Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Grozījumi Civillikumā

Datums: 27.09.2021

Izdevums: Latvijas Vēstnesis

Rubrika: Likumi

OP 2021/186A.1

Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Civillikumā

Izdarīt Civillikumā šādus grozījumus:

1. Izteikt I un II pielikumu šādā redakcijā:

I PIELIKUMS (1102. pantam)

Publisko ezeru un upju saraksts

1. Publiskie ezeri

Nr. p. k. Ezera nosaukums Agrākais nosaukums Civillikumā

(ja atšķiras) Pagasts vai pilsēta Platība (ha) Koordinātas (LKS-92)

X Y 

...

Cēsu novads

60. Alauksts Alauksta ezers Vecpiebalgas pag. 774,8 329190 607379

61. Āraišu ezers Drabešu pag. 32,6 345904 577625

62. Inesis Ineša ezers Inešu pag. 519,5 322405 608094

63. Juveris Juvera ezers Dzērbenes pag. 77,5 343248 601050

64. Mazums Mazuma ezers Vaives pag. 25,9 343413 583709

65. Ratnieku ezers Līgatnes pag. 44,1 336062 562216

66. Riebiņu ezers Straupes pag. 75,5 359833 557215

67. Taurenes ezers Taurenes pag. 31,6 336623 602388

68. Ungurs (Rustēgs) Rustēga ezers (Unguru ezers) Raiskuma pag. 393,6 355737 565321

...

 

Sāk ar uzvarām

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 28.09.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Sports

Latvijas florbola čempionātu uzsākušas arī sieviešu līgas un vīriešu 2.līgas komandas.

  Sieviešu līgā savā starpā tikās Cēsu “Lekrings” un “Līgatne”, var teikt, šis bija cēsnieču revanšs par pagājušo gadu, kad abās spēlēs pārākas bija Līgatnes spēlētājas. Lai arī šoreiz viņas atklāja rezultātu, Cēsu komanda svinēja pārliecinošu uzvaru 10:5. Uzvarētāju labā pa diviem vārtiem guva Katrīna Kārkliņa, Kate Meldere, Liliāna Jakovicka, pa reizei pretinieču vārtsardzi pārspēja Luīze Raseiceva, Jolanta Kļava, Betija Raseiceva un Maija Zēmēle – Bauere.

  Līgatnes komandas labā divus vārtus guva Elīna Drēziņa, pa vieniem – Ieva Dimante, Laura Skujevska, Elīza Bērziņa.

  Šajā piektdienā “Lekrings” savā laukumā uzņems “Rubeni”.

  Ar uzvaru vīriešu 2.līgas čempionātu sāka komanda “Līgatne”, izbraukumā ar 12:6 pārspējot “Smiltene ‘09”. Trīs vārtus guva Jānis Preimanis, divus – Gatis Dzērve, Edmunds Zandersons, pa vienam – Jānis Balsis, Armands Maksimovs, Kristers Ģērmanis, Pēteris Bondars, Matīss Sīka.

Šo ceturtdien Līgatnes komanda savā laukumā uzņems “Liepupe” florbolistus.

  Kārtējās spēles aizvadītas arī virslīgā, kur Cēsu “Lekrings” tikās ar divām komandām, kas tagad atrodas turnīra lejasgalā, lai gan ilgu laiku bijušas spēcīgāko vidū. Ļoti sīva cīņa bija ar “Oxdog Ulbroka LU”. Cēsnieki visu laiku bija iedzinējos un divarpus minūtes pirms spēles beigām zaudēja 3:5. Vārtus guva Bruno Beķeris, Emīls Dzalbs, Roberts Zande. Mainot vārtsargu pret sesto laukuma spēlētāju, rezultātu izdevās izlīdzināt. Vispirms precīzs bija E. Dzalbs, bet 12 sekundes pirms pamatlaika beigām Andris Rajeckis panāca 5:5. Taču papild-laikā veiksme bija Ulbrokas komandas pusē, kas svinēja uzvaru 6:5.

  Svētdien “Lekrings” tikās ar Lielvārdes komandu, kas pēdējos gados sākusi zaudēt savu spēku. Ja kādreiz abu komandu spēles bija aizraujošas, neprognozējamas, šoreiz “Lielvārde FatPipe” neko nespēja likt pretī cēsniekiem, kuri svinēja pārliecinošu uzvaru 9:1. Pa diviem vārtiem guva E. Dzalbs, A. Rajeckis, Artūrs Jurševskis, pa vienam – Krišjānis Tiltiņš, Jorens Malkavs, Krišs Treimanis.

  Šīs nedēļas nogalē “Lekrings” dosies izbraukumā uz Kurzemi, kur sestdien tiksies ar Liepājas FK “Kurši”, bet svētdien ar “Talsu NSS/ Krauzers”.

  Vīriešu 1.līgā otro zaudējumu divās spēles piedzīvoja “Lekrings/ CPSS”, ar 4:6 zaudējot FBK “Valmiera/ BSS”. Cēsnieku labā divus vārtus guva Dāvis Dauksts, pa vieniem – Rūdolfs Maklers un Bruno Beķeris.

 

Ekoskolas saņem apbalvojumus

Autors: Sandra Pumpure

Datums: 28.09.2021

Izdevums: Staburags

Rubrika: Novados

Pļaviņieši aktīvi iesaistījušies Ekoskolu “Rīcības dienās”, gūstot atzinību

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē notika ikgadējā Ekoskolu apbalvošana. Labāko vidū ir arī Aizkraukles novada izglītības iestādes.

Aktīvi arī attālināti

Šogad 104 izglītības iestādes saņēma starptautisko Zaļo karogu, tostarp A. Upīša Skrīveru vidusskola, Aizkraukles novada un Pļaviņu vidusskola. Latvijas Ekoskolas sertifikāts piešķirts 44 skolām, arī Valles pamatskolai. Svinīgajā apbalvošanā visus sveica Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika, starptautiskā Vides izglītības fonda izglītības programmas direktors Pramods Kumars Šarma, Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme un Ekoskolu programmas vadītājs Latvijā Daniels Trukšāns.

Aizkraukles novada vidusskola ar Ekoskolas Zaļo karogu var lepoties jau desmito gadu, un sasniegts viens no augstākajiem līmeņiem Latvijas izglītības iestāžu vidū. Šogad Ekoskolas koordinatore ir skolotāja Jekaterina Blaua, pārņemot šo darbu no Gunitas Elksnes. Koordinatore sākumskolā būs Ina Ovčiņnikova.

— Neraugoties uz attālināto mācību gadu, jaunieši aktīvi strādāja, vadot stundas par aprites ekonomiku citām klasēm, un arī skolotāji iekļāva vides jautājumus dažādu stundu mācību saturā. Šajā mācību gadā izveidota jauna Ekopadome, kurā pārstāvēta visa skola, un esam gatavi turpināt darbu tikpat aktīvi. Pērn mūsu aktuālā tēma bija atkritumi un to šķirošana. Tagad jāveic jauns vides novērtējums, lai vērtētu, kas šogad būs aktuālākais, — stāsta Jekaterina Blaua.

Pļaviņu vidusskola Ekoskolu programmā iesaistās desmito gadu, un astoto pie izglītības iestādes plīvo Zaļais karogs. Tas panākts ar lielu darbu, mainot domāšanu un attieksmi pret vides jautājumiem vispirms jau savā apkārtnē. Ekoskolas vadītāja Pļaviņu vidusskolā Ingrīda Bērziņa teic, ka kopīgiem spēkiem panākts, lai samazinātu pārtikas atkritumu daudzumu, mazāk ikdienā izmantotu plastmasu, lietas iegūtu “otro elpu”, un veiktas citas aktivitātes. Būtisks ieguvums ir komposta kastu izveide bioloģiskajiem atkritumiem, kas paveikts pērn. Pļaviņieši allaž aktīvi iesaistījušies Ekoskolu “Rīcības dienās”, gūstot organizatoru atzinību. Pērn šajā konkursā iegūtā balva deva iespēju šajās dienās skolas Ekopadomei doties braucienā uz Līgatni.

Izvēlas aktuālākās tēmas

Par šī gada tēmu pļaviņieši izvēlējušies skolas vidi un tās apkārtni, jo līdzās esošajās ielās notiek lieli būvdarbi. Tie ietekmē arī teritoriju pie skolas, un būs jādomā, kā sakārtot zaļo zonu. Turpināsies arī darbs, lai skolas iekštelpās būtu vairāk zaļojošo augu.

Arī A. Upīša Skrīveru vidusskolai ir liela pieredze Ekoskolu programmā, darbojoties tajā deviņus gadus, un arī tai Zaļais karogs ir astoņus gadus. Ekoskolas vadītāja Danute Podvinska stāsta, ka pandēmija, protams, ietekmēja ieceru realizēšanu, bet tomēr daudz ko izdevies īstenot. Šajā mācību gadā skrīverieši turpinās strādāt pie pārtikas tēmas, jo vēl daudz kas šajā jautājumā paveicams.

Valles pamatskola programmā darbojas divus gadus un dara to ļoti aktīvi, vides jautājumiem pievēršot arī apkārtējo uzmanību. Iepriekš veiksmīgas akcijas bijušas gan skolā, gan pagastā. Ekoskolas vadītāja Gita Eriņa atzīst, ka viņu mērķis ir Zaļais karogs un viņi ir apņēmības pilni to iegūt.

Apbalvošanas pasākumā atklāta arī kampaņa Ekoskolu “Rīcības dienas”, kas šogad notiks no 1. līdz 7. novembrim. To tēma ir ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi, kas ietver rūpes par vidi, ekonomiku, klimatu, enerģiju, izglītību, vienlīdzību, veselību un citām vērtībām.

***

Fakts

Ekoskolu programma šogad svin 20 gadu jubileju, un Latvijā tā apvieno ap 200 izglītības iestāžu.

 

Enerģētikas cenu šūpoles augstā punktā

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 29.09.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Komentāri

Domājams, šajā ziemā iedzīvotājus gaida arvien lielāki izdevumi par energoresursiem

Valdības sēdē vakar Ekonomikas ministrija informēja par aktuālo situāciju saistībā ar izmaiņām enerģētikas nozarē, ko izraisījušas strauji pieaugušās dabasgāzes un elektroenerģijas cenas, kā arī potenciālajiem piedāvājumiem šīs problēmas novēršanai.

Tiesa, informatīvais ziņojums tika skatīts sēdes slēgtajā daļā, kas liek domāt, ka problēma tiešām nopietna. Tā rītdien tikšot apspriesta arī Valsts enerģētikas krīzes centra sēdē.

Pirmās ziņas par energoresursu sadārdzinājumu jau sajustas mūsu pusē, siltuma ražotāji Cēsīs un Līgatnē paaugstinājuši cenu par pakalpojumu, informācija liecina, ka tas notiek arī citviet Latvijā. Par šo problēmu runā gan visas Eiropas, gan Latvijas līmenī.

Straujš dabasgāzes un elektroenerģijas cenu kāpums novērots visā Eiropas Savienībā, tas esot straujākais energoresursu cenu kāpums aizvadīto desmit gadu laikā. “Gaspool” biržā dabasgāzes cena augustā bija 6,6 reizes augstāka nekā šajā periodā 2020.gadā.

  AS “Latvenergo” komercdirektors Uldis Mucinieks informē, ka septembra pirmajās 20 dienās vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijā pārsniedza 120 EUR/MWh un šis mēnesis kļuvis par pirmo Latvijas elektroenerģijas tirgus vēsturē, kurā mēneša vidējā elektrības cena rakstāma ar trim cipariem. Vienlaikus tā ir par 40 % augstāka nekā iepriekšējā mēnesī un aptuveni trīs reizes augstāka nekā 2020.gada septembrī. Pēc U. Mucinieka teiktā, tas liecina, ka patērētājiem mēneša tēriņiem par elektrību nāksies tērēt par 10 eiro vairāk nekā pērn.

U. Mucinieks skaidro, ka energoresursu tirgi pasaulē darbojas brīvas ekonomikas apstākļos, kur resursu cenas nosaka kā pieprasījums, tā arī piedāvājums, un abus šos aspektus ietekmē ievērojams skaits dažādu faktoru: “Elektroenerģijas cena veidojas, ņemot vērā tās patēriņu, tirgū pieejamās ražošanas jaudas un to pašizmaksu. Tradicionāli tirgū vispirms vietu ieņem no atjaunīgajiem energoresursiem saražotā elektroenerģija (ūdens, vēja un saules enerģija), atlikušo nepieciešamo patēriņu nosedz pieejamās importa iespējas un ražošana no fosilajiem energoresursiem. Šī gada pirmajos deviņos mēnešos apstākļi elektroenerģijas ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem nav bijuši labvēlīgi – esam redzējuši pazeminātu vēja un ūdens enerģijas izstrādi, kā arī šobrīd novērojam zemu ūdens rezervuāru aizpildījumu Skandināvijā, kas liecina par samazinātu ūdens enerģijas pienesumu arī turpmāko mēnešu laikā.

  Savi izaicinājumi arī elektroenerģijas ražošanai no fosilajiem energoresursiem, šeit cena ļoti atkarīga no ražošanā izmantoto resursu cenas. Šajā jomā izteikts “antirekordists” ir dabasgāze, kura ir visplašāk izmantotais fosilais energoresurss enerģijas ražošanā. Dabasgāzes cena aizvadīto mēnešu laikā ir palielinājusies vairāk nekā sešas reizes, būtiski sadārdzinot ar dabasgāzi ražotās enerģijas cenu. Apvienojumā ar divas reizes pieaugušajām CO2 izmešu kvotu cenām tas veido zināmu “šoka terapiju” no dabasgāzes ražotās enerģijas gala cenām.”

  Var teikt, ka enerģētikas cenu izmaiņas var salīdzināt ar šūpolēm. Ja 2020.gads bija vislētākais gads enerģētikā, šis, 2021.gads, būšot kā absolūtais elektroenerģijas cenu rekordists. Līdzīga situācija vērojama arī citur – Francijā elektroenerģijas cena kāpusi div-arpus reizes, Vācijā tā sasniegusi pēdējo 20 gadu laikā augstāko vidējo līmeni, arī Nīderlandē un Polijā cena palielinājusies par vairāk nekā divām reizēm.

  Atbildot uz jautājumu, vai tas uz ilgu laiku, U. Mucinieks norāda, ka vienmēr jau rudens un ziema ir periods, kad energoresursu patēriņš ir izteikti augstāks: “Vienlaikus zemie dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmeņi palielina spiedienu uz šī resursa cenu un arī pieejamību gada aukstajos mēnešos. Arī ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem šie mēneši nav izteikti ražīgākā sezona. Tādēļ tuvāko mēnešu prognozes neuzrāda iepriecinošu ainu un apstākļus, kas ļautu cerēt uz būtisku resursu cenu kritumu. Nevar noliegt, ka būtiska ietekme uz globālo enerģijas resursu tirgu var atstāt arī laika apstākļi nākamajā ziemā.”

  Viss šobrīd liecina, ka mūs sagaida ziema, ko pavadīsim ar augstām energoresursu cenām, kas ietekmēs ne tikai mūsu ikdienas tēriņus par elektroenerģiju, bet arī dabasgāzi un apkuri. Ņemot vērā to, ka energoresursu cenas ir cieši saistītas ar kopējo tautsaimniecību, agrāk vai vēlāk tā ietekmēs visu šo pakalpojumu cenas un mūsu izdevumus par tiem.

  “Visvērtīgākā kilovatstunda ir tā, kas ir palikusi neiztērēta,” atgādina U. Mucinieks. “Aplēses liecina, ka, precīzi izvērtējot un pielāgojot savus elektroenerģijas un siltuma izmantošanas paradumus, ir iespējams samazināt patērētās enerģijas daudzumu par 10% un par vēl vairāk. Tādēļ savu enerģijas lietošanas paradumu izvērtēšana, izvairīšanās no nelietderīgas elektrības vai siltuma tērēšanas, jebkuru citu energoefektivitātes pasākumu veikšana savos mājokļos vai uzņēmumos šajā ziemā būs ar daudz augstāku atdevi nekā jebkad iepriekš.”.

 

Aizvadīta ekskursija Atašienes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Variešu un Vīpes pagastu senioriem

Autors: Jeļena Hnikina, projekta vadītāja; Līga Luksta, Dabas resursu aizsardzības biedrības valdes locekle

Datums: 30.09.2021

Izdevums: Jēkabpils Vēstis

Rubrika: Krustpils, Kūku, Mežāres, Atašienes, Variešu un Vīpes pagasts

18. septembrī, ESF projektā nr. 9.2.4.2/16/I/012 “Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi Jēkabpils novada Atašienes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Variešu un Vīpes pagastu iedzīvotājiem” notika ekskursija Jēkabpils novada Atašienes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Variešu un Vīpes pagasta pensionāriem. Tiesības organizēt pasākumu ieguva Dabas resursu aizsardzības biedrība.

Seniori devās ekskursijā uz Līgatni. Līgatne šoreiz bija ieinteresējusi ne vien ar savu dabas krāšņumu, bet arī ar Līgatnes vēsturisko centru, kā arī ar padomju laika slepeno bunkuru. Lieliska Līgatnes tūrisma informācijas centra darbiniece izvadāja pa vēsturiskajām papīrfabrikas ēkām, iepazīstināja ar tās vēsturi, stāstīja par fabrikas strādnieku dzīvi, iespējām izbaudīt darba devēju rūpes par viņiem.

Tika apmeklēts padomju slepenais bunkurs ar segvārdu “Pansionāts”, kur gida pavadībā varēja iepazīties ar 2000 m2 lielu apakšzemes labiekārtotu bunkuru. Tas ticis ierīkots, lai atomkara gadījumā tā laika partijas un valdības funkcionāri drošībā varētu turpināt savu darbu.

Tālāk ekskursijas dalībnieki fizioterapeita vadībā devās pastaigā pa Veselības taku, kur izveidoti stendi ar vingrojumiem, ko izstrādājuši rehabilitācijas centra “Līgatne” fizioterapeiti. Takas izveide ir radoša pieeja veselības veicināšanai, nodrošinot iespēju iesaistīties visa vecuma grupu iedzīvotājiem, lai fiziski aktīvi pavadītu brīvo laiku un ieviestu vairāk kustību ikdienas gaitās.

Pēc pastaigas un vingrošanas visus gaidīja gardas pusdienas un uztura speciālista vadīta lekcija “Uzturs un veselība”. Uztura speciāliste atklāja veselīgas ēšanas pamatprincipus. Lekcijas laikā tika runāts par sabalansētu un daudzveidīgu uzturu ikdienā, “bīstamajām” pārtikas produktu grupām un citām tēmām.

Noslēgumā seniori apmeklēja un radoši padarbojas Vienkoču parkā, kur atrodas Kokamatniecības muzejs, kas iekārtots kā senā darbnīca. Uzzinājām, kā senie amatnieki izgatavoja sadzīves lietas gan muižkungu, gan citu cilvēku vajadzībām. Seniori piedalījās Dabas rotu darbnīcā, kurā katrs pats varēja savērt dabas materiālu rotas – aproces un atslēgu piekarus. To izgatavošanā izmanto dabas materiālus: koku, kastaņus, dažādus augļus, ogu sēklas un kauliņus, gliemežvākus u.c.

Izstaigāt, ieklausīties, apskatīt, izjust – tas prasīja izturību un pacietību, disciplinētību un draudzīgu attieksmi vienam pret otru. Senioriem tas izdevās! Liels paldies visiem ekskursijas dalībniekiem!

Paldies Dabas resursu aizsardzības biedrībai par ekskursijas organizēšanu, vadīšanu un labām emocijām piepildītu dienu!

Projekts 9.2.4.2/16/I/012 “Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi Jēkabpils novada Atašienes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Variešu un Vīpes pagastu iedzīvotājiem” norisinās darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem” 9.2.4.2. pasākuma “Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei” ietvaros. Projekts tiek finansēts no Eiropas Sociālā fonda un valsts budžeta līdzekļiem.

 

TEĀTRU AFIŠA

CETURTDIENA – 7.10.

Latvijas Leļļu teātra Kamīnzālē (Rīgas Latviešu biedrības namā) 18.30 "Joka pēc alfabēts"; Latvijas Nacionālajā operā un baletā 19.00 opera "Toska"; Liepājas teātrī 19.00 "Kā mīl tā otra puse"; Jaunā Rīgas teātra L. z. 19.00 "Krizantēmas", M. z. 18.30 "Klāvas tantes skūpsts"; Dailes teātra L. z. 18.00 "Inspektors Tutū"; Ogres novada kultūras centrā 19.00 Valda Meldera stāvizrāde "Kad sāksies īstā dzīve".

PIEKTDIENA – 8.10.

Latvijas Leļļu teātra L. z. (Rīgas Latviešu biedrības namā) 18.30 "Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta"; Rīgas Krievu teātra L. z. 19.00 "Grenholma metode"; Latvijas Nacionālajā operā un baletā 19.00 balets "Drakula"; LKA teātra mājā "Zirgu pasts" 14.00 un 18.00 Valmieras teātra viesizrāde "Dzīvais ūdens"; Jaunā Rīgas teātra L. z. 18.00 "Latviešu mīlestība"; Latgales vēstniecībā "Gors" 18.00 ASV laikmetīgā baleta trupas "Complexions" viesizrāde "Star Dust"; Liepājas teātrī 19.00 "1 000 000 labu lietu"; Dailes teātra L. z. 18.00 "Degunradži"; Latvijas Nacionālā teātra J. z. 18.30 "Aukle"; Daugavpils Kultūras pils L. z. 18.30 "Bez lieciniekiem".

SESTDIENA – 9.10.

Latvijas Leļļu teātra Kamīnzālē (Rīgas Latviešu biedrības namā) 11.00 un 14.00 "Trīs sivēntiņi un vilks"; Latvijas Nacionālajā operā un baletā 19.00 balets "Drakula"; Dailes teātra L. z. 18.00 "Degunradži"; Rīgas Krievu teātra L. z. 19.00 "Kankuna"; Smiltenes novada kultūras centrā 17.00 Valmieras teātra viesizrāde "Labie cilvēki"; Latvijas Nacionālā teātra L. z. 18.00 pirmizrāde "Perfektā teikuma nāve", A. z. 18.30 "Ezeriņš"; Liepājas Leļļu teātrī 12.00 "Harolds un pīle"; Daugavpils teātra Eksperimentālajā skatuvē 18.00 "Tumšie brieži"; Jaunā Rīgas teātra L. z. 18.00 "Latviešu mīlestība"; Bauskas kultūras centrā 18.00 Valtera Krauzes autorvakars ar muzikālajām ilustrācijām.

SVĒTDIENA – 10.10.

Latvijas Leļļu teātra L. z. (Rīgas Latviešu biedrības namā) 11.00 "Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta"; Rīga Krievu teātra L. z. 19.00 "Līdz gaišām asarām"; Latvijas Nacionālajā operā un baletā 19.00 opera "Toska"; Liepājas Leļļu teātrī 12.00 "Lāčradzis"; VEF Kultūras pilī 19.00 26. Starptautiskā Baltijas baleta festivāla ietvaros koncerts "Baltijas baleta zvaigznes Rīgā"; Jaunā Rīgas teātra L. z. 18.00 "Latviešu mīlestība"; Dailes teātra L. z. 15.00 "Piekrišana"; Latvijas Nacionālā teātra L. z. 12.00 "Perfektā teikuma nāve"; Latgales vēstniecībā "Gors" 18.00 Baibas Sipenieces-Gavares stāvizrāde ar bufetes elementiem "Vienreiz jau var".

 

KONCERTU AFIŠA

Datums: 30.09.2021

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: Nedēļa kabatā

CETURTDIENA – 7.10.

19.00 VEF Kultūras pilī grupas "Baltie lāči" koncertprogramma "Tirgus stāsti".

PIEKTDIENA – 8.10.

18.00 "Hanzas peronā" nepieradinātās mūzikas festivāls "Skaņu mežs"; 19.00 Ogres novada kultūras centrā "Dzīvā skatuve Ogrē" – Aija Andrejeva; 19.00 Vidzemes koncertzālē "Cēsis" operdīvas Sonoras Vaices multimediāla monoopera "Cilvēka balss. Telefons"; 19.00 Rīgas Domā koncerts "Concerto diviem". Piedalās: ērģeļu duets – Ilze Reine un Aigars Reinis. Programmā: R. Dubra (pirmatskaņojums), M. Pētersone, I. Kalniņš, K. Pētersons (pirmatskaņojums), R. Stivriņa; 19.00 Lielajā ģildē LNSO sezonas atklāšanas koncerts "Kazadesī un Bēthovens". Piedalās: P. Madefa (soprāns), L. Grecka (mecosoprāns), M. Čuļpajevs (tenors), E. Ošleja (bass), VAK "Latvija", dir. Ž. K. Kazadesī. Programmā: L. van Bēthovens, Pirmā simfonija, L. van Bēthovens, Devītā simfonija; 19.00 Ventspils koncertzālē "Latvija" džems ar Ventspils bigbendu.

SESTDIENA – 9.10.

18.00 "Hanzas peronā" nepieradinātās mūzikas festivāls "Skaņu mežs"; 19.00 Ogres novada kultūras centrā "Dzīvā skatuve Ogrē" – Rihards Lībietis Orchestra, Goran Gora; 18.00 Latgales vēstniecībā "Gors" grupas "Dabasu durovys" koncertprogramma "Reits"; 18.00 kultūras centrā "Siguldas devons" čellu grupas "Melo–M" un Dināras Rudānes koncerts "Pieci elementi"; 18.00 Stāmerienas pilī kontrtenora Sergeja Jēgera "Citāds koncerts"; 19.00 ZEIT atpūtas kompleksā Līgatnē ģitārista Kaspara Zemīša koncerts; 19.00 Vidzemes koncertzālē "Cēsis" Ulda Marhilēviča kino un teātra mūzikas autorkoncerts. Piedalās: Latvijas Nacionālā teātra aktieri M. Botmane, M. Maņjakovs, aktieris M. Busels, kontrtenors S. Jēgers, dziedātāji A. Stafecka, M. Dukurs u.c.; 19.00 Lielajā ģildē Rudens kamermūzikas festivāla ietvaros "Sinfonietta Rīga" koncerts "Haidna Uvertīra un Šūberts Ceturtā simfonija". Piedalās: F. Donderers (vijole un atskaņojuma vad.). Programmā: J. Haidns Uvertīra operai "Neapdzīvotā sala", F. Rīss Koncerts vijolei un orķestrim, F. Šūberts Ceturtā simfonija ("Traģiskā").

SVĒTDIENA – 10.10.

13.00 Ogres novada kultūras centrā "Dzīvā skatuve Ogrē" – "Vilki" 18.00 – Krists Saržants, Evelīna Protektore; 17.00 Ventspils koncertzālē "Latvija" koncertprogramma "Pēteris Vasks un domubiedri". Piedalās: Latvijas Radio koris, dir. S. Kļava, pianists R. Zariņš; 19.00 "Arēnā Rīga" Londonas filharmonijas un simfoniskā filmu mūzikas orķestra koncerts "The Magical Music of Harry Potter"; 19.00 Rīgas Domā Minskas simfoniskā orķestra kamersastāva koncerts – Antonio Vivaldi "Gadalaiki"; 19.00 Lielajā ģildē "Windstream" festivāla ietvaros koncerts "Katedrāle un roks". Piedalās: solisti – A. Zviedris, A. Ieviņš, rokgrupa: M. Auziņš (ģitāra), T. Poišs (basģitāra), J. Miltiņš (taustiņinstrumenti), M. Miļevskis (sitaminstrumenti), Orķestris "Rīga", dir. V. Butāns. Programmā: V. Šmīdbergs, G. Šimkus – "Katedrāle" (pirmatskaņojums), Dž. Lords "Koncerts grupai ar orķestri" (pūtēju orķestra versijas pirmatskaņojums Latvijā).

 

«Rūjienas Ievas» – pozitīvas pret sevi un citiem

Autors: Māra Rone

Datums: 01.10.2021

Izdevums: Liesma

Rubrika: Liesmas viesi

1991. gadā ANO asambleja pasludināja 1. oktobri par Starptautisko senioru dienu. Latvijā to atzīmē kopš 2009. gada. Tās mērķis ir pievērst uzmanību senioru problēmām un parādīt, kā viņi ar savu dzīves gudrību un viedumu joprojām spēj pilnvērtīgi baudīt dzīvi un var būt noderīgi ne tikai tuviniekiem, bet arī sabiedrībai.

Senioru biedrībā «Rūjienas Ievas» uzklausījām tās vadītāju VIJU ĶAUĶI.

Kura ievu ziedēšana šopavasar jau bija jūsu biedrībai?

Šī mūsu kopā būšanai ir jau 26. sezona. Tā jau ir pietiekami ilga vēsture, par kuru lieliski liecina vairāki fotoalbumi un pirmo dalībnieču atmiņas. Sākumā tā nebija biedrība, bet gan tikai pašām savs dāmu klubiņš, kas radās, lai būtu iemesls izkustēt no ierastās mājas dzīves rutīnas, satikties un, ja nepieciešams, citai citu uzmundrināt. Kad radās iespēja piedalīties Borisa un Ināras Teterevu fonda izsludinātajā finansiālā atbalstā, klubiņš pārtapa par biedrību. Tās esības būtība palika nemainīga: rast iespēju seniorēm sapulcēties, motivēt nepalikt mājas četrās sienās, bet būt cilvēkos un pie viena apgūt arī ko jaunu.

Biedrības sastāvs ir mainījies, jo gadi un veselība dara savu, taču joprojām ierindā ir apmēram 25 dažādu gada gājumu dalībnieces, pat savos 96 un 94 gados.

Kad vien atļāva valstī noteiktie COVID-19 pulcēšanās un pasākumu ierobežojumi, reizi nedēļā atnākam uz biedrības norisēm atvēlētajām telpām tajā pašā namā, kur atrodas Tautskola un Jauniešu centrs. Par mājīgajām telpām un daudz ko citu mūsu kopā būšanas priekam nepieciešamo liels paldies Rūjienas pašvaldībai. Ja nebūtu tās morālā un finansiālā atbalsta, diezin vai biedrības darbības vēsture būtu tik ilga un notikumiem bagāta.

Šeit tiekamies, lai ne tikai izrunātu valsts un novada aktualitātes, bet arī apspriestu mūsu nākamās ieceres. Pie viena ir iespējams izmērīt asinsspiedienu, uzkāpt uz svariem, kā arī padarboties ar mūsu telpās izvietotajiem trenažieriem.

Reizi mēnesī ir iemesls arī svinībām, apsveicam katra mēneša jubilārus. Tie ir ļoti pacilājoši mirkļi, kas mūsu dzīvi padara interesantāku.

Vai izdodas saglabāt biedrības labākās tradīcijas? Pastāstiet kaut par dažām!

Jau vairākus gadus mūsu muzikālās seniores dzied biedrības ansamblī «Ievas», kuru vecākā ir enerģiskā Inta Dreimane. Dāmām ir pašām savs mēģinājumu grafiks, arī uzstāšanās dažādos pasākumos. Bija biedrībai arī sava deju grupa, taču tagad mūsu dejotājas iesaistījušās Rūjienas kultūras nama senioru deju kolektīvā, ko vada Ilze Lippe.

Skaista tradīcija ir mūsu ikgadējās ekskursijas. Kur tik nav būts, kas tik nav redzēts un iepazīts! Pats tālākais, piedzīvojumiem bagātākais brauciens bija ar prāmi pāri Baltijas jūrai uz Zviedrijas galvaspilsētu Stokholmu. Šovasar savukārt pabijām Līgatnē.

Esam arī aktīvas teātra izrāžu apmeklētājas. Nu gan esam bažīgas, jo Valmieras teātra remonta dēļ nezinām, kur un kā varēsim iepazīt šā iemīļotā teātra jaunāko repertuāru.

Mūsu vidū visnotaļ populāra ir nūjošana gan nelielās grupiņās, gan arī individuāli. Dažas seniores šo sporta veidu lieliski apvieno arī savos ikdienas gājienos uz dārzu un atpakaļ. Nūjas rokā, mugursoma plecos, un aiziet! Tiesa, no dārza, kad soma pilna ar kaut ko no izaugušā, solis nav tik nasks, bet arī tas, mūsuprāt, pieder pie lietas.

Turpinām vēl vienu senu tradīciju – reizi mēnesī aicinām ciemos kādu vieslektoru – sabiedrībā populāru cilvēku, kam ir ko teikt par globālām un lokālām problēmām dažādās jomās. Šīs tikšanās mūs ļoti bagātina un arvien dod iespēju uz vienu vai otru problēmu paraudzīties no cita skatu punkta.

Ne reizi dzirdēts, kad vien pilsētā notiekot kādas nozīmīgas sakopšanas vai labiekārtošanas talkas, uz «Rūjienas Ievu» līdzdalību vienmēr varot paļauties. Vai savu roku joprojām pieliekat kopējai lietai?

Biedrības fotoalbumi nepārprotami apliecina, ka aktīva līdzdarbošanās dažādās talkās arī joprojām ir viena no mūsu tradīcijām. Kopīgs darbs taču vienmēr visus lieliski saliedē. Tiesa, ienākot pilsētas apsaimniekošanas dienestā modernajām tehnoloģijām, pieprasījums pēc darba rokām ar grābekļiem un slotām arvien vairāk samazinās. Tomēr, tiklīdz vien kādam papildspēki nepieciešami, esam gatavas ar lielāko prieku iet talkā. Kaut diemžēl kļūstam arvien senākas un cienījamākas, nu jau lielākajai daļai biedrības dāmu ir ap 80, enerģija un dzīves spars vēl ir pietiekami. Mums taču ir lielisks, apbrīnas vērts piemērs: mūsu Rasmai Rusmanei ir jau 94, bet viņa arvien vēl gan dzied biedrības «Ievu» ansamblī, gan arī dejo kultūras nama senioru deju kolektīvā.

Vija, cik ilgi jau vadāt biedrību «Rūjienas Ievas» un kāda ir jūsu darba pieredze?

Lai arī esmu rūjieniete, biedrībā, Ināras Dreimanes pierunāta, iestājos tikai pirms trim gadiem. Tad arī man nācās nomainīt līdzšinējo biedrības vadītāju Ženiju Pozņaku, kas «Ievas» sekmīgi vadīja 15 gadus. Sākoties veselības problēmām, Ženijas vietā bija jāstājas citai. Izvēle krita uz mani.

Pēc profesijas esmu medmāsa. Vispirms strādāju Rūjienas slimnīcā, tad 40 gadus strādāju sociālās aprūpes centrā «Rūja», kur bija ne tikai liela un atbildīga slodze, bet arī fiziski smags un nervozs darbs.

Biedrībā nu esam vairākas bijušās medicīnas darbinieces. Vēl ir medmāsa Mirdza Lazdiņa, viņai tikko palika 96 gadi. Un vēl mums ir arī divas feldšeres: kādreizējā ātrās neatliekamās palīdzības feldšere Ruta Ansone, kas tagad biedrībā seniorēm regulāri izmēra asinsspiedienu, un Ilga Kļaviņa, kas vairāk nekā 40 gadus nostrādāja Vilpulkas feldšerpunktā.

Tā nu mēs te dzīvojam, citai citu pieskatot un cita citai optimismu uzturot, Joprojām esam atvērta kopiena, mūsu durvis vienmēr ir laipni atvērtas ikvienai klātpienācējai. Diemžēl šis process nenotiek tik raiti, kā gribētos, jo bieži vien seniorēm, ieslīgstot ikdienas mājas un dārza darbos, arvien grūtāk ir saņemties iziet cilvēkos. Ne vienu vien ar lielu, atkārtotu pierunāšanu tā ir izdevies dabūt uz «Ievām». Kad pirmajam stereotipam «kas es, ko man!» tiek pāri, tad arī pakāpeniski vairojas kopā būšanas prieks. Rūjieniete Mārīte Siliņa mums uzdāvināja savu gleznu ar bagātīgi un balti ziedošām ievām. Skaistais gleznojums pamudināja mūs pasūtīt biedrības «Rūjienas Ievas» vimpeļa izgatavošanu ar ievziedu izšūšanu. Nu tā ir kļuvusi ne tikai par mūsu kopienas relikviju, bet arī par simbolisku vēstījumu: Rūjienas ievas nenozied un nenoveco!

 

Īsziņas

Datums: 01.10.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

- Būs ekonomijas iespēja. Viedo ielu apgaismošanas risinājums, 50 "Idea Lights" iekārtas, kuras pilotprojektā uzstādītas Cēsīs, salīdzinot ar periodu pirms tam, palīdzējušas samazināt elektroenerģijas patēriņu par 46%. “Idea Light” izstrādājis "Draugiem Group" inovāciju inkubators "Idea Bits".

- Tiekas ar iedzīvotājiem. Šodien Drabešu pagasta Ieriķos ar iedzīvotājiem tiekas Cēsu novada domes un Amatas apvienības pārvaldes pārstāvji. Pašvaldības pārstāvji iepazīstinās ar jaunā Cēsu novada darbību, apvienības pārvaldes uzdevumiem, runās par investīciju projektiem un aktualitātēm. Kopā tiks runāts par pagasta identitātes saglabāšanu – iedzīvotāju valdes, līdzdalības budžeta veidošanas kritērijiem. Oktobrī iedzīvotāju tikšanās ar pašvaldību paredzētas katrā apvienības pārvaldes pārziņā esošajā pagastā.

- Senioru diena. Šodien atzīmējama Starptautiskā senioru diena. Jaunpiebalgā veltījums vecākajai paaudzei ir koncerts “Rudenīgo lapu valsis”, kurā muzicē grupas “Rumbas kvartets” solists Artis Šimpermanis un grupas “Jūrkant” solists Māris Blāze. Līgatnē senioru dienā veltītajā pasākumā uzstājas aktieris Jānis Jarāns. Tradicionāli 1. oktobrī pasākumi notiek pansionātos.

 

Parādīt iespēju

Autors: Iveta Rozentāle

Datums: 01.10.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Redzeslokā

Galvenais ir skaidrot, vecāka gadagājuma pacientiem pastāstīt, ka tieši viņiem vakcinēties vajag visvairāk

Ģimenes ārstes Dinas Puhartes-Zicmanes prakses vieta ir Līgatnē. Viņas aprūpē ir četri tūkstoši pacientu. Un D.Puharte-Zicmane ir viena no tiem ģimenes ārstiem Vidzemē, kas saņēma Veselības ministrijas atzinību par sekmīgu vakcinācijas gaitu pret “Covid-19” . Pret šo vīrusu septembra sākumā bija vakcinēti 1808 pacienti.

Ģimenes ārste vērtē, ka vakcinēšanās notiek viļņveidīgi: sākumā bija garas rindas, cilvēki vēlējās pirmie tikt uz poti, savukārt vasarā, kad iestājās karstums, veciem cilvēkiem veidojās tūska, viņi nebija gatavi vakcinēties pat ar “Johnson” vakcīnu: “Tāpat vēlmi vakcinēties ietekmē valdības paziņojumi. Ja vairāk aizliegumu, cilvēkiem rodas pretestība, ja vairāk izskaidro, tad arī labprātāk vakcinējas. Ja cilvēkam paskaidro, ka vakcinējoties viņš nesa-slims vai saslimstot nenonāks reanimācijā pie skābekļa maskas, ka pote viņu pasargās, tas darbojas labāk nekā aizliegums. Tāpat, ja ģimenēs ir nopietni saslimšanas gadījumi, tad tuvinieki aktīvāk vakcinējas. Vēl ir daļa, ka potējas vienkārši tāpēc, ka vēlas ceļot. Viņi mierīgi aiziet uz vakcinācijas centru, bet tie, kam ir kādas nopietnākas saslimšanas, vēršas ar jautājumiem pie ģimenes ārsta.”

Mediķe atklāj, ka vakcinēšanas iespējas saistītas arī ar personālu, darba organizāciju. Viņas praksē pacientus lielā skaitā iespējams potēt tāpēc, ka strādā vēl viena ārste -rezidente, ir četri sertificēti ārstu palīgi, biolaborants, medmāsa, kā arī ārsta atbalsta persona, kas veic loģistiku, jo arī tas ir milzu darbs. Tāpat arī telpas, kurās ir atsevišķs procedūru kabinets, ārstu palīgu kabinets, ļauj nodrošināt plūsmu tā, lai vakcinēšana netraucētu pieņemšanu: “Tādēļ es varu apskatīt cilvēku, kurš ieradies vakcinēties, un tālāk veikt ikdienas darbu,” saka D.Puharte-Zicmane.

Tomēr ģimenes ārste kā vērtīgāko uzsver skaidrojošo darbu: “Es nerunāju agresīvi, neuzbāžos, tāpēc arī neesmu saņēmusi pārmetumus. Arī manā ārstes praksē ir cilvēki, kuri arī iepriekš pret citām slimībām nevakcinējās un nevakcinēja savus bērnus. Un tāda izvēles iespēja pastāv. Mēs runājam ar tiem, kuriem patiešām pote ir ļoti vajadzīga.” Ārste arī vērtē, ka cilvēki, kuri sākotnēji atteikušies no vakcinēšanās, ar laiku tomēr pierakstās uz poti paši, iespējams, turpinot lasīt, domāt vai piedzīvojot kāda pazīstama saslimšanu. Tāpat, palielinoties kovida slimnieku skaitam, palielinās arī vakcinēties gribētāju daudzums. Arī šajās nedēļās cilvēki vakcinējas aktīvāk.

Dina Puharte-Zicmane teic, ka visbiežāk viņai kā ārstei ir jāatbild uz pacientu standartjautājumu: “Man ir tik daudz vainu, vai drīkstu potēties?” “Un tad man kā ārstei ir pienākums skaidrot, ka tieši ir svarīgi vakcinēties, ja, piemēram, ir sirds mazspēja, ja ir plaušu saslimšanas, onkoloģiskas slimības. Proti, vakcīna noteikti nepieciešama cilvēkiem, kuri regulāri nonāk slimnīcā. Turklāt skaidroju, ka cilvēkiem, kuri lieto asins šķīdināšanas līdzekļus, trombi nevar izveidoties,” stāstot par vienu no bažām, kas saistībā ar “Covid-19” vakcīnām izskanējušas publiskajā telpā, skaidro ārste.

Analizējot savus pacientus seniorus, ārste teic, ka to vidū ir gan tādi, kas paši uzreiz vēlējās vakcinēties, gan tādi, kas šaubījās: “Tāpēc runājām un skaidrojām. Man ar pacientiem ir kontakts jau gadiem, viņi man uzticas un jautā - dakter, ko jūs par to domājat. Un tad nav grūti izskaidrot, kliedēt bažas. Runāt ar cilvēku no ielas, kuru es nepazītu, būtu daudz grūtāk.”

Savukārt stāstot, kādas pēc vakcinēšanās mēdz būt reakcijas, D.Puharte-Zicmane skaidro, ka pēc pirmās devas lielākoties ir viegla reakcija, līdzīga kā pēc citām vakcīnām: temperatūra, galvassāpes, kādreiz slikta dūša. Spēcīgāka reakcija parasti ir pēc otrās devas, ir bijuši arī trombi: “Ja pacientiem ir kādas sūdzības, veicam nepieciešamās analīzes, kardiogrammu, rentgenu, ja ir trombi, ārstējam kā jebkuru trombozi. Tomēr ir situācijas, kad cilvēks atnāk ar sūdzībām, sakot, ka tas ir no vakcīnas, tomēr šo korelāciju mēs kā mediķi neredzam. Tāpēc ne vienmēr viss, kas notiek pēc vakcinēšanās, ir saistīts tieši ar poti. Bet, protams, tiek veiktas analīzes, ja nepieciešama ārstēšana, to arī darām.”

Dina Puharte-Zicmane arī vērtē, ka kādu laiku mums ar šo vīrusu būs jāsadzīvo, bet teic: “Gan jau arī šis pāries. Tomēr piekrītu, ka reizēm ir vajadzīgi stingri noteikumi, lai mēs vīrusu nepārnēsātu. Un ir labi, ka veikalos gluži vairs viens otram mugurā neskrienam, attālumus ievērojam un maskas nēsājam. Tā ir veselīga piesardzība, kas mums kādu laiku būs jāievēro. Tajā pašā laikā piekrītu gan dakterim Apinim, gan dakterei Aizsilniecei, ka mums ir jādomā arī par profilaksi, par to, ko katrs savā labā varam darīt. No kustībām svaigā gaisā kovids tiešām nevienam nepiemetīsies. Tāpēc svarīgi ir katram padomāt, ko var savā labā izdarīt, kā parūpēties par savu veselību.”.

Materiālu atbalsta Nacionālais veselības dienests

 

Cēsu novada restorānu nedēļa

Datums: 01.10.2021

Izdevums: Cēsu Vēstis

Rubrika: PASĀKUMI

Oktobra izskaņā, no 30. oktobra līdz 7. novembrim, gaidāma Cēsu novada restorānu nedēļa. Šogad akcijā piedalīsies arī jaunā novada restorāni no Līgatnes, Amatas un Pārgaujas. Cēsu novada iedzīvotājiem un viesiem būs lieliska iespēja baudīt izsmalcinātus ēdienus par īpaši draudzīgām cenām. Gardēžus ieturēt maltīti aicinās 12 Cēsīs un novadā iemīļoti un zināmi restorāni.

Vai rudenim ir garša? Un smarža? Jā! Gaisā vējo saldens ābolu un dzērveņu aromāts, kas sajaucas ar krāsaino rudens lapu un zemes smaržu. Bagātīgā rudens raža sniedz lieliskas iespējas gardiem ēdieniem. Baudi rudens dūmakaino, bagātīgo un sātīgo garšu Cēsu novada restorānu nedēļā!

Restorānu nedēļā piedalīsies viesnīcas “Villa Santa” restorāns, restorāns “Jāņoga”, “Jonathan SPA Estate” restorāns, restorāni “Kārļamuiža” un “Ungurmuiža”, “H.E. Vanadziņš. Ziemeļu restorāns”, saimniecības “Kalna Paltes” pop-up “paGALMA restorāns”, “Pavāru māja” Līgatnē, restorāns “Kannas” Zaubē, kafejnīca “Zeit”, restorāns “1815” Līgatnē un “Ozolaine Kitchenspa” kopā ar Elmāru Tanni.

Kā ierasts, viesi varēs baudīt trīs kārtu maltīti. Katrā no restorāniem būs pieejams īpašais piedāvājums vērtībā no 20 EUR līdz 30 EUR. Ēdienkartes atšķirsies no uzņēmumu ikdienā piedāvātā ēdienu klāsta, sniedzot neatkārtojamu gastronomisko baudījumu un izceļot sātīgo rudens garšu, kuru sniedz kvalitatīvi un gardi sezonas produkti.

Restorāni, veidojot ēdienkartes, būs parūpējušies arī par veģetārām maltītēm.

Lai gardēži varētu savlaicīgi iepazīties ar rudens restorānu nedēļas piedāvājumu un izvēlēties sev vistīkamākās maltītes, drīzumā katra restorāna sarūpētā ēdienkarte būs pieejama Cēsu Tūrisma informācijas centra mājas lapā www.visit.cesis.lv un sociālajos tīklos.

Informējam, ka pirms došanās uz izvēlēto restorānu, būs nepieciešama obligāta galdiņu rezervāciju. Restorāni darbosies saskaņā ar aktuālajiem Ministru kabineta noteikumiem, ievērojot visus piesardzības pasākumus.

Cēsu restorānu nedēļa pirmo reizi notika 2018. gada pavasarī.

 

Darbs ar misijas apziņu

Autors: Marta DZINTARE

Datums: 01.10.2021

Izdevums: Rīgas Apriņķa Avīze

Rubrika: Izglītība

Šobrīd liela uzmanība pievērsta epidemioloģiskajai drošībai skolās, taču joprojām aktuāls jautājums ir tas, ka Latvijas skolās trūkst vairāku simtu pedagogu. Lai gan stipri mazākumā, arī jauni cilvēki izvēlas pedagoga profesiju. «Rīgas Apriņķa Avīze» aicināja uz sarunu trīs jaunas skolotājas, lai parunātu par viņu pieredzi darbā ar skolēniem šajos nebūt ne vienkāršajos apstākļos.

ILZE GRANTE šogad uzsākusi darbu Rīgas Angļu ģimnāzijā par ķīmijas skolotāju vidusskolas klasēm. Ilzei ir bakalaura grāds ķīmijas tehnoloģijā, maģistra grāds ķīmijā, viņa ir arī doktora zinātniskā grāda kandidāte un četru bērnu mamma. Iepriekš Ilze strādājusi farmaceitiskās ražošanas uzņēmumā un nu jau daudzus gadus Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē par pasniedzēju un pētnieci.

ELĪNA BARRETA otro gadu ir angļu valodas skolotāja Siguldas novada Mores pamatskolā 4.–9. klasēm projekta «Mācītspēks» ietvaros. Elīna absolvējusi Kultūras akadēmiju, daudzus gadus strādājusi kultūras menedžmentā. Kādu laiku dzīvojusi Lielbritānijā, kur nodibinājusi un vadījusi savu uzņēmumu. Elīna ir arī grāmatas «Socializēšanās rokasgrāmata latviešiem» autore.

ANNA GEKIŠA jau kopš bērnības zinājusi, ka būs skolotāja. Jau septiņus gadus viņa ir sākumskolas skolotāja Rīgas 64. vidusskolā, kur māca dažādus priekšmetus; viņas specialitāte ir latviešu valoda un literatūra. Šogad Anna ir arī audzinātāja 1. klasei.

– Kāda bija jūsu motivācija kļūt par skolotāju?

Ilze: Ja vienkāršoti nenoveļam visu uz trīsdesmitgadnieku krīzi, varētu sacīt, ka mana motivācija bija visai daudzšķautņaina. Pirmkārt, strādājot ar studentiem, ir grūti izvairīties no viņu sekmju salīdzināšanas pa dažādiem gadiem, kā arī sarunām par šo tēmu ar kolēģiem, meklējot iemeslus, kāpēc ne vienmēr studiju process un rezultāts ir tāds, kā mēs un studenti vēlētos. Līdz ar to es vēlējos, tā teikt, palūkoties, kas «lācītim vēderā». Otrkārt, mana personiskā motivācija saistīta ar to, ka man pašai ir vairāki jaunākā skolas vecuma bērni, kuri saistībā ar jauno kompetenču pieeju skolās un dažādiem digitālajiem rīkiem pilnīgi noteikti izglītosies citādāk nekā mēs, un es vēlējos šajā procesā iedziļināties, lai palīdzētu viņiem. Tomēr galvenokārt, jāatzīst, mani ļoti skumdina pedagogu trūkums Latvijas skolās, jo sevišķi eksaktajos priekšmetos, un, ņemot vērā manu līdzšinējo pieredzi individuālā darbā ar skolēniem, es ar piesardzīgu optimismu nolēmu darbu skolā uztvert kā savu personīgo misiju, dodot savu artavu šīs situācijas risināšanā, pat apzinoties, ka tas, iespējams, nav labākais un ilgtspējīgākais scenārijs, kā to paveikt. Kad pateicu paziņām, ka vēlos kļūt par skolotāju, no kādiem desmit cilvēkiem mani apsveica divi. Būsim godīgi – skolotāja darbs Latvijā nav prestižs, tas nav viegls un diemžēl bieži vien paliek nenovērtēts. Tā arī vairākums apkārtējo to pirmajā mirklī uztvēra – kā neloģisku un nesaprotamu soli no manas puses. Atklāti runājot, ja nebūtu jau pāris gadu to apsvērusi, es pilnīgi noteikti pēc apkārtējo reakcijas un šaubu brīža no šī nodoma atteiktos.

Elīna: Ideja par darbu skolā mani ir pavadījusi pēdējos piecpadsmit gadus; biju arī iepriekš pieteikusies «Iespējamās misijas» programmā. Sanāk, ka savā ģimenē turpinu skolotāja profesiju jau piektajā paaudzē no tēva puses. Motivāciju pastiprināja arī iespēja iegūt kvalifikāciju salīdzinoši īsā laikā – divos gados –, bet mūsdienīgu, ar zināmu kvalitātes zīmogu. Tas ir tieši tas, ko piedāvā programma «Mācītspēks». Ļoti intensīvs un piesātināts sanāk pirmais gads, bet ar to jārēķinās, kad studēšana noris paralēli darbam, iegūstot tiešu praktisko pieredzi. Studijas pedagoģijā četrus gadus man nederētu. Vēl tagad no kolēģiem dzirdu, ka teorijā māca vienu, bet realitātē esot pavisam citādāk, tās esot divas paralēlas pasaules, kas saskaras tikai pēc augstskolas absolvēšanas. Pilnīgi pretēja ir bijusi mana pieredze «Mācītspēkā».

Anna: To, ka būšu skolotāja, zināju jau agrā bērnībā. Man ļoti patika spēlēt skolās, māsu visādi mēģināju pierunāt spēlēties, kaut pati to nekad neuztvēru kā spēli, man tas bija nopietni un svarīgi. Mana babiņa – vecvecmamma – strādāja Līgatnes papīrfabrikā, un viņai bija daudz burtnīcu, pierakstu klažu, papīru. Man ļoti patika rakstīt, iztēloties, ka esmu klases audzinātāja, man bija gan klases skolēnu žurnāls, gan daudz dažādu mācību grāmatu, pat liela tāfele. Nevarēju sagaidīt brīvdienas, kuras vienmēr pavadījām pie vecomīša, kur arī notika lielā skolu spēlēšana. Arī mana mamma ir skolotāja, bet nevaru teikt, ka lēmumu par šīs profesijas apguvi pieņēmu, viņas vadīta, man vienkārši vienmēr bijis sapnis būt skolotājai. Tiesa, mana mamma ir fantastiski iedvesmojošs paraugs. Pedagoga profesija patiesi ir mans aicinājums, mana īstā vieta. Skola nekad nav bijusi tikai darbavieta. Manuprāt, labs skolotājs nav vienkārši gudrs un izglītots cilvēks. Varbūt skan klišejiski, bet skolotāja darbs patiesi ir misija, aicinājums. Ja nav mīlestības pret skolu, intereses un cieņas pret bērniem, ja nav tās priecīgi kņudinošās sajūtas pakrūtē, soļojot uz kārtējo mācību stundu, tu nekad nebūsi labs skolotājs. Šo darbu patiesi nevar darīt katrs.

– Kā nonācāt tieši tajā skolā, kur strādājat? Kā jūs uzņēma kolēģi?

Ilze: Izvēlējos skolu, kas atrodas ģeogrāfiski tuvu manai pamata darbavietai Latvijas Universitātē, un pēc sarunas ar skolas direktori pieņēmu lēmumu citas iespējas neizskatīt. Kolēģi ir atvērti, draudzīgi un izpalīdzīgi, kas ir svarīgi, jo skolā ir virkne lietu, kas man ir svešas. Kolektīvs gan ir liels, tādēļ faktiski esmu iepazinusies vien ar saistīto jomu kolēģiem.

Elīna: Projekta ietvaros tika piedāvātas trīs vakances, un es izvēlējos skolu tuvāk savām mājām Siguldā. Priecājos, ka mana pirmā pedagoģiskā pieredze ir lauku pamatskolā. Tā ir bijusi mana iespēja saskarties ar dažādu veidu izaicinājumiem vienlaikus. Kolēģi skolā ir bijuši pretimnākoši, izpalīdzīgi un brīnišķīgi visādā ziņā.

Anna: Es ieprecējos Rīgā. Kad iepazinos ar vīru, vēl studēju. Pirmo gadu kā skolotāja strādāju Līgatnē, toreizējā Līgatnes novada vidusskolā. Tā bija lieliska pieredze ne tikai no tā viedokļa, ka pirmais gads jaunā profesijā tika aizvadīts salīdzinoši nelielā skolā, bet arī tāpēc, ka tā bija skola, kurā deviņus gadus biju mācījusies pati, kļuvu par kolēģi pati saviem skolotājiem. Man bija īsta pleca sajūta, ļoti patika tur strādāt. Tomēr regulārā braukāšana uz mājām Rīgā nogurdināja, jo paralēli arī vēl studēju. Tā nu nācās pieņemt lēmumu meklēt darbu lielpilsētā. Man ir patiesi paveicies, jo mana tagadējā darbavieta ir manas otrās mājas. Man ir fantastiski, atbalstoši un sirsnīgi kolēģi, kas ir neatņemama skolas sastāvdaļa –

būt plecu pie pleca ar stipru, vienotu komandu. Strādāju Rīgas 64. vidusskolā un esmu absolūta skolas patriote.

– Vai un kā atšķiras tas, kā iztēlojāties skolotāja darbu pirms tā uzsākšanas, un kā ir realitātē?

Ilze: Ir milzīgas gaidas attiecībā uz skolotāja spēju sekot līdzi katram skolēnam, pielāgot saturu, grūtības pakāpi, vērtēšanu utt. Realitātē, ja man ir piecas klases, tas ir tiešām liels un grūti paveicams darba apjoms, kas de facto prasa vairāk laika, nekā slodzes lapā rakstīts.

Atzīstu, ka man nepatīk un es izvairos no administratīviem darbiem, to ir daudz par daudz, skolotājiem pilnīgi noteikti vajadzētu atvēlēt vairāk laika tiešajiem darba pienākumiem. Galu galā – darba rezultāts nerodas no papīru aizpildīšanas.

Interesanti, ka, uzsākot darbu, mani brīdināja: ķīmija lielākajai daļai skolēnu klasēs, kurās to mācu, nepatīk. Tomēr tik slikti nav. Pirmajā nedēļā diezgan daudz skolēnu pieteicās uz fakultatīvajām ķīmijas nodarbībām, tad nu man negaidīti nācās domāt, ko iesākt.

Elīna: Nedomāju, ka biju ko iztēlojusies, tāpēc varbūt vēl neesmu izjutusi katastrofālu vilšanos vai ilūziju sabrukšanu, sākot strādāt skolā. Realitātē skolotāja darbs ir ļoti intensīvs, ārkārtīgi daudzslāņains un nemitīgu enerģiju pieprasošs. Ir dienas, kad spētu pārliecināt citus, ka skolotāja profesija ir viena no labākajām, bet ir dienas, kad gribas izstāstīt, cik neiespējams un grūts ir šis darbs.

Anna: Realitātē, protams, ir krietni vairāk darba, nekā šķita, ka būs. Es strādāju lielā skolā, kur darba diena paiet tik intensīvi, ka nesaproti, kā paskrējis laiks. Gadās pazust darbos, un ir patiesi grūti nošķirt darbu no privātās dzīves, jo skolotājs savu darbu nesāk un nebeidz konkrētos pulksteņa laikos. Vēl mācos nošķirt skolas dzīvi no mājām.

– Kā jūs raksturotu savus skolēnus?

Ilze: Kopumā viņi ir brīnišķīgi – pašapzinīgi, atvērti, droši un mēdz uzdot ļoti labus jautājumus, kas priecē. Skumdina, ka daļai tomēr trūkst elementāras pieklājības, – ir nācies pārtraukt stundu, lai aizrādītu, ka parasti tomēr runā pa vienam, un tamlīdzīgi. Šo gan es lielā mērā norakstu uz attālināto mācību gadu, – caur un cauri var just, cik ļoti skolēni ir noilgojušies pēc cilvēciskas komunikācijas un kopābūšanas.

Elīna: Mani skolēni ir ļoti prasīgi saņemtās informācijas un piedāvāto uzdevumu klāsta ziņā. Viņi vēlas zināt uzdevumu jēgu, redzēt, ko viņiem jaunā informācija vai vingrinājumi sniegs. Tikai ar saistošām aktivitātēm skolēnus tā pa īstam var iesaistīt. Un, ja tā padomā, nevaru viņiem neko pārmest. Skolēni daudz ir redzējuši, dzirdējuši, un tas liek skolotājam meklēt vārdus, situācijas, skatpunktus, kas viņus patiesi ieinteresētu.

Anna: Skolēni ir ārkārtīgi dažādi. Klasē ik stundu trīsdesmit dažādas personības, dažādi raksturi un spējas, gaidas un intereses. Bet mans skolēns man ir svarīgs. Ikviens. Es laikam teiktu, ka katrs mans skolēns savā ziņā ir mans atspulgs. Es saņemu pirmklasnieciņu kā tādu māla piciņu, kuru tad cenšos «izmīcīt» pēc labākā nodoma – ieliekot cieņu, labestību, attieksmi pret cilvēku un darbu, jo pirmām kārtām mans pamatuzdevums ir censties darīt visu, lai bērns aug par labu un cieņpilnu, atbildīgu cilvēku. Zināšanas būvējas pozitīvā vidē, kur katrs jūtas piederīgs, saredzēts, tad arī ir interese mācīties. Un skolotājs jau ir palīgs, lai šo interesi un vēlmi izzināt pārvērstu reālās, taustāmās zināšanās.

– Kas, jūsuprāt, ir lielākie izaicinājumi, kas – lielākais gandarījums skolotāja darbā?

Ilze: Man šobrīd izaicinājums ir viss. Gandarījums – cerams, ka būs. Pilnīgi droši, ka par skolotāja darbu es vēl nezinu faktiski neko. Un, jā, 40 minūtes! Īss laiks, kas jēgpilni jāaizpilda un kurā tik daudz kas jāpagūst, – tas ir īsts izaicinājums.

Elīna: Man gandarījums ir tad, ja kaut kas no manas stundas ir aizķēris skolēnu, ja redzu vēlmi turpināt izzināt, ieklausīties. Tāpat skolēni, kurus satiekot skolas koridorā vai uz ielas smaids uzplaukst viņos un manī. Saka, ka vēl ir visādi skolotāja gandarījumi, bet tie parasti esot pieredzami tikai ilgtermiņā.

Lielākais izaicinājums noteikti ir atalgojuma nesamērība ar ieguldāmo darbu, lai sasniegtu vispirms sevis uzstādītos standartus, kā arī lai tos veiksmīgi uzturētu, nevis profesionāli izdegtu un negribētu atgriezties skolā. Vēl ir jāprot laikus izpildīt izglītības sistēmas noteiktās procedūras ik dienu, ik nedēļu un ik mēnesi, kas bieži var būt ļoti attāli saistītas ar tiešo pedagoģiju. Starp citu, mūsdienās mācīt klasē, kur nav projektora, arī ir milzīgs izaicinājums.

Anna: Izaicinājumu ir daudz. Nepārtraukti gribas būt labākajai sevis versijai, bet jāsaprot, ka neviens nevar visu paveikt perfekti. Kā izaicinājumu noteikti varu minēt gatavošanos stundām. Mūsdienu bērni patiesi ir citādāki, un salīdzināt, ka agrāk bijis tā vai citādi, nav īsti vērts. Skolotājam nepārtraukti jāmācās, jāseko līdzi laikam – ko darīt, kā darīt –, lai saturu pasniegtu arvien aizraujošāk, tā, lai to spētu un gribētu uztvert mūsu tik dažādie skolēni. Gandarījums ir gan ikdienišķos mirkļos, kad redzi uz sevi pavērstas apbrīnas pilnas acis, cik ļoti bērnu interesē tas, ko stāsti, interesē darboties, ir sajūsma par kādu no uzdevumiem, gan ilgtermiņā, kad caur kādu mācību priekšmetu kā pedagogs esi spējīgs palīdzēt bērnam ne tikai mācīties un sasniegt rezultātus, bet cel bērna pašapziņu, motivē, atver viņā talantus un spēju noticēt sev un saviem sapņiem. Tas ir pats lielākais prieks.

– Kā jūs vērtējat kompetenču izglītību? Vai izdodas veiksmīgi ieviest jaunos standartus savās stundās?

Ilze: Esmu izpētījusi jauno kompetenču pieejas programmas paraugu ķīmijā un raugos uz to ar piesardzīgu optimismu. Optimisms tādēļ, ka ir iezīmētas saskares jomas ar citiem mācību priekšmetiem, ir salāgota tematiskā secība, uzsvars ir likts uz skolēnu spēju analizēt un apstrādāt informāciju, pielietojot dažādus rīkus un tamlīdzīgi. Vienlaikus bažas raisa tas, ka, atvēlētajā laikā koncentrējoties tikai uz spriešanu, kas ir viens no atslēgas vārdiem programmā, maz laika atliek reālu zināšanu apguvei. Ķīmijā tomēr ir kaut kāds minimālais «cieto» zināšanu apjoms, bez kura nemaz nav iespējams informāciju nedz sameklēt, nedz analizēt. Līdz ar to man personīgi nešķiet lietderīgi pa apkārtceļiem «atklāt», piemēram, ķīmijas pamata likumsakarības, bet drīzāk veltīt laiku to pielietošanai. Katrā ziņā, cenšoties ieviest kompetenču pieejā balstīto saturu, es uzmanītos no pašmērķīgas aizraušanās ar dažādām zināšanu ieguves formām tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tas prasa vairāk laika, savukārt laiks ir ierobežots resurss, jo satura ziņā vidusskolas standartā ir maz izmaiņu, vismaz optimālā apguves līmenī. Savukārt ķīmija padziļinātā līmenī, ko ieviesīs no nākamā mācību gada kā izvēles kursu vidusskolā, pilnīgi noteikti būs izaicinājums lielākajai daļai Latvijas ķīmijas skolotāju, jo tas principā būs tuvināts vispārīgās ķīmijas kursam augstskolās. Līdz ar to pirmajā studiju gadā uz universitāšu pleciem būs ļoti dažādu pirmkursnieku sagatavotības līmeņu pielīdzināšana.

Par savu veiksmi ir krietni par agru spriest. Šobrīd paļaujos uz intuīciju un līdzšinējo pieredzi studiju darbā, izmantoju «Skola 2030» programmas paraugu un sagatavotos materiālus. Daudz taustos, jo skolēnu līmenis ir ļoti atšķirīgs un ir redzami robi zināšanās gan attālināto mācību, gan biežas skolotāju maiņas dēļ.

Elīna: Kompetenču izglītība, kas oficiāli iestrādāta kā centrālais orientieris mūsu izglītības sistēmā, manuprāt, ir ilgi gaidīts un akūti nepieciešams pavērsiens. Piekrītu, ka daudzi labi pedagogi vienmēr ir pielietojuši kompetenču pieejas principus un tas pēc būtības nav nekas jauns. Priecājos, ka tā tagad ir izglītības kvalitātes mēraukla. Par to, kā man izdodas, varu tikai spriest pēc skolēnu ieinteresētības, bet jebkurā gadījumā zinu, ka šādu pieeju daudzējādā ziņā izjūtu kā pašsaprotamu un atbilstošu mūsdienu kontekstā.

Anna: Sākotnēji tas satrauca, šķita, ka visa jaunā ir par daudz, par strauju un pārāk lielos apjomos. Ir jautājumi, kas rada bažas joprojām, piemēram, ka latviešu valodā krietni mazāk uzmanības tiek pievērsts gramatikai. Man ļoti patīk līdzsvars; es neuzskatu, ka kaut kas ir galēji slikts vai galēji labs, ka vecais pavisam noteikti ir novecojis un ir jāmaina. Manuprāt, ir jāprot variēt, viens modelis nekad nederēs visiem un visās situācijās. Jaunajā kompetenču izglītībā ir brīnišķīgas idejas, daudz radošuma un «reālās dzīves» iemaņu akcentu, bet daudz kas izskatās skaisti tikai uz papīra un realitātē nav tik viegli ieviešams vai pat absolūti nestrādā. Skolotājam ir jāprot darboties gudri un radoši, saprotot, kas der maniem bērniem, kas strādā šajā klasē, šajā stundā un šajā mirklī, lai skolēns būtu ieguvējs.

– Kādi ir nosacījumi, lai jūs gribētu skolotāja darbu turpināt arī nākotnē?

Ilze: Elastība attiecībā uz darba grafiku un reālā darba apjoma saskaņa ar slodzi darba līgumā. Bet pats galvenais – man jāredz sava darba rezultāti un tiem jāatbilst manis uzstādītajai latiņai; raugos reālistiski un saprotu, ka pēc gada, visu izvērtējot, var būt dažādi. Tomēr, tā kā, šo darbu uzsākot, mans vienīgais mērķis bija palīdzēt skolēniem apgūt un ieinteresēties par ķīmiju, pie tā arī pieturēšos.

Elīna: Tehnoloģiski aprīkotas klases un konkurētspējīgs atalgojums gan skolotājiem, gan skolas personālam šķiet galvenais kritērijs turpināt strādāt šajā lieliskajā profesijā.

Anna: Mans visbūtiskākais nosacījums ir pozitīva atgriezeniskā saite – no skolēniem, no vecākiem, no kolēģiem. Kamēr jutīšu, ka tas, ko es daru, kādam palīdz augt un ir svarīgs, noderīgs un patiesi vajadzīgs, tikmēr es strādāšu ar sirdi un dvēseli.

 

Bīstami lāči jālikvidē lāču populācijas labā

Autors: Imants VĪKSNE

Datums: 02.10.2021

Izdevums: Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai

Rubrika: IZPĒTE

Zvārtavas, Valkas un Vijciema pagastos klejojošos lāčus, visticamāk, nāksies likvidēt, jo ar savu netipisko, savvaļas dzīvniekiem neraksturīgo uzvedību tie apdraud vietējos iedzīvotājus. Dažas mājas lāču sirojumu dēļ jau ir pamestas. Ja pārdrošie lāči šonakt būs izturējuši pārbaudījumu ar trokšņa un gaismas granātām un cilvēku apdzīvotās vietas nepametīs, Dabas aizsardzības pārvalde izsniegs atļauju lāču nogalināšanai. Būtiska piebilde – situācijā, ja apdraudēta ir cilvēka dzīvība, lāci arī tagad drīkst šaut nost. Iespējams, tas jau ir izdarīts.

Principā brūnais lācis ir nemedījams dzīvnieks, ierakstīts Sarkanajā grāmatā, tādēļ arī par sugas apsaimniekošanu atbildīgs nevis Valsts meža dienests, bet Dabas aizsardzības pārvalde. Baltijas lāču populācija šobrīd stabili pieaug, un arī Latvijā lāči ir uz palikšanu. Tiek lēsts, ka pie mums mīt aptuveni 60 pekaiņu, un cilvēkam jāmācās sadzīvot ar šo plēsēju klātbūtni. Taču, ja šī klātbūtne kļūst savvaļas dzīvniekiem neraksturīgi pārdroša, nepieciešami radikālāki risinājumi.

Lāči nebaidās, baidās cilvēki

Situācija Valkas novadā piektdien tika skaidrota publiskā sanāksmē, kurā pulcējās atbildīgo vides institūciju un pašvaldības pārstāvji. Arī pāris radikāli dzīvnieku tiesību aizstāvji. Viņiem, sēžot Rīgā, šie konkrētie lāči izskatās mīļi, jauki un saudzējami. Bet Valkas novadā cilvēkiem ir bail pēc darba atgriezties mājās. Valcēnietis Aivis Kalniņš stāsta, ka šķūnim, kurā bija iestūmis atkritumu konteineru, lācis pārlauzis tērauda aizšaujamo bultu. Tas spēks ir milzīgs, bet baiļu nekādu. Ar bises šāvieniem lāči jau apraduši. Pamūk gabaliņu nost un ātri vien atgriežas pie komposta, ābeles, stropa, mašīnas – kas nu kuru reizi tos ieinteresē. Valkas novada mērs Vents Armands Krauklis stāsta, ka nekaitīgākus lāču apmeklējumus piedzīvojušas kādas padsmit saimniecības, bet regulāri apmeklētas un postītas sešas mājas. Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti uz vietas konstatējuši divas lāču grupas. Vienā ir trīs lāči – mamma ar diviem pusauga lāčiem. Šie ir piesardzīgāki un cilvēku mitekļiem vai kādiem citiem objektiem tuvojas naktī. Arī no trokšņa baidās. Ar šiem lāčiem, visticamāk, ar laiku izdosies sadzīvot. Taču lielās problēmas ir ar citiem diviem lāču jaunuļiem, kuri nejūt nekādas bailes, toties mūžīgu izsalkumu un milzīgu ziņkāri gan.

Kāds pieradinājis un izmetis

Eksperti ir pārliecināti, ka abi ienākuši no Igaunijas un savulaik mituši cilvēka pajumtē. Acīmredzot māte gājusi bojā vai, mežizstrādes iztraucēta, pametusi ziemas migu ar visiem lācēniem. Un kāds bezatbildīgs cilvēks zvērēnus paņēmis sev uz mājām paizklaidēties, bet, kad lāči izauguši, palaidis tos savvaļā. Principā šāda rīcība ir noziedzīga. Abi lāči ir neatgriezeniski sabojāti – viņi nemāk atrast barību savvaļā un nāk pie cilvēkiem, jo nebaidās. Baidās cilvēki.

Dabas aizsardzības pārvalde Valkas pašvaldībai izsniegusi atļauju organizēt lāču biedēšanas pasākumus – piesaistot policiju vai armiju, dzīvnieki tiks biedēti ar trokšņa un gaismas lādiņiem. Iespējams, arī gumijas lodēm. Mežā, prom no apdzīvotām vietām, viņiem tiks izlikta barība. Taču speciālisti lielas cerības uz šo plānu neliek. Tiklab lāči no vienām mājām tiks patriekti, aizies pamieloties barotavā un tad labā garastāvoklī dosies rotaļāties uz citām mājām. Un nevar jau to zvēru mūžīgi trenkāt. Ja šodien un rīt dzīvnieki neaizies mežā, viņi tiks nošauti.

Nepieciešams ilgtermiņa risinājums

Dabas aizsardzības pārvaldē arī apspriesta iespēja lāčus sagūstīt un ievietot zoodārzā Rīgā, Kalvenē vai Līgatnes dabas takās. Taču šāda iespēja atkrīt, jo Rīgā vecā lāču māja tiek jaukta nost, Kalvenē vietas pietiek tikai esošajiem trīs lāčiem. Savukārt Līgatnē nav vietas, kur lāčus turēt karantīnā pirms iepazīstināšanas ar sugas brāļiem. Igauņi ņemt lāčus sev atpakaļ negrib, viņi līdzīgos gadījumos ar bīstamiem dzīvniekiem daudz neceremonējas. Ja nepieciešams, šauj nost, un to pašu viņi ieteikuši Latvijas kolēģiem. Dzīvnieku tiesību aizstāve Jeļena Rumjanceva sanāksmē gan piesauca, ka Vācijā un Krievijā taču esot lāču patversmes. Tas tiesa. Taču, pat ja vietu izdotos sarunāt, savvaļas dzīvnieka nogādāšana ārzemēs ir ilgi plānojams pasākums. Bet ar abiem bīstamajiem lāčiem kaut kas jādara nekavējoties. Nevar gaidīt, kamēr viņi ievainos vai nogalinās kādu cilvēku.

Valkas mērs atzīst, ka valsts līmenī arī jāsāk domāt par ātrās reaģēšanas komandas izveidi un pagaidu uzturēšanās vietas izveidi lāčiem. Ja lāči kā suga Latvijā ir uz palikšanu, ir jārod veidi, kā rīkoties ārkārtējās situācijās.

Iekļaut lāčus medījamo dzīvnieku sarakstā netiek plānots, brūnais lācis arī turpmāk paliks aizsargājams un nemedījams dzīvnieks. Taču ārkārtējā situācijā, kāda pašlaik izveidojusies Valkas novadā, nepieciešams radikāls risinājums. Tas būs cilvēku un arī visas lāču populācijas labā.

 

Sporta pasākumi oktobrī

Datums: 05.10.2021

Izdevums: Tukuma Laiks

Rubrika: Sporta ziņas

Datums Laiks Pasākums Norises vieta Papildu informācija

08.10. 20.30 Florbols 1. līga vīrieši “SK Slampe/Zevid” – “FK JeNo” Slampe, Zemgales vidusskola Latvijas florbola savienība

09.10. 14.00 “Elvi” līga sievietēm “Irlava/Tukums/Slampe” – “Lekrings” Irlavas sporta nams Latvijas florbola savienība

16.10. 14.00 “Elvi” līga sievietēm “Irlava/Tukums/Slampe” – “NND/RJTC” Irlavas sporta nams Latvijas florbola savienība

22.10. 20.30 Florbols 1. līga vīrieši “SK Slampe/Zevid” – “Kuldīga/KNSS” Slampe, Zemgales vidusskola Latvijas florbola savienība

23.10. 15.00 “Optibet” Nākotnes līga “FK Tukums 2000/TSS” – “Albatroz SC/FS Jelgava” Pauzera pļavas mākslīgais futbola laukums Latvijas futbola federācija

24.10. 14.00 “Elvi” līga sievietēm “Irlava/Tukums/Slampe” – “Līgatne” Irlavas sporta nams Latvijas florbola savienība

30.10. 18.00 “Elvi” līga vīriešiem “Irlava” – “RTU/Rockets” Irlavas sporta nams Latvijas florbola savienība

30.10. 15.00 “Optibet” Nākotnes līga “FK Tukums 2000/TSS” – “Rēzekne” Pauzera pļavas mākslīgais futbola laukums Latvijas futbola federācija

 

No izbraukuma atved gandrīz maksimumu

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 05.10.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Sports

Cēsu “Lekrings” florbolisti Kurzemē virslīgas florbola čempionāta divās izbraukuma spēles no iespējamiem sešiem punktiem ieguva piecus. 

  Aizvadītās nedēļas nogalē cēsnieku ceļš veda uz Liepāju, kur spēlēja pret FK “Kurši” komandu. Lai arī pirmie rezultātu atklāja mājinieki, nākamos septiņus vārtus guva “Lekrings”, otrās trešdaļas vidū panākot 7:1 savā labā. Tūlīt pēc tam mājinieki gan 11 sekunžu laikā panāca 7:3, tomēr spēles iznākumu tas neietekmēja, un, fināla sirēnai skanot, 8:3 Cēsu komandas labā, kuras rindās par labāko tika atzīts Andris Rajeckis.

  Trīs vārtus cēsnieku labā guva Toms Rīsmanis, divus – Edgars Puriņš, pa reizei precīzi bija Emīls Dzalbs, Jorens Malkavs un Olafs Zvīnis.

  Krietni sīvāka spēle bija pret “Talsu NSS/ Krauzers” florbolistiem. Visas spēles gaitā nevienai no komandām neizdevās iegūt lielāku pārsvaru, jo pretinieks tūlīt izlīdzināja rezultātu. Pēc pirmās trešdaļas cēsnieki vadībā 3:2, pēc otrās 5:4, bet katras nākamās trešdaļas sākumā mājnieki panāca neizšķirtu. Četras minūtes pirms pamatlaika beigām “Lekrings” gan panāca 8:6, tomēr Talsu komanda spēja rezultātu izlīdzināt, un pamatlaiks noslēdzās 8:8. Cēsu komandas labā pamatlaikā divus vārtus guva E. Dzalbs, pa reizei pretinieku vārtsargu pārspēja E. Puriņš, Krišs Treimanis, T. Rīsmanis, Krišjānis Tiltiņš, O. Zvīnis, Kaspars Lisovskis. 

  Sekoja papildlaiks, un jau 36. sekundē no E. Dzalba piespēles uzvaras vārtus Cēsu komandai guva T. Rīsmanis, kurš arī saņēma labākā spēlētāja balvu. 

  Pēc sešām spēlēm Cēsu komanda turnīra tabulā ar 14 punktiem ieņem otro vietu, tieši tikpat punktu ir komandai “Rubene”, kas ieņem līderpozīciju. Par punktu mazāk ir Talsu komandai, kas atrodas trešajā vietā.

  Cēsniekiem nākamā spēle piektdien savā laukumā pret līgas debitantiem FBK “SĀC”, kas sagādājuši jau dažus pārsteigumus un šobrīd atrodas 4.vietā.

  Vēl aizvadītās nedēļas nogalē sieviešu līgā komanda “Lekrings” tikās ar daudzkārtējām čempionēm “Rubene” un piedzīvoja pamatīgu zaudējumu 2:15. Cēsu komandas labā vārtus guva Kate Meldere un Maija Zēmele – Bauere. Cēsnieces sestdien izbraukumā tiksies ar “Irlava/ Tukums – Slampe” komandu, bet komanda “Līgatne” svētdien savā laukumā uzņems “Ķekavas bulldogs/ NND” florbolistes.

  Vīriešu 2.līgā “Līgatne” izcīnīja otro uzvaru divās spēlēs, savā laukumā ar 9:5 pārspējot komandu “Liepupe”. Trīs vārtus guva Edmunds Zandersons, pa diviem Jānis Preimanis, Reinis Girgensons, pa vienam precīzam raidījumam arī Kristeram Zutim un Mārim Kumerdankam.

 

Sekunžu vērtība

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 05.10.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Sports

Orientēšanās sezonas galvenās sacensības -Latvijas kausa izcīņa un Latvijas čempionāts - izskan, var teikt, izdevās noorganizēt visus ieplānotos mačus. 

  Septembra izskaņā Liepas pagasta Grīviņos norisinājās Latvijas čempionāts maratona jeb pagarinātajā distancē. Dāmu elitē čempiones titulu izcīnīja Kristīne Bertuka (“Meridiāns”/ CPSS ”Pārgauja”), kura par 50 sekundēm apsteidza Aiju Skrastiņu (SK “Briksnis”).

  Vairākās grupās visu izšķīra viena divas sekundes, kas maratona distancē tāds nieks vien ir. V12 grupā pirmās četras vietas “Meridiāns”/ CPSS/ “Pārgauja” jaunajiem orientieristiem, un viņu startā valdīja sīva spēkošanās. Uzvarēja Lars Anders Luiks, par vienu sekundi (!) apsteidzot Jēkabu Graudumu, bet divas sekundes aiz brāļa finišēja Miks Graudums. Vēl pēc desmit sekundēm, iegūstot ceturto vietu, Edvards Rebinovs.

  V14 grupā 3.vietā Niklāvs Dravants, V16 grupā 6.vietā Rinalds Ruža, bet V18 grupā 4.vietā Matīss Timermanis. V20 grupā pārliecinošu uzvaru svinēja Kārlis Neimanis. V21A grupā otrajā vietā Dairis Magone, trešajā – Kaspars Radziņš, bet V21B grupā uzvarēja Agris Peipiņš. Te gan jāpiebilst, ka šajās divās atvērtajās grupās netika izcīnītas valsts čempionāta medaļas. 

  V40 grupā bronzas godalga Mārtiņam Dravantam. V45 grupā 5.vietā Matīss Jansons. V50 grupā sudraba medaļu izcīnīja Dagnis Kaņepe. Pamatīga spēkošanās par godalgām V55 grupā, kur pirmie trīs finišēja deviņu sekunžu intervālā. Trešajā vietā Ēriks Ūdris, kuram līdz sudrabam tikai divas sekundes. V65 grupā uzvarēja Gatis Skrastiņš, par vienu sekundi apsteidzot tuvāko sekotāju.

  S14 grupā uzvarēja Lauma Jānelsiņa, otrās vietas ieguvēju apsteidzot par divām sekundēm. S16 grupā tūlīt aiz goda pjedestāla Rūta Dāboliņa, bet 6.vietā Sabīne Strazdiņa. S18 grupā 4.vietā Leonarda Baltiņa, bet S50 grupā 3.vietā Inese Boze. 

  S21A grupā 4.Marta Jansona, bet S21B grupā otrā Signe Jānelsiņa. Arī šajās divās grupās netika izcīnītas valsts čempionāta medaļas.

  Noslēdzošais Latvijas čempionāta orientēšanās sportā posms notiks 9. oktobrī Līgatnē, sportistiem sacenšoties nakts distancē.

  Latvijas kausa sezona noslēdzās aizvadītajā nedēļas nogalē ar sacensībām “Siguldas rudens”. Šīs ir vienas no retajām sacensībām Latvijas orientēšanās kalendārā, kas notiek ar kopējo startu. Uzvar tas, kurš finišu sasniedz pirmais.

  Vīriem elites grupā otrais Ainārs Drozds, uzvarētājam zaudējot četras sekundes.

Arī šajās sacensībās vissīvākā cīņa par godalgām bija V12 grupā, kur piecās sekundēs finišēja pirmie pieci sportisti.  Trešajā vietā Miks Graudums, trīs sekundes aiz uzvarētāja, bet divas sekundes aiz viņa divi komandas biedri – Jēkabs Graudums un Lars Anders Luiks, kuriem dalīta ceturtā vieta. 6. - E. Rebinovs. 

  S10 grupā 6. Madara Grauduma, S16 grupā 2. Rūta Dāboliņa, S21A grupā 1. Dace Buža, S21B grupā 3. Signe Jānelsiņa.

  V14 grupā uzvarēja N. Dravants, V18 grupā 5. M. Jansons. 6. Mārtiņš Trops, V20 grupā uzvarēja K. Neimanis. V21A grupā pirmais K. Radziņš, bet V21B grupā uzvarēja Andris Saldūksnis. V35 grupā 3. Reinis Bērziņš, 6. Raimonds Rebinovs; V45 grupā uzvarēja M. Jansons, trešais Uģis Inka. V50 grupā 6. Juris Knēts. V65 grupā 4. Uldis Alksnis.

  Vēl var minēt, ka V10 grupā otro un trešo vietu izcīnīja Līgatnes orientieristi Ernests Hercenbergs un Gabriels Hanna.

 

2021-10-07