Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Sporta sacensību un pasākumu kalendārs

Datums: 12.10.2021

Izdevums: Rīgas Apriņķa Avīze

Rubrika: Ķekavas Novads

Datums Vieta Laiks Pasākums

14. oktobris Ķekavas vidusskolas sporta komplekss 21.00–23.00 „Elvi” līga florbolā (siev.), FK „Ķekava”–„Rubene 1”

15. oktobris Ķekavas vidusskolas sporta komplekss 20.00–22.00 LČ 1. līga florbolā (vīr.), „Ķekavas Bulldogs”–SK „Slampe”/„Zevid”

16. oktobris Ķekavas sporta klubs 10.00–18.00 Latvijas čempionāts novusā (jauktās dubultspēles)

16. oktobris FK „Auda” stadions 14.00–16.00 „Optibet” Nākotnes līga futbolā, FK „Auda”–„Albatroz” SC/FS „Jelgava”

22. oktobris FK „Auda” stadions 20.00–22.00 LČ 3. līga futbolā, Ziemeļu zona (vīr.), FK „Ķekava”/FK „Auda”–FC „Gauja”

23. oktobris Ķekavas vidusskolas sporta komplekss 16.00–18.00 „Elvi” līga florbolā (siev.), NND/RJTC–Ķekavas Irlava/

Tukums–Slampe

23.–31.oktobris Ķekava, Baloži un Baldone 00.00–24.00 Fotoorientēšanās konkurss „Sportojošo ģimeņu spiets 2021”

24. oktobris Ķekavas vidusskolas sporta komplekss 15.30–21.30 Ķekavas novada čempionāts telpu futbolā, 1. kārta

29. oktobris Ķekavas vidusskolas sporta komplekss 20.00–22.00 „Elvi” līga florbolā (vīr.), „Ķekava”–„Lekrings”

29. oktobris Ķekavas sporta klubs 20.00–22.00 „Ramirent” Nacionālā basketbola līga, BK „Ķekava”–„Kandava”/„Anzāģe”

30. oktobris Ķekavas vidusskolas sporta komplekss 14.00–16.00 LČ 1. līga florbolā (vīr.), „Ķekavas Bulldogs”–„Ogres Vilki”

31. oktobris Ķekavas vidusskolas sporta komplekss 15.30–21.30 Ķekavas novada čempionāts telpu futbolā, 2. kārta

4. novembris Ķekavas vidusskolas sporta komplekss 21.00–23.00 „Elvi” līga florbolā (siev.), FK „Ķekava”–„Līgatne”

5. novembris Ķekavas vidusskolas sporta komplekss 20.00–22.00 „Elvi” līga florbolā (vīr.), „Ķekava”–„Rubene”

6. novembris FK „Auda” stadions 14.00–16.00 „Optibet” Nākotnes līga futbolā, FK „Auda”–Grobiņas SC

6. novembris Ķekavas vidusskolas sporta komplekss 16.00–18.00 „Elvi” līga florbolā (siev.), „Ķekavas Bulldogs”/NND–„Lekrings”

7. novembris Ķekavas vidusskolas sporta komplekss 13.00–15.00 „Elvi” līga florbolā (siev.), FK „Ķekava”–Irlava/Tukums–Slampe

7. novembris Ķekavas vidusskolas sporta komplekss 15.30–21.30 Ķekavas novada čempionāts telpu futbolā, 3. kārta

12. novembris Ķekavas vidusskolas sporta komplekss 20.00–22.00 LČ 1. līga florbolā (vīr.), „Ķekavas Bulldogs”–RTU/

„Rockets 1”

12. novembris Ķekavas sporta klubs 20.00–22.00 „Ramirent” Nacionālā basketbola līga, BK „Ķekava”–BK „Talsi”

* Iespējamas izmaiņas! Ar pilnu pasākumu kalendāru var iepazīties mājaslapā sports.kekava.lv

 

Kļūt mazam, lai augtu liels

Autors: Armanda Vilciņa

Datums: 12.10.2021

Izdevums: Dienas Bizness (žurnāls)

Rubrika: Brīvdienu ceļvedis

Andris Rūmītis, uzņēmējs, ģimenes restorāna Hercogs namatēvs

1. Vēderprieks

Kad ēdu ārpus mājām, cenšos izvēlēties kādu jaunu restorānu, jo tādā veidā gūstu pieredzi un mācos – kā vajag darīt un kā nevajag. Īpaši esmu iecienījis Valtera restorānu, kas no Rīgas nesen pārcēlies uz Jūrmalu. Ar ēdiena kvalitāti mani patīkami pārsteidza Annas Design Hotel restorāns Kannas. Tāpat varu izcelt arī Skroderkrogu Ventspilī, Pavāru māju Līgatnē un, protams, šefpavāra Laura Aleksejeva restorānu 36. līnija. Rīgā labprāt apmeklēju itāļu restorānu Italissimo un Balzāmbāru Vecrīgā. Balzāmbārā man bija tā iespēja nobaudīt gardāko līdakas kotleti, kādu jebkad esmu ēdis. Kopumā, izvēloties restorānus un kafejnīcas, sevišķi svarīga man ir personāla attieksme, kvalitatīvs ēdiens un godīga cena.

Esmu iecienījis Āzijas virtuvi. Mūsu ģimenei garšo suši, bet, tā kā pats tos negatavoju, šo ēdienu labprāt nobaudām ārpus mājām. Man patīk arī itāļu virtuve, sevišķi picas. Garšo arī kebabi, ko pārsvarā gatavoju pats. Manu vistas kebabu atzinīgi novērtējusi gan ģimene, gan draugi, tāpat arī namatēva auksto zupu, īpašās receptes rasolu jeb cepeša salātus un manis gatavotos steikus.

2. Dvēselei

Labprāt dodos gan uz dažādiem koncertiem, gan teātra izrādēm. Ja runājam par teātri, tad jāatzīst, ka man pārsvarā patīk vieglas un humoristiskas izrādes – es eju atpūsties, nevis iespringt. Prātā palikusi Dž. Dž. Džilindžera izrāde Penelope un Diks Dailes teātrī, komēdijas Alu sieviete un Alu cilvēks ar Santu Didžus un Aināru Ančevski galvenajās lomās, kā arī Intara Rešetina Inspektors Tutū. No nopietnākiem darbiem man patika drāma M. Butterfly un Aleksandra Morfova izrāde Lauva ziemā. Spilgti atmiņā palicis britu dziedātāja Robija Viljamsa (Robbie Williams) koncerts, sevišķi tā daļa, kur viņš dziedāja kopā ar savu tēvu. 2019. gada vasarā apmeklēju arī populārā britu mūziķa Eda Šīrana (Ed Sheeran) koncertu Lucavsalā, kas pulcēja vairākus desmitus tūkstošus klausītāju. Tas bija mūsu pirmais lielais koncerts kopā ar dēlu.

Man patīk gan mazi un intīmi pasākumi, gan lieli koncerti un šovi. Viss atkarīgs no mākslinieka – Lindu Leen negribētu klausīties Mežaparka estrādē, šī vieta labāk piestāv grupai Prāta Vētra. Visu šovu augstākais punkts, manuprāt, tiek sasniegts kabarē teātrī Mulenrūža (Moulin Rouge), kas atrodas Parīzē. Esmu apmeklējis vairākas kabarē izrādes arī Latvijā, bet Mulenrūžu nespēj pārspēt nekas. Tuvākajā laikā esmu iecerējis apmeklēt improvizācijas izrādi ar vakariņām Shitty Dinner, Dailes teātra izrādes Degunradži un Trīs draugi, kā arī Latvijas Nacionālajā teātrī iestudēto lugu Oligarhs.

3. Brīvajā laikā...

Viens no maniem lielākajiem hobijiem jau deviņus gadus ir japāņu cīņas sporta veids džiu-džitsu. Trīs reizes nedēļā dodos uz treniņiem un šobrīd jau esmu ticis pie brūnās jostas. Ceru, ka tuvākajā laikā man izdosies nolikt eksāmenu un iegūt arī melno jostu. Man ļoti patīk arī ceļot, apvienojot izbraucienus ar aktīvo atpūtu. Pirms kāda laika biju Turcijā Formula viens (F1) sacīkšu trasē un izmēģināju vairākus auto modeļus. Tas bija ļoti aizraujoši. Vietām trasē instruktora pavadībā bija iespējams sasniegt ātrumu pat 220 kilometri stundā. Ceļošanu apvienojam arī ar dēla aizraušanos – futbolu. Piemēram, nesen bijām treniņnometnē Grieķijā. Ziemā ar ģimeni aktīvi slēpojam. Mūsu iecienītākais kalns Latvijā ir Riekstu kalns, taču nākotnē plānojam savus spēkus izmēģināt arī kādā no ārvalstu slēpošanas kūrortiem.

4. Vēlos aizbraukt uz…

Esmu bijis apmēram 25 valstīs, visspilgtāk atmiņā palicis brauciens uz Islandi, ko pirms desmit gadiem organizēja uzņēmums Oscar Fish. Tur mums bija vietējais gids, kurš iepazīstināja gan ar Islandes skaistākajām vietām, gan mazajām rūpnīcām. Ceļojuma kulminācija bija gaļas cepšana vulkānā – tas bija neaizmirstams piedzīvojums! Mans tālākais ceļojums bija uz Maldīvu salām, esmu pabijis arī Taizemē.

Man ļoti patīk, ja ceļojumi ir izplānoti, bet, tā kā pašam nav laika to darīt, vienmēr palīdz ceļojumu aģentūra. Kad ceļojam ar bērniem, parasti dodamies uz Turciju, Ēģipti, Tenerifi, Grieķiju vai kādu citu kūrortu valsti. Ģimenes ceļojumos es priekšroku dodu komfortam, vēl neesam gatavi ar mugursomām plecos doties pārgājienos, bet bērni aug – varbūt kādreiz izmēģināsim arī šādu formātu. Ideālā variantā man patīk iepazīties ar kādu vietējo, kas uzņemas būt par gidu – visu parāda, aizved. Skaidrs, ka īstā dzīve sākas tur, kur nav tūristu, tāpēc es ar prieku apmeklēju vietas, kas nav iezīmētas tūrisma ceļvežos. Tas gan ne vienmēr sanāk. Mani sapņu galamērķi ir Austrālija un Jaunzēlande. Gribētu atrast iespēju izbrīvēt četras, piecas nedēļas un vienā braucienā apskatīt abas šīs valstis. Tas ir tālu un noteikti nav lēti. Šāda veida ceļojums prasa arī lielus laika un finansiālos resursus, tāpēc tam ir jānobriest. Man šķiet, ka Austrālijā un Jaunzēlandē viss ir citādi – nedaudz eksotiski. Tas arī galvenokārt ir tas, kas piesaista.

5. Kino

Es neesmu aktīvs kino apmeklētājs un televizora skatītājs. Periodiski paskatos raidījumus, kuros pats esmu piedalījies, Nekā personīga un seriālu CSI. Ja dodos uz kino, tad tas pārsvarā notiek kopā ar bērniem, tāpēc skatāmies bērnu filmas. Mana mīļākā multiplikācijas filma ir 2017. gadā radītā fantastikas filma Koko noslēpums (Coco). Tas, manuprāt, ir ļoti sirsnīgs gabals. Ja runājam par kino klasiku, tad viena no filmām, kuru varu skatīties vēl un vēl, ir Rokijs (Rocky), patīk arī vecais franču kino un amerikāņu aktiera Leonardo di Kaprio (Leonardo DiCaprio) filmas. Viņš ir viens no maniem mīļākajiem aktieriem jau no Titānika (Titanic) laikiem. Sevišķi varu izcelt viņa filmu Cilvēks, kurš izdzīvoja (The Revenant). Šis darbs liek padomāt par to, ka nekad nevajag padoties – var izdzīvot jebkuros apstākļos. Izbaudīju arī zinātniskās fantastikas filmu Avatars (Avatar), sevišķi 3D versijā.

Kopumā jāteic, ka nav viena konkrēta žanra, kas mani sevišķi aizrauj, – skatos visu. Tuvākajā laikā gribētu redzēt jauno Džeimsa Bonda (James Bond) filmu Nav laiks mirt (No Time to Die). Pēc recenzijas izlasīšanas mani ieintriģēja After. Pēc kritiena (After We Fell). Arī to labprāt noskatītos. Ja runājam par latviešu kino, tad esmu klasikas cienītājs – Limuzīns Jāņu nakts krāsā, Sprīdītis, Emīla nedarbi, bērnībā mana mīļākā filma bija Saulessvece. No jaunākā kino, protams, varu izcelt režisora Dzintara Dreiberga Dvēseļu puteni. Tā bija smaga, bet sirsnīga filma.

6. Grāmatplauktā man…

Mani aizrauj pozitīvas domāšanas literatūra, viena no manām mīļākajām grāmatām ir Pola Ardēna (Paul Arden) Lai ko tu domā, domā citādi (Whatever You Think, Think the Opposite), patika arī britu uzņēmēja Ričarda Brensona (Richard Branson) grāmata Ej un dari. Dzīves mācības (Screw It, Let’s Do It). Brensons savā ziņā ir mans guru, un arī šī grāmata mani iedvesmoja. Pēc tās izlasīšanas sāku mēģināt nereaģēt uz lietām saasināti, jo apstākļi mēdz mainīties. Varu izcelt arī kanādiešu rakstnieka Robina Šarmas (Robin Sharma) grāmatas Mūks, kurš pārdeva savu Ferrari (Monk Who Sold His Ferrari) un Līderis bez titula (The leader who had no title). Pašlaik lasu arhitekta Ulda Pīlēna (mans) uzņēmēja kods. Pārsvarā lasu papīra formāta grāmatas, bet nesen sev atklāju audiogrāmatas. Šobrīd krievu valodā klausos grāmatu Atrast sevi. Tajā daudz tiek runāts par balansu, pienākumu strukturēšanu un laika izpratni. Tā ir liela māksla – visu to salikt kopā.

***

Domu grauds

Man ļoti patīk Imanta Ziedoņa teiktais: Tas ir ļoti svarīgi – laiku pa laikam kļūt mazam, lai augtu liels! Arī es laiku pa laikam mēģinu kļūt mazs. Kādreiz mums bija četri restorāni, tagad esam atgriezušies pie viena. Kā saka – citreiz mazāk ir vairāk!

 

Čempioni noskaidroti

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 12.10.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Sports

Aizvadīts pēdējais šīs sezonas Latvijas čempionāta posms orientēšanās sportā. Šoreiz orientieristi Līgatnes pusē sacentās nakts distancē. Šīs bija sacensības ar kopējo startu, dalībnieki distancē devās astoņos vakarā, kad Latvijā jau valda oktobra tumsa.

Nakts orientēšanās vienmēr ir zināms izaicinājums, savukārt distance ar kopējo startu uzliek papildu motivāciju, jo, ja pirmais finišēsi, būsi uzvarētājs. Komandas “Meridiāns/ CPSS/ Pārgauja” orientieristi ar šo pārbaudījumu tika galā veiksmīgi, izcīnot gan čempionu titulus, gan sudraba un bronzas godalgas. Vīriem elites grupā otrajā vietā finišēja Mārtiņš Sirmais, 18 sekundes zaudējot uzvarētājam no kluba “Ozons”.

Šķiet, vissīvākā cīņa valdīja V12 grupā, kur godalgoto vietu ieguvēji finišēja trīs sekunžu robežās. Uzvarēja Jēkabs Graudums, par sekundi apsteidzot otrās vietas ieguvēju, vēl pēc sekundes finišēja Miks Graudums, kuram trešā vieta. Sešniekā vēl divi “Meridiāns/ CPSS/ Pārgauja” orientieristi: 5. Teodors Rebinovs, 6. Lars Anders Luiks.

V14 grupā bronzas godalga Niklāvam Dravantam, kurš tikai sekundi zaudēja otrās vietas ieguvējam. V18 grupā 4. Tomass Turlajs.

V40 grupā par čempionu kļuva Mārtiņš Dravants, bet V50 grupā sudraba godalga Dagnim Kaņepem, bronza Andrim Strazdiņam.

S12 grupā 5. Emīlija Dravante, 6. Sofija Skrapce. S14 grupā uzvarēja Lauma Jānelsiņa. S16 grupā 3. Rūta Dāboliņa, bet V40 grupā čempiones tituls Zandai Abzalonei.

Čempionu medaļas visās distancēs sadalītas, bet Latvijas kausu sezona noslēgsies šīs nedēļas nogalē ar Daugavas kausa izcīņu stafešu skrējienā.

 

Uzvaras un zaudējumi florbola laukumos

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 12.10.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Sports

Aizvadītajā nedēļā kārtējās spēles aizvadīja mūsu puses visas florbola komandas, gan izcīnot punktus, gan atgriežoties mājup tukšā.

Virslīgas klubs “Lekrings” savā laukumā tikās ar debitantiem FBK “SĀC”, kas sezonas sākumā spēja sagādāt pa kādai sensācijai. Šoreiz gan jebkāda intriga izpalika, Cēsu komanda dominēja laukumā, un to vēsta jau metienu attiecība, pēc divām trešdaļām 31:5, arī rezultāts uz tablo 8:0 “Lekrings” labā. Lai arī pēdējās 20 minūtēs viesi tomēr izglābās no “sausā” zaudējuma, gūstot divus vārtus, cēsnieki atbildēja ar pieciem precīziem metieniem, svinot pārliecinošu uzvaru 13:2.

Pa diviem vārtiem guva arī Edgars Puriņš, Andris Rajeckis un Jānis Melderis, kuram arī divas precīzas piespēles un labākā spēlētāja tituls. Pa reizei pretinieku vārtsargu pārspēja Emīls Dzalbs, Bruno Beķeris, Krišjānis Tiltiņš, Artūrs Jurševskis, Miķelis Roops, Olafs Zvīnis, Kristiāns Lisovskis.

Turnīra tabulā Cēsu komanda šobrīd ieņem otro vietu aiz Talsu florbolistiem, kuri aizvadījuši par spēli vairāk. “Lekrings” florbolistiem šobrīd labākā gūto un zaudēto vārtu attiecība: 64 gūti un 24 zaudēti.

Otro uzvaru divās aizvadītajās spēlēs sieviešu līgā svinēja arī “Lekrings” sieviešu komanda, izbraukumā ar 6:3 pieveicot “Irlava/ Tukums -Slampe” florbolistes. Jau pirmajā trešdaļā cēsnieces panāca 4:1, četru vārtu pārsvaru noturot līdz spēles izskaņai.

Divus vārtus guva Jolanta Kļava, pa reizi precīzas bija Dārta Malkava, Elīna Tauriņa, Liliāna Jakovicka un Maija Zēmele – Bauere.

Tikai vienu punktu sieviešu līgā spēja izcīnīt Līgatnes florbolistes, kas savā laukumā uzņēma “Ķekavas Bulldogs/ NND” komandu. Pirms pēdējās trešdaļas mājnieces bija iedzinējos 0:2, taču spēja panākt izlīdzinājumu, un pamatlaiks noslēdzās 2:2. Papildlaikā rezultāts nemainījās, spēles uzvarētāju noteica pēcspēles metienu sērijā. No abu komandu veiktajiem izgājieniem precīzs bija tikai viens, un to spēja Ķekavas spēlētāja, izcīnot savai komandai uzvaru 3:2.

Pie pirmās uzvaras vīriešu 1.līgas čempionātā tika “Lekrings/ CPSS”, kuri savā laukumā ar 9:6 pieveica FBK “SĀC” komandu. Jau pirmajā trešdaļā cēsnieki parādīja, ka grib uzvarēt, noslēdzot to savā labā 6:1. Spēles turpinājumā viesiem to neizdevās ietekmēt, un “CPSS/ Lekrings” turnīra tabulā ierakstīja pirmos trīs punktus.

Četrus vārtus guva Bruno Beķeris, divus Markuss Bruņinieks, pa reizei precīzi bija Tālavs Dravants, Rūdolfs Horns, Edgars Skrastiņš.

Vīriešu 2.līgas čempionātā komanda “Līgatne” ar 2:3 izbraukumā zaudēja Rēzeknes BJSS florbolistiem. Vārtus guva Edmunds Zandersons un Jānis Preimanis.

Pirmo sabraukuma turnīru aizvadīja arī veterānu 35+ čempionāta komandas. Spēles notika Cēsīs, tomēr mājniekiem, komandai “Lekrings Sr.” trijās spēlēs izdevās gūt tikai vienu uzvaru. Pirmajā spēlē viņi ar 8:3 pārspēja FK “Metēji/ Ogre”. Pa diviem vārtiem guva Mārtiņš Jarohovičs, Ainārs Anis un Ēriks Akulovs, pa reizei precīzi bija Sandis Pokkers un Jānis Freivalds.

Sekoja divi minimāli zaudējumi. Vispirms 6:7 pret Talsu komandu, kur viesi uzvaras vārtus guva divas sekundes pirms spēles beigām. Trīs vārtus guva M. Jarohovičs, divus – A. Anis, vienus – Andris Pīlups.

Sabraukuma pēdējā spēlē ar 3:4 zaudēts komandai “Rīgas Lauvas/ Lielvārde”. Divus vārtus guva A. Pīlups, vienus – Gints Timoško.

 

Lašveidīgo nārstu sargās

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 12.10.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Redzeslokā

Latvijas iekšējos ūdeņos sācies lašu un taimiņu ieguves lieguma periods, kas ilgs līdz 31. decembrim. Šajā laikā īpašu uzmanību pievērš nārsta sargāšanai, lai malu zvejnieki to netraucē.

  Gaujas baseina upēs nārsta sargāšanā gatava iesaistīties arī Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība. Tās vadītājs Ainārs Šteins stāsta, ka jau pagājušajā nedēļā par to runāts ar Dabas aizsardzības pārvaldi, Valsts vides dienestu, drīzumā izstrādās rīcības plānu, tajā izmantos līdzšinējo pieredzi, jo nārsta sargāšana bijusi sekmīga.

  “Diemžēl, “pateicoties” grozījumiem valsts normatīvajos aktos, sabiedriskā kārtā vairs nav lielu iespēju iesaistītes zivju resursu uzraudzībā,” saka A. Šteins. “Licencētās makšķerēšanas organizatoriem nav tiesību kontrolēt un likumpārkāpējus aizturēt, drīkstam tikai aizbiedēt, kas nav slikti, bet ne uz to tiecamies. Jāraugās, kā piesaistīt uzraudzības iestādes, kas drīkst aizturēt un sodīt. Taču radīsim iespēju pilnvērtīgi veikt kontroli, iesaistot Cēsu novada pašvaldības policiju, citus spēkus.”

  Vērotais pie zivju ceļa Līgatnē rāda, ka pirmie taimiņi dodas uz nārstu. A. Šteins gan norāda, ka laika apstākļi nav labvēlīgi, jo ūdens līmenis upēs ir kritiski zems, kas maluzvejniekiem dod iespēju vieglāk tikt pie loma. Taču labākās nārsta vietas sargiem zināmas, tām pievērsīs pastiprinātu uzmanību.

 

Jaundzimušie no 18. septembra līdz 8. oktobrim 

Datums: 13.10.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Ģimene

Informācija apkopota par jaundzimušajiem vēsturiskajā Cēsu rajonā.

Amatas apvienības pārvaldes Dzimtsarakstu nodaļā nav reģistrēti jaundzimušie.

Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti astoņi jaundzimušie: četras meitenes - Keisija, Linda, Kristīne un Luīze -, un četri zēni: Elvis, Mārtiņš, Mairis un Daniels.

Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēts viens jaundzimušais.

Līgatnes apvienības pārvaldes Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti seši mazuļi: piecas meitenes - Lāsma, Ulla, Karlīna, Enija, Eva -, kā arī puisēns Gustavs.

Pārgaujas apvienības pārvaldes Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēts zēns Leonards.

Priekuļu apvienības pārvaldes Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti trīs bērni: meitenīte Rūta Samanta, kā arī puiši Oskars Matīss un Daniels.

Raunas apvienības pārvaldes Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēts puisēns Roberts.

Vecpiebalgas apvienības pārvaldes Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēta meitenīte Emma un zēns Ārons.

 

Stingrās prasības aktivizē pašvaldības

Autors: Ināra Egle

Datums: 13.10.2021

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: Latvijā

"Liela daļa iedzīvotāju ir nevis vakcīnu noliedzēji, bet neizlēmīgie."

Nedēļas sākumā lielākajā daļā Latvijas pašvaldību tika izdots rīkojums, ar kuru visiem pašvaldības iestādēs un kapitālsabiedrībās strādājošajiem ir uzdots līdz 15. novembrim nodrošināt Covid–19 drošības sertifikātu, kas apstiprina vakcinācijas vai vīrusa pārslimošanas faktu. Visi arī ir brīdināti – tie darbinieki, kuri nevarēs sertifikātu uzrādīt, tiks atstādināti (nevis atbrīvoti) no darba pienākumu veikšanas bez darba algas saglabāšanas. Taču pašvaldības jau tagad ir sākušas apzināt personas, kas dažādu iemeslu dēļ negatavojas vakcinēties, lai laikus atrastu cilvēkus, kas varētu veikt viņu pienākumus pēc atstādināšanas.

Pašvaldības vairāk vai mazāk ir sagatavojušās arī attālinātajam darbam, pie kura jau bija pieradušas iepriekšējās ārkārtējās situācijas laikā. Tiesa, toreiz bija dažas vietvaras, kur darbinieki turpināja nākt uz darbu klātienē nevis tāpēc, ka nevarētu strādāt mājās, bet tāpēc, ka darba devēji neuzticējās saviem cilvēkiem, nebūdami droši, ka viņi veltīs pilnu darba laiku pienākumu veikšanai un nenodarbosies ar citām lietām.

Vairākas domes arī sēdes rīkoja klātienē. Piemēram, Ogres novada toreizējā dome 2020. gada maijā anulēja mandātu vienai deputātei par nepiedalīšanos astoņās sēdēs bez attaisnojoša dokumenta. Domniece toreiz skaidroja, ka atrodas riska grupā un lūdza iespēju sēdē piedalīties attālināti. Aizvadītajā vasarā ir izveidoti jaunie novadi un ievēlētas jaunās domes. "Latvijas Avīzes" aptaujāto pašvaldību vadība apgalvoja, ka ir gatavi strādāt attālināti.

Taču Klientu apkalpošanas centri ir vieta, kur daļa iedzīvotāju var saņemt drukātā veidā Covid–19 sertifikātu, tāpēc šī iestāde, piemēram, Cēsu novadā būs pieejama "zaļajā režīmā", kā arī personām, kas ieradušās pēc sertifikāta, apstiprināja Cēsu novada priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šteins ("JV").

Valdības sēdē pagājušajā piektdienā uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša ("AP") jautājumu, vai prasības attiecas arī uz pašvaldību deputātiem kā amatpersonām, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis atbildēja apstiprinoši. Preses konferencē gan viņš atzina, ka par pašvaldību un Saeimas deputātiem, kas ir vēlētas amatpersonas, ir vēl nepieciešams juridisks skaidrojums.

Nevis noliedzēji, bet neizlēmīgie

"Latvijas Avīzes" aptaujātajās pašvaldībās gandrīz visi deputāti bija vakcinējušies, vienam domniekam ir ārstu konsilija slēdziens, ka viņam nav ieteicams saņemt vakcīnu. Cēsu novada mēra vietnieks A. Šteins pastāstīja, ka konkursā uz vadošu amatu pašvaldībā pieteikusies kandidāte, kas nebija vakcinējusies. Uz jautājumu, kā viņa plāno veikt savus pienākumus, pretendente atbildējusi – ja tikšot apstiprināta amatam, tad potēšoties, bet tagad nav bijusi vajadzība. "Liela daļa iedzīvotāju ir nevis antivakseri, bet neizlēmīgie," uzskata A. Šteins.

Cēsu novadā apvienojās septiņas pašvaldības, kurās vakcinēšanās aktivitāte ir dažāda. Agrākajā Cēsu novadā poti saņēmuši 47,4%, bet, piemēram, Vecpiebalgas – 37,5%, Līgatnes – 39,7%. A. Šteins uzskata, ka daudz ko nosaka cilvēciskais faktors. Viņam ir zināmi cilvēki, kurus ģimenes ārsts, kura praksē ir iespējams potēties, tomēr esot centies netieši atrunāt, sakot, ka nav kur steigties. "Valdības rīkojums attiecībā uz vakcinēšanos ir pamatots – īsti laikā un vietā," uzskata A. Šteins.

Kaimiņos esošajā Valmieras novadā iekļāvās arī Rūjienas novads, kurā bija labākie vakcinēšanās rādītāji – 52,4%. Bijušais Rūjienas novada priekšsēdis, Valmieras novada mēra vietnieks Guntis Gladkins (Vidzemes partija) gan atzina, ka šie skaitļi katrā gadījumā ir jāanalizē atsevišķi. Rūjienas novadā tas ir augstāks, jo tajā atrodas trīs sociālās aprūpes iestādes – valsts, pašvaldības un arī privātā. G. Gladkins nedomā, ka valdības rīkojuma izpilde pašvaldībai varētu radīt problēmas, jo lielākā daļa darbinieku jau esot vakcinējušies.

Vēlas vienotu informācijas bāzi

Cita situācija ir Latgalē, kur ir zemākais iedzīvotāju vakcinēšanās rādītājs, kam ir arī citi iemesli – īpaši, ja runā par pierobežu, kur cilvēki tikpat kā neskatoties Latvijas Televīzijas ziņas un dzīvojot citā informatīvajā telpā. Vienotas informācijas bāzes trūkumu Krāslavas novada priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (LZS) uzskata par galveno problēmu. Katra ministrija izplatot savu informāciju, kas nereti ir atšķirīga. Ir vairākas mājaslapas internetā, kur informē par Covid–19, bet vajadzētu būt vienai vietai, kur viss svarīgais iedzīvotājiem saprotami un vienkārši izskaidrots, uzskata novada vadītājs.

Bijušā Krāslavas novada teritorijā vakcinējušies bija 29,6% iedzīvotāju, bet jaunajā novadā iekļautajā Dagdas pašvaldībā – 24,5%. G. Upenieks tam saredz vairākus iemeslus, ieskaitot to, ka valdība iepriekš šajā darbā neesot iesaistījusi pašvaldības un ar tām nesadarbojās, jo daudzi cilvēki domes vadībai ir jāuzrunā individuāli, bet, lai to izdarītu, ir nepieciešama informācija. Joprojām ir ierobežota datu pieejamība un liegts uzzināt arī saslimušos. Skolās aizsūta visu klasi karantīnā, bet bērniem, jūtoties sliktāk, būtu svarīgi saprast, vai tas varētu būt tāpēc, ka viņš ir kontaktējies ar saslimušo. Daudzi cilvēki dzīvo savās viensētās, un viņiem nav lielas vajadzības kaut kur pārvietoties un satikties ar citiem ārpus savējo loka. Vakcinējoties tie, kuriem tas nepieciešams darba vai ceļojumu dēļ.

Riebiņos, kas tagad ir Preiļu novadā, Covid–19 sertifikātu saņēmuši 22% iedzīvotāju. Bijušais Riebiņu novada priekšsēdis, tagad Preiļu novada priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Rožinskis (NA) nezināja tam iemeslus. Viņš pieļauj, ka ietekmi uz datiem atstājis arī tas, ka daļa pašvaldībā deklarēto te nedzīvo. Laukos arī no viensētām nav viegli nokļūt līdz vakcinācijas punktam, ne visās ģimenes ārstu praksēs bija iespēja potēties. P. Rožinskis domā, ka Preiļu pašvaldībai valdības rīkojuma izpilde nevarētu radīt grūtības, jo visi darbinieki esot atbildīgi un liela daļa jau esot vakcinējušies.

Cer, ka skolotāji neaizies

Valmieras un Cēsu novada pašvaldībās par skolotāju (ne)vakcinēšanos nav īpašu bažu, cerot, ka skolu darbību varēs nodrošināt un nebūs jāpiedzīvo pedagogu aiziešana. Savukārt Pierīgā Ķekavas novada vadība ir informējusi arī valsts augstākās amatpersonas un Latvijas Pašvaldību savienību, ka novadā bija apzināti 63 pedagogi, kas līdz septembra beigām nebija vakcinējušies un esot apsvēruši iespēju darbu pamest. Tas skartu Ķekavas vidusskolu, Baložu vidusskolu, Ķekavas mūzikas skolu, Baldones vidusskolu, Pļavniekkalna sākumskolu, bērnudārzu "Bitīte", kas pašvaldības vadību uztrauca visvairāk, un mazākā mērā – vēl vairākas izglītības iestādes.

Ķekavas novada priekšsēdis Juris Žilko ("LA"/"Izaugsme") "Latvijas Avīzei" teica, ka nedēļas sākumā šo pedagogu skaits ir samazinājies. Viņam pašam ir Covid–19 sertifikāts, vakcinējušies ir arī viņa ģimenes locekļi, kas vecāki par 12 gadiem. Taču kā pašvaldības vadītājs viņš sastopoties ar reālo situāciju – esot arī pedagogi, kas ir kategoriski pret vakcinēšanos vai pat sola tiesāties. Iemesli varētu būt dažādi, ieskaitot cilvēciskās bailes no potēšanās varbūtējām sekām, jo "cilvēki gremdējas sociālajos tīklos un ir ietekmējušies no tur lasītā". J. Žilko teica, ka arī vakcinētie pedagogi ir satraukušies, jo viņiem pēc tam var uzlikt dubultslodzi no darba aizgājušo vietā. Mērs minēja, ka ir arī iestādes, piemēram, aģentūra "Ķekavas ambulance", kur vakcinēti ir visi darbinieki.

Krāslavas novada priekšsēdis G. Upenieks norādīja, ka pašvaldību var skart arī vakcinēto skolotāju aiziešana, jo bagātās pašvaldības var "pārpirkt" Latgales pierobežas skolu pedagogus, solot viņiem lielāku algu un labvēlīgākus darba apstākļus. Būšot tāpat kā ar ārstiem. G. Upenieks uzskata, ka atsevišķi ir jāskata bērnudārzi, kur nevar strādāt attālināti. Ja tajos nākas slēgt grupiņas, tad vecāki "arī ir izsisti no ierindas". Novada priekšsēdis atgādināja, ka laukos skolotāji ir vietējie viedokļu līderi, kuros cilvēki ieklausās. Ja pedagogs šaubās, vai vakcinēties, tas atstāj iespaidu arī uz iedzīvotāju izvēli. Pēc G. Upenieka domām, valdība varēja šo lēmumu pieņemt jau pēc Jāņiem, lai cilvēkiem būtu motivācija līdz 1. septembrim savakcinēties. Tad tagad varbūt tik daudzām klasēm nebūtu jādodas karantīnā.

 

Katram pagastā sava vieta atpūtai

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 14.10.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Pagastu ziņas

Pēdējos gados Augšlīgatne, tad apvienības pārvaldes centrs kļuvis sakoptāks, pašvaldība daudz darījusi infrastruktūras sakārtošanā un uzlabošanā.

“Mērķtiecīgi pēdējos gados strādāts, lai sakārtotu ielu segumus un apgaismojumu,” saka Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvaldes saimniecības vadītājs Egils Kurpnieks. Nesen Upes un Skolas ielas noasfaltētas, ierīkots apgaismojums. Tāpat izdarīts Putnu un Ošu ielā. Agrāk sakārtotas vairākas ielas, ir konkrētas ieceres, kas turpināms.

Augšlīgatnē daudzi aktīvas atpūtas cienītāji tiekas Laivenē. E.Kurpnieks atklāj, ka plānos ir futbola laukuma ierīkošana, volejbola laukuma atjaunošana, būs arī skvēri. “Te bija lielās šūpoles. Tās demontētas, jo jaunieši vispirms salauza šūpoļu daļu, pēc tam pārējo konstrukciju. Arī tā notiek,” pastāsta E.Kurpnieks.

Augšlīgatnē ir daudz jauno ģimeņu, par viņām īpaši tiek domāts. Bērnu rotaļu laukumi ierīkoti Ošu ielā, pie bērnudārza “Zvaniņi”, kā arī šoruden birzītē. “Tā kā pilsētas bērnudārzā ir remonts, grupiņas izvietotas pašvaldības ēkās arī Augšlīgatnē. Birzīte ir ļoti piemērota vieta. Te bērni labprāt uzturas. Bieži vien vecāki iet iepirkties uz veikalu, bet bērni var palikt laukumā,” stāsta saimniecības vadītājs un uzsver, ka katru gadu bērnu laukumos tiek uzstādītas kādas jaunas, interesantākas konstrukcijas. Arī vecāki, piesaistot finansējumu projektos, labiekārto atpūtas vietas ģimenēm.

Jauka atpūtas vieta ir pie Līgatnes Jaunās sākumskolas. Arī tā aizvien attīstās. Katrs pagasta centrā var atrast vietu, kur var atpūsties un gūt spēkus.

 

Uz dzīvi Augšlīgatnē

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 14.10.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Pagastu ziņas

Juris un Jēkabs, tēvs un dēls, devušies pēcpusdienas pastaigā. Tepat pie mājas ir bērnu rotaļu laukums. Jēkabam patīk ar lāpstiņu rakt smilšu kastē vai arī padarboties ar ekskavatoru. Te var arī namiņā paslēpties no tēta, pakāpelēt.

  Buļu ģimene gadu ir līgatnieši. Mālpilietis Juris un dobelniece Agnese iepazinās universitātē Jelgavā, dzīvoja Siguldā, strādāja Ieriķos.

“Kad piedzima Jēkabs, domājām par savu dzīvokli. Siguldā dzīvokļi dārgi, interesējāmies arī Cēsīs, tur nedaudz lētāki, bet piedāvājums mazs. Tā nokļuvām Augšlīgatnē un par izvēli esam priecīgi,” stāsta Juris un uzsver, ka abi ar sievu ir laucinieki un lielā pilsētā dzīvot negribētu.

“Vēl nebijām paguvuši deklarēties novadā, kad jau Jēkabam bija bērnudārzs. Līdz darbam dažu minūšu brauciens, no rīta dēlu atstājam bērnudārzā, braucot mājās, izņemam,” pastāsta Juris un piebilst, ka arī paša vecāku mājas nav tālu.

  Pēc darba ģimene dodas nesteidzīgās pastaigās, apkārt daudz interesantu un klusu vietu. Vasarā visi brauc ar riteņiem uz ezeru. Juris kopā ar draugiem spēlē basketbolu, volejbolu. “Šoziem ceru, ka tikšu paslēpot Austrijas kalnos. Arī Agnesei patīk, bet viņa vēl mācās. Tad jau redzēs, kāda būs situācija Latvijā un pasaulē,” prāto līgatnietis. Brīvdienās arī jāieplāno braucieni pie vecākiem. Jēkabs ilgojas pēc vecvecākiem, zina, ka palutinās, samīļos, ļaus arī pablēņoties.

Juris atzīst, ka dzīvi Līgatnē nevar salīdzināt ar to stresaino un steidzīgo, kas ir Rīgā. Šķiet, visi kaut ko nepagūst, nervozē un vēl maksā lielus rēķinus. Arī pats savulaik divas stundas dienā pavadījis, braucot uz darbu un mājās. Darbā ir vairāki kolēģi, kuri ik dienu brauc no Siguldas, Cēsīm. Tas nav tālu, un nav jārēķinās ar sastrēgumiem kā Rīgā.

“Mūsu daudzdzīvokļu mājai ir sava apkure. Var gan pats piegādāt malku, gan samaksāt. Par siltumu maksājam mazāk nekā citās mājās, kur centralizētā apkure. Ja laiks drēgns, kāds bija jūnijā, kaimiņi vienojamies un dažas dienas pakurina. Arī rudenī apkures sezona mums sākas agrāk,” pastāsta Juris un piebilst, ka iedzīvotāji arī apsver mājas siltināšanas iespējas.

“Līgatne dzīvošanai ir ļoti laba vieta. Ne velti te dzīvesvietu atradušas daudzas jaunās ģimenes. Kaimiņmājās dzīvo pieci Jēkaba grupiņas biedri. Paaugsies, varēs laukumā spēlēties, varēs pa logu redzēt, ko dara,” saka līgatnietis un piebilst, ka vasarā līdz tumsiņai bērnu laukumā valda rosība.

 

Rudens rosina pārdomas

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 14.10.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Pagastu ziņas

Mirdza Pavlovska rosās dārziņā. Te nekad darāmā netrūkst.

  “Dārzs vajadzīgs, lai kustētos, citādi kļūstu stīva. Ziemā būs grūti. Kad slidens, baidos iet ārā,” saka līgatniete. Viņai jau 86 gadi, bet dzīves spars liek rosīties ierastajā ritmā.

“Oktobris gandrīz jau vidū, bet dālijas vēl nav pat izplaukušas, mārtiņrozēm pumpuri, lauvmutītes pašā plaukumā, miķelītes sāk ziedēt. Puķes, kas parasti ziedēja uz Kapu svētkiem, šogad tikai uz Svecīšu vakaru,” pārlaižot skatienu dārzam, teic Mirdza. Ķiploki sastādīti, siltumnīcā rudzi iesēti, būs mēslojums. “Zemenes gan vairāk neravēšu, lai ziemā neizsalst,” spriež saimniece un piebilst, ka kartupeļi izauguši lieli, tas nekas, ka stirnas nograuzušas ziedus.

Ar dārzu viņa pati tiek galā. Lai būtu ūdens, izrakts neliels dīķītis, siltumnīcai pietiek un arī ūdensrozēm.   

Vēl pirms diviem gadiem viņa brauca ar mašīnu. “Iesēdos un tiku, kur gribēju. Mašīna jau vēl ir, bet jaunie neļauj braukt. Un pareizi dara. Tagad uz ceļa tāda satiksme, nav vairs man vajadzīgās reakcijas. Savulaik daudz lasīju grāmatas, vairs negribas, vēl pirms gada lasīju bez brillēm,” pastāsta sirmgalve.  Mirdza ir nītauriete, dzimtās mājas “Kalna Savieļas” ir pie Asaru ezera. Toreiz tas bija Nītaures, tagad Līgatnes pagastā.

  Mirdza mācījās skolā Nītaurē, vecākiem bija saimniecība, bet ierasto ikdienu pārtrauca ceļš izsūtījumā.“Kad naktīs nenāk miegs, esmu Sibīriju izstaigājusi krustām šķērsām,” saka līgatniete un kavējas atmiņās: “Tēvs tobrīd nebija mājās, viņu neizsūtīja, aizveda mammu, māsu, brāli un mani. Bija, kā filmās rāda, pa Sibīrijas upi braucām baržā, un pa ģimenei vien izsēdināja kolhozu krastos. Sagaidīja kā jau fašistus, vēlāk attieksme mainījās. Kad prasa, kā pret mums izturējās, vienmēr saku: “Labi. Tie bija citi krievi!” Vienu gadu gāju skolā, krievu valodu nemācēju, drīz jau diktātā krievu valodā bija pieci. Mamma kopa cūkas, par labu darbu iedeva sivēnu, varējām nobarot. Ar Nītaures Ūdriem vienā mājā dzīvojām, plāna siena pa vidu, katra ģimene savā istabā, turpat priekšiņā vistas, cūkas, lai ziemā nenosalst. Ķērām zivis, pludināju kokus, brigādē mani ielika par pavāru. Ziemā divatā ar sešiem zirgiem rindā vedām sienu.  Iemācījos jāt, peldēt.” Mamma paņēmusi kredītu, atmaksājusi, visas kvītis saglabātas. Mirdza uzsver, ka bērniem un jaunajiem bijis vieglāk, smagums gūlās uz vecāku pleciem.

“Tie, ar ko bijām kopā, bija tuvāki nekā pašu radi. Cits citu atbalstījām. Satikāmies arī pēc atgriešanās,” teic Mirdza un atgādina, ka arī Latvijā pēckara gadi nebija viegli.

“Kad atbraucām mājās, izgāju vakarā ārā, apkārtne šķita tik maza, viss tik tuvu. Cita pasaule, ne Sibīrijas plašums,” atceras sirmgalve. Mirdza bez akcenta runāja krieviski. Bija jādzird, ka sauc par krieveni, atgādināja, ka izsūtītā. Kāds kolhoza priekšnieku pat brīdinājis, ka tādu nevar ņemt darbā. “Priekšnieks atbrauca pie manis uz māju: “ Tev, meitēn, pietiek fiziski strādāt.” Tā arī visu mūžu nostrādāju kantorī.” Fabriciusa saimniecībā pēdējos gados Mirdza bija galvenā grāmatvede.

“Jaunībā var daudz, spēka pietiek visam,” uzsver līgatniete. Pamazām vien viņa iesaistījās saimniecības sabiedriskajā dzīvē, dejoja deju kolektīvā, kas pat uzstājās televīzijā. “Vīram nebija lemts garš mūžs. Slimība paņēma,” klusi saka Mirdza. Tagad blakus ir māsas dēli un brāļa meita.

“Bieži domāju, kas es būtu, ja nebūtu izsūtīta. Skolas laikā sapņoju, ka būšu matemātikas skolotāja. Vai veselība būtu labāka, ja nebūtu Sibīrijas rūdījuma? To neviens nepateiks,” saka līgatniete Mirdza Pavlovska un, pametot skatienu uz ābelēm, ko stādījusi kopā ar vīru, piebilst: “Šis nebija ābolu gads. Nekas, būs nākamgad.”.

 

KONCERTU AFIŠA

Datums: 14.10.2021

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: Nedēļa kabatā

PIEKTDIENA – 15.10.

19.00 Lielajā ģildē Vadima Gluzmana (vijole) un Jevgenija Sinaiska (klavieres) koncerts. Programmā: Franks, Ravēls, Kančeli, Gubaiduļina; 19.00 Ogres novada kultūras centrā "Dzīvā skatuve Ogrē" – "Skyforger"; 19.00 Ādažu kultūras centrā rokopera "Mauglis". Piedalās: I. Siliņš, K. Tols, I. Sutugova, J. Jarāns, E. Bojarkina, E. Lipors, A. Vaicis, J. Kirmuška, J. Vizbulis, R. Zelezņevs, M. Skrodis, J. Skanis u. c. aktieri un dziedātāji, kā arī TDA "Dzintariņš" dejotāji; 19.00 mūzikas namā "Daile" Artūrs Skrastiņš un Latvijas Radio bigbends koncertā "Improvizācija Ulda Stabulnieka mūzikā"; 19.00 Rīgas Domā koncerts "Domas". Piedalās: K. Adamaite (ērģeles), L. Denisjuka–Straupe (flauta), Rīgas Doma meiteņu koris "Tiara", dir. A. Birziņa. Programmā: R. Jermaks, A. Sējāns, D. Aperāne, A. Dzenītis (pirmatskaņojums), S. Mence (pirmatskaņojums), R. Liede, R. Dubra (pirmatskaņojums), M. A. Grīnbergs, A. Kalējs; 19.00 Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" koncerts "Maestro un Margarita Balanas". Piedalās: LSO, M. Balanas (čells), dir. A. Veismanis. Programmā: J. S. Baha 3. orķestra svīta Re mažorā, A. Krafta Koncerts čellam ar orķestri Do mažorā, F. Šūberta 8. simfonija "Nepabeigtā", F. Šūberta uvertīra "Rozamunde"; 20.00 "Hanzas peronā" projekta "Mesa" koncerts "Tuvāk Tev".

SESTDIENA – 16.10.

15.00 Lūznavas muižā Haralda Sīmaņa koncertprogramma "Pa apli"; 17.00 Valkas pilsētas kultūras namā Raimonds Pauls un Mārtiņš Kanters koncertprogrammā "Piparmētru tēja"; 17.00 Vidzemes koncertzālē "Cēsis" opermūzikas Galā koncerts "Draugi – Andrejam Žagaram". Piedalās: I. Teorine (soprāns/Zviedrija), O. Petrova (mecosoprāns/Krievija), A. Antoņenko (tenors), S. Izjumovs (baritons), LNSO, dir. M. Pitrens (Lietuva); 17.00 Rundāles pils Baltajā zālē koncerts "Maestro un Margarita Balanas". Piedalās: LSO, M. Balanas (čells), dir. A. Veismanis. Programmā: J. S. Baha 3. orķestra svīta Re mažorā, A. Krafta Koncerts čellam ar orķestri Do mažorā, F. Šūberta 8. simfonija "Nepabeigtā", F. Šūberta uvertīra "Rozamunde"; 18.00 Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" koncerts "Persiešu mūzikas zelts. Šemirani ģimene"; 18.00 Jelgavas kultūras namā grupas "Eolika" 40 gadu jubilejas koncerts; 19.00 ZEIT atpūtas kompleksā Līgatnē Kaspara Markševica koncerts; 19.00 Valmieras kultūras centrā rokopera "Mauglis"; 19.00 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā festivāla "Arēna" ietvaros koncerts "Štokhauzens un latvieši". Piedalās: Latvijas Radio koris, dir. K. Putniņš; 19.00 Tukuma pilsētas kultūras namā Ivo Fomina koncertprogramma "Cilvēks".

SVĒTDIENA – 17.10.

18.00 Rīgas gospeļkoris; 15.00 Lūznavas muižā koncerts "Krāšņās skaņrades". Piedalās: M. Geka (vijole) un I. Cālīte (klavieres); 15.00 CATA kultūras namā Cēsīs grupas "Baltie lāči" koncertprogramma "Tirgus stāsti"; 16.00 Alūksnes kultūras centrā Raimonds Pauls un Mārtiņš Kanters koncertprogrammā "Piparmētru tēja"; 17.00 Latgales vēstniecībā "Gors" koncerts "Mesa un interlūdijas "L Homme Arme. Uģis Prauliņš". Piedalās: U. Prauliņš (komponists, taustiņi), J. Pelše (ērģeles), K. Majors (sakbuts), V. Nartišs (sakbuts), senās mūzikas ansamblis "Ars Antiqua Riga"; 17.00 Reformātu baznīcā festivāla "Arēna" ietvaros "Scordatura Ensemble" (Nīderlande) koncerts.

PIRMDIENA – 18.10.

19.30. Latvijas Nacionālajā operā un baletā Pasaules mūzikas kvarteta "DakhaBrakha" (Ukraina) koncerts.

OTRDIENA – 19.10.

19.00 "Hanzas peronā" ģitārista Tomija Emanuela koncerts; 19.00 Reformātu baznīcā festivāla "Arēna" ietvaros koncerts "Electric a cappella". Piedalās: elektrisko stīgu instrumentu kvartets "Neoquartet" (Polija).

TREŠDIENA – 20.10.

19.00 Ventspils koncertzālē "Latvija" Ventspils Kamermūzikas dienu ietvaros koncerts "Pjacolla". Piedalās: E. Renemanis (klavieres); R. Ozols (vijole); Ē. Kiršfelds (čells); R. Tomiņš (sitaminstrumenti), D. Solovjova (saksofons). Programmā: A. Pjacollas Svīta Tango vēsture (saksofonam un klavierēm), Bordelis 1900, Kafejnīca 1930, Naktsklubs 1960, Mūsdienu koncerts, "Četri gadalaiki" H. Bragato aranžijā (vijolei, čellam un klavierēm); 19.30 VEF Kultūras pils Kamerzālē klavieru kvarteta "Quadra" 10 gadu jubilejas koncerts. Programmā: R. Šūmaņa, G. Mālera, T. Ķeniņa, I. Zemzara, A. Dzenīša, O. Herliņa, G. Šmites un Alfr. Vintera opusi.

CETURTDIENA – 21.10.

19.00 Ventspils koncertzālē "Latvija" Ventspils Kamermūzikas dienu ietvaros koncerts "Bahs. Dambis. Grīnbergs". Piedalās: K. Adamaite (ērģeles), I. Parša (balss), I. Meija (flauta). Programmā: P. Dambja Toccata alla fantasia, J. S. Baha Sonāte si minorā flautai un ērģelēm BWV 1030, P. Dambja Balāde balsij un ērģelēm, A. Grīnberga Undae maris / Jūras viļņi, P. Dambja Ballata no cikla "Šekspīra mūzika", J. S. Baha Ārija no kantātes "Ich habe genug" BWV 82, J. S. Baha An Wasserflüssen Babylon BWV 653, A. Grīnberga Jaundarbs balsij, flautai un ērģelēm; 19.00 Vidzemes koncertzālē "Cēsis" Ivo Fomina koncerts "Cilvēks".

PIEKTDIENA – 22.10.

18.00 Latgales vēstniecībā "Gors" festivāla "ORGANismi 2021" ietvaros ērģelnieka Mariusa Herba (Vācija) solokoncerts; 19.00 Rīgas Domā koncerts "Džezs. Improvizācijas. Ērģeles". Piedalās: A. Kalējs (ērģeles), Ata Andersona džeza trio, A. Buiķis (sitaminstrumenti), A. Kutepovs (ģitāra); 19.00 Ventspils koncertzālē "Latvija" Ventspils Kamermūzikas dienu ietvaros koncerts "Bernštains. Krams. Amerika". Piedalās: G. Freibergs (sitaminstrumenti), Č. Čangs (klavieres, Ķīna), J. Āzers (sitaminstrumenti), E. Bērtiņa (klavieres); 19.00 Valmieras kultūras centrā grupas "Baltie lāči" koncerts "Tirgus stāsti"; 19.00 kultūras centrā "Siguldas devons" rokopera "Mauglis"; 19.00 Lielajā ģildē vīru kora "Gaudeamus" jubilejas koncerts.

SESTDIENA – 23.10.

18.00 Latgales vēstniecībā "Gors" festivāla "ORGANismi 2021" ietvaros Ivetas Apkalnas (ērģeles), LNSO, VAK "Latvija" koncerts. Programmā: A. Gilmāna Pirmā ērģeļsimfonija re minorā, P. Vaska "Veni Domine" jauktam korim un ērģelēm (pirmatskaņojums Latvijā), Ā. Koplenda "Scherzo Fantastique" no Simfonijas ērģelēm un orķestrim, F. Glāsa 7. Simfonija; 18.00 Liepājas Olimpiskā centra Rožu zālē 18.00 tautas deju koncerts "Rudens nāca sētiņā". Piedalās: "Vaduguns" (Liepāja), "Rucavietis" (Liepāja), "Liedags" (Ventspils), "Vērgalīte" (Dienvidkurzemes nov., Vērgale), "Svirlauka" (Jelgavas nov., Jaunsvirlauka), "Bikstenieki" (Dobeles nov., Biksti); 19.00 Rīgas Latviešu biedrības namā rokopera "Mauglis"; 19.00 Vidzemes koncertzālē "Cēsis" LSO koncerts "Vīnes Galā". Piedalās: I. Grēvele–Skaraine (soprāns), I. Parša (alts), P. Šūmane (vijole), M. Lakstīgala (balss), LSO, dir. A. Lakstīgala. Programmā: J. Štrausa mūzikas tēmas no operetes "Sikspārnis", K. Sen–Sansa operas "Samsons un Dalila" ārijām, L. Delība "Ziedu duets" no operas "Lakmē", P. Sarasates čigānu melodijas un neapolitāņu dziesmas.; 19.00 ZEIT atpūtas kompleksā Līgatnē Raimonda Paula koncerts "Pastaiga pa Rīgu"; 19.00 Valmieras kultūras centrā grupas "Carnival Youth" koncerts "Naivais ku–kū".

SVĒTDIENA – 24.10.

15.00 Lūznavas muižā pianistes Katrīnas Gupalo koncertprogramma "Tauriņa samtainā smarža"; 15.00 Ilūkstes kultūras un mākslas centrā grupas "Baltie lāči" koncertprogramma "Tirgus stāsti"; 15.00 Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" "Carion Quintet" koncerts; 16.00 Ventspils koncertzālē "Latvija" koncerts "Kontrabass un kamermūzika. Čehijas ainavas". Piedalās: O. Bokanovs (kontrabass), R. Plešanovs (klavieres). Programmā: B. Martinu, Ā. Mišeka, V. Fuka un F. Hertla skaņdarbi; 19.00 Vidzemes koncertzālē "Cēsis" "Efterklang" (Dānija) koncerts.

 

Sports īsumā

Autors: Juris Šteinbergs

Datums: 15.10.2021

Izdevums: Brīvā Daugava

Rubrika: Sports

Basketbols

Noskaidrojušies BK «Jēkabpils» pretinieki Latvijas basketbola Užavas kausa izcīņas trešajā kārtā. 27. oktobrī un 5. novembrī jēkabpilieši tiksies ar BK «Līvāni», kas divu spēļu summā uzvarēja Cēsu komandu. Pirmā spēle notiks Līvānos.

***

Latvijas jaunatnes basketbola līgā Jēkabpils Sporta skolas komandas Rēzeknē sacentās ar «Ezerzemes/ Rēzeknes BJSS» komandām. Jēkabpils/Līvānu U–19 komanda piekāpās ar 67:79, Jēkabpils U–14 komanda ar 47:67, U–13 – ar 17:111 un U–12 – ar 17:80.

Volejbols

Jaunatnes volejbola čempionātā pirmais posms notika Daugavpilī. Jēkabpils SS/Aizkraukles NSS U–16 komanda aizvadīja trīs spēles. Pirmajā dienā komanda izcīnīja pārliecinošu uzvaru spēlē pret Viļakas BJSS volejbolistiem ar rezultātu 3:0. Otrajā sacensību dienā spēles sekoja viena aiz otras – ar 2:3 piedzīvots zaudējums pret Daugavpils BJSS–2 un uz noguruma fona ar 0:3 pret daugavpiliešu pirmo komandu.

Velobraukšana

Pagājušajā piektdienā Jēkabpils Mežaparkā pusstundas velobrauciena piekto kārtu aizvadīja 49 velobraucēji. Otro reizi pēc kārtas vīriešu vidū absolūti ātrākais bija Ritvars Jakubovskis, bet dāmu konkurencē līdz šim nepārspēta ir Dana Sila.

Šajā kārtā pirmās savās grupās dāmu vidū atbrauca Amēlija Briede, Madara Timko, Anna Aleksandrova, Rūta Bērziņa, Samanta Sonora Kalniņa, Dana Sila, Asja Jaksone, Inga Gedrovica un Alda Vulāne. Savukārt kungu konkurencē ātrākie savās grupās bija: Jānis Romancevičs, Mikus Mitenieks, Edvards Gedrovics, Renārs Jaksons, Armīns Bērziņš, Ivars Romancevičs, Ritvars Jakubovskis, Raimonds Bruks, Jānis Latkovskis un Andris Krastiņš.

Ārkārtas situācijas dē noslēdzošā – sestā – kārta šodien, 15. oktobrī nenotiks. Tās vietā no plkst. 18.00 līdz 20.00 notiks dalībnieku apbalvošana.

Futbols

Latvijas jaunatnes futbola čempionātā fiksēti šādi rezultāti ar Jēkabpils novada komandu piedalīšanos: U16 meistarības grupā Sēlijas SS – FS Nikars 0:5; U16 attīstības grupā Jēkabpils SS – AFA Olaine 2:11 (Mihails Turčaņinovs, Raivis Rulietis); U14 attīstības grupā Sēlijas SS – Balvu Sporta centrs 0:11.

Orientēšanās sports

Līgatnē notika Latvijas čempionāts nakts orientēšanās, kurā piedalījās arī OSK «Sēlijas mežs» sportisti. Visiem kluba orientieristiem izdevās pievārēt distanci, bet Ieva Ivbule (attēlā) izcīnīja 2. vietu savā vecuma grupā.

 

2021-10-15