Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Gaujas pieteku apsekošana

Autors: Maija Rēna, Dabas aizsardzības pārvalde

Datums: 17.08.2021

Izdevums: Liesma

Rubrika: Ziņas

Eksperti Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) uzdevumā ir uzsākuši 15 Gaujas pieteku apsekošanu, lai novērtētu to piemērotību taimiņu un strauta foreļu nārstam un mazuļu attīstībai, kas ir būtisks priekšnosacījums zivju resursu spējai atjaunoties dabiski.

Gauja ar savām pietekām ir viena no nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas vietām Latvijā. Gaujas Nacionālā parka mazās upītes, kas saplūst no daudzajiem avotiem, ir cilvēku diezgan mazpārveidotas un ar samērā strauju plūdumu ir īpaši piemērotas taimiņiem un strauta forelēm.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «BIOR» zivju pētnieki – ihtiologi šovasar apseko un pēta 15 upītes GNP, lai novērtētu gan to, cik lielā mērā tās ir piemērotas taimiņu un strauta foreļu nārstam un mazuļu attīstībai, gan arī to, vai zivju dabiskās atražošanās potenciāls šajās ūdenstecēs tiek pilnvērtīgi izmantots.

Izpēte notiek Gaujas pietekās Lorupē, Skaļupē, Līgatnē, Nurmižupītē, Vaivē, Lenčupē un vēl vairākās mazākās upītēs, kopumā apsekojot 95 kilometru kopgarumu. Šī izpēte ir nozīmīgs priekšdarbs Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansētajā projektā «Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai», ko Pārvalde ar sadarbības partneriem, tajā skaitā privāto zemju īpašniekiem un pašvaldībām, īsteno vairāk nekā 40 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās visā Latvijā.

Upju apsekošanā eksperti izmanto starptautiski atzītu THS metodi (Trout Habitat Score) – indeksu, kas nosaka piemērotību taimiņa un foreles nārstam un mazuļu attīstībai. Šī metode, balstoties uz upes platumu, dziļumu un citiem raksturlielumiem, ļauj aprēķināt foreļu dzīvotņu indeksa vērtību. Savukārt, lai novērtētu dabiskās atražošanās potenciāla izmantošanu upēs, kā arī varētu spriest par vispārējo upes ekoloģisko kvalitāti, pētnieki uzskaita zivis – tās tiek noķertas, nomērītas un atlaistas atpakaļ upē. Kartējot upes, tiek nomērīta arī esošo straujteču platība un fiksētas galvenās problēmas, kas ietekmē brīvu ūdens plūdumu un attiecīgi arī zivju migrācijas un nārstošanas sekmes – lieli koku sagāzumi un bebru dambji, mākslīgi veidoti šķēršļi.

Izpētes rezultāti ļaus ne vien precīzāk plānot nepieciešamo attīrīšanas darbu apjomu upēs, ko Pārvalde plāno Kohēzijas fonda projekta laikā tuvākajos divos gados, bet arī iegūs būtiskus datus, kas ļaus objektīvi novērtēt zivju faunas stāvokli pirms darbu uzsākšanas. Atkārtoti upes vērtēs arī 2023. gadā, kad upju attīrīšana un straujteču atjaunošana būs pabeigta.

Projekta «Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai» kopējais budžets plānots 3,52 miljonu eiro apmērā un 85% no tā finansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, īstenošanas laiks: no 2021. līdz 2023. gadam.

 

Krimuldas un Limbažu jauniešu simfoniskā orķestra vasaras nometne

Autors: Anna SPALVIŅA, LMMS pedagoģe

Datums: 17.08.2021

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Izglītība

Attālināto mācību gads bija smags pārbaudījums mūzikas skolām, bet jo īpaši jaunajiem orķestrantiem. Mūsu – Krimuldas un Limbažu Mūzikas un mākslas skolas (MMS) – jauniešu orķestris pēdējo kopīgo mēģinājumu aizvadīja oktobrī. Sekoja individuālais darbs datoros un telefonos, bet par kopspēli nācās vien sapņot. Tādēļ ar lielu entuziasmu un prieku skolēni atsaucās aicinājumam uz kārtējo orķestra nometni, kas reizē bija mūsu ieguldījums Skolēnu dziesmu svētku kopējā pūrā.

Jūlija pēdējā nedēļā atkal tika ņemti rokās instrumenti, atkārtoti svētku koporķestra skaņdarbi un arī apgūts jauns repertuārs. Tāpat kā pērn, nometnes darbs paralēli ritēja Lādezerā un Turaidā – atsevišķi pūtējiem un stīdziniekiem. Ar jauniešiem strādāja Krimuldas un Limbažu mūzikas skolas skolotāji: pūtēji Agris Liepiņš, Andris Kikusts, Normunds Zvejnieks, sitaminstrumentu meistars Jānis Špacs un stīdzinieki Anna Spalviņa, Indra Dundere un Inese Nelsone. Kopējos mēģinājumus nedēļas nogalē Lēdurgā vadīja diriģents Aivars Buņķis. Šāds darba iekārtojums bija visai apgrūtinošs, jo daudz laika tika pavadīts pārbraucienos, tomēr neviens nesūdzējās, pēc muzicēšanas orķestrī bija izslāpuši visi.

Mūsu orķestrī labprāt muzicē skolu absolventi, arī pedagogi ne tikai māca, bet sēžas blakus audzēkņiem pie pults. Bija prieks atkal redzēt gan zelta kadrus Elīzu, Kristoferu, Ralfu, nu jau mūzikas vidusskolu audzēkņus, tapāt Mūzikas akadēmijas studenti Undīni un pat tos absolventus, kuri studē citā specialitātē. Viņiem blakus orķestrī, kā katru gadu, iesaistījās virkne iesācēju. Domāju, tieši šī paaudžu kopā muzicēšana piesaista jaunos audzēkņus, jo viņi redz, ka te ir kaut kas vairāk nekā tikai obligātā kolektīvā muzicēšana. Jauki redzēt, kā veidojas jaunas draudzības saites un kā mazie satiek ar lielajiem. Patīkamo atmosfēru palīdzēja veidot un uzturēt abu nometnes pušu vadītājas Evita Kurtiņa un Silvija Ozola, tāpat visi Krimuldas MMS pedagogi, kas pildīja audzinātāju lomas. Šķiet, nebija neviena disciplīnas pārkāpuma, bērni apzinīgi ievēroja epidemioloģiskos noteikumus, saprata, ka šajos apstākļos vairāk būs jāspēlē un mazāk izklaižu, jo uz sporta spēlēm vai pikniku pulcēties nevaram. Nometnes kulminācija bija laivu brauciens no Līgatnes līdz Siguldai. To varējām atļauties, jo laivās sēdēja pa diviem un distanci varēja viegli ievērot. Jaunie laivinieki tika sadalīti pa pāriem – viens mazais un viens lielais. Tā, kaut tika iemantota ne viena vien tulzna, visi laimīgi un priecīgi nonāca galapunktā.

26. jūlijā orķestris Krimuldā piedalījās Dziesmu svētku Saulesvijas Siguldas novada posmā, atskaņojot gan A. Bunķa Latviešu tautas dziesmas, gan pavadot Krimuldas mazos dejotājus. Nometnes noslēgumā padarīto atspēlējām svētku orķestru mentoriem un ceram, ka šie kadri parādīsies kopējā svētku orķestra videokoncertā. Gan Normunds Dreģis, gan Egils Šķetris atzinīgi novērtēja mūsu orķestra spēlēto A. Bunķa Miedziņš nāk un A. Krilovas Ceļojumu. Diemžēl iecerēto koncertu Limbažu svētkos izjauca rudenīgā vētra, neļaudama muzicēt uz estrādes. Tomēr Limbažu MMS audzēkņu koncerts Limbažu luterāņu baznīcā pulcēja krietnu skatītāju pulku. Kā nekā tajā muzicēja pedagogu Maijas Lūkinas, Natālijas Meļņikovičas, Solveigas Alaines–Barkovskas, Anetes Sidorovas,

A. Liepiņa, A. Spalviņas izcilākie audzēkņi un absolvents Reinis Tomiņš! Programmu kuplināja Krimuldas un Limbažu vijolnieku ekspromts – Albinoni Adagio ar skolotāju I. Nelsones un A. Spalviņas solo.

Nometne noslēdzās ar koncertu Lēdurgas estrādē, kur vecākiem atskaņojām nedēļas laikā padarīto. Izskanēja gan Dziesmu svētku repertuārs, gan jaunapgūtie skaņdarbi: Šerloka Holmsa uvertīra, valsis Zem Parīzes debesīm ar skolotājas N. Meļņikovičas akordeona solo un pēc publikas pieprasījuma pat tikko apgūtā Karību jūras pirātu svīta. Arī daudz spēlētie skaņdarbi, piemēram, Rozā pantera (marimbas solo Kārlis Kandavnieks) izskanēja tikpat labi kā iepriekšējā vasarā. Lēdurgas estrādē vietas bija gana, lai varētu izsēsties plaši, uzlabojās arī laiks. Saņēmuši Dziesmu svētku rīkotāju pateicības, devāmies mājās, uzkrājuši jaunu optimisma devu un pārliecību turpināt koporķestra spēli par spīti visiem šķēršļiem.

 

Vērtē Gaujas Nacionālā parka upju piemērotību taimiņu un foreļu attīstībai

Datums: 17.08.2021

Izdevums: Rīgas Apriņķa Avīze

Rubrika: Apriņķa ziņas

Eksperti ir uzsākuši piecpadsmit Gaujas pieteku apsekošanu, lai novērtētu to piemērotību taimiņu un strauta foreļu nārstam un mazuļu attīstībai, kas ir būtisks priekšnosacījums zivju resursu spējai atjaunoties dabiski. Apsekošana norisinās arī Gaujas pietekās Siguldas novadā.

Gauja ar pietekām ir viena no nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas vietām Latvijā. Gaujas Nacionālā parka mazās upītes, kas saplūst no daudzajiem avotiem, ir cilvēku mazpārveidotas un ar salīdzinoši strauju plūdumu, tādēļ īpaši piemērotas taimiņiem un strauta forelēm. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «BIOR» zivju pētnieki – ihtiologi – šovasar apseko un pēta piecpadsmit upītes Gaujas Nacionālajā parkā, lai novērtētu gan to, cik tās ir piemērotas taimiņu un strauta foreļu nārstam un mazuļu attīstībai, gan arī to, vai zivju dabiskās atražošanas potenciāls šajās ūdenstecēs tiek pilnvērtīgi izmantots. Izpēte notiek Lorupē, Skaļupē, Līgatnē, Nurmižupītē, Vaivē, Lenčupē un vēl vairākās mazākās upītēs, kopumā apsekojot tās 95 kilometru garumā.

Upju apsekošanā eksperti izmanto starptautiski atzītu THS (Trout Habitat Score) metodi – indeksu, kas nosaka piemērotību taimiņu un foreļu nārstam un mazuļu attīstībai. Šī metode, balstoties uz upes platumu, dziļumu un citiem raksturlielumiem, ļauj aprēķināt foreļu dzīvotņu indeksa vērtību. Savukārt, lai novērtētu dabiskās atražošanas potenciāla izmantošanu upēs un varētu spriest par vispārējo upes ekoloģisko kvalitāti, pētnieki zivis uzskaita – tās tiek noķertas, nomērītas un atlaistas atpakaļ upē. Kartējot upes, tiek nomērīta arī straujteču platība un fiksētas galvenās problēmas, kas ietekmē brīvu ūdens plūdumu un attiecīgi arī zivju migrācijas un nārstošanas sekmes, – lielus koku sagāzumus un bebru dambjus, mākslīgi veidotus šķēršļus.

Izpētes rezultāti ļaus ne vien precīzāk plānot nepieciešamo attīrīšanas darbu apjomu upēs, ko Dabas aizsardzības pārvalde plāno veikt nākamajos divos gados, bet arī iegūs būtiskus datus, kas ļaus objektīvi novērtēt zivju faunas stāvokli pirms darbu uzsākšanas. Atkārtoti upes vērtēs arī 2023. gadā, kad upju attīrīšana un straujteču atjaunošana būs pabeigta.

 

Darbam ar jaunatni nozīmīga loma jauniešu emocionālās pašsajūtas uzlabošanai

Autors: Iluta Balode

Datums: 18.08.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Redzeslokā

“Covid–19” straujā izplatība un ar to saistītie ierobežojumi ieviesuši izmaiņas teju katrā nozarē. Izglītība, risinājumi mācību procesa nepārtrauktības nodrošināšanai jau kopš pandēmijas sākuma ir bijis viens no centrālajiem

tematiem, par kuru tiek diskutēts ik dienu. Tikpat būtisks jautājums ir neformālā izglītība un darbs ar jaunatni.

Visai neiepriecinošo realitāti – jauno cilvēku emocionālā labsajūta ir ievērojami pasliktinājusies – atklāj 2020. gada nogalē un 2021. gada sākumā veiktais pētījums par Latvijas pusaudžu un jauniešu mentālo veselību “Covid–19” pandēmijas ietekmē. Viens no tā autoriem Nils Konstantinovs pētījuma priekšvārdā saka: “Pusaudži ir sabiedrības daļa, kuru “Covid–19” saslimšana apdraud vismazāk, bet kuru dzīves pandēmijas ierobežojumi ietekmējuši visvairāk. Tas saistīts ar smadzeņu attīstības īpatnībām: socializēšanās, laika pavadīšana ar draugiem, fiziskās un citas aktivitātes pusaudža vecumā nav tikai vēlamas, bet fundamentāli svarīgas pieredzes, lai varētu notikt veselīga attīstība.” Mentālā veselība ir temats, kurš pēdējā laikā tiek aktualizēts, tā ir arī viena no valsts prioritātēm jaunatnes politikas īstenošanā.

Arī jaunajā Cēsu novadā šis jautājums nav svešs un darbā ar jaunatni iesaistītie īsteno un plāno aktivitātes, lai nodrošinātu nepārtrauktu darbu, tā radot pusaudžiem un jauniešiem attīstību veicinošu vidi. Sazinoties ar jaunatnes darbiniekiem un jaunatnes darbā iesaistītajiem Cēsu novada teritorijā, noskaidrots, ka pieejas ir dažādas, bet mērķis viens – atbalstīt, motivēt, iedvesmot un radīt jauniešiem drošu vidi.

Rūpes par jauniešu mentālo veselību ir kopīgs, sadarbībā balstīts darbs

Sākoties pandēmijai, jauniešiem esot bijis ļoti grūti pieņemt, ka Cēsu Jauniešu māja vairs nav pieejama, stāsta Cēsu jaunatnes lietu speciāliste Iveta Jermolājeva. Apzinoties, ka skolēniem bija milzīga slodze un emocionāls nogurums attālināto mācību dēļ, tiešsaistes pasākumi netika rīkoti. Tā vietā pandēmijas laikā Cēsu jaunatnes darbinieki strādāja pie iesāktajiem un jauniem projektiem, kā arī pie profesionālās pilnveides.

Jauniešu māja ir vieta, kur īstenot ieceres, gan arī vide, kur var justies droši, tikties ar citiem un lietderīgi pavadīt laiku. Lai gan jaunajiem cilvēkiem nereti trūkst drosmes atzīt, ka nepieciešama palīdzība, jaunatnes darbinieki redz un jūt, ja kaut kas nav kārtībā. I. Jermolājeva skaidro, ka problēmas, kas saistītas ar jauniešu mentālo veselību, vispirms konstatē izglītības iestādēs, sadarbojoties ar vecākiem un sociālajiem pedagogiem, tiek izvērtēts, kā palīdzēt.

Cēsīs ir samērā plašas iespējas profesionāla psiholoģiskā atbalsta sniegšanai: izglītības iestāžu psihologi, Betas nams, Brīnummāja, Cēsu klīnika, pieejami individuāli speciālisti. Lai gan attālinātais darbs ir pēdējā laika realitāte, Iveta Jermolājeva uzsver, ka jaunatnes darbā tas nav efektīvākais risinājums. Ikgadējā Cēsu jauniešu diena tiks rīkota citādāk, nekā ierasts, bet, saglabājot klātienes efektu, paredzēta izstāde Jauniešu mājā, orientēšanās pilsētvidē. Sākoties mācību gadam, tiks uzsākts darbs pie jaunas Jauniešu domes komandas izveides.

Patiesā situācija atklāsies, sākoties jaunajam mācību gadam

Nu jau bijušā Amatas novada teritorijā nav jaunatnes darbinieka, emocionālo atbalstu jaunatnei īsteno izglītības iestādēs, nodrošinot individuālās un psihologa konsultācijas, kā arī sociālie darbinieki organizē atbalstu ģimenēm, tomēr Apvienotās izglītības pārvaldes izglītības speciāliste Diāna Briede piebilst: “Patieso ainu atklās jaunais mācību gads. Ir skaidrs, ka būs izaicinājumi, būs grūtības, bet mēs esam gatavi strādāt, risināt problēmas, sadarboties un atbalstīt!”

Galvenais ir nodrošināt iespējas

“Ziemā sapratām, ka situācija ir kritiska, bet jaunatnes darbs ir tik svarīgs kā vēl nekad. Ārkārtējās situācijas laikā jauniešiem iespēju nebija, meklējām risinājumus un pieejas, lai varētu nodrošināt piedāvājumu aktivitātēm. Jaunatnes darbs “pārcēlās” brīvā dabā, piemēram, organizējām virtuālos kilometru vākšanas izaicinājumus. Tāpat devāmies pie jauniešiem uz viņu dzīvesvietām, lai nogādātu sarūpētus pārsteigumus, tiešsaistē mācījām, kā rakstīt projektu pieteikumus. Darījām ļoti daudz, lai vietējā jaunatne justos labāk,” stāsta Vecpiebalgas apvienības Jaunatnes nodaļas vadītāja Linda Ķaukule. Viņa uzsver, ka pandēmijas ierobežojumu dēļ starptautiskā sadarbība ir iepauzēta, bet tā ir iespēja veltīt vairāk laika un enerģijas tieši lokālā darba attīstīšanai un dažādošanai.

L. Ķaukule skaidro, ka mācību gada laikā jauniešu aktivitātes organizēt ir vieglāk, tad ir režīms, kuram var pielāgoties, taču arī vasaras brīvlaikā darāmā netrūkst. Sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru izdevies vismaz desmit Vecpiebalgas skolēniem atrast vasaras darbu, rīkotas aktivitāšu nedēļas, pārgājieni. “Jaunais mācību gads būs izaicinājums, bet galvenais ir nodrošināt iespējas jauniešiem satikties, socializēties atbilstoši interesēm un vajadzībām,” uzsver Linda Ķaukule.

Paredzētajām aktivitātēm jānotiek klātienē

Liepas jauniešu centra “Apelsīns” vadītāja Maija Ozoliņa atklāj, ka ārkārtējās situācijas laikā iespēju robežās organizēti tiešsaistes pasākumi, tomēr ne vienmēr tie nesuši cerētos rezultātus. “Liepā ir samērā daudz ielu jauniešu, specifiska un grūtāk sasniedzama auditorija. Attālinātās mācības daļai skolēnu prasīja lielu piepūli, no tām nogurst, bet tas nozīmē, ka pēc tam nav vairs intereses piedalīties jauniešu centra tiešsaistes pasākumos. Šis online process dažiem skolēniem pat ir bijis iemesls mācību pamešanai. Ļoti liela nozīme bijusi tieši projektam “PuMPuRS” jeb atbalstam priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai, ko īsteno izglītības iestādes, ” pārdomās dalās M. Ozoliņa.

Neskatoties uz pandēmijas laika grūtībām, ar kurām nācies saskarties jaunatnes darba īstenošanā, “Apelsīna” jaunieši īstenojuši un piedalījušies vairākos pasākumos, piemēram, Ziemassvētkos cepuši piparkūkas un sagatavojuši tiešsaistes koncertu Mārsnēnu un Valmieras pansionātu senioriem, pavasarī piedalījušies karjeras prasmju projektā, kā arī tiešsaistē apguvuši digitālās prasmes.

Tagad Liepas jaunieši gatavojas projekta “200 km apkārt Liepai” īstenošanai, kas guvis valsts programmas “Atbalsts jauniešiem “Covid–19” pandēmijas radīto seku mazināšanai” finansējumu. Maija Ozoliņa uzsver, ka jauniešu emocionālās labsajūtas veicināšanā tikšanās klātienē, droša vide, kur pulcēties, ir tas, kas nepieciešams visvairāk.

Izzināt situāciju un sasniegt auditoriju

Jaunpiebalgā šā gada maijā darbu uzsākusi jaunatnes lietu speciāliste Kristiāna Annija Pelša, kura atzīst, ka patlaban viņas galvenais uzdevums ir izzināt situāciju, iepazīties ar vietējās jaunatnes vajadzībām, vēlmēm, problēmām, bet pats galvenais – sasniegt jauniešus. Tāpat jaunā speciāliste informē, ka ir uzsākusi aktivitāšu īstenošanu un plānošanu – šobrīd norisinās Piebalgas izzināšanas izaicinājums jauniešiem, savstarpēji sacenšoties kilometru vākšanā, staigājot vai braucot ar velosipēdu. Nākotnē plānots brīvā dabā rīkot galda spēļu pēcpusdienas.

Vajadzībās un interesēs balstīts jaunatnes darbs

Pārgaujas apvienības pārvaldē ierobežojumu laikā tika veikta jauniešu aptauja par emocionālo pašsajūtu. Iegūtie dati atspoguļoja realitāti: jaunieši ir nomākti, saskaras ar grūtībām mācīties, izjūt izteiktu motivācijas trūkumu. Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu jaunieši, atbildot uz aptaujas jautājumiem, atzina to, ka tiešsaistes pasākumos piedalītos nelabprāt, jo attālinātais mācību process ir nogurdinājis, kā arī to, ka, lai justos labāk, nepieciešama iespēja tikties ar vienaudžiem, kā arī kopīgi pasākumi brīvā dabā.

Pārgaujā psiholoģiskais atbalsts jauniešiem un ģimenēm tiek nodrošināts sadarbībā ar sociālo dienestu un izglītības iestādēm, bet, ņemot vērā aptaujā iegūtos datus, uzsākta projekta “Lauzt robežas” īstenošana valsts programmas “Atbalsts jauniešiem “Covid–19” pandēmijas radīto seku mazināšanai” ietvaros. Notiks ikgadējais jauniešu saliedēšanās pasākums, pārgājieni un individuālās nodarbības ar mentoru. Ar cerību, ka pulcēšanās ierobežojumi, kas attiecas uz darbu ar jaunatni, netiks atkal pastiprināti, rudenī plānots atsākt darbu pie iesākto projektu īstenošanas: notiks nodarbību cikls par medijpratību, kā arī sociālās iekļaušanas temata aktualizēšana caur ielu mākslu.

Vislabākā pieeja būtu nevis seku novēršana, bet gan jaunatnes darba nepārtrauktības nodrošināšana un preventīvu pasākumu veikšana, lai problēmas, kas skar jauno cilvēku emocionālo pašsajūtu, varētu efektīvi risināt jau to sākuma stadijā.

Jauniešu dome – daļa no atbalsta mehānisma

Līgatnē tiešsaistes pasākumi jauniešiem netika rīkoti, toties tagad plānotas nodarbības sadarbībā ar organizāciju “Papardes zieds”. Izglītības un jaunatnes lietu speciāliste Dace Bērziņa atklāj, ka Līgatnes Jauniešu domē kādu laiku nebija izteiktu līderu, taču nu tās darbība atjaunota.

Jaunie līgatnieši piedalījušies mākslas festivālā “Greenfest”, tapis vides objekts. “Līgatnē jauniešu dome ir atbalsta institūcija ikvienam jaunietim, esam ceļā uz to, lai izzinātu vietējās jaunatnes vajadzības efektīvam darbam, kā arī pandēmijas seku novēršanai, ” informē D.Bērziņa.

***

Jaunatnes politikas pamatprincipi

Līdzdalības princips — nodrošināt jauniešiem iespēju iesaistīties jaunatnes politiku ietekmējošu lēmumu apspriešanā pirms to pieņemšanas.

Informācijas pieejamības princips — sekmēt jauniešu nodrošināšanu ar viņu attīstības vajadzībām atbilstošu informāciju.

Vienlīdzīgu iespēju princips — nodrošināt jauniešiem iespēju bez jebkādas diskriminācijas aktīvi piedalīties sabiedriskās, politiskās, kultūras un ekonomiskās dzīves aktivitātēs.

Jauniešu interešu ievērošanas princips — risinot ar jaunatni saistītus jautājumus, izvērtēt jauniešu intereses, tiesības, vajadzības un iespējas.

Labvēlīgu ekonomisko priekšnosacījumu princips — veicināt tādu apstākļu veidošanos, kuros jauniešiem ir iespēja būt ekonomiski patstāvīgiem Latvijas iedzīvotājiem.

Integrācijas princips — veicināt starpkultūru dialogu visos jaunatnes politikas izstrādes un īstenošanas posmos.

Mobilitātes un starptautiskās sadarbības princips — nodrošināt jauniešiem iespēju būt mobiliem, apgūt zināšanas un prasmes ārpus viņu dzīvesvietas un veicināt citu valstu ieteikumu, kā arī labās prakses apmaiņu un ieviešanu Latvijas jaunatnes politikā.

Jaunatnes likums Pašvaldības kompetence jaunatnes politikas nozarē

Pašvaldība, pildot savas funkcijas, veic darbu ar jaunatni, ievērojot jaunatnes politikas pamatprincipus un valsts jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus. Pašvaldība plāno darbu ar jaunatni, izstrādājot pašvaldības jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus. Pašvaldība nodrošina institucionālu sistēmu darbam ar jaunatni.

Jaunatnes likums

 

“Zeit” Cēsu novadu pārstāv Vidzemnieku dārza svētkos

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 18.08.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Šodien Vidzemnieku dārza svētkos par drosmi, apņēmību un izdošanos tiek sumināti Vidzemes uzņēmēji.

Vidzemes plānošanas reģions šo pasākumu rīko desmito reizi. “Katru gadu Vidzemes pašvaldības ieteica uzņēmējus, kuru darbība    ir iedvesmas stāsti citiem. Arī šogad jau pavasarī aicinājām visus novadus ieteikt savējos. Taču, ņemot vērā ierobežojumus, no katra jaunā novada izraudzījāmies vienu,” pastāsta Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa – Priede.

 No Cēsu novada uz Vidzemnieku dārza svētkiem uzaicināts SIA “Zeit” no Līgatnes.

“Ir prieks, ka “Zeit” pārstāvēs ne vairs tikai Līgatni, bet visu Cēsu novadu. “Zeit” ir nozīmīgs visam jaunajam novadam, par uzņēmēja Marģera Zeitmaņa paveikto runā klientu atsauksmes,” saka Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šteins, uzsverot, ka “Zeit” pierāda, cik nozīmīga loma var būt viena veiksmīga uzņēmuma darbībai un attīstībai, jo tā veido pievilcīgu ne tikai konkrēto vidi, bet arī ieinteresē citus uzņēmējus un investorus ieguldīt naudu šajā teritorijā.

“Zeit” ir vieta, kur kopā savijas viesmīlības un tūrisma bizness, kultūra un atpūta ģimenēm.    Izstāžu un koncertu zāle, pagalma skatuve, kafejnīca, viesnīca "Zeithotel",    Tīklu parks. Jaunākais ir “Zaļais lācis”, kur ir viesnīca, kafejnīca, terase koncertiem un ģimenēm iespēja saturīgi pavadīt laiku, arī apmeklēt mini zoo.  

 “ “Zeit” komandas filozofija redzama visos tā darbības virzienos. Nav daudz uzņēmēju Latvijā, kuri investē kultūrā, kur nu vēl ārpus Rīgas un lielām pilsētām. Tas, ka “Zeit” notiek koncerti, izstādes, sarunas ar interesantiem cilvēkiem, jau pierasts. Šovasar “Zeit” producēja kamerizrādi. Apmeklētāji to novērtēja,” stāsta A.Šteins un uzsver, ka Marģeram Zeitmanim, viņa ģimenei un komandai ideju netrūkst. Gan jau būs vēl jauni piedāvājumi līgatniešiem un viesiem.

 Marģers Zeitmanis “Druvai” atzina, katrs novērtējums ir pagodinājums. “Ir gandarījums, ka tas, ko darām pēdējos trīs gadus, ir pamanīts,” sacīja uzņēmējs. Paveikts patiesi daudz, taču M.Zeitmanis atklāja, ka īpašs prieks, kad pandēmijas laikā kultūras dzīve bija apstājusies, kopā ar režisori  Inesi Mičuli radās  ideja veidot izrādi. “Tā tapusi “Zeit”, izrādīta “Zeit” un te tiks vēl spēlēta. Gribam jaunajai paaudzei radīt interesi par teātri, parādīt klasiskas, emocionālas lietas mazliet citādāk. Uz skatuves ir pazīstamais aktieris Mārtiņš Meiers un komponiste, mūziķe Sniedze Prauliņa. Profesionāls aktieris un mūziķe, neprofesionāla aktrise. Režisorei bija pilna rīcības brīvība. Tas pēdējais lolojums, un ceram, ka izrāde dzīvos,” atklāja uzņēmējs.

 Uz 10.Vidzemnieku svētkiem, kas notiek Varakļānos, aicināti arī iepriekšējo gadu veiksmīgākie uzņēmēji novados. “Tie ir svētki un reizē arī uzņēmēju tikšanās. Vidzeme nav liela, bet tomēr bieži vien tik maz cits par citu zinām. Iepriekšējos gados Vidzemnieku svētkos izveidojusies ne viena vien sadarbība, kas veicinājusi pārnovadu uzņēmumu attīstību,” saka G.Kalniņa –  Priede.

 

Īsziņas

Datums: 18.08.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

*JAUNDZIMUŠIE. Aizvadītajā nedēļā Vidzemes slimnīcā piedzimuši 20 bērni – 14 meitenes un seši puiši, tai skaitā dvīņu pāris – māsiņa un brālītis – ģimenei, kas dzīvo Umurgas pagastā. No visiem jaundzimušajiem četri ir mazie Cēsu novadnieki – Cēsu, Drabešu, Dzērbenes un Priekuļu pagasta jaunā paaudze.

*Pēta mazās upītes. Šovasar 15 upītēs, kas tek Gaujas nacionālā parka teritorijā, Gaujas pietekās Lorupē, Skaļupē, Līgatnē, Nurmižupītē, Vaivē, Lenčupē, ihtiologi novērtē gan to, cik lielā mērā tās piemērotas taimiņu un strauta foreļu nārstam un mazuļu attīstībai, gan arī to, vai zivju dabiskās atražošanās potenciāls šajās ūdenstecēs tiek pilnvērtīgi izmantots. Izpētes rezultāti ļaus precīzāk plānot nepieciešamo attīrīšanas darbu apjomu upēs un sniegs datus, lai novērtētu zivju faunas stāvokli pirms darbu uzsākšanas. Darbi notiek, īstenojot Eiropas Savienības finansētu projektu.

*Par vērtībām. Līgatnē Lustūža ieža ala svētdien pārvērtās par kinozāli. Uz krāsainās smilšakmens sienas ikviens varēja skatīties septiņu minūšu garu smilšu kino "Līgatnes vērtību stāsts". Video iezīmētas 12 Līgatnes vērtības, kas apzinātas, aptaujājot vietējos iedzīvotājus. Aptaujā, kas notika pavasarī, iezīmējās stipri, talantīgi cilvēki, apkaimes daba, tradīcijas un citas.

 

KONCERTU AFIŠA 

Datums: 19.08.2021

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: Nedēļa kabatā

PIEKTDIENA – 20.08.

13.00, 16.00 un 18.00 Valmierā, Jāņparkā Tutas koncerts "Vasaras ceļojums"; 18.00 Jēkabpils Krustpils brīvdabas estrādē Starptautiskais mūzikas festivāls "Jēkabpils blūza dienas". Piedalās: "Swamp Shakers" (Latvija), "Latvian

Blues Band" (Latvija), Bonita & "Blues Shacks" (Vācija); 19.00 Melngalvju namā čellu grupas "Melo–M" koncerts "Dabas iedvesmoti"; 19.00 Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā festivāla "Porta" ietvaros grupas "Raxtu Raxti" un Fēru salas dziedātājas Eivør koncerts; 19.00 Siguldas pilsdrupu estrādē grupas "Eolika" 40 gadu jubilejas koncerts; 20.00 Padures muižā grupas "Apvedceļš" zaļumballe; 20.00 Liepājas Sv. Jāzepa katedrālē Dienvidkurzemes festivāla "Rimbenieks" noslēguma koncerts. Piedalās: V. Pakalniece (soprāns), S. Kaņepe (mecosoprāns), R. Bartminskis (tenors), R. Mačanovskis (basbaritons), dir. M. Sirmais, VAK "Latvija", LSO. Programmā: V. Kilars, "Orawa", skaņdarbs stīgu orķestrim, V. Kilars, "Missa pro pace"; 20.00 Cēsu Pils parka estrādē Ivo Fomina koncerts "Cilvēks"; 20.00 Talsu pilskalnā koncertprogramma "Latviešu kino dziesmu svētki". Piedalās: N. Rutulis, A. Stafecka, Anmary, D. Skutelis un instrumentālā grupa. Programmā: melodijas no kinofilmām "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", "Vella kalpi", "Mans draugs nenopietns cilvēks", "Melnā vēža spīlēs", "Dāvana vientuļai sievietei", "Tās dullās Paulīnes dēļ", "Īsa pamācība mīlēšanā", "Likteņdzirnas", "Emīla nedarbi", "Elpojiet dziļi", "Klāvs – Mārtiņa dēls", "Teātris", "Vajadzīga soliste", "Zvejnieka dēls", "Maija un Paija", "Sprīdītis", "Spēle" u. c.; 20.00 Dobeles Ķestermeža estrādē koncerts "Marhils un draugi". Piedalās: A. Andrejeva un Igo; 20.30 Vaidavas ezerā mūziķu apvienības "Nepāriet" (A. Joste, E. Vēbere, J. Šipkēvics, K. Josts, L. Medne, M. Čudars, M. Putniņš un R. Maksimovs) Imanta Kalniņa mūzikas programma "Par lietām, kuras tā ar nekad nepāriet"; 21.00 Latgales vēstniecības "Gors" Āra skatuvē džeza mūzikas vakars "Sapņi, mīlestība un miers". Piedalās: apvienības "Dream Teller".

SESTDIENA – 21.08.

14.00 Jelgavas pils pagalmā koncertuzvedums "Mūsu zeme. Mūsu tauta". Piedalās: Zemessardzes orķestris, Zemessardzes koris "Stars", Zemessardzes deju kopa "Bramaņi", solisti – zemessargi L. Krasta, J. Igaunis un A. Ieviņš, solisti A. Stafecka un J. Stībelis, kā arī repa mākslinieks R.2.R.S. (repa apvienība "Kreisais Krasts", ikdienā Militārās policijas karavīrs; 14.00 Latgales vēstniecības "Gors" M. z. Elmāra Seņkova muzikālā izrāde pusaudžiem "Otello". Piedalās: aktieri: M. Budovskis, A. Krapivņickis, E. Skrastiņa, mūziķi A. Bahirs, E. Mediņš, I. Ozols; 16.00 Latgales vēstniecībā "Gors" koncerts "LNSO un Čaikovskis". Piedalās: L. Geņušs (klavieres), dir. A. Poga. Programmā: P. Čaikovskis, fantāzija – uvertīra "Romeo un Džuljeta", P. Čaikovskis, Pirmais klavierkoncerts; 18.00 Jēkabpils Krustpils brīvdabas estrādē Starptautiskais mūzikas festivāls "Jēkabpils blūza dienas". Piedalās: "Bad Habits" (Latvija), "Cat House Radio" (Igaunija), Big Al & "The Jokers" (Latvija), "Boogie Boys" (Polija); 18.00 Rojas brīvdabas iestādē "Kulakova nakts/"Pērkonam" 40". Piedalās: pūtēju orķestris "Fanfara", "Menuets", Trīs Latvijas tenori – N. Puntulis, M. Jenčs, G. Ruņgis, RTU vīru koris "Gaudeamus", "Pērkons", "Dzelzs vilks", J. Mediņa mūzikas vidusskolas rokgrupa "Pirmais kurss", Rēzeknes teātra "Joriks" aktieri; 19.00 Vidzemes koncertzālē "Cēsis"

OTRDIENA – 24.08.

15.00 un 18.00 Saulkrastu brīvdabas estrādē Tutas koncerts "Vasaras ceļojums"; 19.00 Rīgas Domā koncerts "Bahs, Dvoržāks, Debisī". Piedalās: orķestris "Rīga", D. Jaunzeme–Portnaja (ērģeles), J. Vasiļjeva (soprāns), dir. V. Butāns.

TREŠDIENA – 25.08.

19.00 Saldus kultūras paviljonā aktiera Ginta Andžāna un ģitārista Mārča Vasiļevska koncertprogramma; 19.00 Dzintaru koncertzālē grupas "Eolika" 40 gadu jubilejas koncerts; 19.00 Preiļu novada Kultūras centrā folkdžeza grupas "David Chevallier Trio" (Francija) koncerts; 19.00 Jaunpils pils pagalmā grupas "Carnival Youth" koncerts "Naivais ku–kū"; 20.00 "Hanzas peronā" Alise Joste un "The Sound Poets" akustiskais koncerts "Klusāk"; 20.00 Lūznavas muižā festivāla "Škiuņa džezs" atklāšanas koncerts "Tāds džezs". Piedalās trio "Lipskis/Justs/Arbidāns".

CETURTDIENA – 26.08.

19.00 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā 24. starptautiskā garīgās mūzikas festivāla ietvaros Igaunijas Filharmonijas kamerkora solokoncerts. Piedalās: Igaunijas Filharmonijas kamerkoris, P. Sakari (ērģeles, Igaunija), dir. T. Kaljuste (Igaunija). Programmā: A. Perts, "Pie Babilonas ūdeņiem", A. Perts, "Brieža brēciens", A. Perts, "Ak, svētais tēvs Nikolaj", M. Duruflē, Rekviēms Op. 9; 19.00 Ventspils koncertzālē "Latvija" ērģelnieka Aivara Kalēja jubilejas koncerts. Piedalās: A. Kalējs (ērģeles), A. Kalējs (klavieres), M. Doehring (soprāns). Programmā: A. Skrjabina, K. Sensānsa, L. van Bēthovena u. c. komponistu skaņdarbi, kā arī paša A. Kalēja improvizācijas; 20.00 Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" 29. starptautiskais zvaigžņu festivāls. Piedalās džeza zvaigzne Liza Kereselidze (balss, Gruzija), "Xylem Trio": R. Petrauskis (klavieres), O. Petrauskis (saksofons), R. Zaļupe (sitaminstrumenti). Programmā: G. Kančeli mūzika. 

News.lv — draugiem.lv

 

 

 

2021-08-23