Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Priekšvēlēšanu solījumi

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 20.07.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Ieskatījos vienā no “Druvas” priekšvēlēšanu publikācijām, kurā visām partijām uzdevām jautājumu - kādu administratīvo pārvaldes modeli novadā redzat pēc četriem gadiem? Neliels ieskats, ko atbildēja Cēsu novada domē ievēlēto partiju pārstāvji.

Hardijs Vents (LZS): “Ir lietas, ko var centralizēt, un ir pakalpojumi un jautājumi, kam jādarbojas decentralizēti. Tādam modelim arī ir jābūt. Pamatā naudas līdzekļu trūkums saistīts nevis šaurā skatījumā par pārvaldes produktivitāti vai neproduktivitāti, bet gan ar nepārtraukto valsts attieksmi pret vietējām varām, sākot no politiskās kultūras, beidzot ar finanšu pārdali.”

Ainārs Šteins (JV): “Piedāvāsim un realizēsim administratīvo modeli, kur vietējām pārvaldēm tiks piešķirtas pilnvaras un resursi, lai uzturētu un nodrošinātu saimniecisko un kultūras dzīvi vietējās kopienās, bet atsevišķām funkcijām, piemēram, būvvaldes, bāriņtiesas, attīstības nodaļas, plānojam attīstīt, apvienojot līdzšinējo novadu labākos resursus un pieredzi.”

Elīna Stapulone (LA): “Mūsu komanda redz, ka pārvaldības modelim jābūt centralizētam ar decentralizētām darba vietām, novēršot funkciju dublēšanos, atvieglojot administratīvo slogu, tādējādi arī samazinot administratīvās izmaksas.”

Artis Malkavs (NA) (netika ievēlēts): “Pašvaldība maksimāli nodrošinās visas pamatfunkcijas centralizēti, būs apvienotas pārvaldes, apvienosies un sadarbosies muzeji, kultūras centri un bibliotēkas. Būs nodrošināta visu pakalpojumu pieejamība tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai, saglabājot pagastu pārvaldes kā informāciju centrus ar nepieciešamajiem darbiniekiem.”

Ivo Rode (PAR): “Redzam pašvaldību kā atbildīgu darba devēju, kas īsteno labu pārvaldību un lēmumus pieņem atklāti. Šie principi ietver procesu efektivitāti, regulāru izvērtējumu, atklātu un regulāru saziņu, mobilu un modernu risinājumu ieviešanu, kas attiecīgi samazinātu administratīvās izmaksas.”

Valda Zaļaiskalna (VP) (netika ievēlēta): “Pārvaldes modelī sabalansēsim funkcijas ar finansējumu un skatīsim lietu kopsakarības, nevis exel tabulu formātā. Efektivitāte nenozīmē lētāk, sevišķi sociālajos, kultūras, citos jautājumos. Nodrošināsim pašvaldības pakalpojumus pilsētās un laukos tuvāk iedzīvotājiem. Veidosim pagastos un Līgatnes pilsētā rīcībspējīgas pārvaldes ar budžetu, cilvēku un tehniskajiem resursiem.”

***

Padotības darbinieku skaits pagastu apvienību pārvaldēs

Pirmajā domes sēdē, lemjot par atalgojuma apmēru apvienību pārvalžu vadītājiem, deputātiem tika sniegta informācija, ka Amatas pārvaldē ir 140 - 150 darbinieki, Jaunpiebalgas – 105, Līgatnes – 150 , Pārgaujas – 75, Priekuļu – 200 - 210, Vecpiebalgas – 110. “Druva” noskaidroja, ka Cēsu administrācijā šobrīd strādā 120 darbinieki, ieskaitot pašvaldības policiju, bet šajā skaitā neietilpst pašvaldības aģentūrās “Sociālais dienests” un “Kultūras un Tūrisma centrs” strādājošie.

Tātad kopumā jaunā novada pārvaldē strādā 720 – 740 darbinieki.

 

Pārkarst, gūst traumas apdedzinoties un no strāvas trieciena

Autors: Iveta Rozentāle

Datums: 20.07.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Redzeslokā

Aizvadītā nedēļa Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) Cēsu novadā bijusi nemierīga, atzīst Vidzemes reģionālā centra vadītājs Voldemārs Kokorevičs. Nācies sniegt palīdzību ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem, kā arī bijuši vairāki gadījumi, kad traumas gūtas retāk sastopamās situācijās.

Svētdien, 18. jūlijā, aktīvi darbojoties, cietis 51 gadus vecs vīrietis Līgatnes pagastā. Viņš remontējis sūkni, kas nebija atvienots no elektrības, tamdēļ vienā brīdī dabūjis strāvas triecienu. Cietušais nogādāts Cēsu klīnikā. Tajā pašā dienā Jaunpiebalgas pagastā apdedzinājies 53 gadus vecs vīrietis, viņš kāpis no ūdens kubula un neveiksmīgi uzkritis uz tā krāsniņas. Cietušais nogādāts Madonas slimnīcā.

Neatliekamās palīdzības mediķi snieguši palīdzību arī Cēsu svētkos. Viens no negadījumiem notika sestdien Maija parka velotrasē, kur 16 gadus vecs jaunietis sacensībās guvis dažādas traumas, tamdēļ nogādāts Vidzemes slimnīcā.

Savukārt 12. jūlija notikums pierādīja, ka no karstuma var ciest arī jauni cilvēki. Tā Liepas pagastā karstuma dūrienu dabūjis kāds 17 gadus vecs jaunietis. Mediķi viņu nogādājuši Cēsu klīnikā.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīca izplatījusi informāciju, ka šobrīd vairāk nekā ierasti šajā laikā vasaras sezonā – vidēji ap 100 bērnu dienā - nonāk ar infekcijas slimību pazīmēm – vemšanu, caureju. Mediķi vērtē, ka iemesls tam lielākoties ir nepietiekama roku higiēna, lietoti nemazgāti augļi un dārzeņi vai ēdiens, kas karstumā ātri bojājas. Tāpat, iespējams, bērni peldējušies nedrošās ūdenstilpēs, piemēram, stāvošā ūdenī, piesārņotās vietās. Arī Voldemārs Kokorevičs apstiprina, lai gan ne masveidā, bet arī mūspusē ir gadījumi, kad infekcijas slimību dēļ bērnus nepieciešams stacionēt.

 

Kapsētu digitalizācija turpinās

Autors: Arita Lejiņa

Datums: 21.07.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Jaunpiebalgas kapsētā ir veikta kapu digitalizācija, informē Cēsu novada Jaunpiebalgas apvienības pārvalde.

Tas darīts, lai sakārtotu kapsētu dokumentāciju, apglabāto personu uzskaiti un padarītu iedzīvotājiem informāciju viegli pieejamu.

Publiska datu bāze, kurā pieejama kapsētas karte ar informāciju par apbedītajām personām, par kurām bija pieejamas ziņas, un apbedījumu atrašanās vietām, pieejama vietnē www.cemety.lv.

Apvienības pārvaldes mājaslapā ziņots, ka SIA “Cemety”, kas veica kapsētas digitalizāciju, pārrakstījis 2000 ierakstus no baznīcas grāmatām, kurās ieraksti veikti no 1912.gada, secināts, ka vecākais apbedījums Jaunpiebalgas kapsētā ir no 1749.gada.

Kapsētu digitalās kartes vietnē www.cemety.lv norādīts, ka tajā ir informācija par vairākām jaunā Cēsu novada kapsētām, kur veikta digitalizācija. Cēsīs tie ir Meža kapi, Vaives pagastā Rāmuļu un Veismaņu kapsēta, Līgatnē – Paltmales, Spriņģu un Zanderu kapsēta, kā arī ir ziņas par Jaunraunas, Liepas, Mārsnēnu, Priekuļu, Veselavas kapsētām.

 

Dziesminieks atgriežas iepazītās vietās

Autors: Arita Lejiņa

Datums: 22.07.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Pie kafijas tases

Dziesminieks Kārlis Kazāks tagad, vasaras vidū, spriež tā – Latvijas mūziķiem sezona būs normāla, bet pasākumu organizētājiem tā būs ārkārtēja.

Viņam jau tagad žēl, ka viņiem jāstrādā. “Skumji dzirdēt, kas tikai uz viņu pleciem nav uzlikts! Arī tas, vai sagatavotais koncerts skatītāju klātbūtnē atbildīs vai neatbildīs epidemioloģiskajām prasībām.”

- Kur atsākāt muzicēšanu, kopš atļāva pulcināt klausītājus?

- Pēc gadu ilgušās pauzes mans pirmais koncerts notika Līgatnes kultūrvietā “Zeit”. Tur piedzīvoju ko neparastu. Iznācis klausītāju priekšā, sapratu, ka mans ķermenis vairs neatpazīst koncertu. Jau trešajā dziesmā beidzās enerģija. Esot uz skatuves, vairs nemācēju sevi mazliet pietaupīt, zinot, ka koncerts ir sākumā, vēl būs jādzied. Tajā pašā laikā man bija interesanti, ka pēc gada dažas lietas vairs nemāku! Biju diezgan labi iedzīvojies bez koncertēšanas, bet pirmajā dienā, kad vien varēja, biju uz skatuves. Todien man nācās atzīt sev pašam, ka būšana uz skatuves kaut kā varētu atgādināt narkotiku ietekmi.

- Kā šajā aizliegumu laikā klājies jūsu amata brāļiem?

- Ne tikai mēs, mākslinieki, arī tūrisma uzņēmēji lielā mērā tika apstādināti. Tagad šis tas mainījies. Aizvien mazāk no kultūras cilvēkiem dzirdu, ka viss ir slikti. Galu galā valsts ar Eiropas Savienības doto palīdzību ir parūpējusies arī par mākslinieku iztiku. Teju visi, ko zinu, kaut kā tikuši galā ar lielākajām problēmām saistībā ar dīkstāvi. Varbūt kāds arī aizgāja uz citu jomu, sapratis, ka tā jābūt. Mākslinieki dabūja laiku, lai paši sev uzdotu jautājumus un paši atbildētu.

- Vai varat pastāstīt par kādu no jautājumiem, ko esat sev uzdevis?

- Piemēram, tādu – vai man vajag iet uz skatuves? Par citiem mūziķiem domājot, biju nobijies. Ja nu būs vēl lielāka uzmanības piesaistīšana tieši mūziķu problēmām. Man bija prieks, ka mūziķi šai neparastajā laikā savā stājā bija pieklājīgi. Gaumīgi esam pārlaiduši ierobežojumu laiku, bez nevajadzīgas uzmanības pievēršanas.

Pats strādāju dažādās jomās. Ja atņem vienu darba instrumentu, strādāju ar citu. Droši vien mākslinieki tagad sākuši domāt, ka turpmāk darba dzīvē visu likt uz vienas kārts, kā tas bijis līdz šim, nav prātīgi. Sevišķi tik mazā darba tirgū, kāds ir Latvijā.

- Atgriezīsimies pie jūsu pirmā koncerta Līgatnē. Kā jūs vērtējat šo radoši veidoto vietu mazā pilsētiņā?

- Kaut kādā mērā man šī Līgatnes vieta kļuvusi īpaša. Pirms trim gadiem biju pirmais muzikālais viesis “Zeit” centrā. Vēl nebija gatavas telpas apmeklētājiem. Bija tikai stiklotas terases, redzami iesāktie būvdarbi. Es dziedāju pagalmā. Saimnieks mani vadāja pa vecās rūpnīcas drupām, stāstīja, kas tik viss te būs. Kā latvietis es tikai pieklājīgi smaidīju. Tobrīd bez jebkādas ticības, ka tādus plānus var īstenot. Kopš tās dienas esmu Līgatnē bijis biežs viesis. Esmu uzstājies ne tikai ar koncertiem, arī ar stāstnieku vakariņām. Bijis tik patīkami redzēt, kā no idejām izveidojas kultūrvieta un cilvēki to labprāt apmeklē. Tā ir vieta, kas Līgatnē būs dzīvotspējīga.

- Jūs sniedzat tik optimistisku prognozi!

- Esmu redzējis daudz kultūrvietu. Tās sākas un reizēm izsīkst. Par Līgatnes “Zeit” varu teikt, ka tas nav ceļmalas krodziņš, pie kura piestāj garāmbraucēji. Šādu atšķirīgu kultūras vietu veidojot, tā saimnieks labi izpratis arī biznesa jomu. Ja par viesmīlību Līgatnē, tad redzēju – tā ir saimnieka personīgā īpašība, tas nav bizness vien, bet arī patīkams darbs.

- Jūs Latvijā esat viesojies daudzās vietās, kur kultūru izceļ saulītē.

- Jā gan, bet daudzreiz tas notiek, balstoties uz biznesa pamatiem. Ir skumji runāt par tām kultūrvietām, kas vairs nepastāv. Tādu zināju pie Lubāna ezera Īdeņā - vienīgajā zvejnieku ciematā, kas atrodas iekšzemē. Vidzemē mani fascinē kultūrvieta “Vīnkalnu pica”, kas atrodas netālu no Raunas. Picas jau tagad var nopirkt visur, bet braucam uz Vīnkalniem, lai klausītos stāstus, kurus tur var dzirdēt. Vēl mani šai pusē iedvesmo Āraišu dzirnavu saimnieku viesmīlība. Vējdzirnavas ir daudzviet Latvijā, bet mani saista tieši Āraiši. Tur saimnieki prot sagaidīt un uzņemt viesus.

- Ar ko jums saistās Cēsis, pilsēta, kur nupat uzstājāties?

- Visvairāk ar bērnības vasarām. Te dzīvoja vectēva māsa, manas mammas krustmāte, un vēl citi radi. Vasarās tiku sūtīts uz Cēsīm “brīvprātīgā trimdā”. Vectēva māsa Ilga tolaik dziedāja folkloras kopā “Dzieti”, un ar viņu kopā “brīvprātīgi” arī šurp devos. Ja pareizi atceros, tad Daumants Kalniņš tolaik bija folkloras kopas vadītājs.

- Vai Cēsu vasarās tikāt vēl kā nodarbināts?

- Jā! Tante Ilga audzēja lilijas un nesa uz tirgu pārdot. Man bija jāiet viņai līdzi. Manā skolā Jelgavā mācīja, ka latviski pareizi runā ne tikai Jelgavā, arī Cēsīs. Mana pieredze Cēsu vasarās bija cita, taču drīz vien sapratu, ka vairums cēsnieku runā jelgavniekam saprotamā latviešu valodā. Ja ciemos pie maniem radiem Cēsīs atbrauca kurzemnieki, viņi runāja tikai savā izloksnē. Ai, kā man tas nepatika! To, ka Latvijā runā dažādās izloksnēs, man tolaik nepaskaidroja. Arī to, ka kurzemnieki mēdz sacīt to, ko domā: “Puika, tu esi dumjš!” Vidzemnieki tā nerunāja, bet kurzemnieks uzreiz pasaka, kā ir.

- Kurā brīdī Cēsis no radu tikšanās pilsētas jums sasaistījās ar muzicēšanas vietu?

- No brīža, kad nodibināju savu pirmo mūzikas grupu un ar to piedalījos festivālā, kas notika Cēsīs.

 

KONCERTU AFIŠA

TREŠDIENA – 28.07.

18.00 Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" M. z. kamermūzikas koncerts "Gadalaiku impresijas". Piedalās: L. Denisjuka–Straupe (flauta), I. Kirsanova (vijole), S. Vižine (alts) un Ē. Kiršfelds (čells); 19.00 Rīgas Domā Ērģeļmūzikas festivāla "Rīgas Doms 2021" ietvaros koncerts "Mūzika no Merseburgas katedrāles". ērģelnieks M. Šonhaits (Vācija). Programmā: J. S. Bahs, F. Lists, J. Roibke, D. H. Engelss; 19.00 Saldus kultūras paviljonā Ievas Sutugovas un Jāņa Bērziņa koncerts; 19.00 Jaunpils pilī Valtera Pūces un Daiņa Teņa koncerts; 20.00 Liepupes muižā koncerts "Liepupes muižai 270". Latviešu komponistu J. Lūsēna, M. Brauna un J. Strazda veltījumu koncerts par godu muižas 270 gadu jubilejai. Piedalās: A. Muktupāvels, A. Vītoliņa un Igo.

CETURTDIENA – 29.07.

19.00 Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā koncerts "Tev tuvumā". Piedalās: M. K. Kalniņš, L. Kalniņa un K. Stirāne, pianists J. Miltiņš un perkusionists I. Kalniņš. Programmā: I. Kalniņa, A. Hermaņa, V. Pūces un J. Lūsēna dziesmas; 19.00 Jelgavas brīvdabas koncertzālē "Mītava" grupas "Tautumeitas" koncerts; 20.00 Zvārtavas pagasta Ozolu skolā ģitārista Mārča Auziņa koncerts "Lielā plūsma"; 20.00 Dzintaru koncertzālē koncerts Jūrmalas festivāla ietvaros. Piedalās: A. Antoņenko (tenors), Z. Švēde (mecosoprāns), LNSO, dir. A. Poga. Programmā: G. Mālers "Dziesma par Zemi".

PIEKTDIENA – 30.07.

7.00 Dzintaru pludmalē Jūrmalas festivāla ietvaros "Saullēkta koncerts". Piedalās: I. Apkalna (ērģeles). Programmā: J. S. Bahs un F. Glāss; no 17.00 "Hanzas Peronā" festivāls bez distances "Var! Būt!". Piedalās: "Ewert and The Two Dragons", Linda Leen ar grupu, "Carnival Youth", Fiņķis & PRAGAII, Platons Buravickis, Matīsa Čudara un Ivara Arutjunjana duets, "Kautkaili", "Sign Libra", DJ sets Taran & Lomov, DJ Mareks Ameriks, DJ Pēteris Bajārs u. c.; 19.00 Rīgas Domā Ērģeļmūzikas festivāla "Rīgas Doms 2021" ietvaros koncerts "Diženais Bahs". Piedalās: I. Meija (flauta), L. Bulava (ērģeles). Programmā: J. S. Bahs; 20.00 Mazmežotnes muižas pasākumu šķūnī čellists V. Pūce un pianists D. Tenis koncertprogrammā "Radīts Latvijā"; 20.00 Dzintaru koncertzālē Jūrmalas festivāla ietvaros akordeonistes Ksenijas Sidorovas solokoncerts. Programmā: A. Arhipovska, J. S. Baha, A. Ņižņika, A. Pjacollas un P. Rofi skaņdarbi; 21.00 Neikenkalna dabas koncertzālē Dikļos koncertprogramma "Latviešu kino dziesmu svētki". Piedalās: N. Rutulis, A. Stafecka, Anmary, D. Skutelis un instrumentālā grupa. Programmā: melodijas no kinofilmām "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", "Vella kalpi", "Mans draugs nenopietns cilvēks", "Melnā vēža spīlēs", "Dāvana vientuļai sievietei", "Tās dullās Paulīnes dēļ", "Īsa pamācība mīlēšanā", "Likteņdzirnas", "Emīla nedarbi", "Elpojiet dziļi", "Klāvs – Mārtiņa dēls", "Teātris", "Vajadzīga soliste", "Zvejnieka dēls", "Maija un Paija", "Sprīdītis", "Spēle" u. c.

SESTDIENA – 31.07.

No 17.00 "Hanzas Peronā" festivāls bez distances "Var! Būt!". Piedalās: Ozols, Niklas Paschburg, "Very Cool People", Jakob Noiman Festival Band, "Regīna", "Orbīta", "Kasetes", Elīna Silova, "Nikto" un citi; 17.00 Cēsu pils parka estrādē R. Paula daiļrades sākums muzikālā vīzijā "Leģendas dzimšana". Piedalās: G. Andžāns/M. Egliens, J. Jope, I. Sutugova, A. Vītoliņa, L. Kupča, E. Kivlenieks, K. Kiršteins, A. Biķernieks, mūziķi – A. Livča (klavieres), I. Veitners (klarnete, saksofons), V. Veļičko (kontrabass), M. Logins (sitamie instrumenti); 18.00 Madonas estrādē "Zelta šlāgeris 2021". Piedalās: "Bumerangs", "Klaidonis", "Lauku muzikanti", "Baltie Lāči", "Vēja runa", "Tērvete", "Dobeles zemessargi", I. Rudzīte, V. Zemgals, B. Meldere, S. Kasparsone u. c.; 18.00 Balvu estrādē vasaras festivāls ""Apvedceļš" un draugi svin"; 19.00 Mazajā Mežotnes pilī koncerts "Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne". Piedalās: klavieru kvartets "RIX": pianists J. Maļeckis, vijolnieks S. Šteinbergs, altiste I. Kļava un čellists R. Birznieks. Programmā: A. Skuķis, Klavieru kvartets "Izolētais" (pirmatskaņojums; 2020), G. Pelēcis, "Rudens ainavas" (ar video projekciju), P. Vasks, "Castillo Interior" (jauna versija stīgu trio), T. Ķeniņš, 1. Klavieru kvartets; 19.00 Cēsu Sv. Jāņa baznīcā koncerts "Debespulkstenis". Piedalās: A. Reinis (ērģeles), A. Raumanis (saksofons), E. Mediņš (sitaminstrumenti). Programmā: Alfr. Kalniņa, A. Maskata, P. Buravicka, A. Dzenīša, A. Stepiņa un S. Mences skaņdarbi; 19.00 Alūksnes Pilssalas estrādē Alūksnes pilsētas svētku ietvaros koncerts. Piedalās: I. Busulis un Abonementa orķestris, "Musiqq", D. Rudāne, R. Sējāns; 19.00 Latgales vēstniecības "Gors" āra skatuvē koncerts "Vasaras vakara melodijas". Piedalās: Rēzeknes bigbends un N. Rutulis; 20.00 Dzintaru koncertzālē Jūrmalas festivāla ietvaros koncerts "Dzimuši Latvijā". Piedalās: A. Antoņenko (tenors), L. Grecka (mecosoprāns), K. Sidorova (akordeons), D. Bulajevs (vijole), G. Freibergs (sitaminstrumenti), A. Egliņa (klavieres), A. Kubecka (klarnete), M. Skibickis (čells), LNSO, dir. A. Rubiķis; 20.00 ZEIT atpūtas kompleksā Līgatnē čellists V. Pūce un pianists D. Tenis koncertprogrammā "Radīts Latvijā"; 20.00 Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" Dienvidkurzemes festivāla "Rimbenieks" ietvaros koncerts "Roka balādes". Piedalās: J. Miļus, A. Ieviņš, A. Ērglis, dir. G. Rinkevičs, LSO; 21.00 Limbažu estrādē grupas "Carnival Youth" koncerts; 21.00 A. Upīša memoriālajā muzejā Skrīveros ģitārista Mārča Auziņa koncerts "Lielā plūsma".

SVĒTDIENA – 1.08.

17.00 Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā franču romantiskās opermūzikas pērles koncertā "Lui Et Elle/Viņš un Viņa". Piedalās: A. Jankovska (soprāns), I. Pavāre (mecosoprāns), M. Čuļpajevs (tenors), N. Indzeris (baritons), I. Meija (flauta), A. Zvagulis (vijole), I. Bezprozvanovs (čells), H. Kundrāta (klavieres).

news.lv (@news_lv) | Twitter

 

 

 

2021-07-28