka te vienmēr var atrast klusu stūrīti. “Prieks, ka tie, kuri pie mums padzīvojuši kaut dienu, atgriežas,” vērtē M.Horste un piebilst, ka interesi jau raisījis jaunais piedāvājums “Pikniks ar kazām”.

M. Zeitmanis uzsver, ka visu, ko “Zeit” vai “Zaļais lācis” piedāvā bērniem, vispirms novērtē pašu – Zeitmaņu, Koļesņikovu un Ūpju - ģimenes, kas veido “Zeit” komandas kodolu. Ja pašu bērniem patīk, patiks arī citiem.

Turpmāk neiesim plašumā, bet domāsim”, ko uzlabot, lai mūsu viesi te justos ne tikai brīnišķīgi, bet laimīgi,” saka M. Zeitmanis.

Kultūra svarīga daudzveidībā

“Zeit” koncertiem apmeklētāji brauc no plašas apkārtnes. Tagad koncertdzīve atsākusies. “Kultūra mums visiem ir vajadzīga. Un tā ir gan koncerti un izstādes, gan gaumīgs interjers, saglabāta vēsture, arī garšīgs ēdiens un skaista vieta. Lai arī uzskatu, ka vakcinācija ir svarīga, izšķīrāmies, ka ļausim koncertus apmeklēt arī ar eksprestestiem. Patīkami, ka starp uz koncertiem šomēnes atnākušajiem vairāk nekā 99 procenti apmeklētāju bija vakcinējušies,” pastāsta M.Zeitmanis un uzsver, ka koncertu piedāvājums būs daudzveidīgs.

Var jau teikt, ka Līgatne ir uzņēmējdarbībai piemērota vieta, tur viss notiek, attīstās. M.Zeitmanis vērtē, ka iepriekšējās krīzes laikā, kad bija skaidrs, ka papīrfabrika vairs nespēs pastāvēt, stratēģiski pareizu un drosmīgu lēmumu pieņēma pašvaldība - Industriālajam centram piesaistīt tūrismu. Rezultāts ir Līgatne, kas attīstās, kur ienāk jaunās ģimenes.

“Reģions ir tik stiprs, cik stipra ir vietējā komūna. Administratīvā reforma ir pārdale, nevis jaunrade. Latvijā notiek pārdale, aizņemtas nauda pārdale, bet nav jaunrades. Uzņēmēji, uzņēmīgi cilvēki ir ieinteresēti jaunradē, bet ir daudz tādu, kuri domā vien par pārdali,” pārdomās dalās M.Zeitmanis.

Sociāli atbildīgi par savējiem

Pēdējo gados daudzi vēlas dzīvot Līgatnē. Vieta piesaista, arī sakārtotā infrastruktūra. Ir tikai viena problēma – nav, kur dzīvot. “Latvijā nav iespējams saņemt bankā kredītu, lai iegādātos māju vai dzīvokli ārpus pilsētām. Taču vārdos skan atbalsts tiem, kuri atgriežas Latvijā. Par to esmu runājis dažādos varas līmeņos,” ar rūgtumu saka M.Zeitmanis. Līgatnē vien ir vairākas ģimenes, kuras gribēja ņemt hipotekāro kredītu mājokļa iegādei, bet nesaņēma. Tas nekas, ka perfekta kredītvēsture, ka prasa vien apmēram pārdesmit tūkstošus. Cēsis, Sigulda – lūdzu, bet Līgatne, Priekuļi, Ieriķi nav perspektīvi, risks dot naudu. Un runa ir par jaunu ģimeni ar bērniem, kurai ir legāli ienākumi.

Pirms kāda laika SIA “Zeit” iegādājās bijušās papīrfabrikas kopmītnes, kas jau bija kā grausts. Tagad tur ir 16 labiekārtoti dzīvokļi. Tie ir gan izpirkti, gan izīrēti. Uz Līgatni pārcēlušās ģimenes no Siguldas, Valmieras, Limbažiem, arī ārzemēm. Kādam tuvumā ir darbs, kāds pāris atgriezies no ārzemēm, kāds negrib vairs dzīvot lielā pilsētā – iemesli katram savi. “Katram ir svarīgi, cik lieli ir komunālie maksājumi. Atjaunotajā mājā katrā dzīvoklī ir gāzes katls un katrs patstāvīgi var regulēt siltumu. Ir pagrabs, kur likt riteņus, katrā dzīvoklī arī optiskais internets. Cilvēki ir priecīgi, ka viņiem radās šāda iespēja,” saka M.Zeitmanis.

 

Kāda dzīve – gabaliņš laika

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 15.07.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Redzeslokā

Gunas Rukšānes grāmata “Haralds Sīmanis. Dziesminieks” ir stāsts par pazīstamo mūziķi, baznīcu jumtu atjaunotāju, ērģelnieku, Atmodas laika notikumos vienmēr klātesošo dziesminieku. Stāsts ne tikai par viņu, arī laiku, kas viņu veidoja, kuram bija jāpiemērojas, jāstrādā un jādzīvo. 

Grāmata par draugu

- Kas pamudināja rakstīt par Haraldu Sīmani?

- Par ko tik neraksta? Man viņš ir mīļš. Varbūt jaunības atmiņas, trīs gadus, kamēr Haralds kopā ar Arvīdu Ulmi, Vitāliju Kolomejevu un Valdi Atālu atjaunoja Cēsu baznīcas torni, biju viņu bariņā. Viņam šis laiks bijis ļoti nozīmīgs. Arī man, kaut tikai mazs laika nogrieznis mūsu dzīvēs. Ziemassvētkos uzzināju, ka viņam tuvojas 70.jubileja, tad arī nopietni pieķēros rakstīt, bet doma jau bija pirms gadiem četriem. 12.martā manuskripts bija gatavs. Darbu turpināju kopā ar redaktori Ināru Elbreti, kura palaboja kļūdas. 1.aprīlī manuskriptu atdevu Andai Nordenai maketēšanai un 12.jūnijā grāmatu varēju uzdāvināt Haraldam Sīmanim.

Lai rakstītu par cilvēku, sirdij jāstāv klāt. Haralds man ir tuvs. Tāpat viņa mūzika ar savu neizsmeļamo dziļumu. Par viņu bija viegli rakstīt.

Citreiz daudz laika prasa materiāla vākšana. Ar Haraldu runājāmies tikai divas dienas, bet ar viņam nozīmīgiem cilvēkiem vien pa telefonu, jo satikties nebija iespējams. Daži gan atmiņas uzrakstīja paši.

- Lai cik labi pazīsti cilvēku, visu tāpat nekad neuzzināt. Ko pārsteidzošu uzzinājāt par Haraldu Sīmani?

- Nekā tāda nebija. Tiesa, nebiju domājusi, ka viņš ir tik visu piedodošs un nevienu nenosoda. Reti kurš cilvēks spēj runāt bez negācijām. Nav jau Haraldam bijusi zelta dzīve un joprojām nav. Viņš nesūdzas, saņem minimālo pensiju, dzīvo pieticīgi, raksta mūziku. Ar viņu ir viegli runāt. Ir taču tā – kaut arī cilvēku pazīsti, ne vienmēr sarunās viņš ir atklāts. Katram mums ir sava Mēness tumšā puse. No tēva, kurš Cēsīs bija apbrīnojams cilvēks, amatnieks, Haralds saņēmis to vērtīgāko – prasmi saglabāt tīru dvēseli. Viņš ir patiess un nenopērkams. Viņš ir pats. Viņam nauda dzīvē nav tā svarīgākā, jo ir daudz kas daudz vērtīgāks, ko nevar nopirkt.

- Kādu gribējās citiem atklāt Haraldu Sīmani?

- Tādu, kāds viņš ir, kā dzīvojis bez uzspēles, patiesi. Haraldu precīzi raksturo mācītājs Gundars Ceipe: “Pamatā cilvēki ir salīdzināmi, bet ir cilvēki – parādības, un tādu ir maz. Haralds Sīmanis ar savu specifisko mūziku un cilvēcisko auru pieder pie tiem.”

Haralds Sīmanis par sevi saka: “Es neesmu revolucionārs. Viņš nav brīvs. Revolucionārs reaģē uz katru kustību, teicienu, uz visu. Manī ir dumpīgums. Un dumpīguma skaistums ir brīvība.” Viņš ir un paliek dziesminieks, dumpinieks, kurš, ja arī nav klāt, nekad nestāv malā, nevēro, viņš piedalās, neļauj mums ieslīgt pašapmierinātībā. Viņa mūzika neļauj nedomāt.

- Šodien jaunākā paaudze var neizprast, kas ir dziesminieks. Kā viņiem to paskaidrot?

- Cits aizraujas ar boksu, cits ar paukošanu, cits spēlē dūdas. Muzikālā gaume ir dažāda. Pieņemu, ka arvien vairāk jauniešu tomēr jūt un jutīs dziesminieka individuālo vēstījumu. Ja vēl mediji atzīs to par vērtību, tad arī jaunieši gribot negribot ieklausīsies. Sadzirdēs. Gan mūziku, gan saturu.

- Ir gandarījums par grāmatu?

- Jā. Reti kad par savu darbu varu tā teikt. Arī vīrs atzina, ka šī ir mana otra labākā grāmatā. Pirmā, protams, ir par viņu. Katrs jau grāmatā meklē ko savu. Vairāki cēsnieki teikuši, ka grāmatā tā laika Cēsu ainava ir tik precīza, ka lasījuši un skatījuši kā uz delnas. Kaut grāmata ir par Haraldu.

Kad Haraldam prasīju, kā viņam grāmata patīk, atteica, ka uzzinot par sevi daudz ko jaunu. Tad domāju, kā es justos, turot rokās grāmatu par sevi. Tur taču visa dzīvē ir iekšā. Bet katra viena kaut kur satiekas ar citu. Ļoti gribējās tiem, kuri pazīst Haraldu Sīmani, par viņu atgādināt, kuri par viņu nezina, izstāstīt.

Iedvesmā radīta mūzika uzrunā

- Kā jūtas grāmatas varonis?

- Pamazām lasu un aizvien par sevi uzzinu ko jaunu.

- Vai grāmatā ir tādas vietas, kuras izlasot rodas domas, ka varbūt vajadzēja rīkoties citādāk?

- Nav gan. Vienmēr esmu bijis sava ceļa gājējs. Tāds esmu palicis.

- Vai pašam tā nebija liela uzdrošināšanās - atļaut rakstīt par sevi?

- Nē, jo Gunu pazīstu no 1975.gada, kad sākām atjaunot Cēsu baznīcas jumtu. Viņa zina, kas un kā notika. Viņa tolaik arī bija no tiem, ko Cēsīs īpaši nemīlēja.

- Kādas pašam Cēsis ir sirdī un prātā?

- Tā ir mana bērnības un jaunības pilsēta. Neko sliktu nevaru teikt. Pilsēta ir pārvērtusies. Baznīca atjaunota, ērģeles skan. Mēs bijām, varu teikt droši, haltūristi, kuri restaurē baznīcas torni. Sapratām, ka neviens cits to nedarīs. Tēvs uzkāpa augšā un pateica, ka ir par vecu, lai katru dienu kāpelētu. Mums nebija miljonu, nebija pat stalažu, nezinājām, kā to izdarīsim, kā viss notiks. Šī nama saimnieks Dievs mums palīdzēs.

- Kāds pašam bijis pēdējais laiks, kad nebija koncertu, iespējas uzstāties?

- Par koncertiem daudz nebēdāju. Ir mākslinieki, kuriem ļoti vajag publiku. Man nav 18 gadu, uz dēļiem kāpt negribas. Reiz bērns teica, ka brauks man līdzi uz koncertu, prasīju, ko tur darīsi, atbilde bija vienkārša - gribas pazīmēties. Tā diemžēl ir daudziem. Skumji par to, kas notiek Latvijā, kā strādā nevarošā valdība. 70.gados teica, ka tā ir diža stratēģija – padarīt cilvēkus par lietām. Tagad skatos, ka tā notiek. Kritušais eņģelis karo nokaujot, bet Kristus cīnās atdzīvinot. To mēs aizmirstam.

Dziesmas rodas. Kamēr no augšas tās man dod, rakstu. Varbūt pienāks brīdis, kad pateiks, ka pietiek.

- Kas nāk uz Haralda Sīmaņa koncertiem?

- Vispirms tie, kuri mani pazīst. Viņi zina, ko Sīmanis dzied. Man ir svarīgi cilvēkiem kaut ko pateikt, jo nedrīkstu viņiem atņemt tās trīs minūtes dzīves, kamēr skan dziesma. Pēdējā laikā aizvien vairāk koncertos redzu jaunāko paaudzi. Viņiem esmu pārsteigums - kas tas tāds.

Līdz ar ciparizāciju, lai sarakstītu dziesmu, vairs nevajag iedvesmu. Dziesmas netiek radītas, bet būvētas. Ja šai ir piekrišana, jābūvē nākamā. Man, lai radītu, vajag iedvesmu. Mums trūkst sociāli aktuālu dziesmu, tādu, kas kādu tēmu aktualizē, runā par to, kas cilvēkus uztrauc, par ko sāp. Bet sabiedrībā nav pieprasījuma pēc satura. Atceros, kā 80.gados stāvēju uz filharmonijas skatuves, zālē viens sēdēja izgāzies – esmu samaksājis, izklaidē mani. Tagad izklaide saista daudz lielāku sabiedrības daļu. Būtiskākais - tikai neliec domāt, neliec kustināt smadzenes. Svarīgākā kļuvusi izklaide. Tā ir priekškars tam, kurš piedāvā dziesmas ar saturu. Man svarīgi radīt un likt cilvēkiem domāt.

- Vai viegli atrast dziesmām vārdus?

- Jauno dzeju tāpat palasu, bet maz ko atrodu. Bet mums taču ir Treimanis – Zvārgulis, kuram tik mūsdienīga dzeja. Paņemot tekstu un izlasot, vērtēju, vai tas var skanēt, vai mani uzrunā, aizskar, vai arī ir tik spēcīgs, ka tam jāpaliek uz papīra. Mākslā nedrīkst melot. Esi, kāds esi! Ja tevi pieņem - labi, ja ne – arī labi, jo tas, ko esi uzrakstījis, nav domāts viņiem.

- Ko var gaidīt Haralda Sīmaņa mūzikas cienītāji?

- Visu laiku kaut kas jauns top. Ar Ilzi un Andri Gruntēm, Arti Orupu ierakstījām plati, būs arī ciparu variants. Rudenī var gaidīt. Ir vēl, ko ierakstīt. Aicina arī uz koncertiem. Biju Līgatnē, braukšu uz Kuldīgu, būs koncerts Rīgā. Tāpat baznīcās paspēlēju. Cēsu baznīcā piesēdos pie ērģelēm, tā īpaša sajūta. Divus gadus nebiju spēlējis Cēsu ērģeles, tā ir pacilātība, ko vārdos nevar pateikt.

 

“Latvijas Pasts” atgādina par iespējām saņemt pasta pakalpojumus klienta dzīvesvietā Cēsu novadā

Autors: Vineta Danielsone, vecākā sabiedrisko attiecību projektu vadītāja

Datums: 15.07.2021

Izdevums: Amatas Avīze

Rubrika: Ziņas

“Latvijas Pasts” atgādina par iespējām saņemt pasta pakalpojumus klienta dzīvesvietā vairākās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidotā Cēsu novada teritorijās. Jaunā novada Auciema, Dzērbenes, Ģikšu, Ieriķu, Inešu, Kaives, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Rīdzenes, Skujenes, Veselavas un Zosēnu iedzīvotāji var pieteikties pasta pakalpojumiem savā dzīvesvietā un sev izdevīgā laikā tos ērti saņemt, iepriekš sazinoties ar “Latvijas Pasta” Klientu centru pa tālruni 27008001 vai 67008001. Saņemot aicinājumu par sūtījuma saņemšanu, šajās teritorijās dzīvojošie adresāti var pieteikt sūtījuma bezmaksas piegādi savā dzīvesvietā.

Universālā pasta pakalpojumu sniegšana – vēstuļu korespondences (vēstules, pastkartes, bandroles, sīkpakas) un pasta paku sūtījumu saņemšana un nodošana nosūtīšanai – klientu dzīvesvietā tiek nodrošināta ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pasta pakalpojumu sniegšanas vietās bez papildu komisijas maksas.

Pie pastnieka klienta dzīvesvietā ir pieejami šādi pakalpojumi:

– iekšzemes un pārrobežu vienkāršu, izsekojamu, ierakstītu un apdrošinātu vēstuļu korespondences (vēstules, pastkartes, bandroles, sīkpakas) un pasta paku sūtījumu pieņemšana un nosūtīšana;

– pastmarku, aplokšņu, pastkaršu iegāde;

– preses izdevumu abonēšana;

– iemaksas un izmaksas Pasta norēķinu sistēmā;

– naudas pārvedumu izmaksa;

– komunālo maksājumu un citu rēķinu apmaksa;

– komercpreču iegāde u.c.

Klientam teritorijās, kur pasta pakalpojumi tiek nodrošināti dzīvesvietā pēc pieprasījuma, ir divas iespējas, kā rīkoties, ja saņemts aicinājums par sūtījuma saņemšanu:

– pieteikt sūtījuma bezmaksas piegādi savā dzīvesvietā, iepriekš piesakot to pa tālruni 27008001 vai 67008001.

– bez iepriekšēja pieteikuma sūtījumu iespējams saņemt adresāta teritoriju apkalpojošajā pasta nodaļā, kuras atrašanās vieta, adrese un darbalaiks norādīts uz aicinājuma.

Cēsu novada Auciema, Dzērbenes, Ģikšu, Ieriķu, Inešu, Kaives, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Rīdzenes, Skujenes, Veselavas un Zosēnu iedzīvotāji par pasta pakalpojumu saņemšanas iespējām ir informēti arī ar īpašiem paziņojumiem pastkastītēs.

Jebkuru jautājumu gadījumā par “Latvijas Pasta” sniegtajiem pakalpojumiem klienti tiek aicināti sazināties ar “Latvijas Pasta” Klientu centru – tālrunis 67008001 vai 27008001; e–pasta adrese: info@pasts.lv; sociālie tīkli: twitter.com/latvijas_pasts, facebook.com/latvijas.pasts.

 

Pārmaiņu laiks Amatas, Drabešu, Skujenes, Nītaures un Zaubes pagastu dzīvē

Autors: Elita Eglīte, Cēsu novada Amatas apvienības pārvaldes vadītāja p. i.

Datums: 15.07.2021

Izdevums: Amatas Avīze

Rubrika: Ziņas

No 2021. gada 1. jūlija darbu pēc Administratīvi teritoriālās reformas likuma ieviešanas ir sākusi jaunā Cēsu novada dome, tās priekšsēdētājs – Jānis Rozenbergs.

Cēsu novada dome ir apstiprinājusi pašvaldības nolikumu. No 1. jūlija pašvaldības funkciju izpildei un pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem Amatas, Drabešu, Skujenes, Nītaures un Zaubes pagastos ir apstiprināta jauna iestāde – Cēsu novada Amatas apvienības pārvalde. Iestādes adrese ir Drabešu pagasta “Ausmas”. Saskaņā ar apstiprināto nolikumu pārvalde ir Amatas novada pašvaldības finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja. Iestādē un pagastu pārvaldēs arī turpmāk varēs saņemt visus pakalpojumus ierastajā kārtībā. Maksājumi turpmāk jāveic Cēsu novada Amatas apvienības pārvaldei, pārējie rekvizīti – reģistrācijas numurs un bankas kontu numuri – nemainās. Darbu turpinās apvienotā būvvalde ar pieņemšanas vietu Poruka ielā 8, Cēsīs. Arī apvienotā bāriņtiesa turpina darbu esošajā kārtībā.

Pēdējā gada laikā bijušā Amatas novada pagastos ir ļoti daudz darījumu ar zemes lietām un nekustamajiem īpašumiem. Pirmpirkuma tiesību izskatīšana, jautājumu par nekustamā īpašuma sadalīšanu, apvienošanu, robežu pārkārtošanu, zemes ierīcības projektu izstrādes nosacījumu sagatavošanu, lietošanas mērķu maiņu, nosaukumu maiņu, adrešu piešķiršanu, maiņu un precizēšanu, zemes platības precizēšanu izskatīšana notiks Cēsu novada Amatas apvienības pārvaldē. Šo jautājumu izskatīšanai ir izveidotas divas komisijas 3 locekļu sastāvā, kontaktpersona Arvīds Lukjanovs, t. 29151845, e–pasts:

arvids.lukjanovs@amata.lv.

Tiks izveidota arī Amatas apvienības dzīvokļu komisija, kuru apstiprinās Cēsu novada dome.

Informatīvais izdevums “Amatas Vēstis” turpinās iznākt reizi mēnesī.

Kultūras, izglītības, sporta, sociālie darbinieki, bibliotekāri darbu turpina ierastajā kārtībā, ņemot vērā Covid–19 izplatības ierobežojumus.

Jaunā Cēsu novada darbs ir sācies, pārmaiņas un jauni izaicinājumi pašvaldības darbā tiks pieņemti pēc konkrēto jautājumu izskatīšanas, jo nu jau to risinājumi jāpielāgo gan pilsētām – Cēsīm un Līgatnei, gan 23 lauku pagastiem.

Cēsu novada Amatas apvienības pārvaldes darbinieki ir pieredzējuši un centīsies savu darbu veikt tā, lai mūsu pagastu iedzīvotājiem visi pašvaldības pakalpojumi saglabātos, kā arī pārdomāti tiktu veikti uzlabojumi.

 

No 1. jūlija jauns Cēsu novads

Datums: 15.07.2021

Izdevums: Amatas Avīze

Rubrika: Ziņas

Ceturtdien, 2021. gada 1. jūlijā, darbu sākot jauno novadu domēm, stājās spēkā Latvijas administratīvi teritoriālā reforma. Tās rezultātā jaunajā Cēsu novadā apvienoti līdzšinējie Amatas, Cēsu, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu un Vecpiebalgas novadi. Jaunā novada 2668,13 km2 lielajā teritorijā apvienoti teju 45 000 iedzīvotāju.

Lai arī reforma ievērojami skar vairākus pašvaldības darba procesus, iedzīvotāji joprojām varēs saņemt informāciju un pakalpojumus ierastajā kārtībā un sev tuvākajā pārvaldē. Līdzšinējo novadu pašvaldību iestādes darbu turpina jaunā Cēsu novada apvienību pārvalžu struktūrās. Piemēram, bijušā Amatas novada pašvaldības nodaļas, bibliotēkas, kultūras nami un skolas tiek apvienotas Cēsu novada Amatas apvienības pārvaldē un savu atrašanās vietu nemaina. Cēsu novada domes 1. jūlija ārkārtas sēdē par Amatas apvienības pārvaldes vadītāju p.i. tika ievēlēta bijušā Amatas novada priekšsēdētāja Elita Eglīte.

Iedzīvotājiem jāņem vērā, ka izmaiņas skars adrešu pierakstu. Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu un Vecpiebalgas novads adresēs jāaizstāj ar Cēsu novads. Pasta indeksi paliek nemainīgi. Piemēram: Ausmas, Drabešu pagasts, Cēsu novads, LV-4101.

Domes jaunos deputātus uz pirmo sēdi izsauca Cēsu novada vēlēšanu komisija. Sēde notika 1. jūlijā plkst. 9.00, tajā tika ievēlēts domes priekšsēdētājs.

Cēsu novada domē ievēlēti 19 deputāti no visiem bijušajiem novadiem: Ēriks Bauers (Jaunā VIENOTĪBA), Inga Cipe (Jaunā VIENOTĪBA), Atis Egliņš-Eglītis (Jaunā VIENOTĪBA), Ella Frīdvalde-Andersone (VIDZEMES PARTIJA), Erlends Geruļskis (Jaunā VIENOTĪBA), Guntis Grosbergs (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”), Jānis Kārkliņš (Latvijas attīstībai), Andris Melbārdis (Jaunā VIENOTĪBA), Biruta Mežale (Jaunā VIENOTĪBA), Andris Mihaļovs (VIDZEMES PARTIJA), Indriķis Putniņš (“LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA”), Ivo Rode (“Kustība “Par!””, “PROGRESĪVIE”), Jānis Rozenbergs (Jaunā VIENOTĪBA), Elīna Stapulone (Latvijas attīstībai), Inese Suija-Markova (Jaunā VIENOTĪBA), Laimis Šāvējs (“LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA”), Ainārs Šteins (Jaunā VIENOTĪBA), Hardijs Vents (“LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA”), Juris Žagars (Jaunā VIENOTĪBA).

 

KONCERTU AFIŠA

Datums: 15.07.2021

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: Nedēļa kabatā

PIEKTDIENA – 16.07.

19.00 Madonas estrādē R. Paula daiļrades sākums muzikālā vīzijā "Leģendas dzimšana". Piedalās: G. Andžāns/M. Egliens, J. Jope, I. Sutugova, A. Vītoliņa, L. Kupča, E. Kivlenieks, K. Kiršteins, A. Biķernieks, mūziķi – A. Livča (klavieres), I. Veitners (klarnete, saksofons), V. Veļičko (kontrabass), M. Logins (sitamie instrumenti); 19.00 Rīgas Domā ērģeļmūzikas festivāla "Rīgas Doms 2021" ietvaros koncerts "Hildegardes dziesmas". Piedalās: vokālā grupa "Putni", ērģelnieks J. Pelšs. Programmā: Hildegarde no Bingenes, Ž. de Prē, A. Selickis, G. Pelēcis u. c.; 19.00 Valkas brīvdabas estrādē Latvijas Nacionālā teātra aktieru koncerts "Mīlestība" – atzīšanās divās daļās. Piedalās: M. Bērziņa, Z. Dombrovska, M. Botmane, M. Maņjakovs, U. Siliņš, R. Celms, E. Melbārdis; 19.00 Siguldas Jaunās pils terasē "Rihards Lībietis Orchestra" koncerts; 20.00 Kārļamuižas dārzā grupas "Sestā jūdze" 20 gadu jubilejas romantisko dziesmu vakars "Es iemīlēšos Tevī"; 21.00 Aizkraukles mākslas un vēstures muzeja dārzā Antas Eņģeles koncerts.

SESTDIENA – 17.07.

13.00 Bauskas Kultūras centrā festivāla "Vivat, Curlandia!" ietvaros bērnu koncerts "Senie mūzikas instrumenti". Piedalās: M. Andersone (baroka vijole), A. Dimza (traversflauta), E. Vidriķe (baroka fagots), M. Kupčs (klavesīns, stāstnieks), baroka dejotāji horeogrāfes G. Ezermales vadībā; 16.00 Bauskas pilī festivāla "Vivat, Curlandia!" ietvaros viduslaiku mūzikas grupas "Alla Franceska" (Francija) koncerts; 18.00 Bauskas pilī festivāla "Vivat, Curlandia!" ietvaros klavesīnistes Chloé de Guillebon (Francija) koncerts; 18.00 Limbažu estrādē Vasaras mūzikas festivāls. Piedalās: "Apvedceļš", "Zeļļi", "Kantoris 04", "Dakota", "Muiža", "Otra puse"; 19.00 Latgales vēstniecības "Gors" Āra skatuvē Jāņa Lūsēna (klavieres, monohords, zvaniņi) un Evijas Mundeciemas (flauta, basa flauta, bansuri, zvaniņi) koncerts; 19.00 Limbažu estrādē Vasaras mūzikas festivāls. Piedalās: "Apvedceļš", "Zeļļi", "Kantoris 04", "Dakota", "Muiža", "Otra puse"; 19.30 Bauskas Kultūras centrā festivāla "Vivat, Curlandia!" ietvaros opera "Orfejs". Piedalās: neatkarīgais baroka operteātris "Collegium Musicum Riga": solisti – I. Grēvele–Skaraine (soprāns), M. Martinsone (soprāns), R. Vosiļūtė (soprāns, Lietuva), I. Pļaviņa (soprāns), A. Viļuma (soprāns), S. Jocevičūtė (soprāns, Lietuva), S. Sūna (mecosoprāns), A. Bētiņš (tenors), E. Skarbulis (bass), K. Pozemkovskis (bass), baroka orķestris "Collegium Musicum Riga", baroka deju grupa horeogrāfes G. Ezermales vadībā, dir. M. Kupčs; 20.00 ZEIT atpūtas kompleksā Līgatnē ģitārista Mārča Auziņa koncerts "Lielā plūsma"; 23.00 Bauskas pils pagalmā festivāla "Vivat, Curlandia!" ietvaros nakts koncerts sveču gaismā "Anachronism".

SVĒTDIENA – 18.07.

19.00 Rīgas Domā ērģeļmūzikas festivāla "Rīga Doms 2021" ietvaros koncerts "Vācijas klasika un šodiena". Piedalās: ērģelnieks G. Vainbergers (Vācija). Programmā: M. Rēgers, F. Lists, G. Veinbergers u. c.; 19.00 Vidzemes koncertzālē "Cēsis" Raimonds Pauls, Ance Krauze un Daumants Kalniņš koncertprogrammā "Dienvidu akvareļi".

TREŠDIENA – 21.07.

19.00 Liepupes Tautas namā akustiskās mūzikas festivāla "Sudraba kaija" ietvaros grupas "Dagamba" koncerts; 19.00 Rīgas Domā ērģeļmūzikas festivāla "Rīgas Doms 2021" ietvaros koncerts "Imants Kalniņš un tango". Piedalās: A. Ziņģīte (ērģeles), K. P. Felsberga (soprāns), E. Saksons, U. Krūskops, E. Lisovs (sitaminstrumenti). Programmā: Im. Kalniņš un A. Pjacolla; 19.00 Saldus Kultūras paviljonā Igo un Jāņa Strazda koncerts; 19.00 kultūras centrā "Ulbrokas pērle" ģitārista Mārča Auziņa koncerts "Lielā plūsma"; 20.00 kultūras pilī "Ziemeļblāzma" "Vasaras vakaru stāsti. Satikšanās". Piedalās: A. Mielavs, R. Vazdika, A. Votišķis (dziesmas, dzeja un mūzika).

CETURTDIENA – 22.07.

19.00 CATA kultūras namā Cēsīs Rikardiona 34. dzimšanas dienas koncerts un balle. Piedalās: K. Šomase, S. Getmančuka–Balode, Aigariņš un M. Blāze;

19.00 Saulkrastu brīvdabas estrādē XXIII

"Saulkrast Jazz Festival". Piedalās: Ilonas Kudiņas muzikālais projekts "Baltic Transit" (ASV, Latvija),

J. Sooäär, A. Yaralyan, M. Ounaskari (Igaunija, Armēnija, Somija), "Shob" (Francija); 20.00 Mazajā Mežotnes pilī koncerts "Krēmers. Osokins. Dirvinauskaite". Piedalās: G. Krēmers (vijole), G. Osokins (klavieres), G. Dirvanauskaite (čells, Lietuva). Programmā: F. Buzoni Sonāte vijolei un klavierēm No. 2 in E minor op. 36a, S. Rahmaņinova "Trio élégiaque No. 2 in D minor ‘À la mémoire d’ un grand artiste’ op. 9"; 21.00 kultūras pilī "Ziemeļblāzma" "Vasaras vakaru stāsti. Satikšanās". Piedalās: A. Mielavs, R. Vazdika, A. Votišķis (dziesmas, dzeja un mūzika).

PIEKTDIENA – 23.07.

19.00 Latvijas Nacionālā teātra Lielajā zālē Raimonda Paula 85 gadu jubilejas koncerts "Ja Tevis nebūtu...". Piedalās: mecosoprāns E. Garanča, "Sinfonietta Rīga" N. Šnē vadībā un instrumentālā grupa R. Macata vadībā; 19.00 Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" "Latvian Blues Band" 20 gadu jubilejas koncerts; 19.00 Saulkrastu brīvdabas estrādē XXIII "Saulkrast Jazz Festival". Piedalās: Markus Gottschlich Trio feat. Yogev Shetrit (Austrija, Izraēla), "FunCOOLio" (Latvija), Jelgavas bigbends (Latvija); 19.00 Rīgas Domā ērģeļmūzikas festivāla "Rīgas Doms 2021" ietvaros koncerts "Vakara mūzika ar jubilāriem". Piedalās: V. Kalnciema (ērģeles), Ē. Kiršfelds (čells), L. Kancāne (soprāns). Programmā: R. Jermaks, P. Vasks, Im. Zemzaris, I. Riše, A. Kalējs; 21.00 Baldones estrādē "Vanagkalni" koncerts "Latviešu kino dziesmu svētki". Piedalās: N. Rutulis, A. Stafecka, Anmary, D. Skutelis un instrumentālā grupa.

SESTDIENA – 24.07.

18.00 Limbažu estrādē Intara Busuļa un Abonementa orķestra koncerts; 18.00 Ventspils koncertzālē "Latvija" koncertzāles "Latvija" jubilejas koncerts "Otrs". Programmā: skatuves mākslas pieredzējums "Apollons. Mūszu direkcija". Piedalās: pianists F. Gaiļus, obojiste R. Lodziņa un ģitārists M. Čudars, izdejos R. Gediņš (Apollons), R. Pūce (Kalliope), R. Levane (Polihimnija) un E. Kurmiņš (Terpsihora); 19.00 Latvijas Nacionālā teātra Lielajā zālē Raimonda Paula 85 gadu jubilejas koncerts "Ja Tevis nebūtu...". Piedalās: mecosoprāns E. Garanča, "Sinfonietta Rīga" N. Šnē vadībā un instrumentālā grupa R. Macata vadībā; 19.00 Saulkrastu brīvdabas estrādē XXIII "Saulkrast Jazz Festival". Piedalās: Davidyants/Wibe/Login TRIO (Latvija, Krievija), "Sketchbook Quartet" (Austrija), Stanley Jordan Quartet (ASV); 19.00 Latgales vēstniecības "Gors" Mazajā zālē koncerts "Bass Trip/Kontrabasa ceļojums". Piedalās: E. Everss (kontrabass), A. Everse (klavieres). Programmā: R. Gliēra Prelūdija un Skerco no "Četri skaņdarbi kontrabasam un klavierēm", P. Vaska Bass Trip kontrabasam solo, S. Franka Vijoļsonāte La Mažorā (E. Eversa pārlikumā kontrabasam un klavierēm); 19.00 Vidzemes koncertzālē "Cēsis" koncerts "Mūzikas labirints". Piedalās: K. Balanas (vijole), V. Fukss (klarnete, Austrija), Karajana akadēmijas mūziķu un Latvijas jauno zvaigžņu orķestris, dir. S. Dodss (Kanāda). Programmā: V. A. Mocarts, P. Lokatelli, N. Rota; 20.00 Padures muižā grupas "Sestā jūdze" koncerts; 20.00 Mazmežotnes muižas pasākumu šķūnī ģitārista Mārča Auziņa koncerts "Lielā plūsma"; 20.00 ZEIT atpūtas kompleksā Līgatnē grupas "Musiqq" koncerts.

SVĒTDIENA – 25.07.

16.00 Kandava brīvdabas estrādē "Ozolāji" koncerts "Marhils un draugi". Piedalās: I. Fomins, A. Andrejeva, Igo, A. Stafecka; 17.00 Lūznavas muižā grupas "Carnival Youth" koncerts "Naivais ku–kū pilīs un muižās"; 17.00 Ikšķiles brīvdabas estrādē R. Paula daiļrades sākums muzikālā vīzijā "Leģendas dzimšana". Piedalās: G. Andžāns/M. Egliens, J. Jope, I. Sutugova, A. Vītoliņa, L. Kupča, E. Kivlenieks, K. Kiršteins, A. Biķernieks, mūziķi – A. Livča (klavieres), I. Veitners (klarnete, saksofons), V. Veļičko (kontrabass), M. Logins (sitamie instrumenti).

 

Uz citu jūras piekrasti (8)

Autors: Sigurds Rusmanis

Datums: 16.07.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadnieks

Dodamies tālāk. Atgriežamies pie jau minētā krustojuma. Nogriežoties pa kreisi, redzēsim Jāņkalnu jeb Stārķu ozolu (7,3 m), pie kura filmēts Kārlis Sebris Kolā Brinjona lomā.

Tagad gan daļa no tā nogāzusies. Pēc 0,3 km Druviņas (ap 1934), to saimnieks savulaik piedzīvojis gan, ka teļu parauj gaisā (LFK 2049, 21), gan dīvainus sapņus tumsā (LFK 2049, 20). Puskilometru tālāk Birzgaļu ozols (5,2 m) ar spēcīgi sakrokotu faktūru.

Turpinām pa Limbažu šoseju, uz kuras nokļūstam pret mežā esošo Dambīškalnu. Te izbeidzas Augstrozes liegums. Aiz Tabariem ceļš uz Ķimenēm, kur aug ozols 4,7 m apkārtmērā (1994. gada dati).

Uz priekšu pie autobusu pieturas “Oliņi”– bijušā Augstrozes pagasta administratīvais centrs. Augs-trozēs, tagad Kalnrozes (1896), savulaik bijusi četru klašu skola, otrpus ceļam kādreizējā ierēdņu māja Mežķeizari, kur mitis arī policists. Lejiņas, kas nostāk aiz Kalnrozēm, savukārt ir bijusī nabagmāja. Kādreizējā pagasta namā vēlāk atradies tikai pasts. Padomju laikos te bija klubs, tagad – draudzes nams. Tajā dzimis republikas čempions desmitcīņā 1950., 1951. un 1955. gadā Eduards Švēde (1925).

Tālāk, aiz pagrieziena uz Dikļiem, Šarlotes (20. gs. 30. gadu sākums), savulaik bijusi gara ēka – pusmuiža. Te bijis arī krogs, kur reiz divas dienas dzēris nepazīstams cilvēks, kurš gribējis ar lielkunga labāko govi aizjāt uz Jelgavu (LFK 556, 1198). Uz D no Šarlotēm atrodas Ābelītes, kur dzīvojis koklētājs Mārtiņš Baumanis, kas pats arī darinājis kokles.

Nākamā autobusu pietura ir “Ķeizarkalns”. No vēstures zināms, ka jau 1630. gadā te dzīvojis gan Ķēniņš, gan Ķeizars. Tad te bijušas desmit mājas, tagad palikuši tik Tīrumķeizari. Sadalot muižas un pusmuižas, pirmās agrārreformas dalītāji un pārvaldnieks teicis: “Te iekrituši tādi skaisti tīrumi, tāpēc sauksim par Tīrumķeizariem” (LFK 2049, 3400).

Te bijusi Augstrozes blakus muiža Ropa, kur darbojies arī brāļu draudzes saiešanas nams. Te dziedātas liturģijas. Blakus, Umurgas Miezī, bija cits dziedāšanas princips – t.s. Cirkuļa dziesmas. Dievvārdu dalībnieki sastājās lielā riņķī (kā paši teikuši – cirkulī) un ar orķestri (divpadsmit klarnetes) priekšgalā gājuši pa zāli dziedādami (LFK 556, 822a). Reiz te gribējuši draudzei parādīt svēto garu. Salūkojuši baltu dūjiņu, noslēpuši bēniņos, griestos iztaisījuši caurumu, kur vajadzīgajā brīdī putnu ielaist namā. Īstajā brīdī tētiņš atradis, ka kaķis to jau nokodis, un no bēniņiem ziņojis: “To jau kaķis ir nolomzājis!” (LFK 556, 1212; 8398).

Aiz Iesalas upes (garums 17 km, tiek saukta arī par Iesalkāju, Jūgu) pie autobusu pieturas “Iesalkāja” un D pusē bijusi pusmuiža, kur kalpa ģimenē dzimis inženieris, arī dzejnieks, Pēteris Baumanis (Lavīns, 1897-1980, Maskavā). Tuvējos Mauriņos dzimusi aktrise Dace Bonāte.

Aiz Iesalas labās pietekas Urpeles (tiek saukta arī par Ušu, Užupi) Pāļos dzimis ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotais lauksaimnieks Jānis Matisons (1875- ?), kurš 25 gadus vadījis pagasta lauksaimniecības biedrību un l5 gadus bijis Umurgas draudzes priekšnieks. D no Pāļiem pie bij. Tūtaļu mājām Kapu kalns – senkapi.

Tālāk jāšķērso Braslas upe, par tās tecējumu visā garumā, vairākkārt to pieminot, jau rakstīju “Druvā” rakstā “Uz Līgatnes pārceltuvi un vēl tālāk”, turpinājumos no 2015. gada 30. decembra līdz 2016. gada 25. novembrim.

Te jāatzīmē, ka padomju varas laikā Braslas upi, kas ar palu ūdeņiem mēsloja pļavas, šeit iznīcināja, tās vietā izveidojot novadgrāvi, pa kuru palu ūdeņi aizskrēja pļavām garām, aiznesdami uz jūru barības vielas, ko izskaloja no tīrumiem.

Tilts pār upi agrāk bijis nosaukts Prinču māju vārdā, pie tā naktī esot brēcis mazs bērns. Kāds Valmieras katoļu nabags teicis, ka tur nogalinātais nekristītais bērns brēcot pēc sava vārda. Kad nabags to nokristījis, brēcieni mitējušies (LFK 556, 6328).

Sava teika arī par Pāvuļu mājas burvja krāsnī noslēpto naudu, ko varējuši atrast tikai ar krāsnī iebāztu mirušā burvju roku (LFK 556, 3578). Ir nostāsts arī par to, kā Akmeņteiču mājas tīrumā ieviesušās lāčauzas (LFK 556, 2506).

Esam Umurgā. Otrajā krustojumā pa kreisi caur Vainižiem un Rozulu varam nokļūt Stalbes centrā. Šajā virzienā pavisam tuvu Umurgas kapi. Par tiem detalizētāk un par pašu Umurgu rakstīju jau minētā raksta 2016. gada oktobra un novembra numuros.

Šeit īsumā par kapiem – tie ierīkoti 1776. gadā, kapliča celta 1886. gadā. Tos varētu saukt par Bārdu dzimtas kapiem. Te jāpieiet pie gaišzilā zārkā apbedītā dzejnieka Friča Bārdas (1880-1919) kapa, kur dzejnieka atcerei pieminekli (1933) “Sērojošā mūza” veidojis Teodors Zaļkalns. Dzejnieka un skolotāja Antona Bārdas (1891-1981) pieminekļa (1988) “Ievainotā dvēsele” autors ir Juris Rapa. Umurgas kapos apglabāts arī žurnālists un rakstnieks, Paulīnas un Friča Bārdas dēls Zigurds Bārda, skolotāja Biruta Bārda (1920-2003) un Limbažu Saviesīgās biedrības priekšsēdētājs Jānis Bārda (1877-1943).

Netālu apbedītā dzejniece Paulīna Bārda (1890-1983) dzejolī “Umurgas kapsētā” teic:

Es esmu tā rudens lapa,

Kas paliek uz tava kapa,

Kad balta ziema nāk.

No lielā biruma kultūrvēsturē nozīmīgo ļaužu nedrīkst atstāt nepieminētus vismaz mācītāju Juri Neikenu un vienu no visizcilākajiem latviešu terapeitiem, Kārļa Ulmaņa personīgo ārstu, Jāni Miķelsonu (1888-1952). Kur tad vēl desmit mācītāji un vairāki Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri!

 

Brīvdabas skatītāju zāle Līgatnes alās

Datums: 16.07.2021

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Kaimiņos

Brīvdabas skatītāju zāle Līgatnes alā–pagrabā pie Lustūža klints būs atvērta 17.–18. jūlijā, 14.–15. augustā un 18.–19. septembrī no plkst. 11 līdz 18.

Smilšu mākslas virtuozes Gunas Miķelsones radītais Līgatnes vērtību stāsts tiks projicēts uz krāsainās devona smilšakmens sienas. Kino stāsts septiņu minūšu garumā tapis, balstoties uz aptaujas Līgatnes novada vērtības datiem. Šī būs iespēja katram Līgatnes viesim izzināt šīs vietas vērtības vienā stāstā un baudīt veldzējošu atelpas brīvbrīdi. Smilšu kino apskate – bez maksas.

 

2021-07-19