Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Sandra Grosberga nosargā titulu

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 10.08.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Sports

Latvijas čempionātā orientēšanās sportā garajā distancē dāmu elitē novadnieces Sandras Grosbergas pārsvars pār otrās vietas ieguvēju bija vairāk nekā septiņas minūtes.

S. Grosbergai pēc kārtas jau piektais čempiones tituls garajā distancē, viņa tajā ir nepārspēta kopš 2017. gada. Bronzas medaļu izcīnīja arī mūspuses orientieriste Kristīne Bertuka. Vīriem elites grupā Ainārs Drozds uzrādīja piekto rezultātu.

Aizvadītajā sestdienā pie Asaru ezera Līgatnes pusē Latvijas čempionāts orientēšanās sportā pulcēja aptuveni pus tūkstoti dalībnieku visās vecumu grupās. Pie medaļām un arī čempionu tituliem tika vēl vairāki “Meridiāns/ CPSS/ Pārgauja” orientieristi. Zelta godalgu un čempionu titulu izcīnīja Igors Bužs V60 grupā un Zanda Abzalone S40 grupā.

Sudraba godalgas ieguva Niklāvs Dravants (V14), Lauma Jānelsiņa (S14), Leonarda Bal-tiņa (S18), Kristīne Brunere (S20), bet trešās vietas izcīnīja Jēkabs Graudums (V12), Matīs Timermanis (V18), Kārlis Neimanis (V20) un Andris Strazdiņš (V50).

Vēl labāko sešniekā V12 grupā Miks Graudums – 5.vieta, V40 grupā 4.vietā Andis Malējs, V45 grupā 6. - Matiass Jansons, V55 grupā 5. – Ēriks Ūdris, V65 grupā 4. - Gatis Skrastiņš, S16 grupā 4. - Rūta Dāboliņa, 5. – Sabīne Strazdiņa.

Tāpat jāatzīmē, ka V21A grupā ātrākais bija Dairis Magone, bet S21B grupā ātrākā - Signe Jānelsiņa.

 

Īsziņas

Datums: 10.08.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

- Pēta vēstures slāņus. Cēsīs, Pils ielā 1, kur paredzēta Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājuma glabātavu celtniecība, sāk veikt arheoloģiskos izrakumus, lai konstatētu, kādas arheoloģiskās liecības saglabājušās teritorijā. Finansējumu darbam piešķīris Valsts Kultūrkapitāla fonds.

- Zīmes svētceļniekiem. Lai simboliski iezīmētu vienu no pasaulē zināmākajiem svētceļnieku maršrutiem - Svētā Jēkaba ceļu - pie Cēsu Sv.Jāņa baznīcas un uz Cēsu Pils parka kāpņu mūra margas uzstādīti bronzas gliemežvāki. To autors ir tēlnieks Matiass Jansons.

- Pārdošanā papīrfabrika. Maksātnespējīgā "PNB banka" cenu aptaujā piedāvā iegādāties savam meitasuzņēmumam SIA "Solum Estate" piederošo nekustamo īpašumu Pilsoņu ielā 1A, Līgatnē. Nekustamais īpašums sastāv no diviem zemes gabaliem 114 621 kvadrātmetra platībā un 31 ēkas. Novērtējums un cenu aptaujas sākumcena ir 642 000 eiro. Tāpat cenu aptaujā piedāvā iegādāties Līgatnes papīrfabrikas kustamo mantu, tās sākumcena cenu aptaujā ir 462 686 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

- Iepazīt dzimtas. Tradicionālajā izstādē-gadatirgū “Izvēlies Piebalgu!”, kas notiks nedēļas nogalē Jaunpiebalgas pagastā, rīkos konferenci, kurā akcentēs jaunpiebaldzēnu dzimtas un to uzvārdus.

 

Sadursmē ar vieglo auto mirst motociklists

Autors: Līga Salnite

Datums: 10.08.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Cēsu novada Stalbes pagastā piektdien, 6. augusta pievakarē, uz autoceļa Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža dzīvību zaudēja motociklists. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes (VP VRP) vecākā speciāliste Zane Vaskāne ziņo, ka pulksten 17.50 notikusi automašīnas "Nissan" un motocikla sadursme, kā rezultātā mazāk pasargātais transportlīdzekļa vadītājs gājis bojā. Policijā par notikušo sākts kriminālprocess.

Ne tik traģiski, tomēr gana nepatīkami iesākusies arī sestdiena. 7. augusta rītā Līgatnes pagastā kādai automašīnas "Škoda" vadītājai neveicies ar spēkrata novaldīšanu uz ceļa. Saskaņā ar sākotnējo informāciju sieviete autoceļa Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža posmā Augšlīgatnē nobraukusi no braucamās daļas un nonākusi grāvī. Šajā ceļu satiksmes negadījumā cietusi kā pati automašīnas vadītāja, tā arī divi pasažieri - visi nogādāti medicīnas iestādē.

Pagājušajā nedēļā Cēsu novadā bijuši arī vismaz 17 ceļu satiksmes negadījumi, kuros nav fiksēti cietušie. Piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ziņoja, ka jau pirmdien glābējiem nācies doties uz Liepas pagastu, jo tur esošajā autoceļa Valmiera-Cēsis posmā bija atgadījies kāds satiksmes misēklis. No avārijā cietušā transportlīdzekļa abas tur bijušās personas izkļuvušas pašas saviem spēkiem, savukārt dienesta speciālisti atvienojuši automašīnas akumulatoru un vēl sakārtojuši ceļa braucamo daļu.

Divkārt vairāk, nekā pēdējās nedēļās ierasts, Vidzemē pieķerti dzērājšoferi - aizvadītās nedēļas laikā fiksēts 21 šāda veida pārkāpums visā reģionā. Cēsu iecirkņa apkalpojamajā teritorijā gan fiksēti tikai trīs spēkratu vadītāji alkohola reibumā. Pirmdien, 2.augusta vēlā pēcpusdienā, īsi pirms pieciem, policijā saņemta informācija, ka Līgatnes pagastā ar aizdomīgu vadības stilu izceļas kāda "Volvo" automašīna. Policijas norīkojumam izbraucot uz ziņojumā norādīto autoceļu Līgatne – Asaru ezers – Nītaure, nosauktā automašīna apturēta un aculiecinieka bažas arī apstiprinājušās. Pārbaudot vadītāju, atklājies, ka vīrietis pie stūres bija sēdies vismaz 1,04 promiļu reibumā. Par šo pārkāpumu policijā sākts administratīvais process.

 

Uzņēmumu jaunumi

Autors: Zane Atlāce-Bistere

Datums: 10.08.2021

Izdevums: Dienas Bizness (žurnāls)

Rubrika: Jaunumi

Kool Latvija nonāk igauņu īpašumā

Olerex grupas holdinga kompānija Igaunijā Aqua Marina ir parakstījusi saistošu līgumu par Latvijas degvielas uzpildes staciju tīkla Kool Latvija iegādi. Darījuma summa netiek izpausta. Kool Latvija valdes loceklis un koncepta autors Sandis Šteins turpinās vadīt uzņēmumu, uzsverot: “Kool, kļūstot par Olerex starptautiskā tīkla daļu Latvijā, pavērs daudz plašākas iespējas mūsu klientiem, kā rezultātā Kool izaugsme paātrināsies.” Olerex, iegādājoties Kool, kļūst par vienīgo Baltijas izcelsmes degvielas mazumtirgotāju, kura stacijas aptver visas trīs Baltijas valstis. Aqua Marina ir Olerex un Olerex Terminal holdinga kompānija ar 200 miljonu eiro aktīviem. Aqua Marina ir dibināta 1990. gadā, un tās pamatā ir Igaunijas iekšzemes kapitāls. Olerex Terminal ir lielākais Igaunijas nodokļu maksātājs. Kool Latvija dibināts 2016. gada oktobrī, sadarbojoties vietējiem privātajiem investoriem un ZGI-3 alternatīvo ieguldījumu fondam, lai radītu un attīstītu jaunu degvielas uzpildes staciju tīklu Latvijā. Ar Kool zīmolu tiek darbinātas desmit degvielas uzpildes stacijas un veikali Rīgā, pie Jūrmalas šosejas, Piņķos, Ādažos, Sauriešos, Līgatnē, Valmierā un Jelgavā.

***

Par 22 miljoniem eiro taps jauns biznesa centrs

Būvkompānija SIA Merks ir noslēgusi līgumu ar Lietuvas Galio Group ietilpstošo SIA Gustava parks projekti un par 22 miljoniem eiro Gustava Zemgala ielā Rīgā būvēs biznesa centru Gustavs, kuru kopumā veidos trīs ēkas. Noslēgtais līgums paredz sešu stāvu biroju ēkas un divstāvu pazemes autostāvvietas celtniecību, kā arī infrastruktūras izbūvi.

Vienu no trijām biroju ēkām topošajā biznesa centrā Gustavs izīrējis SEB grupas pakalpojumu centrs. Būvdarbus plānots pabeigt 2022. gada decembrī. Biznesa centra Gustavs arhitekti un projekta autori ir SIA Vilnis Mičulis. Būvuzraudzību nodrošina SIA Būvuzraugi LV.

***

Padziļinātas piestātnes un kanāls Rīgas ostā

Rīgas ostā pabeigti piestātņu un kuģošanas kanāla padziļināšanas darbi, padziļinot Daugavgrīvas kuģu kanālu līdz grunts atzīmei -16,5 m un paplašinot to par vēl 20 m. “Visā pasaulē, tāpat arī Rīgas ostā, apkalpoto kuģu izmēri pēdējo divdesmit piecu gadu laikā ir auguši visos parametros – kuģi kļuvuši platāki, garāki, ar lielāku iegrimi un kravnesību. Tajā pašā laikā pieejas kuģošanas kanāls Rīgas ostā jau kādu laiku nebija paplašināts,” stāsta Rīgas ostas kapteinis Arnis Šmits. “Kanāla paplašināšana un padziļināšana būtiski uzlabos kuģošanas drošību, uzlabos kuģu kopējo kustības efektivitāti gan kanālā, gan pie piestātnēm, kā arī padarīs Rīgas ostu pievilcīgāku arī tāda tipa kuģiem kā AFRAMAX (tankkuģi ar garumu līdz 250 m un kravnesību 80+ tūkst. t) un BABYCAPE (sauskravu beramkravu tipa kuģi ar garumu līdz 260 m un kravnesību 120+ tūkst. t.)”, skaidro Rīgas ostas kapteinis.

***

Par 44,4 miljoniem eiro sāk staciju modernizāciju

Noslēdzoties VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) iepirkumam par 48 staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību, LDz ir noslēdzis līgumus par projektēšanas un būvniecības darbu veikšanu ar diviem būvniecības uzņēmumiem. Staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību piecās dzelzceļa līnijās (Rīga–Jelgava, Rīga–Tukums II, Rīga–Krustpils, Zemitāni–Skulte, Kalngale–Skulte) veiks pilnsabiedrība BMGS-FIMA, savukārt vienā dzelzceļa līnijā (Zemitāni–Skulte (Zemitāni–Vecāķi)) šos darbus veiks LEONHARD WEISS OÜ. Kopējās projekta izmaksas plānotas 44,4 milj. eiro apmērā, no kuriem ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums veidos 85%, un atlikušo nepieciešamo finansējumu jeb 15% LDz segs no saviem finanšu resursiem. Modernizētajās stacijās izbūvēs paaugstinātās platformas, funkcionālas nojumes, soliņus, velonovietnes u.c.

***

Paplašina sporta klubu

Investējot vairāk nekā 500 000 eiro, paplašināts sporta klubs MyFitness tirdzniecības centrā Galleria Riga. Tirdzniecības centrā esošais sporta klubs paplašināts jau otro reizi. Pirmo reizi 2017. gadā atvērtā 1430 kvadrātmetrus lielā MyFitness paplašināšana notika 2019. gadā, kopējo sporta kluba platību palielinot līdz 1800 kvadrātmetriem. Līdz ar otro paplašināšanos pašlaik sporta kluba kopējā platība ir 2280 kvadrātmetri. “Turpinām sekot līdzi tendencēm fitnesa nozarē un saskatām potenciālu tālākai attīstībai, proti, arī trešajai Galleria Riga MyFitness sporta kluba paplašināšanai,” teic MyFitness valdes loceklis Erki Torns.

***

Vēl vairāk tekstila šķirošanas konteineru

Palielinoties pieprasījumam pēc tekstila konteineriem, Eco Baltia Vide sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu paplašina tekstila šķirošanas infrastruktūru Latvijā un līdz vasaras beigām papildus jau esošajām 60 speciālajām šķirošanas tvertnēm uzstādīs vēl 36 konteinerus. Plānota sadarbība arī ar vides pakalpojumu uzņēmumu Clean R, kas Latvijas iedzīvotājiem nodrošinās papildu vēl 22 tekstila šķirošanas konteinerus, tādējādi kopumā šogad Latvijā būs pieejami jau 118 speciālie konteineri, kas atradīsies Rīgā, Liepājā, Carnikavā, Ādažos, Salaspilī, Jelgavā, Daugavpilī, Saldū, Bauskā un citos reģionos.

 

Īsziņas

Datums: 11.08.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

- Aizstāvēs pašvaldību intereses izglītībā. Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis ievēlēts par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētaja vietnieku. Ņemot vērā Administratīvi teritoriālo reformu, turpmāk LPS komitejas vadītājam būs divi vietnieki - viens no valstpilsētām, otrs - no novadiem. Par priekšsēdētāju ievēlēta Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, bet otrs vietnieks - Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne.

- Meža vērtība palielinās. Latvijā pēdējos desmit gados meža vērtība palielinājusies par 718 miljoniem eiro jeb par 14,5%, vairāk nekā 75% mežu ir sastopamas vismaz divas koku sugas, un pusē mežu ir vismaz trīs koku sugas. Daļēji dabiski Latvijā ir 99% mežu. Daļēji dabisks mežs ietver ļoti dažādu dabiskuma līmeni, piemēram, dabiski izveidojies mežs, dabiskotas svešzemju sugas, stādīts vai sēts mežs un atvasāji. Cilvēka neskarts mežs ir tikai 6900 hektāru.

- Dara vidi skaistāku. Šovasar divu vēsturisku objektu atjaunošanai izmantots Liepas pagasta Lodes ražotnē ražotais bruģis. Lauteres muižas teritorijā Madonas novadā materiāls palīdz atplaukt muižas teritorijai, vairāk nekā simts gadu vecās Līgatnes caurtekas atjaunošanai izmantoti Lodes ķieģeļi. Savukārt Engures novada Lapmežciemā tapis parks “Zvejnieka zvaigžņu ceļš”, kur izmantots Lodes dzeltenais bruģis.

 

Grib redzēt domes vadību

Datums: 11.08.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Hallo, "Druva"!

“Arī mēs gribētu satikties ar Cēsu domes vadību tāpat kā līgatnieši. Dzirdēju, ka Amatas novadā, arī manā pagastā, viņi bijuši, bet ar iedzīvotājiem netikās. Mums arī ir daudz problēmu, par kurām gribam runāt, noskaidrot gan par izglītību, gan kultūru, atbalstu pensionāriem un citām lietām. Gribas jau arī priekšsēdētāju un vietniekus redzēt vaigā,” sacīja “Druvas” lasītāja no Amatas novada.

 

Pie neirologiem ir garas rindas

Autors: Iveta Rozentāle

Datums: 11.08.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Lasītāji ievērojuši, ka Cēsu klīnikā ir ilgstoši jāgaida, lai tiktu vizītē pie neirologa. Valsts apmaksāts pakalpojums pieejams pēc četriem mēnešiem, bet maksas pakalpojumu saņemt nav iespējams.

Neirologi ir vieni no medicīnas speciālistiem, kuru trūkums valstī ir ļoti izjūtams, tāpēc rindas pie viņiem garas visā Latvijā. Cerīgāka ir situācija, ja cilvēks var pats apmaksāt vizīti, jo tad dažviet pie šī speciālista iespējams tikt pāris dienu laikā.

Cēsu klīnikas Pakalpojumu reģistrācijas, uzskaites un kvalitātes kontroles daļas vadītāja Olga Rudzīte informē, ka klīnikā pieaugušo neirologs pieņem trīs reizes nedēļā - pirmdienās, otrdienās un ceturtdienās - un pieraksts aizvadītās nedēļas izskaņā bija pilns līdz 3. novembrim.

Cēsu klīnikā pieejams arī bērnu neirologs. Speciālists pieņem reizi nedēļā – trešdienās. Arī pie šī ārsta pieraksts ir pilns līdz šī gada 5. oktobrim. Olga Rudzīte apstiprina, ka abi neirologi sniedz tikai valsts apmaksātas konsultācijas, maksas pieņemšanas laiku viņiem nav.

Klīnikas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere norāda: “Neirologs ir viens no tiem speciālistiem, kuru Latvijā trūkst visakūtāk. Cēsu klīnikai pēdējo gadu laikā ir izdevies piesaistīt vienu jaunu speciālistu, bet otra vakance jau ilgāku laiku ir brīva. Tomēr ļoti ceram, ka nākotnē izdosies piesaistīt vēl kādu neirologu ambulatorajam darbam.”

“Druvai” interesējoties, vai citās medicīnas iestādēs Cēsīs pieejams neirologs, noskaidrojās, ka tādu iespēju nav. Vienu brīdi šāds pakalpojums reizi nedēļā bija pieejams Valmieras veselības centra Cēsu filiālē, kas atrodas Valmieras ielā. Tur sestdienās pieņēma neirologs, kas ikdienā strādā Vidzemes slimnīcā, tomēr noslogojuma dēļ viņš no darba Cēsīs atteicās. Arī rehabilitācijas centrā “Līgatne” neirologa nav, pacientiem, kas ierodas ārstēties, nepieciešamās konsultācijas un izmeklējumi veikti jau iepriekš.

Tuvākās vietas, kur Cēsu un Smiltenes novada iedzīvotajiem iespējams saņemt neirologa konsultācijas, ir Sigulda un Valmiera. Tur iespējams saņemt gan valsts, gan paša pacienta apmaksātu pakalpojumu. Taču arī uz vizīti jāgaida diezgan ilgi. Dažviet pie speciālistiem jāgaida līdz pat novembrim vai decembrim. Bet reizēm kāds pacients, kas gaida rindu, vizīti atsaka, atbrīvojas kādas vietas, kad iespējams pie speciālista tikt ātrāk, arī maksas vizītē iespējams tikt ātrāk. Vidzemes klīnikas pārstāve Benita Brila skaidro, ka slimnīcā Valmierā ambulatori pieņem seši neirologi, bet e-pierakstā līdz aizvadītājai piektdienai bija redzami četri, jo diviem pieraksts līdz gada beigām jau ir piepildīts: “E-pierakstā redzams, ka pie viena speciālista valsts apmaksāts un maksas pakalpojums pieejams 24. novembrī, pie cita - valsts apmaksāts pakalpojums pieejams 12. decembrī, maksas pakalpojums – 12. novembrī. Vēl pie diviem pārējiem neirologiem redzams, ka tuvākais valsts apmaksātais laiks norādīts 9. augustā un 31. augustā. Tās ir pa vienai pieņemšanai dienā, kad kāds cilvēks attiecies no pieteiktās vizītes un e-pierakstā parādās it kā neticami tuvais laiks. Pārējie pieņemšanas laiki

 

Saknes tur kopā paaudzes

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 11.08.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Ķempju baznīca svētdien bija tik pilna, cik atļauj ierobežojumi. Svinīgā dievkalpojumā tika pieminēti 180 gadi kopš dievnama pamatakmens ielikšanas.

“1841. gadā ar Jaunķempju muižas īpašnieku fon Ikskilu dzimtas gādību netālu no vecās baznīcas tika uzcelta jauna mūra baznīca un 14. septembrī iesvētīta. 1872.gada 10.maijā draudze palika bez baznīcas, to gandrīz līdz pamatiem noārdīja viesuļvētra. Baznīca tika uzcelta no jauna. Pēc Atmodas tā atdzima vēlreiz,” saka ilggadējais draudzes vecākais Miķelis Alberts. Viņš kopā ar dzīvesbiedri Skaidrīti daudz laika un darba veltīja baznīcai un draudzei.

“Ir prieks, baznīca ir drošās rokās,” saka M.Alberts. Kā allaž svētkos dievnams bija skaisti izrotāts, skanēja ērģeles, spēlēja Līgatnes pūtēju orķestris.

Svinīgajā dievkalpojumā piedalījās ev.lut. baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, kurš rosināja pārdomāt, ar kādām vajadzībām, ar kādu mērķi ejam pie Dieva. Mūsdienās moderni runāt par garīgo ceļu, iespēju paplašināt apziņu. “Mums patīk būt klāt svētumam. Sajust svētumu, iedvesmoties. Dieva mīlestība ir tā, kas iedvesmo un vada,” atgādināja arhibīskaps.

Viņš par sevišķiem nopelniem draudzes un baznīcas darbā pasniedza Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas apbalvojumu “Uzticības vairogs” draudzes loceklei Līgai Pommerei. Tā devīze ir vārdi “… ar uzticību tu visu esi darījis”.

Svinīgajā dievkalpojumā tika kristīta Svetlanas un Jāņa Vozņesensku meitiņa Agnija. “Skais-tā baznīcā mazmeitai kristības. Man ir pieci dēli un meita, visi tika nokristīti,” pastāsta vecaistēvs Jānis Vozņesenskis no Inešiem. Viņš piedalījies Vecpiebalgas baznīcas atjaunošanā.

Draudzes mācītājs Edvīns Rumjancevs, kurš ar Ķempju baznīcu saistīts no 2008.gada, atgādina, ka mūspusē tikai Ķempju un Apšu – Lodes lauku baznīcas atrodas ārpus pagastu centriem. “Tas nozīmē, lai draudze darbotos, jābūt aktīviem cilvēkiem, kuri ir ieinteresēti un gatavi uzturēt savu baznīcu, kalpot. Draudze turas uz paaudžu saknēm, tas šodien ir svarīgi. Atgriežas tie, kuri te kristīti un iesvētīti, sajutuši garīgās saknes, grib līdzdarboties draudzes dzīvē,” par savējiem teic mācītājs.

Pērminderis Juris Bindemanis kopā ar dzīvesbiedri Irēnu jau vairākus gadus rosīgi darbojas draudzē. “Ķempji mums ir tuvākā baznīca. Dzīvē tā iegadījies, ka esam bijuši locekļi vairākās draudzēs. Ķempju draudze ir maza, varbūt tāpēc esam ļoti draudzīgi. Pēc dievkalpojuma vienmēr ir sadraudzība. Ja rīkojam talku, sanāk ne tikai draudzes locekļi, arī viņu draugi. Esam maza, bet spēcīga draudze,” saka J.Bindemanis un uzsver, ka draudzes priekšnieks Gints Kažemaks, kurš darba dēļ nevar būt klāt svinīgajā reizē, ļoti daudz dara, lai Ķempju baznīca būtu viena no skaistākajām Latvijā, prot iesaistīt cilvēkus darīt kopā.

“Neesmu draudzē, bet kā līgatnietei baznīca ir mīļa. Kā jau daudzi šurp braucam pēc Ziemassvētku svētības. Tikpat skaisti kā tajos svētkos baznīca izgreznota vienmēr. Te var tik vaļā no sasprindzinājuma, te ir nomierinoša, dvēseliska sajūta, mājīgums. Man patīk mazas, senas baznīcas, tās dod mīļumu, tu jūties saistīts ar tiem, kuri te bijuši pirms tevis,” pārdomās dalījās Ļena Terentjeva.

 

Turpina strādāt algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos

Autors: Iveta Rozentāle

Datums: 11.08.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Cēsu novadā otrajā pusgadā ir pieejamas 27 vietas, kurās cilvēki var strādāt algotos pagaidu sabiedriskos darbus, katru darba dienu strādājot sešas stundas mēnesī un saņemot stipendiju 250 eiro.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Cēsu filiāles vadītāja Laura Āboltiņa skaidro, ka jaunā Cēsu novada apvienību pārvaldēs saglabājies tas pats pagaidu sabiedrisko darbu vietu skaits, kāds pirms administratīvi teritoriālās reformas bija novados. Amatas apvienības pārvaldē ir piecas, Cēsīs - piecas, Jaunpiebalgas apvienības pārvaldē - piecas, Līgatnes apvienības pārvaldē - divas, Pārgaujas apvienības pārvaldē – viena un Priekuļu apvienības pārvaldē sešas algotas pagaidu sabiedrisko darbu vietas. Samazinājums ir tikai Vecpiebalgas apvienības pārvaldē, kur tagad ir trīs šādas vietas, pirmajā pusgadā bija četras. Raunas un Drustu pagasts tagad pievienots Smiltenes novadam un vairs nav saistīts ar NVA Cēsu filiāli.

Lai sniegtu atbalstu bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu un kuriem jāattīsta vai jāuztur darba iemaņas, Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar pašvaldībām īsteno pasākumu “Algoti pagaidu sabiedriskie darbi”. Lai varētu pretendēt uz algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem, NVA reģistrētajam bezdarbniekam jāpaziņo NVA filiālē par vēlmi veikt šos darbus, tad atbilstoši reģistrācijas secībai cilvēkam tiks piedāvāta iespēja strādāt noteiktu darbu noteiktā vietā. Pasākuma dalībnieki galvenokārt veic sabiedriska labuma darbus savu pašvaldību teritoriju labiekārtošanā un uzturēšanā. Bezdarbnieks algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos tiek nodarbināts ne ilgāk kā sešus mēnešus 12 mēnešu periodā, taču pasākumā var iesaistīties arī atkārtoti.

Laura Āboltiņa skaidro, ka pieteikumu skaits uz šiem darbiem pusgadā nav mainījies. Gada sākumā līdz ar pandēmijas ierobežojumiem vēlme izmantot pagaidu sabiedrisko darbu piedāvājumu palielinājās un pieprasījums saglabājies: “Joprojām esam pandēmijas ēnā. Taču parasti strādāt piesakās vairāk cilvēku, bet, kad darbs ir jāuzsāk, tad ziemā ir par smagu, vasarā par karstu, kādam ir veselības problēmas, grūtības nokļūt līdz darbavietai.” Tomēr ir cilvēki, kuri pēc pagaidu darba turpina strādāt tajā pašā darbavietā jau pastāvīgi, piemēram, Cēsu pansionātā, daļa darbu uz nenoteiktu laiku atrod citur.

Ja līdz šim algotos pagaidu sabiedriskos darbus finansēja valsts, tad šobrīd tas ir Eiropas Savienības finansējums.

 

Paši rada skanīgu vasaru

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 11.08.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Kultūra

“Spēlējam visur, kur aicina,” saka Līgatnes pūtēju orķestra vadītājs Anatolijs Terentjevs. Šī vasara pamazām atdzīvojusies, ir ar notikumiem bagāta, un arī mūziķi, ja vien iespējams, labprāt spēlē. Orķestris kuplinājis kapu svētkus Līgatnes kapsētās, piedalījies citos pasākumos. “Katram, kaut nelielam, koncertam, gatavojam kaut ko citu. Vienu un to pašu negribas spēlēt, ja uzstājamies savējiem, viņi taču arī vēlas dzirdēt kaut ko jaunu. Tagad gatavojamies Rīgas kalna svētkiem Līgatnē septembrī,” vērtē orķestra vadītājs.

Mūziķi atzīst, bijis jau pierasts, ka vasarā pūtēju orķestriem ir draudzības koncerti, dažādi svētki, kur katrs var parādīt sevi, bet šovasar nekā tāda nav. “Katrs orķestris spēlē, kur var, kopā saiet nevaram, visi pasākumi atcelti, saspēlēšanās nenotiek. Ja kāds uzaicina paspēlēt, esam priecīgi, kuram no dalībniekiem ir laiks, tas piedalās,” teic Anatolijs Terentjevs.

Stingro ierobežojumu laikā pūtēju orķestra dalībnieki turpināja spēlēt individuāli. Diriģents izsūtīja notis, katrs mācījās jauno repertuāru, tad zūmā notika kopīga spēlēšana. “Turamies tāpat kā citi. Kolektīvā esam 12. Rudenī redzēs, vai iesaistīsies jauni mūziķi. Arī to, vai vispār mēģinājumi varēs notikt,” saka Līgatnes pūtēju orķestra vadītājs.

 

Pilsētas pļavā augu daudz

Autors: Ilze Kalniņa

Datums: 12.08.2021

Izdevums: Liesma

Rubrika: Ziņas

Valmierā, Dīvaliņa pļavās Lucas un Palejas ielu krustojumā, baudāms īpašs zemes mākslas objekts «Maģistrāle PĻAVA».

Lucas un Palejas ielu krustojumā visu vasaru netika pļauts pļavas stūris. Nezinātāji brida pa taciņām un varbūt šķendējās par nekārtību, bet būtība ir cita. Pļavā savus ziedus raisīja vismaz 40 dažādi augi. Tagad tur izpļauti pastaigu ceļi, bet to malās apskatāma pļavas augu zīmējumu ekspozīcija. Māksla dažādi iedzīvojas pilsētvidē, un šī ir iespēja, kā dabu mudināja izzināt Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņi. Viņi pētīja paši un tagad pļavu un tās daudzveidību aicina iepazīt ikvienu no mums.

«Aprīļa beigās notika projekta pirmais cikls. Mēs iesējām šajā pļavā dabisko pļavu augu maisījumu, iestādījām arī gaiļbikšus. Tie noteikti saziedēs nākampavasar. Un tad jūnijā, kad pļava ziedēja, 2. kursa audzēkņi zīmēja zīmējumus. Viņi meklēja augus, pētīja to nosaukumus, salīdzināja pļavas augu ar enciklopēdijā aprakstīto. Tā jaunieši iepazina dabisko pļavu un tās daudzveidību, un turpat notika arī plenērs,» atcerējās Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas direktore Inese Mētriņa un piebilda, ka šī pašlaik ir ļoti jauka vieta piknikam pilsētniekiem un Valmieras apciemotājiem – piesēst zālītē un apskatīt, kas blakus aug, noveco, iet bojā, lai nākamgad zaļotu ar jaunu sparu.

«Tagad pļava ir noziedējusi, bet varam novērtēt cikliskumu dabā. Pašlaik kaut kas ir pāraudzis, pārziedējis, drīz pļava tiks nopļauta, bet nākampavasar tai vajadzētu būt vēl skaistākai. Jau ir iesēti un vēl tiks iesēti dažādi augi, tā tiks citādāk izpļauta, mainīsies musturi, un būs skaisti,» sacīja bioloģijas skolotāja Maruta Berķe, kura kopā ar jauniešiem iesaistījās projektā un palīdzēja raudzīt katru augu tuvplānā.

Pašlaik gar izpļauto zālienu ceļu malām ir skatāmi jauniešu zīmējumi un lasāmi augu nosaukumi latīņu un latviešu valodā. Var uzzināt, ka pilsētas pļavā labprāt kuplo pelašķis, lauku kokalis, dzeltenā ilzīte, kamolainā pulkstenīte, dižā pulkstenīte, rudzupuķe, pļavas dzelzene, sudraba retējs, parastā brūngalvīte, kodīgā gundega, plaukšķene, nokarenā plaukšķene, pļavas āboliņš, krasta veronika. Tādējādi, pļavai ziedot turpmākajos gados, pļavas daudzveidību veidos augi dažādās toņu gammās: zilie, violetie, lillā, rozā, dzeltenie un oranžie toņi, kā arī baltie un sārtie.

Zīmēto augu herbārija izstāde «Maģistrālē PĻAVA» ir apskatāma «Green Fest’21 Mākslas festivāla» ietvaros. Tā laikā tapuši vairāki mākslas objekti Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Ir izveidota arī karte, lai interesenti varētu aplūkot dabas mākslas objektus. Projektā valmierieši bija vieni no sadarbības partneriem.

«Šoreiz projekta galvenā vēsts bija stāstīt par bitēm un apputeksnētājiem. Par dabas un cilvēka mijiedarbību, uzsvērt dabas aizsardzību. Projektā ir iesaistījušies jau Latvijā labi zināmi zemes mākslas veidotāji, kā arī skolas. Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas ideja par ziedošu pļavu šajā saturā ļoti labi iederējās, interesantas ieceres realizēja arī Līgatnes un Cēsu mākslas skolu audzēkņi,» stāstīja «Green Fest’21» kuratore Karīna Vītiņa. Valmiera «Green Fest’21 Mākslas festivālā» piedalās ar diviem mākslas objektiem, no kuriem otrs – Valmieras novada pašvaldības veidotais zemes mākslas objekts «Sarkanā mežskudra» – apskatei būs pieejams augusta beigās.

 

KONCERTU AFIŠA

Datums: 12.08.2021

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: Nedēļa kabatā

PIRMDIENA – 16.08.

20.00 Dzintaru koncertzālē festivāla "Artissimo" noslēguma koncerts "Flamenko nakts". Piedalās: Patrīcija Garero ar ansambli (Spānija).

TREŠDIENA – 18.08.

19.00 Saldus kultūras paviljonā Rūta Dūduma un Jānis Ķirsis koncertprogrammā "Mūsu Maestro. Raimonds Pauls"; 19.00 Jelgavas brīvdabas koncertzālē "Mītava" koncerts "Imantam Kalniņam – 80". Piedalās: M. K. Kalniņš, "Sinfonietta Rīga", dir. N. Šnē; 20.00 Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" Dienvidkurzemes festivāla "Rimbenieks" ietvaros "Kurland Quintet" (R. Lapa (flauta), M. Zālīte (oboja), K. Catlaks (klarnete), A. Zēns (fagots), I. Novicāns (mežrags)) koncerts. Programmā: F. Farkašs, D. Šostakovičs, P. Čaikovskis, E. Morikone, J. Štrauss u. c.; 20.00 "Hanzas peronā" grupas "Rīgas Modes" koncerts.

 

"Drošības protokols" klātienes mācībām

Autors: Līga Salnite

Datums: 13.08.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Vasara tuvojas noslēgumam, vēl nedēļas sākumā izglītības iestāžu un vecāku virzienā netika raidīts skaidri saprotams signāls - var vai nevar cerēt uz klātienes mācībām skolās.

Lai gan izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece silto mēnešu laikā vairākkārt medijiem sniegtajās intervijās paudusi apņēmību panākt atgriešanos klātienē, izglītības darbinieku vakcinācijas temps nešķita daudzsološs šādas apņemšanās piepildīšanai. Tomēr nupat, šajā nedēļā, atbildīgā ministrija nākusi klajā ar "drošas skolas" pamata principiem, tostarp arī regulāru skolēnu testēšanu kovida izķeršanai, kam savu konceptuālu piekrišanu otrdien devuši arī pārējie valdības pārstāvji.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi “Covid-19” infekcijas izplatības ierobežošanai" paredz ieviest nosacījumu, ka audzēknis var uzsākt klātienes mācības, uzrādot sertifikātu, kas apliecina “Covid-19” pārslimošanu vai pabeigtu vakcinācijas kursu (pagaidām iespējams vien no 12 gadu vecuma), kā arī ar negatīvu šīs infekcijas testa rezultātu. Mācību iestādēs iecerētajai jaunajai kārtībai ir vēl virkne nianšu, kas šajās dienās tiek saskaņota ar Veselības ministrijas (VM) speciālistiem. Kā preses konferencē pēc otrdien saņemtā valdības apstiprinājuma norādīja A.Muižniece, sīkāk šīs detaļas pie ministru galda tikšot pārrunātas vēl 17.augustā paredzētajā sēdē.

Par 1.septembra "ieejas biļeti" nodēvētais jaunievedums – siekalu testi skolēniem - plānoti pilnīgi visu vecumu vispārizglītojošo skolu audzēkņiem no 1. līdz 12.klasei vai profesionālās izglītības iestādes pēdējam kursam. Izņēmums ir bērnudārznieki un augstākās izglītības iestāžu studenti. Testēšana būs regulāra un atbilstoša VM izstrādātajam algoritmam, kas vēl nav precīzi zināms. A.Muižniece pēc otrdien notikušās valdības sēdes atklāja, ka, lai gan līdz šim ierasta prakse bijusi šādu siekalu testu rezultātus ņemt vērā tikai pāris dienu termiņā, sarunās ar epidemiologiem nonākts līdz nedēļas variantam. Ar šādu testēšanas ritmu laboratorijas varētu tikt galā.

Siekalu testus skolēniem apmaksās valsts, un provizoriskie aprēķini liecina, ka pirmajā pusgadā budžetam tas varētu prasīt ap 12 miljoniem eiro. Ministre gan pieļauj, ka šīs izmaksas varētu samazināties, ja skolēni vakcinēsies. Vienlaikus veselības ministrs Daniels Pavļuts jau vērsis uzmanību, ka uz siekalu testa negatīva rezultāta pamata skolēniem nepienāksies sertifikāts, kā tas ir pēc “Covid-19” izslimošanas vai vakcinēšanās. "Šis pasākums ir tikai skolu drošībai," uzsvēra ministrs, piemetinot – ne papildu priekšrocību, pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai.

Saskaņā ar A.Muižnieces pausto, visām izglītības iestādēm jau ir nozīmētas noteiktas laboratorijas un ir dota atļauja sniegt noteiktus datus - vārdu, uzvārdu un personas kodu – par saviem audzēkņiem, lai laboratorijas varētu laikus izgatavot personalizētos stobriņus testa materiāla ievākšanai vēl pirms jaunā mācību gada. Lai gūtu pārliecību par epidemioloģiski drošu 1.septembri, visiem skolēniem bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem pirmo reizi siekalu tests savā mācību iestādē būs jānodod laikā no 23. līdz 30.augustam. 23.augustā sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību skolu direktoriem vēl paredzēts informatīvs seminārs par testēšanas procesa nodrošināšanu iestādē.

Turpmāk testēšana noritēs tik bieži, kā par to galīgajā variantā būs vienojušies IZM un VM pārstāvji. Savukārt jau pēc testa nodošanas, ierodoties izglītības iestādē, skolēnam būs papīra vai digitālā formā (elektroniskā veidā viedierīcē) jāuzrāda savs sertifikāts vai veiktā testa negatīvais rezultāts.

Kā informē IZM Komunikācijas nodaļa, izglītības iestādēm būs arī jānosaka atbildīgā amatpersona, kuras pienākums būs pārbaudīt informāciju par skolēna iespējām piedalīties mācību procesā klātienē. "Lai gan pirms mācību gada uzsākšanas izglītības iestādēm palielināsies darba apjoms, sagatavojot skolēnu datus, kas nododami laboratorijām, tomēr tas ir svarīgi mūsu visu drošībai un veselībai," uzsver ministrijas pārstāvji, piemetinot, ka tālāk mācību gada laikā šo informāciju jau vajadzēs tikai aktualizēt.

Neveicot testēšanu, skolēns nevarēs uzsākt, kā arī turpināt izglītības ieguvi klātienē. Vienlaikus sākumskolēnu vecākiem ir ļauts veikt nepieciešamās formalitātes, lai izglītības satura apguvi 1.-6. klasē bērnam nodrošinātu ģimenē.

***

Vecāki nepārprotami apstiprina: bērniem jāapmeklē skola

Cēsu novada izglītības iestāžu audzēkņu vecāku aptauja par vēlamo darba formātu 2021./2022.mācību gadā:

- 79,6% (921 atbilde) - galvenokārt klātienes mācības

- 17,6% (204 atbildes) - pieļauj kombinētu mācību formātu

- 2,2% (26 atbildes) - galvenokārt attālinātas mācības

Nedēļā saņemtas 1157 vecāku atbildes, no kurām vairāk nekā puse – 626 - pārstāv Cēsu pilsētu. Vēl aptaujā lielākā skaitā iesaistījušās ģimenes no Priekuļu, Līgatnes, Drabešu un Liepas pagastiem, citviet atbilžu skaitam gan esot krietni mazākam.

Aptauja notika elektroniski no 4. līdz 12. augustam

***

SVARĪGĀKAIS MĀCĪBĀM KLĀTIENĒ

nCovid-19 testu neveikt varēs tikai tie pamatskolēni un vidusskolēni (arī profesionālajā izglītībā), kuriem jau ir iegūts sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Arī sešus gadus vecam bērnam 1. klasē būs paredzēta testēšana.

nPirmie testi būs jānodod no 23. līdz 30. augustam. Ja skolēns šajā laikā nevar nodot testu (piemēram, atrodas ārvalstīs), skolā varēs ierasties, līdzko būs veikta testēšana un saņemts negatīva rezultāta apliecinājums (respektīvi, nākamajā dienā). Vēl līdz 1. septembrim bērniem un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam noteikta valsts apmaksāta individuālā testa nodošana (savlaicīgi zvanot uz informatīvo tālruni). Šādi individuālie testi arī paredzēti kā ārkārtas risinājums tiem, kas pamatota iemesla dēļ nevar nodot rutīnas testu izglītības iestādē norādītājā termiņā. Vismaz daļai izglītības iestāžu ir pieejami arī antigēna eksprestesti lietošanai ārkārtas situācijās, kurus drīkst pielietot tikai ārstniecības persona. To rezultāts ir derīgs ne vairāk par 48 stundām, tad jānodod atkal nākamais tests.

nTestu rezultāti tiks nosūtīti uz vecāku vai skolēna norādīto e-pastu (testa paraugam pievienotajā pavaddokumentācijā vai izglītības iestādes iesniegtajā sarakstā). Testu iznākumu varēs arī pārbaudīt e-veselībā.

nNodotā testa negatīvā rezultāta apliecinājums skolēnam būs derīgs arī interešu izglītības iestādes apmeklēšanai šī testa derīguma termiņā, taču tas nebūs derīgs koncertu, teātru un citu pasākumu apmeklēšanai, ceļojumiem.

***

Vai maskas nolikt plauktiņā

Ja jau reiz iecerēta regulārā testēšana, vai tiešām vajadzētu turpināt skolēniem valkāt arī mutes un deguna aizsegus? Noraidošu atbildi avīze saņem kā no Liepas pamatskolas, tā Zaubes pamatskolas vadītājām, vērtējot to kā lieku nosacījumu.

"Pilnīgi noteikti nē - tas jau būtu absurdi," pirmo reakciju uz šādu drošības pasākumu kombināciju neslēpj Zaubes skolas direktore V.Krūmiņa. Piesardzīgāka gan ir CVĢ direktore G.Bērziņa, atturoties no jebkāda sprieduma un apliecinot paļaušanos epidemioloģijas speciālistu viedoklim. "Es tomēr neesmu mediķis, un galu galā - eksāmenu laikā jauniešiem bija jāveic gan siekalu testi, gan jāvalkā maskas," piemetina G.Bērziņa.

 

Vērtē GNP upju piemērotību taimiņu un foreļu nārstam un attīstībai

Datums: 13.08.2021

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Kaimiņos

Eksperti Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā uzsākuši 15 Gaujas pieteku apsekošanu, lai novērtētu to piemērotību taimiņu un strauta foreļu nārstam un mazuļu attīstībai. Tas ir būtisks priekšnosacījums zivju resursu spējai atjaunoties dabiski. Izpēte notiek Gaujas pietekās Lorupē, Skaļupē, Līgatnē, Nurmižupītē, Vaivē, Lenčupē u.c., kopumā apsekojot 95 km kopgarumu. Gaujas Nacionālā parka (GNP) mazās upītes, kas saplūst no daudzajiem avotiem, ir cilvēku salīdzinoši maz pārveidotas un ar samērā strauju plūdumu.

 

Cēsīs uzstādīti Sv. Jēkaba ceļa simboli

Datums: 13.08.2021

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Kaimiņos

Lai simboliski iezīmētu vienu no pasaulē zināmākajiem svētceļnieku maršrutiem – Svētā Jēkaba ceļu, pie Cēsu Sv. Jāņa baznīcas un uz Cēsu pils parka kāpņu mūra margas uzstādīti bronzas gliemežvāki. Šo ceļa simbolu autors ir tēlnieks Matiass Jansons. Sv. Jēkaba ceļš Cēsu novadā vijas gar Gauju, virzienā no Valmieras uz Liepu, iekļaujot Līču–Laņģu klintis. Tālāk maršruts ved uz Cēsīm un Cīrulīšu dabas takām ar tām pievienoto Gaujas līču posmu. Tālāk taka virzās uz Līgatnes pusi cauri Amatas apkārtnei, ceļotājam ļaujot baudīt Gaujas Nacionālā parka dabu. Arheoloģisko izrakumu laikā zem viena no Cēsu Sv. Jāņa baznīcas logiem tika atrasts šī pārgājiena ceļa simbols – gliemežvāks, kura vecums ir datēts starp 13. un 16. gadsimtu.

 

2021-08-16