Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

No 12. novembra apvienotā Cēsu novada attīstības dokumentu sabiedriskā apspriešana

Datums: 15.11.2021
Izdevums: Amatas Avīze
Rubrika: Ziņas

Cēsu novada pašvaldība sagatavojusi jaunizveidotā Cēsu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2021.–2035. gadam un attīstības programmas 2021.–2027. gadam 1. redakciju. Dokumenti tiks nodoti sabiedriskajai apspriešanai no 12. novembra līdz 10. decembrim.

Publiskās apspriešanas sanāksme norisināsies trešdien, 1. decembrī, plkst. 18.00 neklātienes formātā (Facebook tiešraidē) – saite uz pasākumu tiks publicēta cesis.lv un apvienības pārvalžu mājaslapās līdz ar apspriedes uzsākšanu.

Aicinām publiskās apspriedes laikā iepazīties ar Cēsu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2021.–2035. gadam un attīstības programmu 2021.–2027. gadam. Dokumenti no 5. novembra būs pieejami valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā geolatvija.lv – attīstības programma "ŠEIT", ilgstspējīgas attīstības programma "ŠEIT" un klātienē visos novada klientu apmeklēšanas centros (dokumentu izskatīšana veicama pēc iepriekšēja pieraksta):

– Cēsu novada centrālajā administrācijā, Raunas iela 4, Cēsis, Cēsu nov. (tālr. 64161800);

– Amatas apvienības pārvaldē, “Ausmas”, Drabešu pag., Cēsu nov. (tālr. 64127935);

– Jaunpiebalgas apvienības pārvaldē, Gaujas iela 4, Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pag., Cēsu nov. (tālr. 64162440);

– Līgatnes apvienības pārvaldē, Nītaures iela 6, Augšlīgatne, Līgatnes pag., Cēsu nov. (tālr. 64155636);

– Pārgaujas apvienības pārvaldē, “Iktes”, Stalbe, Stalbes pag., Cēsu nov. (tālr. 64134426);

– Priekuļu apvienības pārvaldē, Cēsu prospekts 5, Priekuļi, Priekuļu pag., Cēsu nov. (tālr. 66954881);

– Vecpiebalgas apvienības pārvaldē, Alauksta iela 4, Vecpiebalga, Vecpiebalgas pag., Cēsu nov. (tālr. 64107279).

Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas sabiedriskā apspriešana noteikta atbilstoši Cēsu novada domes 21.10.2021. sēdē pieņemtajam lēmumam Nr. 284 “Par Cēsu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2021.–2035. gadam un Cēsu novada attīstības programmas 2021.–2027. gadam 1. redakcijas nodošanu sabiedriskajai apspriešanai”.

Jautājumu gadījumā sazināties ar Cēsu novada centrālās administrācijas galvenā teritorijas plānotāja pienākumu izpildītāju Zani Gulbinsku (64161890, zane.gulbinska@cesis.lv) vai Attīstības un būvniecības pārvaldes vadītāju Daci Eihenbaumu (64161891, dace.eihenbauma@cesis.lv).

 

Mūzikas un mākslas skola pielāgojas apstākļiem

Autors: Kaspars Gulbis, Līgatnes Mūzikas un mākslas skolas direktors
Datums: 15.11.2021
Izdevums: Amatas Avīze
Rubrika: Ziņas

Klātienes mācības profesionālās ievirzes izglītībā ir ārkārtīgi svarīgas. Nav noliedzams, ka, mācoties klātienē, audzēkņi savas profesionālās ievirzes prasmes un iemaņas spēj attīstīt krietni veiksmīgāk nekā attālināti. To var attiecināt gan uz mūzikas, gan mākslas, gan dejas izglītības programmām. Līdz rudens brīvlaikam mums bija iespēja mācīties klātienē. Tomēr pamatojoties uz grozījumiem Ministru kabineta 2021. gada 20. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, novembris bija jāiesāk, mācības organizējot attālināti. Šis ir jau trešais gads, kopš mēs saskaramies ar attālināto mācību radītajiem izaicinājumiem. Ceram, ka jau atkal pavisam drīz spēsim organizēt mācības klātienē, tomēr esam gatavi tam, ka laiku pa laikam var atkal nākties nodrošināt attālinātās nodarbības. Administrācijas, skolotāju, audzēkņu un vecāku savstarpējā sadarbība attālināto mācību periodā ir jo īpaši nozīmīga.

Apkoposim audzēkņu skaitu Līgatnes Mūzikas un mākslas skolā. Iesākoties 2021. gada novembra mēnesim, profesionālās ievirzes mūzikas izglītības programmās pavisam kopā mācās 58 audzēkņi, (Līgatnē 49, Ieriķos 9), vizuāli plastiskajā mākslā 50 audzēkņi (Līgatnē 37, Ieriķos 13) un dejas pamatu izglītības programmu apgūst 6 audzēkņi– Ieriķu izglītības programmas īstenošanas vietā – Lielajā ielā 26. Tāpat 26 audzēkņi apmeklē interešu izglītības programmas “Mūzikas studija” un “Mākslas studija”, kuras tiek īstenotas Līgatnē, Upes ielā 2. Tomēr valstī noteikto ierobežojumu dēļ līdz 12. novembrim tās nevarēja īstenot.

Vēlamies padalīties ar septembra un oktobra aktualitātēm. Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros Mūzikas un mākslas skolas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas audzēkņi strādāja pie ekspozīcijas, kura tika ievietota Ieriķu dzelzceļa stacijas lielajos logos. Divu lielformāta darbu tēma ir “nākotnes dzelzceļš vai stacija”. Jāteic, ka šajā gadā Eiropas kultūras mantojuma dienas veltītas tieši dzelzceļa tematikai. 17. septembrī norisinājās šī pasākuma svinīgā atklāšana Ieriķu dzelzceļa stacijā. Paldies skolotājiem Daigai Rudzurogai un Ingūnai Briedei par šīs ieceres īstenošanu sadarbībā ar Tūrisma un Āraišu ezerpils nodaļu. Izsakām pateicību Evai Koljērai par pamudinājumu īstenot šo skaisto projektu.

Skolotājas Ingūnas Briedes vadībā oktobrī iesūtījām mākslas nodaļas audzēkņu darbus Latvijas mākslas un dizaina skolu audzēkņu radošo projektu konkursā "MANTOJUMS”. To rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Konkursa mērķis ir noteikt labākos radošo projektu pieteikumus, kuru autori tiks aicināti piedalīties lietišķās mākslas un dizaina izstādē XXVII Vispārējo Dziesmu un XVII Deju svētku ietvaros. Konkursa uzdevums ir veicināt audzēkņus apzināt savas ģimenes vai novada tautas lietišķās mākslas priekšmetu – tautas tērpu, darba rīku, vides un interjera objektu, amatniecības darinājumu vai rotājumu un tā plašāku kultūrvēsturisku nozīmi. Jāizstrādā mākslas vai dizaina projekts, interpretējot izpētīto tautas lietišķās mākslas priekšmetu. Konkursā iesūtījām vizuāli plastiskās mākslas audzēkņa Jāņa Stepes darbu “Piena krūze”. Jāņa darba ideja – izveidot mūsdienīgu keramikas trauku piena dzeršanai. Strādājot ar dažādām skicēm, Jānis nonāca pie secinājuma, ka piena krūzei rokturis nav funkcionāli nepieciešams, jo ērti turēt rokā krūzi var, izmantojot sašaurinājumu vidusdaļā. Krūze paredzēta melna, lai kontrastējoši izceļas piena baltā krāsa. Savukārt Lindas Beātes Pimberes darba “Zalkša zīmes trauki” ideja bija veidot keramikas trauku, kurā ietverta zalkša zīme. Tika meklēti dizaina risinājumi zalkša zīmes izmantošanai trauka formā. Trauki paredzēti kontrastējošās krāsās – sarkanā ar melnu, tā iekšpuses dalījumam iespējamas dažādas variācijas. Visbeidzot Karlīnes Rozītes darbs “Šķīvji ar līkloču vēstījumu” ataino dažādu līkloču pielietošanas veidus etnogrāfijā. Audzēknes darbā iedzīvināta vēlme radīt variācijas tam, kāds varētu būt mūsdienu līklocis.

Akordeona spēles skolotāja Vineta Golubkova sagatavojusi audzēkni Rūdolfu Melni dalībai starptautiskā konkursā “Astanas Grand Prix”. Konkurss norisinās attālināti, iesūtot video. Oktobra nogalē tika filmēts un konkursam nosūtīts J.S. Baha skaņdarbs “Prelūdija D–dur”. Vēlēsim Rūdolfam panākumus!

30. septembrī Siguldas mākslu skolā „Baltais flīģelis” notika skolotāju dienai veltītās izstādes atklāšana un koncerts “Satikšanās prieks”. Līgatnes Mūzikas mākslu skolu pārstāvēja vizuālās plastiskās mākslas skolotāja Ingūna Briede un akordeonists Kaspars Gulbis, kurš atskaņoja pasaulslaveno un virtuozo Vitorio Monti “Čardašu”. Koncertā piedalījās pedagogi no Siguldas, kā arī kolēģi no tuvākām un tālākām vietām – Krimuldas, Inčukalna, Mālpils, Vangažiem, Līgatnes, Lēdurgas un Sējas. Pasākumu ievadīja mākslas nodaļu pedagogu darbu izstādes atklāšana, kam sekoja koncerts. Izstādē tika eksponēti dažādi darbi – gleznojumi visdažādākajās tehnikās, zīmējumi, dažādu materiālu darbi (stikls, keramika, metāls, māls, porcelāns, tekstils, papīrs, plastikāts). Spilgtos mākslas darbos atklājās katra mākslinieka savdabība un rokraksts. Aizraujošā koncertā tika atskaņota visdažādāko laikmetu un stila mūzika, radot bezgala pacilātu un paliekošu svētku dienas sajūtu!

Ieriķu izglītības programmu īstenošanas vietā Lielajā ielā 26 mācību klases aprīkotas ar datortehniku. Esam nodrošinājuši datorus ar video kamerām un skandām, lai veiksmīgāk būtu iespējams izmantot mācību palīglīdzekļus un nodrošināt attālināto mācību procesu.

Sadarbībā ar Cēsu izglītības pārvaldi ir izvirzīti izglītības iestādes dibinātāja mērķi un uzdevumi 2021./2022. mācību gadam. Visā Cēsu novadā šajā mācību gadā viena no izglītības attīstības prioritātēm ir nodrošināt pāreju uz izglītības iestādi kā mācīšanās organizāciju, kurā atbalsta katra audzēkņa mācīšanos un īsteno “mācīšanās iedziļinoties” pieeju, kura pastāvīgi mainās un pielāgojas jauniem apstākļiem. Kurā audzēkņi, skolotāji, skolas vadība un citi darbinieki individuāli un kopīgi mācās, lai sasniegtu savus un kopējos mērķus. Līgatnes Mūzikas un mākslas skolas prioritārie uzdevumi 2021./2022.mācību gadam:

1. iniciēt izglītojamo un pedagogu dalību pasākumos kopienā un ārpus kopienas;

2. kvalitātes novērtēšanas sistēma iestādē atgriezeniskās saites sniegšanai/saņemšanai par pedagoga darba kvalitāti;

3. veikt vadītāja profesionālo pilnveidi vadības, līderības un efektīvas komunikācijas stratēģiju apgūšanā, piedaloties tālākizglītības kursos vai lasot profesionālo literatūru, jauniegūtās zināšanas un prasmes izmantojot ikdienas darbā.

Mūzikas un mākslas pasaule liek dziedāt un plaukt mūsu dvēselēm ne tikai svētkos, bet arī sarežģītā laikā. Lai veselība kā sabiedrotais un optimisms pāri visām ķibelēm! Lai katrs spējam atrast labestības pavedienu savās sirsniņās, spējot to paritināt cits citam, tā gaiši sasildot mūsu sirdis.

 

Novada domes sēdēs

Datums: 15.11.2021
Izdevums: Amatas Avīze
Rubrika: Ziņas

30. septembrī

Cēsu novada domes sēdē 30. septembrī izskatīti 62 jautājumi. Deputāti iepazinās ar Cēsu novada publisko bibliotēku reorganizācijas plānu, sprieda par novada Dzimtsarakstu nodaļas un apvienotās būvvaldes izveidi. Domes sēdē vērtēja Āraišu teritorijas turpmāko attīstību un apstiprināja E. Veidenbauma memoriālā muzeja “Kalāči” konkursa “Veidenbauma klase” nolikumu.

Deputāti vienojās par projekta pieteikuma sagatavošanu atbalsta mērķim “Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai” pasākumā “Kompleksu apsaimniekošanas pasākumu īstenošana Natura 2000 teritorijās” un dienesta viesnīcas izmantošanas maksu Covid–19 ierobežojumu laikā. Apstiprināja Nītaures mūzikas un mākslas pamatskolas iesaistīšanos Eiropas Savienības struktūrfondu projektā priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai un mērķdotācijas interešu izglītības programmām, piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībai, speciālajām izglītības iestādēm un speciālajām pirmsskolas izglītības grupām, kā arī pamata un vispārējai vidējai izglītībai.

Domes sēdē apstiprināja vairāku pašvaldības īpašumu atsavināšanu, vienojās par iestāžu grāmatvedības uzskaites kārtošanas pievienošanu Cēsu novada Amatas apvienības pārvaldes centralizētajai grāmatvedībai un līdzfinansējuma piešķiršanu biedrībai “Vecpiebalgas vidusskolas atbalsta biedrība”. Sēdē vienojās par aizņēmumu Vecpiebalgas vidusskolas infrastruktūras uzlabošanai un materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai un apstiprināja valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra izveides pieteikumu Cēsu novada Līgatnes pagasta Augšlīgatnē. Domes sēdē izskatīja jautājumu par Cēsu novada pašvaldības budžeta (tā grozījumu) izstrādāšanas, apstiprināšanas, izpildes un kontroles kārtības reglamenta apstiprināšanu.

21. oktobrī

Cēsu novada domes sēdē 21. oktobrī izskatīti 50 jautājumi. Deputāti lēma par Cēsu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2021.–2035. gadam un Cēsu novada attīstības programmas 2021.–2027.gadam 1. redakcijas nodošanu sabiedriskajai apspriešanai un izvērtēja novada informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldības reorganizācijas plānu. Sēdē lēma par darba grupas izveidi Cēsu novada izglītības stratēģijas 2022.–2027. gadam izstrādei, kā arī gatavā ēdiena vai pārtikas paku piegādi novada izglītības iestāžu izglītojamajiem.

Dome atbalstīja vairāku projektu īstenošanu: “Pārgaujas novada jauniešu un sabiedrības medijpratības un digitālo prasmju veicināšana “Medijpratēja formula””, “Labbūtības ceļakartes aktivitāšu īstenošana Cēsu novada pašvaldības izglītības iestādēs” un Vecpiebalgas apvienības Jaunatnes lietu nodaļas dalību valsts projektu konkursā “Atbalsts jaunatnes politikas īstenošanai vietējā līmenī”.

Skatot sociālos jautājumus, dome vienojās par 2021. gada 21. oktobra saistošo noteikumu Nr. 7 "Par maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni Cēsu novadā" apstiprināšanu, kā arī saistošo noteikumu Nr. 8 "Par sociālās palīdzības pabalstiem Cēsu novadā" apstiprināšanu.

Deputāti lēma par Lielstraupes pils kompleksa nomas maksas noteikšanu filmēšanas vajadzībām. Pilī paredzēts uzņemt nekomerciālu mākslas filmu “Hybrid Vigor” un seriālu “Avārijas izeja”.

Skatīti arī novada pārvaldes struktūras veidošanas jautājumi. Dome vienojās par novada centrālās administrācijas Juridiskās pārvaldes izveidošanu un centrālās administrācijas finanšu un grāmatvedības uzskaites pārvaldības, kā arī komunikācijas un klientu servisa pārvaldības centralizācijas organizāciju. Amatā apstiprināti novada sociālā dienesta un pašvaldības policijas vadītāji – Ainārs Judeiks un Guntars Norbuts. Vēl deputāti lēma par aizņēmuma nepieciešamību Līgatnes apvienības pārvaldes projektam “Gaujas ielas pārbūve”.

Ar pilnu pieņemto lēmumu sarakstu un domes sēžu ierakstiem iespējams iepazīties cesunovads.lv sadaļā “Informācija par domes darbu”.

 

Latvijas florbola čempionāts atsākas

Autors: Jānis Gabrāns
Datums: 16.11.2021
Izdevums: Druva
Rubrika: Sports

Pēc piespiedu pārtraukuma šonedēļ atsāksies Latvijas florbola čempionāts, un jau šajā nedēļā spēles paredzētas visās līgās. Redzēsim, kā tas ietekmēs spēļu kvalitāti, jo treniņi zālēs nebija iespējami. Ieguvējas būs komandas, kuru sastāvos ir izlases spēlētāji, jo viņiem notika treniņnometnes gan vīriešiem, gan sievietēm, lai gatavotos Pasaules čempionātam.

Čempionāts atsāksies, droši vien arī “Covid–19” joprojām ieviesīs kādas izmaiņas spēļu kalendārā, bet pirmdienas situācija rādīja, ka šonedēļ laukumā redzēsim visas mūsu puses komandas.

Vīriešu virslīgā Cēsu “Lekrings” sestdien Cēsīs uzņems komandu “Bauska”, kas noslēdz turnīra tabulu. Pirmajā vietā šobrīd “Talsu NSS/ Krauzers”, kam astoņās spēlēs 20 punkti. Otrajā vietā “Lekrings” ar 18 punktiem, bet viņi aizvadījuši par spēli mazāk. Trešajā vietā “Rubene” ar 15 punktiem septiņās spēlēs.

Sieviešu virslīgā mūsu novada komandas laukumos dosies svētdien. “Līgatne” savā laukumā uzņems “NND/ RJTC”, bet Cēsu “Lekrings” izbraukumā tiksies ar līdervienību FK “Ķekava”. Abas mūsu komandas aizvadījušas pa trim spēlēm. Turnīra tabulā “Lekrings” ar sešiem punktiem atrodas 4.vietā, bet tikpat punktu arī komandām, kas ieņem otro un trešo vietu. Līgatnes komanda ar diviem punktiem ir sestajā vietā.

Vīriešiem 1.līgā “Lekrings/ CPSS” piektdien izbraukumā tiksies ar Saulkalnes komandu. Aizvadītajās septiņās spēlēs cēsnieki guvuši trīs punktus, izcīnot vienu uzvaru, un šobrīd atrodas 7.vietā.

Vīriešiem 2.līgas čempionātā komanda “Līgatne” sestdien savā laukumā uzņems FK “Kalsnava”. Austrumu grupā Līgatnes komanda šobrīd ar deviņiem punktiem četrās spēlēs ir turnīra tabulas līderi.  

Kārtējo sabraukumu sestdien aizvadīs arī “Lekrings Sr” komandas veterāni 35+ turnīrā. Pirmajā sabraukumā viņi izcīnīja vienu uzvaru, piedzīvoja divus zaudējumus un šobrīd ieņem 5.vietu.

 

Nelaime novērsta

Autors: Arita Lejiņa
Datums: 16.11.2021
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Pateicoties iedzīvotāju informācijai, Valsts policija pagājušajā nedēļā Drabešu pagastā apturēja divus transportlīdzekļus, kuru vadītāji pie stūres bija sēdušies alkohola reibumā.

10. novembrī pulksten 11.07 saņemta ziņa, ka Cēsu novadā, Drabešu pagastā uz autoceļa Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža, nenoskaidrota persona, iespējams, alkoholisko dzērienu ietekmē vada automašīnu “VW Bora”, informē Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Zane Vaskāne. Pēc ziņotāja stāstītā automašīnas vadītājs ar savu braukšanas stilu apdraudēja satiksmes drošību un citus satiksmes dalībniekus. Uz norādīto vietu izbrauca policijas norīkojums, transportlīdzeklis tika apturēts. Pārbaudot vadītāju, konstatēts, ka vīrietis pie stūres sēdies bez jebkāda veida transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kā arī, būdams alkoholisko dzērienu ietekmē, proti, 1,58 promiles. Policijā sākts kriminālprocess.

Mirkli vēlāk, ap pulksten 14.30, kāds aculiecinieks ziņoja par smago automašīnu “Scania” Cēsu novadā, Drabešu pagastā pie Ieriķiem. Zvanītājs informēja, ka nenoskaidrots vadītājs vada automašīnu un apdraud satiksmes drošību, iespējams, vadītājs alkoholisko dzērienu ietekmē. Izbraucot policijai, automašīna apturēta un vadītājam konstatēts alkohola apreibums. Alkohola koncentrācija izelpā bija 2,15 promiles. Policijā sākts administratīvais process.

Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa teritorijā vēl viens gadījums, kad autovadītājs pie stūres sēdies alkohola reibumā, kā arī viņam nebija nekāda veida transportlīdzekļa vadīšanas tiesību, konstatēts 13.novembrī ap pulksten 2.42 Straupes pagastā uz autoceļa Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža. Vīrietim, kurš vadīja automašīnu “VW Passat”, minimālā alkohola koncentrācija izelpā bija 0,99 promiles. Policijā sākts kriminālprocess.

Cēsu iecirkņa teritorijā ceļu satiksmes negadījumos no 8.līdz 14.novembrim bijis viens cietušais. Z.Vaskāne informē, ka 12. novembrī pulksten 18 Līgatnes pagastā uz ceļa Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža sieviete, vadot automašīnu “Renault” un neievērojot drošu distanci, izraisīja sadursmi ar priekšā braucošo automašīnu “Ford”, kā rezultātā ieslīdēja grāvī. Negadījumā cieta automašīnas “Renault” vadītāja, kura nogādāta medicīnas iestādē.

 

“Eņģeļu pasts” aicina gādāt svētku prieku vecļaudīm

Autors: Iveta Rozentāle
Datums: 16.11.2021
Izdevums: Druva
Rubrika: Redzeslokā

Jau astoto gadu sociālais uzņēmums “Eņģeļu pasts” rīko projektu “Ziemassvētku vecīša darbnīca”, kurā piedaloties ikvienam iespējams sarūpēt pārsteiguma dāvanu sociālajos aprūpes centros dzīvojošajiem senioriem.

Līdz vakardienai “Eņģeļu pastā” bija pieteikušies sociālās aprūpes centri (SAC), kas darbojas vēsturiskā Cēsu rajona teritorijā, taču skaits vēl var palielināties. Simts dāvanu gaida Cēsu pilsētas pansionāta “Cīrulīši” iemītnieki, no tām desmit jau pieteiktas, 66 dāvanas SAC “Mārsnēni” seniori, 82 – SAC “Sērmūkši” iemītnieki, 42 - SIA Rehabilitācijas centra “Līgatne” “Senioru mājas” iemītnieki, no tām pieteiktas trīs dāvanas, kā arī 37 dāvanas nodibinājuma “Raunas evaņģēliski luteriskās draudzes diakonijas centra” “Pansija Rauna” vecļaudīm.

Šogad projekts norit no 11.novembra līdz gada beigām – 31. decembrim. Iesaistīties var gan individuāli, gan ģimenes, gan organizācijas un uzņēmumi. Iepriekš pats sociālā aprūpes centra iemītnieks rosināja, ko vēlas saņemt dāvanā, bet, lai neradītu situāciju, ka līdzās dzīvojošiem senioriem ir lieluma un vērtības ziņā atšķirīgas dāvanas, otro gadu lemts par labu dāvanai noteiktā summā – 20 eiro. Tajā ieteicams iekļaut “Eņģeļu pasta” dāvanu sarakstā noteiktās lietas, lai tā izvairītos no iespējamās vilšanās, rūgtuma, bet iemītnieki līdz ar pārsteigumu patiesi piedzīvotu prieku. Sarakstā ieteiktas higiēnas preces, dvielīši, našķi (šokolāde, cepumi, zefīri, ledenes, žāvēti augļi, medus), galda spēles, kancelejas preces, grāmatas, krūzītes, neliels Ziemassvētku dekors, pleds, dekoratīvs spilvens, cimdi, dzija, galda lampiņa, neliels radioaparāts un tamlīdzīgi, kā arī sienas vai galda kalendārs nākamajam gadam un apsveikuma kartīte ar personisku vēlējumu.

Mājaslapā var izvēlēties sociālo aprūpes centru un konkrēto cilvēku, iepazīstoties ar iemītnieka aprakstu, lai saprastu, kas viņam vislabāk patiktu un noderētu. Tad atliek pieteikties, piecu dienu laikā dāvanu sagatavot, apmaksāt un pēc nosūtīšanas apstiprināt, ka apņemšanās izpildīta. Visbiežāk šīs dāvanas, nonākot pansionātos, netiek izsniegtas uzreiz pēc saņemšanas, bet gan svētku reizē visiem kopā – tas var notikt ap Ziemassvētku laiku vai neilgi pēc gadu mijas, ņemot vērā, ka projekts notiek līdz 31. decembrim.

Šogad dāvanas visā Latvijā gaida 5617 cilvēki, līdz pirmdienas pusdienlaikam bija nosūtītas 426 dāvanas.

 

Izdarīt lāča pakalpojumu

Autors: Iveta Rozentāle
Datums: 16.11.2021
Izdevums: Druva
Rubrika: Komentāri

Situācijās, kad cilvēks, labu gribot, savas neprasmes dēļ otram ir sagādājis raizes vai nepatikšanas, mēdz teikt, ka viņš ir otram izdarījis lāča pakalpojumu. Tāds teiciens ir ne tikai latviešu, arī citās valodās, skaidrojot, ka nezinošs cilvēks, kurš šķietama pienākuma pēc vēlas izdarīt labu, ir bīstamāks pat par ienaidnieku.

Kas to būtu domājis, ka Latvijā lāča pakalpojumu no cilvēku puses saņems paši brūnie ķepaiņi. Ne viens vien ir lasījis un sekojis līdzi divu lācēnu piedzīvojumiem tepat Vidzemē, kuri, ēdienu meklējot, droši apmeklējuši cilvēku māju pagalmus un pat mēģinājuši iekļūt pašos mājokļos. Lācēnu netipiskās uzvedības dēļ eksperti norādījuši, ka, visticamāk, cilvēki dzīvnieciņus barojuši, pieradinājuši, tāpēc viņiem meklēt ēdienu cilvēku tuvumā šķitis pašsaprotami. Diemžēl šāda rīcība ir bīstama gan pašiem lāčiem, gan arī cilvēkiem, tāpēc speciālistiem nācās domāt, ko darīt, lai situāciju atrisinātu. Sākotnēji ar gaismas un skaņas trokšņiem ķepaiņi tikai aizbiedēti no Valkas puses, tad lācēni devās uz Smiltenes novadu, turpinot viesoties cilvēku apdzīvotās vietās.

Tika lemts par lāču izšķiršanu, cerot, ka pa vienam viņi vairs nebūs tik pārdroši. Tomēr pēc neilga laika viens no lācēniem atkal atrada ceļu pie cilvēkiem. Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti norādīja, ka tā ierasti ir, ka viens pārī ir iniciators, vadošais. Tāpēc ķepaini vēlreiz pārvietoja, cerot, ka tas savu uzvedību mainīs, lai nav jāķeras pie nevēlamākām metodēm. Pēdējās nedēļās nekas nebija dzirdēts par lāču piedzīvojumiem, līdz brīvdienās Dabas aizsardzības pārvade informēja, ka lāči šo laiku nav manīti viensētu tuvumā, iespējams, pievērsušies ziemas migas veidošanai vai arī migrējuši uz citiem mežiem kaimiņvalstīs. Speciālisti cer, ka pusotru gadu vecie lācēni, pavasarī mostoties, būs nobriedušāki un mainīs savu uzvedību.

Šādās situācijās cilvēks vienmēr ir lielākais dzīvnieku draugs. Neatkarīgi no savām zināšanām daudziem bija skaidrs, ka lāči jāizmitina Līgatnes dabas takās vai Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Tomēr speciālisti norādīja, ka, nerunājot par to, ka lāčiem nepieciešams īpaši izturīgs voljērs, kāda nav, jo, piemēram, pie Līgatnes dabas takās esošajiem trim lāčiem svešus lāčus likt nav iespējams, bet šāda voljēra uzbūvēšana prasītu gan lielu finansējumu, gan laiku, bet būtiskākais, ka lācēni, kas dzīvojuši brīvībā, voljērā nejustos labi. Latvijā un Eiropā zoodārzos dzīvojošie lāči jau no dzimšanas auguši nebrīvē, un tas ir citādi. Tāpēc speciālisti atgādina, ka paņemt pie sevis savvaļas dzīvnieku, it kā viņu glābjot un pēc tam palaižot vaļā, ir vēl ļaunāk, nekā neglābt vispār. Vasarā līdzīgas sāgas bija ar putniem, kurus ikviens var vērot tiešsaistes video, un cilvēki putnu mazuļu glābšanā bija gatavi iesaistīties par katru cenu, būtībā neapzinoties savas rīcības sekas un to, ka, labu gribot, padara situāciju vēl sliktāku. Darīt labu ir svarīgi, tomēr robeža starp palīdzēšanu un iegrūšanu vēl dziļāk nelaimē ir ļoti trausla, gandrīz neizbēgama, ja cilvēkam nav atbilstošu zināšanu.

Cerams, ka lācēni tiešām devušies ziemas guļā. Un vismaz viens labums no tā visa ir: Dabas aizsardzības pārvalde pārrunā iespējas sadarbībā ar Rīgas Zooloģisko dārzu tā filiālē “Cīruļos” veidot karantīnas kompleksu lielajiem plēsējiem, īpaši tādiem, kam nepieciešamas siltas telpas. Tie var būt arī eksotiskie dzīvnieki, kas tiek izņemti no kādām mājām. Tāpat ievirzītas runas operatīvās dzīvnieku ķeršanas grupas izveidē, kā arī mūžam aktuālais  - veidot informatīvo kampaņu ar mērķi atturēt cilvēkus no savvaļas dzīvnieku piebarošanas un pieradināšanas. Par to runāts neskaitāmas reizes, tomēr ir skaidrs, jo izglītotāki būs cilvēki, jo piemērotāko lēmumu katrs mācēs pieņemt izšķirošās situācijās.

 

Svētki klusākā gaisotnē

Autors: Jānis Gabrāns
Datums: 17.11.2021
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Latvijas valstij atzīmējam 103.gadadienu, tāpat kā pērn, arī šogad svētki klusāki, bez lieliem pasākumiem, plašiem svētku koncertiem, ballēm. Katrā Cēsu novada apvienībā domāts, kā kaut nedaudz ienest svētku noskaņu ar svecēm, gaismām, videosveicieniem, mūziku.

Šķiet, vienīgais publiskais svētku pasākums telpās notiek šodien, 17.novembrī, Vaives pagastā, un šajā sarīkojumā jau 23.gadu tiks godināti pagasta “Labo darbu krātuvītes” laureāti. Apbalvojamos izvirzīja pagasta izglītības iestādes, tautas nams un pagasta pārvalde. Īpašajā grāmatā tiks ierakstīti un veltes saņems: Jolanta un Uģis Sausiņi - par sadarbību tirdziņu organizēšanā un ieguldīto darbu to norisē; Dzintars un Irēna Egļi par atsaucību un atbalstu Vaives tautas nama rīkoto pasākumu tapšanā. “Labo darbu krātuvītē” ierakstīta pirmsskolas skolotāja Santa Sīmane - par radošu pieeju darbā ar bērniem un vecākiem, par inovatīvu komunikāciju ar bērnu vecākiem, izmantojot jaunākās tehnoloģijas; un pirmsskolas skolotāja palīdze Agrita Rožlapa - par inovatīvu un radošu pieeju darbā ar bērniem un vecākiem, par Vaives pagasta tēla popularizēšanu, sacerot un publicējot pasakas. Dace Volkmane novērtēta par iniciatīvu un resursu ieguldījumu Vaives pagasta norisēs un iedzīvotāju aktivizēšanā; Antra Gabranova – par Valda Čukura gadadienas atceres pasākuma iniciēšanu; Inga Andersone – par aktīvu iesaistīšanos Valda Čukura gadadienas pasākuma īstenošanā. Par brīvprātīgu darbu, atjaunojot Rāmuļu pamatskolas pirmsskolas grupas rotaļu laukuma konstrukciju ar paša gādātiem materiāliem pagodināts Viesturs Ūdris. Arnoldam Andersonam, Ojāram Kriškalnam un Edgaram Sīlītim pateicība par atbalstu skolas aktivitātēs, palīdzot ar transportu un “vīru spēku”.

Cēsīs 18.- 20.novembrī no tumsas iestāšanās brīža būs iespēja, pastaigājoties pa vecpilsētu, vērot multimediālu performanci “Visi ceļi guņiem pilni”, īpašās svētku gaismās iemirdzēsies arī Cēsu Sv. Jāņa baznīca.

Vēl var minēt, ka Amatas apvienības pārvaldes teritorijā Zaubē, Skujenē, Nītaurē un Ģikšos svētkos sagaidāmi muzikāli un video apsveikumi, gaismu akcenti.

18.novembra pievakarē īpaši gaismas pārsteigumi būs Līgatnē, Rīgas kalna pakājē, Vecpiebalgas Viesistabā svētku gaismu spēles un mūzika, Liepa izgaismosies ar svecēm, liesmiņas izliktas latvju rakstos. Šajās dienās izgaismosies arī Lielstraupes pils, Stalbē apskatāmas iedzīvotāju uzņemtas fotogrāfijas, izstādes tēma "Mana "mazā" Latvija".

 

TEĀTRU AFIŠA

TREŠDIENA – 24.11.

Rīgas Krievu teātra L. z. 19.00 "Raimonds Pauls Rīgas Krievu teātrī"; ZEIT atpūtas kompleksā Līgatnē 19.00 "Mačo". Galv. lomā: A. Ančevskis; Jaunā Rīgas teātra M. z. 18.00 "Linda Vista", Kamerzālē 15.00 un 19.00 "Jaunie latviešu stāsti", 1. vakars.

CETURTDIENA – 25.11.

Latvijas Leļļu teātra Kamīnzālē (Rīgas Latviešu biedrības namā) 18.30 "Pasaka par Diegabiksi"; Rīgas Krievu teātra Retro z. 19.00 "Čaks. Rīga. Sieviete"; Latvijas Nacionālajā operā un baletā 19.00 balets "Žizele"; Ventspils teātra namā "Jūras vārti" 19.00 Valmieras teātra viesizrāde "Uz Akapulko, kundze!"; Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" K. z. 18.00 Dailes teātra viesizrādes "Dailes kanons. Strenga.|Šipkēvics", 18.00 "Dailes kanons. Pupure.|Egliņa"; Latgales vēstniecībā "Gors" 18.00 Liepājas teātra viesizrāde "Malыš"; Daugavpils teātra Eksperimentālajā skatuve 18.30 "Tumšie brieži"; Latvijas Nacionālā teātra A. z 18.30 "Sarkanais un melnais", L. z. 19.00 "Sapnis vasaras naktī".

PIEKTDIENA – 26.11.

Latvijas Leļļu teātra Kamīnzālē (Rīgas Latviešu biedrības namā) 18.30 "Pasaka par Diegabiksi"; Rīgas Krievu teātra L. z. 19.00 "Kankuna"; Latgales vēstniecībā "Gors" 18.00 Liepājas teātra viesizrāde "Ragana"; Daugavpils teātra L. z. 18.30 "Kaija – 1"; kultūras centrā "Ulbrokas pērle" 19.00 Jānis Skutelis/"Work in progress"; Jelgavas kultūras namā 19.00 Ā. Alunāna Jelgavas teātra izrāde "Pidžama sešiem"; Jaunā Rīgas teātra K. z. 15.00 un 19.00 "Jaunie latviešu stāsti", 2. vakars; Dailes teātra L. z. 19.00 pirmizrāde "Totāla izgāšanās"; Latvijas Nacionālā teātra A. z. 18.30 "Tik mīla vien", L. z. 19.00 "Arī vaļiem ir bail".

 

Ko grūtāku par Ezeriņu negribētos

Autors: Ilze Pētersone
Datums: 17.11.2021
Izdevums: Mājas Viesis
Rubrika: Rakstnieka autogrāfs

Izkāpis no Ezeriņa kurpēm, rakstnieks Andris Akmentiņš jau atradis citu apavu pāri. Taču atmiņas par laiku, rakstot grāmatu "Meklējot Ezeriņu", vēl gruzd viņa sirdī un prātā. To jūt sarunā.

Diez kā negribas zīmēties. Atnāk īsziņa, kad aicinu Andri Akmentiņu uz interviju jaunajā žurnāla sadaļā "Rakstnieka autogrāfs". Tomēr piekrīt, un sarunājamies pāris stundas zūmā, uz Rīgu viņš netiek – automobilis ir noplīsis un gaida jaunu sirdi darbnīcā.

Lai atpūstos no Ezeriņa un samazinātu svaru, ko līdz 106 kilogramiem uzaudzējis, rakstot pa piecpadsmit stundām dienā, šovasar sācis braukt ar riteni. Nosmej, ka Kariņš un valdība viņa vietā to neizdarīs. Tagad prāts aizņemts ar Eduardu Veidenbaumu, no kura atteicies Ezeriņa romāna dēļ. Raksta stāstus "Kalāču" muzeja audiogidam. Tāds karmisks parāds, kas jāatdod.

Cik kilogramu ir nost?

Esmu nobraucis pāri par trim tūkstošiem kilometru un dabūjis nost septiņpadsmit kilogramus, bet nu ar otro mājsēdi tie sāk lekt atpakaļ.

Vai tiešām Ezeriņš bija vainīgs?

Bija. Un aiztaisīja arī sporta zāles. Pēdējos trīs mēnešus pie grāmatas strādāju diennaktīm, kas nebija labi. Vairs nevaru tādus eksperimentus taisīt.

Par ko prātojat, mīdams pedāļus?

Riteņbraukšana iedarbojas tāpat kā veselīgs miegs, kad nav iespējams domāt saspringti, un izlaužas skaistais zemapziņas teikums – līdzīgi kā uzdodot kaut kādus jautājumus pirms gulētiešanas. Un tad nākamajā rītā manas iedomātās figūras ir pārvietojušās un mēģina pateikt ko jaunu un interesantāku.

Esmu ļoti pateicīgs Ezeriņam, kad, nejauši iemetot pirkstu rakstnieku sarakstā, trāpījās viņš, taču ceļojums sanāca garāks un smagāks, nekā gribētos.

Papildus atklāju sev Madonas pusi, no kurienes nāk mana vecāmamma, uzgāju materiālus par vectēva brāli Pēteri Akmentiņu un atradu sirdsdraugu Daces Zvirgzdiņas personā, kas sāka pētīt Ezeriņu astoņdesmitajos gados, un varēju tikt pie viņas materiāliem. Citādi nebūtu izglābies no bedres, ko pats sev biju izracis. Tagad ar Daci turpinām sarakstīties ne tikai par literatūru, bet arī privāti, es rakstu par bērniem, viņa – par mazbērniem, vasarā biju ciemos ar visu saimi. Un tas notiek tagad, kad jauni draugi tik ātri nerodas.

Grāmatas nosaukums "Meklējot Ezeriņu" vedina jautāt – vai atradāt?

Man pašam pirmais romāns "Skolotāji" ar katru gadu šķiet labāks, bet ar "Ezeriņu" notiek pretēji – jo vairāk attālinos, jo kritiskāk sāku vērtēt. Tajā brīdī neko vairs nevarēju uzlabot, jo no sevis biju atdevis visu. Iekšējā sajūta radās tāda, ka ir kaut kādi paņēmieni, kurus uztaustīju, bet jābūt ļoti uzmanīgam, jo tie ir iedarbīgi tikai tad, ja izspiež visu maksimālo. Lai nav tā, ka iekāp "BMW", nofočējies, bet nepabrauc.

Ezeriņa prozas skola ir tā vērta. Manuprāt, sirdī viņš palika kā dzejnieks, bet par novelistu un rakstnieku padarīja publika, avīzes cīnījās par novelēm, redaktori ap viņu skraidīja, un viņš solīja, jo vajadzēja naudu.

Vai līdzīgi kā Ezeriņš iespaidus pierakstāt piezīmju grāmatiņās?

Viņam nemaz nebija tik daudz to blociņu. Vācot materiālus savam romānam "Pičs Kublenieks", viņš teica – lūk, šajā grāmatiņā ir trīs gadu darbs! Nu nevarējām mēs Misiņa bibliotēkas Ezeriņa fondos to atrast, viņš nedaudz pārspīlēja, nedaudz pielika aktiermākslu.

Man ir svarīga dzīve un saziņa. Rakstīšanas gaitā un pēc tam man ir bijusi sajūta, ka pirms simt gadiem krogi un baznīcas bija kvalitatīvāks stāstu, sarunu un cilvēcisko domu apmaiņas avots, salīdzinot ar mūsu feisbukiem, instagramiem un visu pārējo. Pilnīgi neparasta vieta, kur vēl notiek dzīvas sarunas, ir Līgatnes lielā pirts, uz kurieni mani aizveda viens vecs līgatnieks. Tur joprojām iet vai visa Līgatne, trešdienās – meitenes, piektdienās – puiši.

Grāmata sākas ar braucienu kuģī, kur novērojat ceļotājus, un man radās aizdomas, ka izmantojat arī reklāmas stiķus, jo daudzi teikumi ir tik pamatīgi kā granītā iekalti ar vērtību pastāvēt pašiem par sevi. Nu, piemēram: "Optimists vienmēr dosies slīcināties uz kuģa priekšgalu, jo tas vērsts nākotnē."

Ja man kāds pārmet, ka grāmata "nelasās" viegli, jūtos apmierināts. Kas tas vispār ir par kritēriju – grāmata labi lasās! Tas ir tāds patērētāja viedoklis, patērētāji ir jātracina un jāsit viņiem laukā pamati no kājām.

Ezeriņa ievads ir ļoti dokumentāls. Tas ir tas trakākais, ka tekstu uzrakstīju tajā naktī uz kuģa gandrīz viens pret viens, nedaudz pieslīpējot pēc tam. Tajā brīdī sapratu, ka esmu pieslēdzies Ezeriņam un mēģinu rakstīt ar viņa principiem. Tā var rakstīt arī mūsdienās un arī mēģināt pat dzīvot kā viņš, un kaut kādi panākumi būs, un sanāks labs un mūsdienīgs teksts. Parametri ir tādi – nedalīt labos un kreisos, un vēl viens teikums, kas man izkristalizējās, – ja Ezeriņš kādu grib tiesāt, viņš ļauj tam izteikties. Viņš mēdz paironizēt par daudz ko, bet tie iznīcinošākie teksti sanāk, ļaujot tēlam pašam izpausties. Un bija vajadzīga arī iešana pie cilvēkiem un teksta slīpēšana, aizraujoša sižeta meklēšana un pētīšana, kā cilvēki dzīvo un apmainās ar stāstiem mūsdienās.

Man Ezeriņš izkustējās no sastinguma punkta, laukos slīpējot griestus, jo pie datora idejas nenāca. Ir cilvēki, kas var apsēsties un ik dienu rakstīt daudzas lapas, bet man tomēr tā pirmā vīzija nav iegūstama ar prātu.

Kas tie par laukiem?

Pateicoties Ezeriņam un ar lielu manas ģimenes atbalstu, šogad beidzot esmu īstenojis sapni, ka mana paaudze ir atguvusi Akmentiņu dzimtas māju Alūksnē un tagad tā pieder ģimenei. Māju pārdeva astoņdesmitajos gados un sadalīja trīs dzīvokļos, tad pienāca laiks, ka mēs pamazām pa dzīvoklītim dabūjām to atpakaļ.

Ar mērķi pārcelties no Ventspils uz Alūksni?

Kā es smejos, gadiem nākot, ar kapusvētkiem vien nepietiek. Arīdzan velk pie zemes, un man ir arī tālejoši plāni tur kaut ko audzēt, varētu izmēģināt četrdesmit reiz septiņdesmit metros. Pagaidām savā ekstensīvajā saimniecībā audzēju bērzus. Man ir arī daudz vecu ābeļu zaru. Cienījams mērķis būtu no tiem uzvirpot savu šaha figūru komplektu, tāpēc tagad tiek štukots par virpu un virpošanu.

Vai šis laiks nebūtu pelnījis kādu "Mērnieku laiku" vai "Zaļās zemes" vēriena darbu?

Ir tāds ķīniešu lāsts – kaut tu dzīvotu interesantā laikā! Nāk prātā Eduards Liniņš no Latvijas radio – nesen apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, par ko liels prieks, ka mana paaudze arī tik tālu tiek –, kad sazvanījāmies naktī, pirms beidzās maiju kalendārs, viņam bija ļoti skaista atvadu frāze – kolēga, ja maijiem taisnība, pēc neatkarības atgūšanas un mežonīgā kapitālisma sākuma mūža galā vēl noskatīties apokalipsi, vai tas nebūtu bagāts mūžs!

Tā bagātība aug augumā, atceros, man bija jāuzstājas pie Raiņa pieminekļa un jāvada Dzejas dienas 2001. gada 11. septembrī, kur runāju, kā man šķita, kaut ko ļoti svarīgu. Devos atpakaļ uz darbu, redzu televīzijā, ka Ņujorkā brūk dvīņu torņi un pēkšņi mana uzstāšanās "Panorāmai" iet secen. Vairāk aizstāvu domu, ka literatūra ir lēnāks domāšanas veids, jo tviterī un visur kur var ļoti ātri apmainīties diagnozēm un atrast vainīgo.

Vienlaikus rakstniekam šis ir arī ļoti pateicīgs laiks, jo Nacionālās bibliotēkas periodika ir atvērta un visus vecos materiālus var pētīt un lasīt. Vēl ir svarīgi noturēt apkārt cilvēkus, viņu kontaktus, ar kuriem sazināties, tāpēc jāpiestrādā pie attiecībām un saziņas un ne jau tikai ar "čau, čau". Iespējami arī lieli nobrukumi, kad pēkšņi atklājas, ka cilvēki blakus kļūst sveši un naidīgi.

Mēs ar draugiem runājām, ka ir tāda vilšanās sajūta par daudziem latviešiem, kas nespēj pieņemt saprātīgu lēmumu.

Ir jau tādi, kuriem dzīves mērķis ir kaut ko ieraudzīt un saukt – kļūda, kļūda! Un rakstniekam vajadzētu izprast gan vienu, gan otru pusi, bet es smejos, ka laikam esmu mazāk demokrātisks par šo valsti un man ir grūti sadzīvot ar to, ka cilvēks sāk kaujinieciski pierādīt par vakcināciju pretējo vai cīnās ar mistiskiem nozagtiem pieciem miljardiem veselībā un tamlīdzīgām sazvērestībām. Vienkārši negribas tādiem atrasties tuvumā un ar viņiem kopā strādāt, tāpēc esmu pat aizgājis no projektiem, finansiāli zaudējot.

Vilšanos var atrast daudz kur, arī par to, ka vakcīna tomēr tik labi nedarbojas, kā gribētos. Kad saņēmu otro poti, jautāju pēc trešās, un es to nebiju domājis kā joku. Tāpēc straujus un galējus manevrus labāk nepieļaut. Vajadzētu saprast, ka tas ir milzīgs ugunskurs, kurā šobrīd degam, mūsu vērtības tiek pārbaudītas un apdraudētas. Paralēli vīrusam izveidojusies aukstā kara situācija, tikai šoreiz mēs esam Rietumos.

Vai pašam ir izdevies kādu pierunāt vakcinēties?

Nav izdevies. Laukos, kur parādos, lai atjaunotu "Akmentiņus", esmu uz izķeršanu – iedomājieties, ierodas puisis, kurš var tikt veikalā, jo viņam ir vakcinācijas sertifikāts! Pērku ķēdes, eļļas un vēl visu kaut ko. Sarunās par kovidu nometnes ir striktas, es pieberu pa argumentam, tomēr negribu viņus zaudēt. Tur ir arī mans bērnības draugs. Viņam vai nu izdosies izsprukt no vīrusa, vai – ne.

Jau iepriekš sarunās esat stāstījis, ka ir padomā romāns par kapusvētkiem.

Gribēju savā mūžā rakstīt tikai vienu romānu par kapusvētkiem. "Skolotāji" un "Ezeriņš" gadījās kā "Dienas Grāmatas" pasūtījums, bez kuriem neuzzinātu, ka varu to uzrakstīt. Redz, tas ir arī lielais projekts ar finansiālu atbalstu un vienlaikus apsolījumu, kas atraisa rokas, jo skaidrs, ka grāmata būs, un tad ir jāeksperimentē, jāizdara kaut kas traks, jo tā nevar būt parasta grāmata.

Par Ezeriņu lielākais kompliments bija, ko teica māsas draudzene, – nu beigās tomēr var just, ka viņš ir mocījies! Tajā brīdī pārņēma pilnīga labsajūta, jo patiesībā es drausmīgi mocījos visu laiku. Ko grūtāku par Ezeriņu negribētos rakstīt.

Gadus četrdesmit astoņus savā mūžā kapusvētkus esmu apmeklējis un pētījis, un man ir ko teikt par tiem. Kapusvētki nav par aiziešanu, bet par satikšanos. Tā ir liela satikšanās.

Par kapusvētkiem izrādi bija iestudējis Jaunais Rīgas teātris.

Man nepatika izrāde, jo nav pareizi jaukt kopā kapusvētkus ar bēru runām, tas ir pilnīgi cits žanrs, vismaz Alūksnes pusē tā ir.

Vai līdzīgi kā Ezeriņš sirdī vairāk esat dzejnieks?

Paralēļu ar Ezeriņu mums ir daudz. Uzrakstu četrus vai piecus dzejoļus gadā un līdzīgi kā prozaiķis lēnām slīpēju. Visvairāk sanāk uzrakstīt, lasot dzeju kopā ar studentiem praktiskās dzejas lekcijās, un šis tas jau paliek. Dzejoļu grāmatai man jāiznāk reizi desmit gados, kas pa ceļam atbirst, nav bijis tā vērts. Šogad vajadzēja iznākt, bet būs pēc gada vai diviem, jo gribas skaidrāku konceptu un vēl jāuzraksta četras lappuses, lai kopā sanāk sešdesmit.

Atceros, intervijā Ausma Kantāne stāstīja, ka Imantam Ziedonim rakstīšanas laikā mājās bija jāvalda mieram un klusumam, viņu traucējis pat Ausmiņas sunītis, kas, nadziņiem skrapstot, skrējis uz darbistabu, tāpēc no kustonīša nācās atvadīties. Kāda jums vajadzīga radošā atmosfēra?

Kad mājās ir dvīņi, klusums nav iespējams, jo viņi ir skaļi. Rakstot "Skolotājus", mani visvairāk traucēja, kad dzirdēju apsaucam: "Netrokšņojiet!" Lūk, tas tiešām mani traucēja, ka kāds tā var pateikt, jo tā tak ir dzīve!

Kad rakstniekiem, dzejniekiem pašiem vēl ir mazi bērni, viņi mēdz pievērsties arī bērnu literatūrai. Jūs arī?

Ar bērnu dzejas grāmatu ir vēl trakāk, jo zinu, ka būs tikai viena. Lielākā daļa jau radusies tāpēc, ka Inese Zandere ik gadu prasa jaunu dzejoli izlasei "Garā pupa", un viņai atteikt nevar, tas būtu gluži kā itāļu mafijai...

Diezgan aktīvi rakstīju dvīņu grāmatu – mazus stāstiņus no vecāku viedokļa. Nu, piemēram, dvīņiem jāizvēlas vārdi tā, lai būtu saspēle kā Raimonds un Pauls. Man ir Edgars un Bruno, kur nav nekādas saspēles, jo viens jau piedzimstot izskatījās pēc Bruno, lai gan bija izdomāts cits vārds. Zvanu savai mammai un saku, kā sauksim. Kas tas par vārdu! Un, kad viņa paņem mazdēlu rokā, dzirdu – vai, Bruno! Kurš teicis, ka dvīņu vecāki nevar izgulēties? Es mierīgi un labi izguļos mašīnā pie sarkanās gaismas, "Rimi" pie kases, kad gaidu rindā... Nu šādā garā man ir tās rindas. Izdošu vai pabeigšu to uz dēlu pilngadību, lai skolā nevar ķircināt, kas par viņiem sarakstīts. Neesmu pārliecināts, ka to noteikti vajag izdot. Savā daiļradē neuzvedos kā reklāmists, lai tikai nopelnītu naudu.

Ko puikas saka par grāmatu?

Bruno man aizliedz izmantot viņa idejas, jo tās ir vērtas miljonu, bet es izstāstīšot tālāk. Saku, kā gan citi uzzinās par tavām idejām, ja tu pats neraksti? Ā, nu tad vari ņemt.

***

Jauna rubrika!

Rakstnieka autogrāfs

Sarunas ar rakstniekiem, dzejniekiem un citiem vārda māksliniekiem par literatūru un dzīvi katru mēnesi. Un vēl iespēja saņemt vērtīgu dāvanu – jaunāko grāmatu ar paša autora parakstītu vēlējumu. Tikai jāpiedalās konkursā un jāizvēlas pareizās atbildes.

***

Konkurss

"Ezeriņš un Akmentiņš"

Balvās trīs grāmatas "Meklējot Ezeriņu" ar autora Andra Akmentiņa personīgu veltījumu un parakstu

Atbildes sūtiet (varianti):

– pa pastu vēstulē – "Mājas Viesa" konkursam, Toma ielā 4, Rīgā, LV-1003;

– pa e-pastu dace.terzena@latvijasmediji.lv;

– "WhatsApp" īsziņā pa tālruni 29107084;

– "Mājas Viesa" "Facebook" lapas ziņojumā;

Atbildes gaidām līdz 26. novembrim (ieskaitot). Balvas sūtījumā vai personīgi saņem trīs pareizu atbilžu autori.

1. Cik dzejoļu grāmatu Jānim Ezeriņam iznāca dzīves laikā?

A. Trīs B. Viena C. Neviena

2. Kādā amatā J. Ezeriņš strādāja Saikavā?

A. Pērmindera B. Skolotāja C. Skolas pārziņa

3. Kas bija J. Ezeriņa vaļasprieks?

A. Šahs B. Teniss C. Pasjanss

4. Kuras no šīm grāmatām ir J. Ezeriņa tulkotas?

A. A. Dimā (dēls) "Kamēliju dāma"

B. O. Vailda "Doriana Greja ģīmetne"

C. J. V. Gētes "Fausts"

5. Kuru kukaini vienā no novelēm J. Ezeriņš izvēlējās par centrālo tēlu?

A. Skudru B. Biti C. Blusu

 

Florbolisti atsāk ar uzvarām

Autors: Jānis Gabrāns
Datums: 23.11.2021
Izdevums: Druva
Rubrika: Sports

Pēc mājsēdes beigām ar pilnu sparu atsācies Latvijas čempionāts florbolā, un aizvadītajā nedēļā laukumos devās visu līgu komandas. Pēc mēneša pārtraukuma arī visas Cēsu novada komandas pārbaudīja savus spēkus, un pirmās spēlēs parādīja, ka iemaņas nav zudušas, jo pārsvarā gūtas uzvaras.

Vīriešu virslīgā

Cēsu “Lekrings” savā laukumā Cēsīs uzņēma komandu “Bauska”, kas noslēdza turnīra tabulu. Lai arī viesi pirmie atklāja spēles rezultātu, turpinājumā cēsnieki parādīja, ka tā bija tikai nejaušība. Kopumā šī bija rezultatīva spēle, gūti 23 vārti, no tiem desmit jau pirmajā trešdaļā. Pārtraukumā ejot, 7:3 “Lekrings” labā, un turpinājumā bumbiņas pārsvarā lidoja tikai Bauskas komandas vārtos. Cēsnieki guva vēl 12 vārtus, paši kapitulējot tikai vienu reizi, un, fināla sirēnai skanot, 19:4 “Lekrings” labā.

Pa trim vārtiem guva Emīls Dzalbs, Edgars Puriņš, Olafs Zvīnis, pa diviem – Jānis Melderis, Jorens Malkavs, Kaspars Lisovskis, kurš tika atzīts par labāko savā komandā, bet pa reizei pretinieku vārtsargu pārspēja Toms Rīsmanis, Pauls Erenbots un Miķelis Roops.

Turnīra tabulā Cēsu “Lekrings” ar 21 punktu astoņās spēlēs ieņem otro vietu. Līderi ir “Talsu NSS/ Krauzers”, kam 23 punkti, bet aizvadīts par divām spēlēm vairāk.

Cēsniekiem nākamā spēle sestdien savā laukumā pret Irlavas komandu.

Sieviešu virslīgā

Spēles veiksmīgi atsākušas abas mūsu novada komandas. Nopietnāks pārbaudījums bija Cēsu komandai “Lekrings”, kas izbraukumā tikās ar līdervienību FK “Ķekava”. Spēle izvērtās ļoti aizraujoša, un cēsnieces prata sagādāt zināmu pārsteigumu. Desmit minūtes pirms pamatlaika beigām viņas bija iedzinējos 2:4, tomēr spēja gūt divus vārtus, panākot neizšķirtu 4:4, un nosargāja to līdz pamatlaika beigām. Sekoja pagarinājums, kurā veiksmīgākas bija Ķekavas spēlētājas, svinot uzvaru 5:4, tomēr viens punkts arī cēsniecēm. Vārtus guva Olīvija Jarohoviča, Katrīna Kārkliņa, Betija Raseiceva un Kate Meldere. Par labāko Cēsu komandā tika atzīta vārtsardze Jolanta Kļava.

“Līgatne” savā laukumā uzņēma pēdējā vietā esošo “NND/ RJTC” un svinēja pārliecinošu uzvaru 10:3. Trīs vārtus guva Agnese Broliša, pa diviem – Madara Adamane, Elīza Bērziņa un Liene Adamane, kura tika atzīta par labāko savā komandā, bet vienreiz precīza bija Ieva Dimante.

Turnīra tabulā “Lekrings” ar septiņiem punktiem atrodas 3.vietā, bet Līgatnes komanda ar pieciem punktiem ir piektajā vietā.

Vīriešu 1.līga

Pie uzvaras neizdevās tikt komandai “Lekrings/ CPSS”, kas izbraukumā piedzīvoja divus zaudējumus. Vispirms ar 4:10 zaudēts FK “Saulkalne” komandai. Vārtus guva Matīss Simsons, Ralfs Rutkovskis, Andis Kļaviņš, Kristiāns Kociņš, kurš tika atzīts par labāko savā komandā.

Dienu vēlāk cēsnieki tikās ar līdervienību FK “Valka/ IGLU”, piedzīvojot zaudējumu 5:8. Divus vārtus guva Tālavs Dravants, pa vienam Kristiāns Ķerpe, R. Rutkovskis un Roberts Vikštrems, kurš atzīts par komandas labāko spēlētāju.

Uzvaras turpina krāt vīriešu 2.līgas līdervienība “Līgatne”, savā laukumā ar 8:7 pieveicot FK “Kalsnava”. Spēle ritēja ļoti līdzvērtīgi, vadībā te viena, te – otra komanda. Sākoties spēles pēdējai minūtei, Līgatnes komanda bija iedzinējos 6:7. Tad 43 sekundes pirms pamatlaika beigām viņi panāca izlīdzinājumu, bet vēl pēc 17 sekundēm Gatis Dzērve guva līgatniešiem uzvaras vārtus 8:7. Trīs vārti Jāņa Preimaņa kontā, divreiz precīzs bija Kaspars Malojlo, bet pa reizei pretinieku vārtsargu pārspēja Raivis Girgensons un Mārcis Malkausis.

Austrumu grupā Līgatnes komanda ar 12 punktiem piecās spēlēs saglabā līderpozīciju.  Kārtējo sabraukumu, kas šoreiz notika Madonā, aizvadīja arī “Lekrings Sr” komandas veterāni 35+ turnīrā. Pirmajā spēlē viņi ar 7:2 pārspēja “Rubene” komandu. Četrus vārtus guva Andris Malkavs, divus Ēriks Akulovs, vienreiz precīzs bija Mārtiņš Rajeckis.

Otrajā spēlē cēsnieki tikās ar mājiniekiem, Madonas novada komandu. Pamatlaiks noslēdzās 3:3. Cēsu komandas labā divus vārtus guva Ē. Akulovs, vienus A. Malkavs. Sekoja pēcspēles metienu sērija, kurā pārāki bija “Lekrings Sr” florbolisti, izcīnot uzvaru 4:3. Turnīra tabulā viņi šobrīd ieņem trešo vietu.

 

 

2021-11-24