Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

 

Cik maksās siltums

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 03.08.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Likums par pašvaldībām, gan spēkā esošais, gan jaunais, kas stāsies spēkā no nākamā gada, cita starpā nosaka arī pašvaldību autonomās funkcijas, un kā pirmā minēta – organizēt iedzīvotājiem ūdenssaimniecības, siltumapgādes, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds.

Ūdensapgāde un siltumapgāde īpaši svarīgas tiem novada iedzīvotājiem, kuri dzīvo daudzdzīvokļu namos. Īpaši sāpīgs ir siltumapgādes jautājums, tur joprojām redzamas valsts iekārtu maiņas sekas, kad padomju laikos saceltās daudzdzīvokļu mājas dažviet palika bez centralizētās apkures. Ir apdzīvotās vietas, kur tā saglabāta un pašvaldība visiem spēkiem cenšas to nodrošināt. Ir arī ciemi, kur iedzīvotāji mēģina tikt galā saviem spēkiem, vai nu ierīkojot lokālo apkuri vienai mājai, vai cīnoties katrs saviem spēkiem. Joprojām ir ēkas, kurās no katra dzīvokļa vīd skurstenis.

“Druva” centās apzināt, kāda situācija ir pagastos, kas veido jauno Cēsu novadu, cik daudz iedzīvotāji maksā par siltumu, ūdeni un kanalizācijas pakalpojumiem. Apkopotā informācija parādīja, cik situācijas ir dažādas.

* * *

Tik dažādie risinājumi

Apzinot situāciju par ūdensapgādi, kanalizācijas pakalpojumiem un centralizēto situmapgādi, redzams, ka bijušajos novados, tagadējās apvienībās, izvēlēti ļoti dažādi risinājumi. Ar ūdens-apgādi un kanalizāciju vienkāršāk – visur tā ir pašvaldības vai pašvaldības kapitālsabiedrību pārziņā.

 Krietni atšķirīgāka ir situācija siltumapgādē, tāpēc ielūkosimies, kā šis jautājums tiek risināts dažādās apdzīvotajās vietās.

Ar privātuzņēmēju klātbūtni 

Cēsis ir vienīgā vieta, kur pašvaldība jau sen pilsētas siltumapgādi pilnībā nodevusi privātuzņēmēja rokās. Jau 1991.gadā tika izveidots uzņēmums “Cēsu siltumtīkli” SIA, kam vairākkārt mainījušies īpašnieki, līdz 2018. gadā to iegādājās Somijas uzņēmums “Adven”. Tarifus apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija  (SPRK), uzņēmējs investīcijas plānus apstiprina pašvaldībā. Maksa no iedzīvotājiem par piegādāto siltumu  tiek iekasēta ar namu apsaimniekotāju starpniecību.

Siltuma ražošana privātā uzņēmēja rokās nodota arī Jaunpiebalgā. Pašvaldība no uzņēmēja pērk pakalpojumu, pakalpojuma sniedzējs gādā par kurināmo, siltuma ražošanu, to pārdodot pašvaldībai, kas norēķinās pēc piestādītā rēķina.  Pašvaldība iekasē samaksu no iedzīvotājiem, kas saņem pakalpojumu. 

Cēsu novada Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja Dace Bišere-Valdemiere stāsta, ka parādus administrē pašvaldība, nevis pakalpojuma sniedzējs: “Savulaik gribējām to nodot pakalpojuma sniedzēja pārziņā, bet viņi to negrib uzņemties, jo zināms, kā ir ar maksāšanas kultūru. Tagad to dara pašvaldība, un ne vienmēr saņemam no iedzīvotājiem to, ko esam samaksājuši par pakalpojumu. Vienmēr ir kāds, kurš nesamaksā, taču es neteiktu, ka situācija ļoti slikta. Iedzīvotāji maksā regulāri, cenšas parādus neuzkrāt, kopējais parādu slogs nav liels.”

Siltumenerģijas tarifus apstiprina pašvaldība, vadoties pēc iepirkuma, kas tika izsludināts par siltumenerģijas piegādi Jaunpiebalgas ciema daudzdzīvokļu mājām.

Katlumāja viena, bet katram dzīvojamam namam atšķirīgs tarifs, kas noteikts, ņemto vērā reālās izmaksas. Kurināts tiek ar šķeldu.

“Ar pakalpojuma sniedzēju esam apmierināti, viņš gatavs komunikācijai, un tas ir ļoti svarīgi. Līgumā atrunāts, ka viņi atbild par visu tehnisko sadaļu, par katlu, un, ja nepieciešams remonts, izmaksas sedz siltuma ražotājs, pašvaldībai par to nav jāmaksā. Tā maksā tikai par piegādāto siltumenerģiju,” skaidro D. Bišere-Valdemiere.

Vecpiebalgas apvienībā centralizētā siltumapgāde ir visu pagastu centros, izņemot Kaivi, risinājumi izvēlēti dažādi. Apvienības saimniecības daļas vadītāja pienākumu izpildītājs  Andris Lapiņš stāsta, ka Vecpiebalgā pakalpojumu sniedz uzņēmējs, kurināts tiek ar gāzi, ir arī koģenerācija. Pārējās apdzīvotajās vietās, kas atrodas nu jau bijušajā Vecpiebalgas novadā, funkciju veic pašvaldība, visur ir viens izlīdzinātais tarifs. Tā savulaik lēma novada dome, ka vienā novadā jābūt vienotam tarifam. Pašvaldība no iedzīvotājiem iekasē naudu.

Visu nodrošina pašvaldībai

Pārējās apvienībās – Pārgaujā, Amatā, Priekuļos un Līgatnē –  siltumapgādi pilnībā nodrošina pašvaldība. Līgatnē, kā jau minēts, to nodrošina pašvaldības kapitālsabiedrība.

Visvienkāršākā situācija ir Amatas apvienībai, tur centralizētā siltumapgāde ir tikai Ģikšu ciemā.

Pārgaujas apvienībā arī saimniecība plaša, centralizētā apkure ir Stalbē, Raiskumā, Straupē, un visus šo pakalpojumu sniedz pašvaldība, pati iekasējot maksu par piegādāto siltumu.

Priekuļu apvienībā centralizētā apkure ir Liepā un Priekuļos,  pakalpojumu nodrošina pašvaldība. Siltuma tarifus nosaka pašvaldība, katrā apdzīvotajā vietā tie  atšķirīgi. Priekuļu apvienības Komunālā dienesta vadītājs Ernests Ikaunieks norāda, ka Liepā tie lētāki, jo tur mājas kompaktāk, tāpēc mazāki siltuma zudumi. Pati pašvaldība kurina, pati iekasē, pati cīnās ar parādniekiem.  Daļu māju apsaimnieko “CdzP” SIA, kas maksu par siltumu iekasē no iedzīvotājiem. Lai arī sistēma strādā labi, zināma neziņa par nākotni tomēr esot.

“Līdz 1. janvārim apvienībās dzīvojam ar esošajiem budžetiem un esošajām iestrādēm. Kas būs pēc tam, to laikam šobrīd neviens tā īsti nezina,” saka E. Ikaunieks. “Tomēr  skaidrībai jābūt krietni agrāk, jo rudens pusē jādomā par nākamo šķeldas iepirkumu. Šobrīd līgums ir līdz janvārim, bet tūlīt jārīko cenu aptauja, lai slēgtu līgumu par kurināmā piegādi no 1.janvāra.”

Kā jau minēts, Līgatnes apvienībā pakalpojumu nodrošina pašvaldības kapitālsabiedrība “Līgatnes komunālserviss”, kas siltumu piegādā Augšlīgatnē, Skaļupēs un Gaujasmalā. Visās katlumājās kā kurināmais tiek izmantota gāze. Siltumenerģijas tarifu apstiprina dome. Agrāk katrā vietā bija savs tarifs, tagad  vienots visā apvienībā.

Uzņēmuma valdes loceklis Gundars Gustavs stāsta, ka tiek domāts par nākotni, iespējamām pārmaiņām, par to informēta Līgatnes novada pašvaldība, tagad  – apvienības pārvalde: “Ir rinda jautājumu, kas jārisina, jo dažviet situācija kritiska, bet šobrīd gaidām, kad novadā darbu sāks jaunais izpilddirektors, ar kuru runāt, kā problēmas risināt. Ir dažādas domas, mēs uzskatām, ka viss jārisina kompleksi, nevar izraut kādu vienu gabaliņu, pametot novārtā parējos. Protams, ja ir vēlme sistēmu sakārtot, kas agri vai vēlu būs jādara, tas atstās ietekmi uz tarifu.”

* * *

Komunālo pakalpojumu cenas iedzīvotājiem (visas cenas bez PVN)

- Amatas apvienība

Siltumenerģija: Ģikšu ciemā – 1,35 EUR/ m2.

Ūdens ar skaitītāju: 0,95 EUR/ m3, ja nav skaitītāja – 5,90 EUR no cilvēka mēnesī.

Kanalizācija ar skaitītāju: 0,95 EUR/ m3, ja nav skaitītāja – 5,90 EUR no cilvēka mēnesī.

Agras ciemā (pakalpojumu nodrošina “Vinda”):

ūdens: 1,15 EUR/ m3,

kanalizācija: 0,85 EUR/ m3.

- Cēsis

Siltumenerģija: 59,95 EUR/MWh,

ūdens: 1,15 EUR/ m3,

kanalizācija: 0,85 EUR/ m3.

- Jaunpiebalgas apvienība

Apkure: katrā ēkā cita siltumenerģijas cena, no 61,02 – 71,94 EUR/ MWh.

Ūdens: Jaunpiebalgas ciemā 1,40 EUR/ m3, ja nav skaitītāja – 6,30 EUR no cilvēka mēnesī.

Melbāržu ciemā: 0,73 EUR/ m3, ja nav skaitītāja – 3,29 EUR no cilvēka mēnesī.

Kanalizācija: Jaunpiebalgas ciemā – 1,59 EUR/ m3, ja nav skaitītāja – 7,16 EUR no cilvēka mēnesī.

Melbāržu ciemā: 1,48 EUR/ m3, ja nav skaitītāja – 6,66 EUR no cilvēka mēnesī.

- Līgatnes apvienība

Siltumenerģija: 49,19 EUR/ MWh,

ūdens: 1,17 EUR/ m3,

kanalizācija: 1,74 eur/ m3.

- Pārgaujas apvienība

Apkure:

Straupē – 53,22 EUR/MWh (apkures sezonā), 0,85 EUR/m2, ja nav uzstādīts mēraparāts (apkures sezonā).

Stalbē – 0,60 EUR/m2 (visu gadu).

Raiskumā – 60,23 EUR/MWh (apkures sezonā).

Par ūdens piegādi:

Straupē – 0,61 EUR/m3,

Stalbē, Rozulā – 0,65 EUR/m3,

Raiskumā – 0,61 EUR/m3.

Kanalizācija:

Straupē – 0,66 EUR/m3,

Stalbē – 0,53 EUR/m3,

Rozulā – 0,67 EUR/m3,

Raiskumā – 0,68 EUR/m3.

- Priekuļu apvienība

Siltumenerģija:

Priekuļos – 47,87 EUR/MWh,

Liepā – 38,67 EUR/MWh,

Mārsnēnos – 58,44 EUR/ MWh.

Par patērēto ūdeni:

Priekuļu pagastā – 1,04 EUR/m3,

Liepā – 1,24 EUR/m3,

Mārsnēnos – 0,86 EUR/m3,

Veselavā – 1,18 EUR/m3,

Dukuros – 0,64 EUR/m3,

Jāņmuižas ciemā (pakalpojumu nodrošina “Vinda”) – 1,15 EUR/m3.

Kanalizācija:

Priekuļu pagastā – 1,43 EUR /m3,

Liepā – 1,59 EUR/m3,

Mārsnēnos – 1,36 EUR/m3,

Veselavā – 0,70 EUR/m3,

Dukuros – 0,64 EUR/m3,

Jāņmuižas ciemā – 0,85 EUR/m3.

- Vecpiebalgas apvienība

Siltumenerģija: 50,70 EUR/MWh,

Ūdens: 0,92 EUR/m3,

Kanalizācija: 0,96 EUR/m3.

 

Cenu aptauja

Datums: 03.08.2021

Izdevums: Latvijas Vēstnesis

Rubrika: Izsoles

OP 2021/147.IZ18

Maksātnespējīgās AS "PNB Banka", vienotais reģistrācijas Nr. 40003072918 (turpmāk - "Banka"), maksātnespējas procesa administrators Vigo Krastiņš un SIA "Solum Estate", reģistrācijas Nr. 40103295641 (turpmāk - "SIA "Solum Estate""), paziņo, ka cenu aptaujā tiek pārdota SIA "Solum Estate" piederošā zemāk norādītā Līgatnes papīrfabrikas kustamā manta (turpmāk - "Manta").

Mantas cenu aptaujas sākumcena ir 462 686 EUR.

Mantas cena norādīta bez pievienotā vērtības nodokļa (PVN). Cenu pretendentam piedāvājot savu cenu par mantu, tā jāpiedāvā bez PVN. Piedāvātā cena ir apliekama ar PVN un apliekamā vērtība ir piedāvātā cena.

Mantas atrašanās vieta ir Līgatnes papīrfabrika, Pilsoņu iela 1, Līgatne, Līgatnes novads, Latvijas Republika. Ar mantas sarakstu un plašāku informāciju var iepazīties šeit https://static.pnbbanka.eu/media/20210729/kustamas%20mantas%20saraksts%20LigatnePF2021.pdf

Pieteikšanās cenu aptaujai līdz 02.09.2021. plkst. 17.00.

Vienoties par mantas apskati, kā arī papildu informāciju par to var iegūt, zvanot uz administratora pārstāvja tālr. Nr. +371 29415520.

Informācija par pieteikšanos cenu aptaujai, cenu aptaujas kārtība, darījumu noslēgšanas noteikumi un citi jautājumi ir noteikti cenu aptaujas noteikumos (turpmāk - "Cenu aptaujas noteikumi"), ar kuriem var bez maksas iepazīties PNB Bankas interneta vietnē https://pnbbanka.eu/lv/auction. Tālr. papildu informācijai par Cenu aptaujas noteikumiem +371 29415520.

Visām personām, kuras vēlas piedalīties Nekustamā īpašuma cenu aptaujā, jāveic šādas darbības:

- līdz 2021.gada 2. septembrim plkst. 17.00 jāpiedalās klātienes identifikācijā PNB Bankas birojā, jāiesniedz PNB Bankā saskaņā ar Cenu aptaujas noteikumiem aizpildīts pieteikums un visi citi Cenu aptaujas noteikumos norādītie dokumenti;

- līdz 2021.gada 2. septembrim plkst. 23.59 jāiemaksā PNB Bankas kontā Nr. LV69BLIB1001005254003, AS "Baltic International Bank", dalības maksa 121 EUR, t.sk. pievienotās vērtības nodoklis 21 EUR, un drošības nauda 10% apmērā no Mantas sākumcenas, bet konkrēti, 46 268,60 EUR.

Pieteikums par dalību cenu aptaujā un tam pievienotie dokumenti ir iesniedzami PNB Bankā Elizabetes ielā 15-2, Rīgā, darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00, vai nosūtāmi uz šādu e-pastu: izsoles@pnbbanka.eu elektroniska dokumenta formā, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.

 

Cenu aptauja

Datums: 03.08.2021

Izdevums: Latvijas Vēstnesis

Rubrika: Izsoles

OP 2021/147.IZ17

Maksātnespējīgās AS "PNB Banka", reģistrācijas Nr. 40003072918 (turpmāk - "PNB Banka"), maksātnespējas procesa administrators Vigo Krastiņš un SIA "Solum Estate", reģistrācijas Nr. 40103295641 (turpmāk - "SIA "Solum Estate""), sadarbībā ar SIA "Latio", reģistrācijas Nr. 41703000843 (turpmāk - "Latio"), paziņo, ka labprātīgi, cenu aptaujas veidā, tiek pārdots SIA "Solum Estate" piederošais nekustamais īpašums Pilsoņu iela 1A, Līgatne, Līgatnes novads, kadastra Nr. 42110020004 (turpmāk - "Nekustamais īpašums"). Nekustamais īpašums sastāv no diviem zemesgabaliem 114 621 kv.m platībā un 31 (trīsdesmit vienas) ēkas. Nekustamā īpašuma novērtējums un cenu aptaujas sākumcena ir 642 000 EUR. Cenu aptaujas cena netiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli. Pieteikšanās cenu aptaujai līdz 02.09.2021. plkst. 17.00. Vienoties par Nekustamā īpašuma apskati, kā arī papildu informāciju par to var iegūt, zvanot uz Latio tālr. Nr. +371 67032300 darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00. Informācija par pieteikšanos cenu aptaujai, cenu aptaujas kārtība, darījumu noslēgšanas noteikumi un citi jautājumi ir noteikti cenu aptaujas noteikumos (turpmāk - "Cenu aptaujas noteikumi"), ar kuriem var bez maksas iepazīties PNB Bankas interneta vietnē https://pnbbanka.eu/lv/auction vai Latio interneta vietnē https://izsoles.latio.lv/. Tālr. papildu informācijai par Cenu aptaujas noteikumiem +371 29415520.

Visām personām, kuras vēlas piedalīties Nekustamā īpašuma cenu aptaujā, jāveic šādas darbības:

- līdz 2021.gada 2. septembrim plkst. 17.00 jāpiedalās klātienes identifikācijā PNB Bankas birojā, jāiesniedz PNB Bankā saskaņā ar Cenu aptaujas noteikumiem aizpildīts pieteikums un visi citi Cenu aptaujas noteikumos norādītie dokumenti;

- līdz 2021.gada 2. septembrim plkst. 23.59 jāiemaksā PNB Bankas kontā Nr. LV69BLIB1001005254003, AS "Baltic International Bank", dalības maksa 121 EUR, t.sk. pievienotās vērtības nodoklis 21 EUR, un drošības nauda 10% apmērā no Nekustamā īpašuma sākumcenas, bet konkrēti, 64 200 EUR.

Pieteikums par dalību cenu aptaujā un tam pievienotie dokumenti ir iesniedzami PNB Bankā Elizabetes ielā 15-2, Rīgā, darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00, vai nosūtāmi uz šādu e-pastu: izsoles@pnbbanka.eu elektroniska dokumenta formā, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.

 

Pēc dabas izjūtām uz Vidzemi

Autors: Sandra Pumpure

Datums: 03.08.2021

Izdevums: Staburags

Rubrika: Ceļojums

Dabas skaistums, dabas takas kāpumi augšup un lejup

Latvijas dabu pandēmija nevar ietekmēt, un arī tās baudīšana šobrīd nav ierobežota. Pie vairākiem “zaķiem” ar vienu “šāvienu” noteikti var tikt Ieriķos un Augšlīgatnē, kur netālu viena no otras ir trīs apskates vietas dabā. Braucām lūkoties.

Augšā un lejā

Dabas takas ir domātas tiem, kuriem patīk staigāt. Tādā gadījumā Cecīļu dabas taka Ieriķos ir īstā vieta. Tajā ir gan aptuveni divu kilometru garš mazais loks un lielais, kur nostaigāt var vismaz desmit un pat vairāk kilometru. Taka ved gar upīti un mežā ar stāvām nogāzēm augšup un lejā.

Dabas taka ir Gaujas Nacionālā parka teritorijā, līdz ar to tur redzamie objekti, piemēram, Cecīļu iezis, ko veido smilšakmens, ir aizsargājams dabas piemineklis. Cecīļu iezi var apskatīt no Kumadas upes labā krasta. Tas ir vairāk nekā desmit metru augsts un simt metru garš. Vēl šajā plašajā teritorijā var skatīt Dančupītes kanjonu, alas, ūdenskritumu, Cecīļu priedi, bijušo Padomju armijas teritoriju un daudz ko citu.

Pirmās izjūtas, nonākot takās, ir fantastiskas, ko dod tieši dabas skaistums. Izbaudot to, papildus gribas arī kādu “odziņu”. Tādas ir mazajā lokā ar dažādiem vides objektiem. Nav daudz, bet kopā ar dabu pietiekami. Mūs gan samulsināja norādes un kartes, kur tad ir mazais un lielais loks, bet, ja virzās gar upīti, tālu aizmaldīties nevar. Noteikti jāņem vērā, ka pārgājienu teritorija nav izejama ar bērnu ratiņiem. Līkumot gar takas kāpumiem būs grūtāk arī mazāk kustīgajiem, bet mazais loks nesteidzīgā gaitā tomēr būs pievārējams. Taku iespējams iziet arī gida pavadībā, kurš piedāvā dažādas aktivitātes.

Cecīļu takas noteikti ir vieta, ko var apmeklēt vairākas reizes dažādos gadalaikos, jo dabas smaržas katrā būs atšķirīgas. Ziemā tur notiek gaismas pasākumi.

Pasaku valstība

Pavisam netālu no Cecīļiem ir Ieriķu dzirnavas. Vieta, par kuru iepriekš daudz dzirdēju, bet neiznāca tur būt. Kokiem ieskautā teritorija pirmajā brīdī nav pat pamanāma. Tā ir kā cita pasaule līdzās apdzīvotajai vietai un šosejai. Jau ar pirmajiem soļiem sajūtos kā nokļuvusi pasaku valstībā, kur satiekas daba ar cilvēka roku veikumu. Ieriķu dzirnavas ir dabas caurvīts parks Amatas novadā, kas arī atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, kuram cauri plūst straujākā Latvijas upe — Melderupe. Parka lepnums ir ūdenskritumi, kuri izveidojušies tieši gar pastaigu taku.

Bērni gan bija iedomājušies, ka tās būs iespaidīgas dzirnavas, kur joprojām maļ miltus. Tā vairs nav, bet dzirnavu ūdensrats griežas, upīte burbuļo, skatāmi daudz un dažādi vides objekti, kas lieliski harmonizē ar dabu apkārtnē. Kā vēsta informācija, Ieriķu dzirnavu mūri ir vairāk nekā 350 gadu veci. Savulaik dzirnavas celtas kā Ieriķu muižas saimniecības sastāvdaļa. 1924. gadā tās iegādājās un par īpašnieku kļuva Jorģis Ziemelis, kura pēcnācēji vēl šobrīd saimnieko dzirnavu teritorijā. Atjaunotais ūdensrats ir viens no lielākajiem Baltijā, un dēvēts par godu dzimtas pirmajam saimniekam Jorģim.

Var doties tālākā pastaigā gar upes krastu, bet var arī iziet loku pa koka laipām un baudīt, baudīt, baudīt apkārtējo skaistumu. Arī šo vietu var apmeklēt visos gadalaikos, jo katrā tā būs citādāka.

Ir, ko redzēt

Ja jau būts šajā pusē, ir vērts iegriezties netālu esošajā Vienkoču parkā Augšlīgatnē. Esam savulaik tur bijuši, bet bērni paaugušies un maz ko atceras no iepriekšējās reizes, tāpēc ielūkojamies atkal.

Man, kā vienmēr, patika — nesteidzīga pastaiga ar dažādiem izzinošiem un aizraujošiem objektiem. Parka daudzveidīgajās zonās izvietoti vēsturisku muižu un citu ēku maketi, koka skulptūras, etnogrāfiskas ēkas, vienkoču laivas, darvas ceplis. Šeit var apskatīt Latvijā pirmo smilšu maisu māju, iepazīties ar tās celtniecības procesu un rast iedvesmu zaļā dzīvesveida piekopšanai. Parkā atrodas kokamatniecības muzejs, kas iekārtots kā senā darbnīca. Tur var uzzināt, kā senie amatnieki izgatavoja sadzīves lietas gan muižkungu, gan citu cilvēku vajadzībām. Kokamatniecības muzejā un parka teritorijā var iepazīties ar vienkoču un citu koka izstrādājumu izgatavošanas niansēm no akmens laikmeta līdz mūsdienām. Īpaša uzmanība veltīta vienkoču laivu izgatavošanas procesam.

Parks, iespējams, vairāk saista jaunākus bērnus, bet interesanti būs visiem, ja ir labs laiks un noskaņojums baudīt piedāvāto. Tur gan droši var doties kopā ar vismazākajiem, jo takas ir ērtas.

Tāds neliels vienas dienas brauciens, kad redzēts pietiekami, bet nepārsātinot visu. Nedaudz tālāk ir Līgatne un citas vietas, kur arī vērts doties. Daļā objektu jau būts, bet daļa atstāta nākamajām reizēm.

 

 

Vispopulārākais vārds – Keita

Autors: Iveta Rozentāle

Datums: 04.08.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Ģimene

Vēsturiskā Cēsu rajona teritorijā, ko līdz 1. jūlijam veidoja astoņi novadi, vispopulārākais meitenes vārds, ko deva jaundzimušajām, bija Keita. To liecina pašvaldību dzimtsarakstu nodaļu informācija, ko ik mēnesi apkopo “Druva”.

Gada pirmajā pusgadā jaundzimušajiem doto vārdu dažādība ir liela – meitenēm doti 42 dažādi vārdi, zēniem 48. Par Keitu nosauktas sešas meitenes, divām tas izvēlēts kā otrais vārds. Savukārt visvairāk zēnu saņēmuši Jāņa vārdu, tomēr tas ir tikai četriem puisēniem, kas pirmajā pusgadā reģistrēti Amatas, Cēsu, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas novadā. (Toreizējā Jaunpiebalgas novada pašvaldība izvēlējās nepubliskot jaundzimušo vārdus.) Kā otrs populārākais meiteņu vārds vērtējams vārds Elīza, kas dots piecām meitenēm.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par populārākajiem vārdiem aizvadītajā gadā liecina, ka Keita Vidzemē bija sestais populārākais vārds, bet Latvijā kopumā – astoņpadsmitais. Vispopulārākais meitenes vārds aizvadītajā gadā Latvijā bija Sofija, bet Vidzemē tas bija devītais populārākais vārds. Mūspusē pirmajā pusgadā reģistrēta tikai viena Sofija. Vidzemē vispopulārākais vārds jaundzimušajām bija Emīlija (Latvijā otrs populārākais vārds), vēsturiskā Cēsu rajona novados pirmajā pusgadā reģistrētas četras meitenes ar šādu vārdu, vienai no viņām tas dots kā otrais vārds. Gan Vidzemē, gan Latvijā trešais populārākais meitenes vārds ir Alise, pie mums arī šogad reģistrētas vairākas Alises.

Zēniem doto vārdu vidū ir vēl lielāka daudzveidība, tomēr trīs jaundzimušajiem izvēlēts vārds Emīls, kas ir populārākais vārds Vidzemē, kā arī ceturtais populārākais Latvijā. Mūsu valstī aizvadītajā gadā populārākais vārds mazajiem puisēniem bija Roberts, Vidzemē gan tas astotajā vietā, un arī šogad mūspusē šāds vārds dots jau diviem jaundzimušajiem.

Vēsturiskā Cēsu rajona novados pirmajā pusgadā reģistrētajiem jaundzimušajiem doti gan latviski vārdi, gan ārzemnieciskāki, tāpat arī retāki, piemēram, Kristela, Mare, Mia, Evans, Zemgus, Leo, Ūve Kurts, Timurs.

 

Jaundzimušie no 23. jūnija līdz 22. jūlijam

Datums: 04.08.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Ģimene

Apkopota informācija par jaundzimušajiem vēsturiskā Cēsu rajona Dzimtsarakstu nodaļās.

Amatas apvienības pārvaldes Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēta meitenīte Megija.

Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēts divdesmit viens bērniņš: sešas meitenes – Maillija Marija, Saila, Amēlija, Jasmīne, Sāra un Matilde; 15 puiši – Gabriels, Miķelis, Everts, Maikls, Arvīds, Edvards, Ričards, Eduards, Pauls, Matīss, Ernests, Svens, Sandijs Mikuss un Everts Vigo.

Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti trīs jaundzimušie.

Līgatnes apvienības pārvaldes Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti divi mazuļi – Undīne un Teodors.

Pārgaujas apvienības pārvaldes Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēts viens zēns – Jāzeps.

Priekuļu apvienības pārvaldes Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti divi bērni –Luīze un Emanuels.

Raunas apvienības pārvaldes Dzimtsarakstu nodaļā nav reģistrēts neviens mazulis.

Vecpiebalgas apvienības pārvaldes Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēta meitenīte Agnese.

 

Esam Vidzemes viducī

Autors: Andra Gaņģe, “Druvas” redaktore

Datums: 04.08.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Komentāri

Lasītājs Vilnis H. jautā, kāpēc avīzē pie “Druvas” nosaukuma joprojām lasāmi vārdi “Laikraksts Vidzemes novadiem", vai tad no 1.jūlija, kad notika novadu apvienošanās un izveidojās lielākas pašvaldības, “Druva” nebūtu jāsauc par Cēsu novada avīzi?

Pieļaujot, ka arī citi lasītāji vēlētos saprast, kāpēc “Druva” tiek saukta par avīzi Vidzemes novadiem, atgādinām to, ko, visticamāk, daudzi ir ievērojuši. Proti, "Druva" publicē ziņas, intervijas un citus žurnālistiskus materiālus ne tikai par jauno Cēsu novadu, bet arī par Valmieru un Valmieras novadu, Smiltenes novadu, tajā skaitā Drustu un Raunas pagastu, par Limbažu, Siguldas novadu, īpaši Mores pagastu, un citiem Vidzemes novadiem. Tāpēc "Druva" arī turpmāk būs laikraksts Vidzemes novadiem, akcentējot, protams, Cēsu novadu.

Kāpēc pie avīzes nosaukuma joprojām ir lasāmi septiņi vietvārdi un viens kādreizējā novada – Pārgaujas – nosaukums? Par to skaidrojums šāds: Cēsu novada pašvaldībā ir sešas apvienību – Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu un Vecpiebalgas – pārvaldes un Cēsu novada administratīvais centrs – Cēsis. Norādot nosaukumus, vēlamies akcentēt, ka prioritāte tomēr būs šo teritoriju iedzīvotājiem interesējošā informācija.

Vēl arī jāatgādina, ka mūsu izdotā avīze ir neatkarīgs izdevums. “Druvas” īpašnieki nav ne pašvaldības, ne kāda valsts institūcija. “Druvas” saturu nosaka tikai lasītāju intereses. Laikraksta izdošanu finansējam no ieņēmumiem, ko iegūstam, pārdodot avīzi.

 

Upenes audzē un pērk

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 04.08.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Lauksaimniecība

Saules siltumu sasmēlušās, krūmos liec zarus un melnojas upenes. Tās dažkārt sauc arī par melnajām jāņogām, dažos novados par zustrenēm. Upenes ir vienas no vitamīniem bagātākajām ogām dārzos.

To raža šovasar dāsna.

Šovasar cena laba

  Straupes "Jaunbirzgaļos" upenes aug apmēram hektāra platībā. Jānis Čeksters ogulājus iestādīja pirms 30 gadiem. Kā Breša zemnieks sāka saimniekot, audzēt upenes izvēlējās lielākoties tāpēc, ka to stādījumi neinteresē meža dzīvniekus. Ja nu vien mežacūkas parok.

  “Nu jau to vairs nav, un visam dārzam apkārt ir žogs,” saka straupietis un uzsver, ka šovasar raža patiesi bagāta. J.Čeksters atklāj, ka vēl pavisam nesen tika domāts, vai ogas vispār novākt, jo nav kur realizēt. “Situācija mainījās. Pieprasījums ir, cilvēki brauc arī lasīt sev,” pastāsta zemnieks un atzīst, ka bijuši dažādi gadi. Bija tādi, kad peļņa bija vien pārdesmit eiro, jo upenes nevienam nevajadzēja. “Pirms pāris gadiem cenu samazināja tie, kam lielās platības, kuri vāc ar kombainu. Viņi piepildīja tirgu. Bet pēdējā laikā cena turas laba,” saka J.Čeksters.

“Jaunbirzgaļos” aizvien ražo pirms gadu desmitiem stādītie ogulāji. Saimnieks vismaz patlaban nedomā tos ne paplašināt, ne iznīcināt. “Ienāk jaunas šķirnes.Tās, kas man, aktualitāti it kā zaudējušas, bet ražo, un ogas ir garšīgas. Ogulāji nav mēsloti, jo zeme ļoti auglīga. Vienīgi tiek izpļautas rindstarpas,” teic zemnieks.

Taču upenes nav “Jaunbirzgaļu” prioritāte. Saimniecība audzē zemenes, kas ir galvenā peļņu nesošā kultūra. J.Čeksters pārliecinājies, ka, audzējot un tirgojot zemenes, vienā gadā var nopelnīt tik, cik vairākos gados ar upenēm. Vispirms zemenes audzēja uz lauka, taču iegūt kvalitatīvas bija grūti. Tagad tās audzē siltumnīcās, kas aizņem ap tūkstoš kvadrātmetru.

Ar roku darbu nav nākotnes

“Upenes jau novāktas un pārdodas. Raža bija laba,” saka SIA “Līgatnes ābele” vadītāja Gaida Grava un uzsver, ka ar realizāciju parasti nekad nav bijis problēmu, galvenais ir cena, par kādu var pārdot.

Līgatnieši upenes audzē hektāra platībā. Pērn stādījumus samazinājuši. “Lai gan par upenēm ir vērts domāt, jo ogas ir pieprasītas. Arī pērn nebija problēmu. Mums nav augsta cena, jo vācam ar kombainu,” pastāsta G.Grava un vērtē, ka šovasar, iespējams, pieprasījumu pēc upenēm ietekmējis arī tas, ka mežā izžuva mellenes, avenes.

G.Grava uzsver, ka upenes izdevies novākt laikus. Ja nebūtu paguvuši, var tikai iedomāties, kāda būtu ogu kvalitāte. “Protams, karstais laiks ietekmēja, bet ogas bija skaistas, sausas. Karstumā strādājām agri no rītiem un vakaros,” teic SIA vadītāja.

Līgatnē novāktas arī avenes. Ogas bija mazākas, bet lasītāju netrūka. “Toties par jāņogām nevienam nav intereses. Mums ir `Vīksnes tumši sarkanās` – ļoti skaistas un garšīgas. Citus gadus par tām bija interese,” pastāsta G.Grava un atgādina, ka šovasar ikvienu ražu, arī ābolu, kartupeļu, kāpostu, nelabvēlīgi ietekmējuši laikapstākļi, kas veicināja arī dažādu kaitēkļu izplatību.

Domājot par ogu audzēšanu, pieredzējusī agronome pauž pārliecību, ka tie, kuri plāno audzēt lielākās platībās, nedrīkst paļauties uz roku darbu, jāapgūst un jāizmanto dažādas tehnoloģijas.

Jāsaimnieko ilgtermiņā

Latvijas Augļkopju asociācijas valdes loceklis, konsultants upeņu jautājumos, Vitālijs Pastars: “Sausums, karstums, protams, ietekmēs ražu. Katrā saimniecībā situācija ir citāda. Tāpat katru gadu mainās tirgus. Ja kādu augļu, ogu kultūru sāk stādīt daudzi, kad stādījumi sāk ražot, tirgus ir pilns, tad arī sākas problēmas ar realizāciju, jo ir pārprodukcija. Šādā brīdī daudzi zemnieki atsakās no kādas kultūras audzēšanas, jo to darīt nav ekonomiski izdevīgi. Patērētāju ir tik, cik ir. Tie zemnieki, kuri turpina iesākto, pēc dažiem gadiem ir ieguvēji, jo pieprasījums jau saglabājas.

Pirms gadiem 30 daudzi stādīja upenes, mācījās tās audzēt, asociācija rīkoja kursus, tika meklētas ražīgākās šķirnes. No tiem audzētājiem   palicis retais. Bija izdevīgāk iznīcināt stādījumus un audzēt labību. Nav runa par dažiem desmitiem ogulāju, bet hektāriem. Tika meklēti tirgi, sarunas notika arī ar japāņiem, bet visu nosaka cena un daudzums, ko varam piedāvāt. Polijā izaudzēt jebkuras ogas ir lētāk, tur arī novāc citas ražas.

Pēdējos pāris gados pieprasījums pēc upenēm ir pieaudzis. Tagad atkal tās stāda. Šķirņu izvēle ir lielāka nekā bija pirms gadiem, bet jāizdomā, kam ogas gribi audzēt – sulai, ēšanai vai pārstrādei. Katram izmantošanas veidam ir savas piemērotākās šķirnes. Diemžēl arī tur daudzi kļūdās.

Palielinās pieprasījums pēc bioloģiski audzētām ogām, bet tās izaudzēt kvalitatīvas ir daudz grūtāk. Cenas gandrīz vienādas, tie pārdesmit centi par kilogramu neatsver ieguldīto darbu un nedod ekonomisko izdevīgumu. “

Platības palielinās. Arī pieprasījums

Latvijā kopējās augļu un ogu platības kopš 2016. gada pieaugušas par 24%, pērn sasniedzot vairāk nekā 8900 ha. Galvenokārt pieaugušas upeņu platības – par 89%, cidoniju – par 133%, krūmmelleņu – par 79%. Lai arī platības aug, pieprasījums pēc vietējās produkcijas nebūt nav nodrošināts.

  To apstiprina pētījums "Vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšana un noturības stiprināšana krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā", ko veicis Dārzkopības institūts pēc Latvijas Lauksaimniecības universitātes ierosinājuma. Lai noskaidrotu situāciju dārzkopības sektorā, tika aptaujātas 56 dažāda lieluma saimniecības un uzņēmēji, un kooperatīvi, kā arī apkopoti LAD un CSP dati. Dārzkopības vadošā pētniece Edīte Kaufmane uzsvērusi, ka augļkopjiem ir ļoti daudz darāmā, lai nodrošinātu vietējo tirgu un domātu par eksportu. Turklāt jāņem vērā, ka mājsaimniecības pārtikas izdevumu struktūrā 27% no ienākumiem gatavas tērēt augļiem, ogām un dārzeņiem, kas pēc E. Kaufmanes domām ir salīdzinoši daudz, neskatoties uz to, ka tās nav pirmās nepieciešamības preces.

  Arī Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte uzsvērusi, ka jāpalielina stādījumi, jo vēl neesam sasnieguši 1985. gada līmeni, tāpēc ļoti svarīgs valsts atbalsts. Viņa aicina palielināt atbalsta intensitāti līdz 80% tiem projektiem, kas vērsti uz konkurētspējas celšanu nozarē, lai vietējie ražotāji spētu konkurēt ar kaimiņvalstu ražotājiem.

 

Atjauno bērnudārza ēku – Līgatnes pērli

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 05.08.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvalde noslēgusi līgumu ar būvniecības firmu “RERE” par Līgatnes bērnudārza ēkas renovāciju.

“Tā ir viena no skaistākajām pilsētas ēkām, Līgatnes pērle,” saka pārvaldes saimnieciskais vadītājs Egils Kurpnieks. 1914. gadā celtā Līgatnes papīrfabrikas direktora māja jeb Fāles nams ir būvēts greznā Šveices stilā. Pēc 2.pasaules kara tajā ierīkoja bērnudārzu, pateicoties tam, mājā nav notikušas nekādas pārbūves. “Būvnieki, apskatot ēku, bija pārsteigti par to, kā tā saglabāta,” stāsta E.Kurpnieks. Ēkai tiks atjaunots vēsturiskais dakstiņu jumts, sakārtota fasāde, restaurētas logu vērtnes, slēģi, kokgriezumi, metālkalumi, kā arī veikti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi.

Par to, ka bērnudārza ēka jāatjauno, runāts vairākus gadu desmitus. Savulaik šim mērķim arī tika vākti ziedojumi. Fāles nams ir iecienīts tūristu apskates objekts. Bērnudārza ēkā savulaik uzņemtas televīzijas daudzsēriju filmas „Ilgais ceļš kāpās” epizodes. Tā ir aina, kur Marta un Rihards aizbrauc uz Vāciju, bērnudārza ēka filmā ir Riharda drauga vasarnīca.

Ēkas atjaunošanai pašvaldība ņēma kredītu. Darbi izmaksās ap 700 tūkstošiem eiro.

 

Īsziņas

Datums: 05.08.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

- Iepazīst Līgatnes upīti. Lai iepazītu Latvijas ūdensrites vērtības, vakar interesenti gida pavadībā iepazina Līgatnes upītes burvību, runāja par to, kāda cilvēku rīcība nepieciešama, lai upēs varētu dzīvot zivis un dažādas citas dzīvās radības un lai arī sabiedrība varētu baudīt ūdeņu sniegtos labumus. Bezmaksas pasākumu rīkoja Latvijas Dabas fonds, īstenojot projektu “LIFE Goodwater”.

- Aptauja skolēnu vecākiem. Cēsu novada pašvaldība vakar sākusi elektroniski aptaujāt savu izglītības iestāžu audzēkņu vecākus. Lūgts sniegt atbildi, kā jaunajā mācību gadā jānorit mācību procesam, klātienē, attālināti vai izmantojot abus veidus, kā arī jautāts skolēnu vecāku viedoklis par pedagogu vakcināciju. Aptaujas anketa pieejama pašvaldības tīmekļvietnēs.

- Piebalgas bagātības. Šodien piebaldzēni un citi interesenti piedalās ikgadējā Piebalgas novada iepazīšanas tūrē. Ekskursijas dalībnieki aicināti uz Vecpiebalgas un Inešu pagastu. Vecpiebalgā apskatāms uzņēmums “Hibitech Piebalga”, Eiropas lielākā saldūdens zivju audzētava, “Kalna Mūrnieku” daiļdārzs un pusdienots “Kaupēnos”. Inešos uzņēmuma “Gardenia Eko” Sveču māja, uzņēmums “Audz”, kurš nodarbojas ar apģērba dizainu, šķirnes gaļas liellopu audzētava “Baltic Galloway”, dabiskās kosmētikas ražotāju “ApiMi” piedāvājums.

 

Cēsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 4

Datums: 05.08.2021

Izdevums: Latvijas Vēstnesis

Rubrika: Pašvaldību dokumenti

OP 2021/149.5

Cēsīs 2021. gada 29. jūlijā

Par Cēsu novada domes saistošo noteikumu publicēšanas vietu

APSTIPRINĀTI ar Cēsu novada domes 29.07.2021. lēmumu Nr. 82

Izdoti saskaņā ar likuma "Par valsts pašvaldībām" 45. panta piekto daļu

1. Saistošie noteikumi nosaka Cēsu novada domes saistošo noteikumu publicēšanas vietu.

2. Cēsu novada domes saistošo noteikumu publicēšanas vieta ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums "Latvijas Vēstnesis".

3. Atzīt par spēku zaudējušiem:

3.1. Cēsu novada domes 28.01.2016. saistošos noteikumus Nr. 3 "Par Cēsu novada domes saistošo noteikumu publicēšanas vietu";

3.2. Amatas novada domes 23.12.2015. saistošos noteikumus Nr. 14 "Par Amatas novada domes saistošo noteikumu publicēšanas vietu";

3.3. Jaunpiebalgas novada domes 14.12.2015. saistošos noteikumus Nr. 15 "Par Jaunpiebalgas novada domes saistošo noteikumu publicēšanas vietu";

3.4. Līgatnes novada domes 29.12.2015. saistošos noteikumus Nr. 15/25 "Par Līgatnes novada domes saistošo noteikumu publicēšanas vietu";

3.5. Pārgaujas novada domes 21.01.2016. saistošos noteikumus Nr. 2 "Par Pārgaujas novada domes saistošo noteikumu publicēšanu";

3.6. Priekuļu novada pašvaldības 28.12.2015. saistošos noteikumus Nr. 16/2015 "Par Priekuļu novada domes saistošo noteikumu publicēšanas vietu";

3.7. Vecpiebalgas novada domes 22.12.2015. saistošos noteikumus Nr. 12/2015 "Par Vecpiebalgas novada domes saistošo noteikumu publicēšanas vietu".

Cēsu novada domes priekšsēdētājs J. Rozenbergs

Cēsu novada domes 2021. gada 29. jūlija saistošo noteikumu Nr. 4 "Par Cēsu novada domes saistošo noteikumu publicēšanas vietu"

paskaidrojuma raksts

Saistošo noteikumu projekta nepieciešamības pamatojums Ņemot vērā, ka 2021. gada 1. jūlijā stājās spēkā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikumā noteiktais administratīvi teritoriālais iedalījums un darbu uzsākusi jaunizveidotā Cēsu novada dome, pamatojoties uz Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 3. panta pirmo daļu un likuma "Par pašvaldībām" 45. panta piekto daļu, nepieciešams pieņemt sasitošos noteikumus par Cēsu novada domes izdoto saistošo noteikumu publicēšanas vietu.

Īss saistošo noteikumu projekta satura izklāsts Saistošie noteikumi nosaka, ka Cēsu novada domes saistošo noteikumu publicēšanas vieta ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums "Latvijas Vēstnesis".

Saistošo noteikumu projekta iespējamā ietekme uz pašvaldības budžetu Papildu finanšu līdzekļi nav nepieciešami.

Saistošo noteikumu projekta iespējamā ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā Nav ietekme.

Saistošo noteikumu projekta iespējamā ietekme uz administratīvajām procedūrām Nav ietekme.

Informācija par konsultācijām ar privātpersonām saistībā ar saistošo noteikumu projektu Nav nepieciešams.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs J. Rozenbergs

 

KONCERTU AFIŠA

Datums: 05.08.2021

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: Nedēļa kabatā

PIEKTDIENA – 6.08.

19.00 Kokneses estrādē Kokneses mūzikas festivāls "Vesterna nakts". Piedalās: O. Rajecka, U. Roze, "Klaidonis"; 19.00 Rīgas Domā ērģeļmūzikas festivāla "Rīgas Doms 2021" ietvaros koncerts "Dvēseles lūgšana". Piedalās: I. Bagele (mecosoprāns), E. Alpe (ērģeles). Programmā: J. S. Bahs, Š. Guno, Dž. Rosīni, P. Maskanji, L. Belmāns u. c.; 19.00 J. Norviļa Madonas mūzikas skolā 24. Latviešu mūzikas svētku ietvaros saksofonu kvarteta "Atomos" koncerts; 20.00 Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" Dienvidkurzemes festivāla "Rimbenieks" ietvaros simfoniskais koncerts "Bahs. Mocarts. Vēbers". Piedalās: I. Dālderis (klarnete), K. Balanas (vijole), dir. G. Kuzma. LSO. Programmā J. K. Baha Simfonija D Dur (op. 18., nr. 4), K. M. Vēbera Otrais klarnetes koncerts, K. F. E. Baha Simfonija mi minorā (H653), V. A. Mocarta Vijoļkoncerts nr. 5 La mažorā; 20.00 Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja dārzā Kārļa Kazāka koncerts; 20.00 Kalnansu purvā Kuldīgā muzikālie vakari "Vasaras stāsts purvā". Piedalās: Shipsea; 21.00 Rožupes brīvdabas estrādē koncertprogramma "Latviešu kino dziesmu svētki". Piedalās: N. Rutulis, A. Stafecka, Anmary, D. Skutelis un instrumentālā grupa. Programmā: melodijas no kinofilmām "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", "Vella kalpi", "Mans draugs nenopietns cilvēks", "Melnā vēža spīlēs", "Dāvana vientuļai sievietei", "Tās dullās Paulīnes dēļ", "Īsa pamācība mīlēšanā", "Likteņdzirnas", "Emīla nedarbi", "Elpojiet dziļi", "Klāvs – Mārtiņa dēls", "Teātris", "Vajadzīga soliste", "Zvejnieka dēls", "Maija un Paija", "Sprīdītis", "Spēle" u. c.

SESTDIENA – 7.08.

13.00 Rundāles pils Zaļajā teātrī "Liepājas vasara Rundāles pilī. Muzikālās pasakas Zaļajā teātrī". Piedalās: M. Kauliņa (sitamie instrumenti), I. Novicāns (mežrags), K.Tatarinova (stāstnieks). Programmā G. Pelēča "Garā pupa", O. Demčenko "Bonifācija brīvdienas", R. un O. Petrausku "Pasaka par mazo Jenotu", M. Kauliņas un J. Ivuškāna aranžijas; 15.00 Rundāles pils Baltajā zālē "Liepājas vasara Rundāles pilī. Kamermūzika Baltajā zālē". Piedalās: Liepājas stīgu kvintets – A. E. Kolerta (vijole), L. Tomiņa (vijole), K. A. Pelnēna (alts), D. Puķīte (čells), G. Kolerts (kontrabass); no 17.00 izklaides parkā "Avārijas brigāde" "Superīgākā augusta diena". Piedalās: "Musiqq", I. Busulis u. c.; 18.00 un 21.00 Ikšķiles pludmales Meinarda piestātnē Ekskluzīvs koncerts. Piedalās: Igo, G. Krievkalna, A. Hermanis, K. Krievkalns, Ē. Upenieks; 19.00 Kokneses estrādē Kokneses mūzikas festivāls "Vesterna nakts". Piedalās: "Apvedceļš", "Dakota", "Lauku muzikanti"; 19.00 Saulkrastu brīvdabas estrādē grupas "Eolika" 40 gadu jubilejas koncerts; 19.00 Latgales vēstniecības "Gors" Mazajā zālē koncerts "Mirdzums un kontrasti. Mijiedarbība". Piedalās "Carmine Trio". Programmā J. B. Vanhala Trio vijolei, klarnetei, klavierēm op. 20 no. 5 Allegro – Grazioso – Allegretto, A. Hačaturjana Trio vijolei, klarnetei, klavierēm

Andante con dolore – Allegro – Moderato, S. Ratnieces "Mirdzums" (2012) vijolei, klarnetei un klavierēm, B. Bartoka "Kontrasti" vijolei, klarnetei un klavierēm Sz. 111 Verbunkos – Piheno – Sebes; 20.00 Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" korejiešu dziedātājas Youn Sun Nah koncerts; 20.00 Saldus Kalnsētas parkā Ivo Fomina koncerts "Cilvēks"; 20.00 Rundāles pils Baltajā zālē "Liepājas vasara Rundāles pilī". LSO un vijolnieces Kristīnes Balanas koncerts. Piedalās: I. Dālderis (klarnete), dir. G. Kuzma; 20.00 Kalnansu purvā Kuldīgā muzikālie vakari "Vasaras stāsts purvā". Imanta Kalniņa jubilejas koncerts. Piedalās: K. Pāže, R. Macats, grupa "Ezeri"; 21.00 Strenčos pludmalē pie Gaujas grupas "Dagamba" koncerts; 21.00 Siguldas pilsdrupu estrādē koncertprogramma "Latviešu kino dziesmu svētki". Piedalās: N. Rutulis, A. Stafecka, Anmary, D. Skutelis un instrumentālā grupa. Programmā: melodijas no kinofilmām "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", "Vella kalpi", "Mans draugs nenopietns cilvēks", "Melnā vēža spīlēs", "Dāvana vientuļai sievietei", "Tās dullās Paulīnes dēļ", "Īsa pamācība mīlēšanā", "Likteņdzirnas", "Emīla nedarbi", "Elpojiet dziļi", "Klāvs – Mārtiņa dēls", "Teātris", "Vajadzīga soliste", "Zvejnieka dēls", "Maija un Paija", "Sprīdītis", "Spēle" u. c.

SVĒTDIENA – 8.08.

14.00 Siguldas Jaunās pils dārzā Opermūzikas koncerts. Piedalās: A. Lapiņš, E. Ošleja, J. Lute. Koncertmeistare – I. Puriņa; 16.00 Ungurmuižā koncerts "Šūbertiāde Ungurmuižā". Piedalās: A. Egliņa (klavieres), L. Tīrele (klavieres), A. Liepiņš (klavieres), S. Zariņa (vijole), E. Zālīte–Grosa (soprāns), dzejnieks J. Rokpelnis. Latvijas Radio kora vīru grupa: K. Rūtentāls (tenors), R. Bērtiņš (tenors), J. Kokins (bass), P. Vaickovskis (bass); 16.00 Bēnes estrādē "Teātra Tenoru" koncerts "Lūk, mana sirds!", Piedalās: Latvijas Nacionālā teātra aktieris M. Brūveris, Latvijas Nacionālās operas un baleta teātra solists J. Jope, E. Kivlenieks no Operetes teātra kopā ar mūziķiem A. Livču, A. Rudzīti un U. Krūskopu; 17.00 Vecpiebalgas muižā grupas "Carnival Youth" koncerts "Naivais ku–kū"; 18.00 Siguldas pilsdrupu estrādē koncerts "Ceļojums opermūzikas pasaulē". Piedalās: K. Stojanova (soprāns), M. Mihailovs (tenors, Bulgārija), Latvijas operas pērles – I. Bagele, D. Rudāne, K. Norvelis, E. Ošleja, R. Kandalincevs, sitamo instrumentu apvienība "Brāļi Grīnbergi", festivāla orķestris un koris, dir. V. Kiradžijevs (Vīne); 18.00 Ventspils koncertzālē "Latvija" skaņu mākslinieka un producenta Hendrika Vēbera jeb "Pantha Du Prince" (Vācija) koncerts; 19.00 VEF Kultūras pilī jubilejas koncertuzvedums ""Vella kalpiem" – 50 / "Šerlokam Holmsam" – 40"; 19.00 Lūznavas muižā franču baroka mūzikas koncerts "Smaržas un skaņas vakara gaisā...". Piedalās: I. Saliete (klavesīns), M. Čudars (elektriskā ģitāra).

PIRMDIENA – 9.08.

19.00 Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" pianista Mihaila Pļetņova solokoncerts. Programmā L. van Bēthovena Sonāte klavierēm nr. 1 fa minorā, op. 2, nr. 1, L. van Bēthovena Sonāte klavierēm nr. 32 do minorā, op. 111, P. Čaikovska Klavierdarbu cikls "Gadalaiki", op. 37 b.

OTRDIENA – 10.08.

19.00 Rīga Domā koncerts "Bahs, Brukners, Britens". Piedalās: p/o "Rīga", A. Reinis (ērģeles), E. Kuduma (angļu rags), dir. J. Liepiņš. Programmā J. S. Baha II daļa "Larghetto" no Koncerta obojai d'amore La mažorā (BWV 1055) pārlikumā angļu ragam un pūtēju orķestrim, Fantāzija un fūga sol minorā (BWV 542) pārlikumā pūtēju orķestrim, Prelūdija Mi bemol mažorā ("Svētā Ena", BWV 552/1) ērģelēm, A. Bruknera "Slavas dziesma / Hymn of Praise" – F. Gordona pārlikums pūtēju orķestrim, Motetes "Ave Maria, Os justi" – K. Balmelli pārlikums pūtēju orķestrim, Fantāzija Sol mažorā – ērģeļu solo, B. Britena Variācijas un fūga par Henrija Pērsela tēmu, op. 34 – J. Raskina pārlikums pūtēju orķestrim, Prelūdija un fūga par Viktorijas tēmu – ērģeļu solo.

TREŠDIENA – 11.08.

19.00 Saldus kultūras paviljonā Zigfrīda Muktupāvela un Jāņa Lūsēna koncerts; 20.00 Dzintaru koncertzālē koncerts "Raimonds Pauls un Imants Ziedonis | Un vairāk par mirkli mums neiegūt...". Piedalās: R. Pauls (klavieres), solisti D. Rudāne un D. Kalniņš, Latvijas Radio bigbends; 20.00 Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" Dienvidkurzemes festivāla "Rimbenieks" ietvaros "Trio Vox" (E. Sproģe (flauta), Ē. Kiršfelds (čells), H. Hansena (klavieres)) koncerts. Programmā F. Mendelszona Bartoldi Trio flautai, čellam un klavierēm Op. 49, Dž. Kramba "Vox Balaenae" (Vaļa balss) flautai, čellam un klavierēm; 20.00 Jaunpils pilī apvienības "Raxtu Raxti" koncerts.

PIEKTDIENA – 13.08.

19.00 Cēsu Pils parka estrādē grupas "Eolika" 40 gadu jubilejas koncerts; 19.00 Rīgas Domā ērģeļmūzikas festivāla "Rīgas Doms 2021" ietvaros koncerts "Vasaras vidū". Piedalās: V. Laube–Vītiņa (sitaminstrumenti), ērģelnieces I. Birģele, Diāna Jaunzeme–Portnaja (RIGA ORGANUM DUO). Programmā: V. A. Mocarts, Ž. Bizē, H. Sundīns, I. Riše, P. Buravickis (pirmatskaņojums); 20.00 Valmieras pilsētas estrādē Ivo Fomina koncerts "Cilvēks"; 20.00 Mazmežotnes muižas pasākumu šķūnī koncerts "Balādes par vīnu, mīlu un raganām". Piedalās: L. Rācenājs un "His Orchestra"; 20.00 Liepājas Trīsvienības katedrālē Dienvidkurzemes festivāla "Rimbenieks" ietvaros ērģelnieces Simonas Sunepas koncerts. Piedalās: I. Novicāns (mežrags). Programmā P. Vaska "Te Deum", A. Stradellas Baznīcas ārija, J. K. H. Rinka Flautu koncerts, S. Franka "Panis Angelicus", H. A. Štama "Cortege de joie", F. Petera "Aria", P. Dambja "Toccata alla Fantasia"; 20.00 Rojas brīvdabas estrādē grupas "Sestā jūdze" 20 gadu jubilejas romantiskāko dziesmu vakars pie galdiņiem "Es iemīlēšos tevī"; 21.00 Kandavas brīvdabas estrādē "Ozolāji" grupas "Musiqq" koncerts; 21.00 Madonas estrādē koncertprogramma "Latviešu kino dziesmu svētki". Piedalās: N. Rutulis, A. Stafecka, Anmary, D. Skutelis un instrumentālā grupa. Programmā: melodijas no kinofilmām "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", "Vella kalpi", "Mans draugs nenopietns cilvēks", "Melnā vēža spīlēs", "Dāvana vientuļai sievietei", "Tās dullās Paulīnes dēļ", "Īsa pamācība mīlēšanā", "Likteņdzirnas", "Emīla nedarbi", "Elpojiet dziļi", "Klāvs – Mārtiņa dēls", "Teātris", "Vajadzīga soliste", "Zvejnieka dēls", "Maija un Paija", "Sprīdītis", "Spēle" u. c.; 21.30 Rīgas Domā ērģeļmūzikas festivāla "Rīgas Doms 2021" noslēguma koncerts "Filipa Glāsa nakts". Piedalās: A. Raumanis (saksofons), A. Reinis (ērģeles).

SESTDIENA – 14.08.

19.00 Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā festivāls "Laivā". Piedalās: "Dagamba" un "Skyforger"; 19.00 Dzintaru koncertzālē festivāla "Artissimo" ietvaros koncerts "Pianistu maratons Dmitrija Baškirova piemiņai"; 19.00 Latgales vēstniecības "Gors" Āra skatuvē koncertprogramma "Esi man tā". Piedalās: M. K. Kalniņš, "Putnu balles" solistes L. Kalniņa un K. Stirāne, pianists J. Miltiņš, perkusionists K. Kurdeko. Programmā I. Kalniņa, A. Hermaņa, V. Pūces un J. Lūsēna dziesmas; 19.00 Cesvainē salona "Divi torņi" pagalmā ģitārista Mārča Auziņa koncerts; 20.00 Alūksnes Pilssalas estrādē Ivo Fomina koncerts "Cilvēks"; 20.00 "ZEIT" atpūtas kompleksā Līgatnē "Latvian Voices" un Jāņa Strazdiņa koncerts; 20.00 Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" Rietumkurzemes festivāla "Rimbenieks" ietvaros Liepājas mežragu kvarteta koncerts. Programmā: J. S. Bahs, Ž. Bizē, J. Brāmss, V. A. Mocarts, F. Doplers u. c.; 20.00 Neikenkalna dabas koncertzālē Dikļos noskaņu koncerts "Augusta debesīs". Piedalās: "Tautumeitas", aktieris I. Martinsons, koklētāja L. Jansone; 21.00 Cēsu Pils parka estrādē mākslas festivāla "Cēsis 2021" ietvaros R. Vāgnera operas "Valkīra" trešais cēliens. Koncertiestudējums. Piedalās: K. Fostere, L. Kinča, E. Siliņš, LNSO, dir. A. Poga; 21.00 Mežaparka Lielajā estrādē svētku vakars "Brālibrāli". Brāļiem Kokariem 200.

SVĒTDIENA – 15.08.

18.00 Saldus Kalnsētas parka estrādē grupas "Eolika" 40 gadu jubilejas koncerts; 19.00 Valkas brīvdabas estrādē grupas "Bet bet" 30 gadu jubilejas koncerts; 20.00 Grobiņas baznīcā Dienvidkurzemes festivāla "Rimbenieks" ietvaros Liepājas stīgu kvarteta koncerts. Piedalās: L. Baltābola (vijole), G. Alžāne (vijole), I. Ģirnis (alts), D. Puķīte (čells). Programmā

Jozefs Haidna Stīgu kvartets Mi bemol mažorā op. 1 nr. 2, V. A. Mocarta Divertisments Fa mažorā KV 138.

 

TEĀTRU AFIŠA

Datums: 05.08.2021

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: Nedēļa kabatā

PIEKTDIENA – 6.08.

Valmieras teātra festivāls: 15.00, 18.00 "Pasaules gals un citas blēņas", 16.00 "Upe", 17.00 "Pus audzis", 17.00 "Samsona ceļojums", 18.00 "Bumba nerunā", 19.00 "Cilts", 20.00 "Marija un zibens", 21.00 "Uzvara ir mirklis"; Rīgas Krievu teātra L. z. 19.00 "Raimonds Pauls Rīgas Krievu teātrī"; Saulkrastu brīvdabas estrādē 19.00 Baibas Sipenieces-Gavares stāvizrāde "Vienreiz jau var" ar bufetes elementiem.

SESTDIENA – 7.08.

Valmieras teātra festivāls: 10.00 "Urbānais safari", 11.00, 18.00 "Bumba nerunā", 11.00, 17.00 "Cilts", 11.00, 14.00, 17.00 "Pasaules gals un citas blēņas", 12.00, 18.00 "Upe", 13.00, 19.00 "Pus audzis", 13.00, 19.00 "Samsona ceļojums", 16.00, 20.00 "Marija un zibens", 21.00 "Uzvara ir mirklis"; Latvijas Leļļu teātra Kamīnzālē (Rīgas Latviešu biedrības namā) 11.00 un 14.00 "Naksitrallīši"; Rīgas Krievu teātrī "Parunāsim Kafe’Teeka" 14.00 "Čaks. Rīga. Sieviete", L. z. 19.00 "Raimonds Pauls Rīgas Krievu teātrī".

SVĒTDIENA – 8.08.

Valmieras teātra festivāls: 11.00, 14.00 "Bumba nerunā", 11.00, 15.00 "Cilts", 11.00, 14.00, 17.00 "Pasaules gals un citas blēņas", 11.00, 15.00 "Upe", 12.00, 18.00 "Samsona ceļojums", 13.00, 16.00 "Marija un zibens", 13.00, 17.00 "Pus audzis"; Rīgas Krievu teātrī "Parunāsim Kafe’Teeka" 14.00 "Čaks. Rīga. Sieviete", L. z. 19.00 "Raimonds Pauls Rīgas Krievu teātrī".

OTRDIENA – 10.08.

Jaunā Rīgas teātra L. z. 19.30 "Soņa"; Dailes teātra L. z. 19.00 "Piekrišana", Dailes dārzā 20.00 pirmizrāde "Dailes kanons | Bartkevičs. Segliņa. Buravickis"; Latvijas Nacionālā teātra L. z. 19.00 "Puika, kurš redzēja tumsā".

TREŠDIENA – 11.08.

Rīgas Krievu teātra L. z. 19.00 "Par spīti"; Valmieras teātra A. z. 18.30 "Ģimene"; Jaunā Rīgas teātra L. z. 19.30 "Soņa", M. z. 19.00 "Cerību ezers"; Dailes teātra L. z. 19.00 "Piekrišana", Dailes dārzā 20.00 "Dailes kanons | Bartkevičs. Segliņa. Buravickis"; Latvijas Nacionālā teātra L. z. 19.00 "Puika, kurš redzēja tumsā"; atpūtas kompleksā "ZEIT" Līgatnē 20.00 kamerizrāde "Kro-Kro". Piedalās: S. Prauliņa un M. Meiers.

 

Līgatnieši norāda domei darāmo

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 06.08.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Cēsu novada domes vadība – priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, vietnieki Ainārs Šteins un Atis Egliņš-Eglītis Līgatnē tikās ar iedzīvotājiem. Tā bija kārtējā jaunās domes vadītāju viesošanās Cēsu novadā apvienotajās teritorijās.

“Šādās reizēs var sajust bijušo novadu iekšpolitiskos jautājumus, sadzirdēt problēmas, tuvākajā laikā praktiski risināmo. Tas ir svarīgi gan veidojot novada pārvaldes modeli, gan izstrādājot attīstības programmu un arī plānojot drīzumā darāmos darbus,” “Druvai” pastāstīja J.Rozenbergs.

Līgatnē uz tikšanos bija atnākuši lielākoties pašvaldības darbinieki un aktīvākie iedzīvotāji. “Kad jānāk uz tikšanos, tad latvietim vienmēr ir atrunu varianti – nav ko vilkt mugurā, nav frizūras, kurpes nepareizas. Gribam izstāstīt, kā dzīvojam, ceram, ka mūs uzklausīs un sadzirdēs, politiķiem ir jājautā iedzīvotājiem, kā viņiem ērtāk, nevis kabinetos jāpieņem lēmumi,” sacīja līgatniete Larisa Adamova.

Plānotās stundas vietā domes vadītāju saruna ar iedzīvotājiem izvērtās divreiz garāka. Līgatniešiem jautājumu un ierosinājumu bija daudz, viņi arī lūdza izskaidrot, vai turpmāk būs tāpat, kā savulaik Cēsu rajonā. “Cēsu novads ir cita pārvaldības forma, cita administratīvā struktūra, pašvaldībai citas funkcijas. Kādreiz izpildkomitejas bija tikai izpildītāji, vietējo kopienu dzīvi laukos uzturēja kolhozi,” skaidroja A.Egliņš-Eglītis, bet A.Šteins uzsvēra, ka vara nozīmē pilnvaras un resursus. Lielākā novadā ir lielākas iespējas. “Nevajag skatīties, kā bija, jādomā, kādus lēmumus pieņemt šodien, lai rīt būtu labāk”, teica A.Šteins.

Līgatnieši arī interesējās, vai turpmāk vairs nebūs Augšlīgatnes, jo tiek runāts tikai par Līgatni. “Jaunajā novadā ir divas pilsētas – Cēsis un Līgatne – un pagasti. Tāpat ir Līgatnes pilsēta un Līgatnes pagasts,” skaidroja J.Rozenbergs, bet A.Šteins piebilda, ka nekur nepazūd Augšlīgatnes ciems.

“Tagad esam kopā septiņi bijušie novadi, katram bija savi mērķi, kultūra, problēmas un projekti. Tas nenozīmē, ka jau rīt visi domāsim vienādi, jāsaliek kopā mērķi un rīcība. Pirmais darbs bija, lai novada pašvaldība sāk strādāt, lai iedzīvotāji var samaksāt rēķinus, dome var izdot rīkojums. Šogad katra Cēsu novada apvienību pārvalde strādā ar savu budžetu un projektiem. Notiek sarunas, kāda būs pārvaldība no 1. janvāra. Patlaban ir jārisina vairākas avārijas situācijas, problēmas ir bāriņtiesā, tur trūkst darbinieku, IT darāmā daudz, lai izveidotu vienotu sistēmu. Būs jomas, kurām racionālāka ir kopīga pārvalde – dzimtsaraksti, komunikācija, IT nodaļa. Ja bibliotēkām pārvaldība kopīga, tās tāpat strādās katrā pagastā, tāpat kultūras nami. Diskusijas par tūrismu, muzejiem. Komunālā saimniecība un īpašumu apsaimniekošana noteikti paliks decentralizēta. Tas, kas bijis katrā novadā labs, jāsaglabā jaunajā, jautājums, kā to darīt. Atbalsti, tradīcijas ir dažādas, tāpat infrastruktūra. Līgatnē bērnudārzā ir jāatver jaunas grupas, sākumskolai ir potenciāls kļūt par pamatskolu, citos pagastos jādomā, kā piepildīt izglītības iestādes. Nākamā gada budžets būs izlīdzināšanas budžets,” jaunā novada pašvaldības aktualitātes ieskicēja J.Rozenbergs.

Sandra Jaunākā un Larisa Adamova dzīvo Līgatnes pagastā. Viņas satrauc gājēju un velosipēdistu drošība uz Vidzemes šosejas. Iniciatīvas grupa arī nosūtījusi vēstuli Satiksmes ministrijai, ka no Līgatnes līdz Ieriķiem nepieciešams gājēju un velo celiņš. Attālināti iniciatoriem bijusi saruna ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu, atbilde bijusi, ka atbalsts būs, ja pašvaldība kaut ko sāks darīt.

“Pēc šosejas atjaunošanas ir samazināta tās grantētā daļa, nomales, bet satiksme ir ļoti intensīva. Kopš mani iegāza grāvī, ar riteni vairs nebraucu. Ja pa šosejas malu jāiet uz autobusu pieturu, garāmbraucošās mašīnas gājēju nošķiež,” situāciju raksturoja L.Adamova un ierosināja sarīkot ierēdņiem, deputātiem, medijiem pārgājienu gar šosejas malu, jo tie, kuri brauc ar mašīnām, problēmu neizprot. “Kad sākās šosejas remontdarbi, redzējām, cik maz vietas paliek gājējiem, bijām pašvaldībā, vērsām uzmanību, par mums pasmējās, ka tās ir muļķības. Vai Cēsu dome atbalstītu veloceliņa izbūvi?” jautāja S.Jaunākā. A.Šteins atgādināja, ka kilometra gājēju celiņa izbūve izmaksā ap 200 tūkstošiem eiro, bet no Līgatnes līdz Ieriķiem ir arī divas upes. “Neapšaubu, ka celiņš drošībai vajadzīgs, bet neesmu tas, kurš solīs,” sacīja domes priekšsēdētāja vietnieks, pretī saņemot repliku, ka nevajag solīt, bet darīt.

Iedzīvotāji arī atgādināja par valsts grants ceļu Skaļupes–Kārļi, pa kuru brauc velotūristi. Tur grūti runāt par drošību, arī ceļš biežāk ir bedrains nekā līdzens. Domes vadītāji uzsvēra, ka nākamajos gados pašvaldības prioritāte būs ceļi.

Līgatnietes arī aktualizēja problēmu, ka Indrānu pietura pie Vidzemes šosejas nav starppilsētu reisu sarakstā, tas rada sarežģījumus no rīta ar autobusu tikt uz darbu Cēsīs. Tāpat arī autobusi nepietur Cēsīs pie veikala “K-Senukai”. “Ir jādomā par tiem, kuri nebrauc ar mašīnu,” atgādināja S.Jaunākā.

Līgatne ir tūrisma pilsēta. Pēc sešiem vakarā tiek slēgts kultūras nams un tūrisma informācijas centrs, līdz ar to nav pieejamas sabiedriskās tualetes. Bieži vien pirmdienas rītos, kad tūrisma speciālisti apseko alas, nākas saukt komunālo dienestu. A.Šteins atgādināja, ka sabiedrisko tualešu izbūve maksā daudzus desmitus tūkstošus eiro un sabiedrība nesapratīs šādus tēriņus. “Problēma ir trīs mēnešus gadā, trīs stundas diennaktī, turklāt katrā tūrisma objektā tualete ir. Lai kultūras nams un informācijas centrs būtu atvērts, varbūt kāds ir gatavs dežurēt sabiedriskā kārtā,” viedokli pauda A.Šteins. Atbildei izskanēja replika, ka tiek meklēts iegansts nedarīt, nevis domāts, kā risināt problēmu. J.Rozenbergs atzina, ka arī Cēsīs ir problēmas ar sabiedriskajām tualetēm, tiek meklēti jauni risinājumi, jo cilvēkiem ikdienā vairs kabatā nav centu.

Plašāka diskusija izvērtās par to, ka pašvaldība Līgatnē neatbalsta sporta deju pulciņa darbību. Savulaik vadītāja lūgusi izīrēt telpas nodarbībām, par to arī ir vienošanās. Visus izdevumus sedz bērnu vecāki, viņi mudināja domes vadību rast iespēju finansiāli atbalstīt arī šo interešu izglītības pulciņu.

“Līdz šim katrai pašvaldībai bijusi sava politika, ko atbalstīt, ko ne. Nekad tā nebūs, ka katru, kurš gribēs kaut ko darīt, pašvaldība varēs atbalstīt. Lai kādu atbalstītu, nauda jāatņem kādam citam,” skaidroja A.Šteins, bet J.Rozenbergs bilda, ka situācija jāizvērtē. Ja, piemēram, pašvaldība maksu par telpām neprasītu, vai vecākiem samazināsies maksa par bērnu nodarbībām? Ja tā, tas būtu atbalsts bērniem.

Līgatnieši ierosināja, ka pašvaldība varētu rīkot senioriem kursus datorprasmju apguvei, vairāk gādāt par sabiedrisko kārtību Līgatnes pilsētā un pagastā, arī nopļaut zāli pie sporta laukuma, jo zālē ir ērces un redzēti zalkši. Iedzīvotāji arī interesējās, kā saņems informāciju par to, ko dara dome, kas notiek pašu pilsētā un pagastā. Kāds līgatnietis arī lūdza iepazīstināt un ko vairāk uzzināt par apvienības pārvaldes vadītāju, painteresējoties, vai arī viņa ir no “Jaunās vienotības”. Izskanēja vēl citi jautājumi un ierosinājumi.

Tikšanās beigās kāda līgatniete skaidri noprasīja: “Ko jūs sadzirdējāt no tā, ko teicām?” Domes priekšsēdētājs J.Rozenbergs uzskaitīja visus problēmjautājumus un ierosinājumus. A.Egliņš-Eglītis tos arī pierakstījis. “Gaidīsim darbu un jaunas tikšanās,” atvadoties sacīja līgatnieši.

Cēsu novada domes pārstāvji jau kopš jūlija tiekas ar jaunās, lielākās, pašvaldības novadu apvienību darbiniekiem, apmeklē pašvaldības iestādes, tiekas ar uzņēmējiem. Jau pabūts pagastos Piebalgas pusē un bijušā Amatas novada teritorijā.

 

Sarunās par vakcināciju skolās iesaistās dome

Autors: Līga Salnite

Datums: 06.08.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Vakcinācijas aptvere pret Covid-19 un informācijas apmaiņa par šī epidemioloģiskajai drošībai būtiskā kritērija izpildi skolās nenoritot gana gludi, komunikācijā ar izglītības iestāžu administrācijām iesaistīsies arī Cēsu novada domes vadība.

Mācību procesa iespējamība klātienē jaunajā akadēmiskajā gadā nodarbina jo daudzus prātus – gan vakcinācijas atbalstītājus, gan tās pretiniekus – , tomēr krietni atšķiras redzējums par savu lomu šīs iespējas sasniegšanā. Vēl joprojām pedagogu, kā arī izglītības iestāžu tehnisko darbinieku vakcinācija balstās brīvprātībā, jo Saeima likumprojektu, kas paredz iespēju no 1.oktobra darba devējam pārtraukt darba attiecības, ja darbinieks neuzrāda vakcinācijas vai kovida izslimošanu apliecinošo sertifikātu, vēl turpina izskatīt.

Ceturtdien, 5.augustā, Cēsu novada domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas pārstāvji ar pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāju Lolitu Kokinu pārrunāja aktuālo attiecībā uz gatavību nodrošināt mācības klātienē. Situācija pilsētās un katrā pagastā ir visnotaļ atšķirīga, klātienes procesa izšķirošā kritērija kopaina pat ļoti raiba. L.Kokina, informējot komitejas locekļus, gan atzina, ka dati vēl neaptver visas mācību iestādes, jo ir atvaļinājumu laiks un ne visur izdodas ar katru darbinieku sazināties, kā arī – ne visu iestāžu vadītāji piekrīt šādu informāciju pārvaldei sniegt, profesionālajā saziņā izvēršoties pat asākiem konfliktiem.

"Druva", apkopojot dzirdēto par aptuveno vakcinācijas aptveri skolās un bērnudārzos, saklausīja, ka samērā cerīga situācija (74-85% aptvere) ir pilsētās – Cēsīs un Līgatnē. Vecpiebalgas vidusskolā, kas aizvadītajā mācību gadā asi izjuta Covid-19 uzliesmojumus, arī ir viens no labākajiem rādītājiem, tikai divi nevakcinēti darbinieki. Līdzīga gatavība septembrim klātienē ir arī Zaubes pamatskolā. Vien daži nevakcinēti kolēģi ir Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolā (bijušajā Nītaures vidusskolā).

Kritiskāk ar vakcināciju ir pirmsskolās, tostarp arī bērnudārzos Cēsu pilsētā, taču vienlaikus sāpīgie punkti ir arī dažas skolas. Vismaz deviņi nevakcinēti darbinieki ir gan Jaunpiebalgas, gan Priekuļu vidusskolā, kā arī Amatas pamatskolā. Šīs iestādes vadītājs Valdis Nītiņš arī “Druvai” iepriekš neslēpa negatīvo nostāju pret obligāto vakcināciju, tāpat par Amatas pamatskolā valdošo radikālo kovidskepsi komitejas sēdē zināja teikt Amatas apvienības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja Elita Eglīte.

Aptuveni ducis darbinieku, kas nav saņēmuši vakcīnu, ir gan Veselavas pirmsskolas izglītības iestādē (PII), gan Jāņmuižas PII. Jāņmuižā gan tie lielākoties esot tehniskie darbinieki, tomēr kopumā visai daudz. Arī Spāres pamatskolā ir daudz tehnisko darbinieku, kas vēl nav potējušies, un vakcinācijas aptvere neesot daudzsološa. Tikpat arī Dzērbenes vispārizglītojošajā un mūzikas pamatskolā, kur tiek minēts, ka medicīnas darbinieks nerekomendē vakcinēšanos, un arī skolas vadība nav atsaucīga sarunām par šo tematu.

Attīecībā uz pirmsskolām kā nelielu atrisinājumu Izglītības pārvaldes vadītāja redz nolikumos iestrādāto iespēju ar grupiņu strādāt arī vienam pedagogam un diviem palīgiem, ne diviem pedagogiem un vienam pedagoga palīgam. Tas varētu būt glābiņš tur, kur kāda audzinātāja nav vakcinējusies, bet auklītes ir. Taču par perspektīvu skolās pagaidām pāragri teikt, L.Kokina vien ieminējās, ka daži direktori jau izvērtējuši, kā varētu pielāgot darba plānu tam vienam vai diviem pedagogiem, lai viņus nepazaudētu.

Vienlaikus Cēsu novada dome šīs nedēļas vidū pašvaldības mājaslapā un savos sociālo mediju kontos (Facebook, Twitter) publiskoja aptauju, kurā par vēlamo mācību formātu jaunajā mācību gadā, kā arī par savu viedokli pedagogu vakcinācijas jautājumā aicināti izteikties Cēsu novada izglītības iestāžu audzēkņu vecāki. Komentējot vēl tikai nepilnā diennaktī gūto priekšstatu par sabiedrības viedokli, domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs pastāstīja, ka no 914 saņemtajām atbildēm 726 apliecināta vēlme saviem bērniem atgūt klātienes mācības. Nedaudz vairāk kā pusotrs simts vecāku pieļāvuši mācību procesa kombināciju no klātienes un attālinātās komunikācijas un tikai 25 vecāki ir pārliecināti, ka varētu turpināt mācības neklātienē.

Izglītības pārvaldes vadītāja, uzrunājot domes deputātus, arī pauda pārliecību, ka ar vēl vienu gadu attālināti, "skolēni būs zaudētāji". L.Kokina arī prognozē iespējamu izglītojamo migrāciju – ka daļa vecāku varētu spert radikālus soļus pārcelt bērnus uz skolām, kur mācības tomēr būs iespējamas klātienē.

Rezumējot uzklausīto, šī situācija tika atzīta kā spilgts piemērs katra izglītības iestādes vadītāja izšķirošajai lomai risinājuma sekmēšanā savā kolektīvā. Tāpēc Cēsu novada domes pārstāvji sadarbībā ar Izglītības pārvaldi jaunnedēļ iecerējuši tiešsaistē tikties ar bērnudārzu un skolu vadītājiem, lai kā izglītības iestāžu dibinātājs paustu savu nostāju par nepieciešamo rīcību ceļā uz atgriešanos klātienes mācībās. "Mums tuvākajā laikā vecākiem jādod viena vai otra ziņa," steidzamību tikt skaidrībā ar izglītības iestāžu gatavību uzņemt audzēkņus klātienē un līdz ar to nepieciešamību iesaistīties politiķiem, akcentēja J.Rozenbergs.

Šajā izglītības komitejas sēdē vietvaras pārstāvji vien iepazinās ar ne pārāk daudzsološo situāciju, taču konkrētākus risinājumus, lēmumu priekšlikumus vēl neizvirzīja. Debates par jūtīgo tēmu tika apturētas līdz nākamajai nedēļai, kad pēc sarunas ar direktoriem domes deputāti cer pie šī jautājuma atgriezties ceturtdien.

 

2021-08-09