Jaunumi
Publikācijas par Līgatni laikrakstos, 11.02.2014.

 

Divu gadu laikā plāno stabilizēt situāciju

Autors: Zane Ieviņa
Datums: 11.02.2014
Izdevums: Druva
Rubrika: Aktualitāte

Vairākkārt medijos ziņots par procesiem, kas vijās ap rehabilitācijas centru „Līgatne”. Vienā mēnesī tiek mainīta rehabilitācijas centra valde, citā tiek plānots centru pievienot Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai, nākamajā jau atkal situācija stabilizējusies. Skaidrības nav, tāpēc „Druva” pie viena galda aicināja rehabilitācijas centra „Līgatne” valdes priekšsēdētāju Daci Klāmani, galvenā ārsta pienākumu izpildītāju Ilzi Bērziņu, klientu apkalpošanas daļas vadītāju un valdes locekli Ludmilu Annuškāni, kā arī galveno māsu Līgu Slaidiņu, lai noskaidrotu, kāda ir situācija rehabilitācijas centrā.

Pie kā pašreiz visintensīvāk strādā jaunā valde?

Dace Klāmane: Mūsu aktuālākā problēma ir nodokļu parādi un parādi par komunālajiem maksājumiem, konkrētāk par gāzi, Līgatnes novada domei. Parāds, kas ir uzkrājies jau no 2009. gada, ir aptuveni 300 tūkstoši latu. Pie šīs problēmas risināšanas arī strādājam, esam sagatavojuši tiesiskās aizsardzības procesa plānu un gaidām atbildi no kreditoriem tā saskaņošanai, lai dokumentus iesniegtu tiesā. Mūsu galvenais kreditors ir Valsts ieņēmumu dienests, no kura pašreiz esam atkarīgi.

Ko jūsu gadījumā paredz tiesiskās aizsardzības plāns?

Dace Klāmane: Plāna būtība ir visa uzkrātā parāda – nodokļus, kā arī komunālos maksājumus domei samaksu sadalīt divu gadu periodam. Visu summu mēs samaksāt nevaram, taču ir izstrādāta shēma, kā divos gados parādus samaksāt. Lai to izdarītu, rēķināta iespēja izdevumu optimizēšanai un ienākumu palielināšanai. Divi gadi ir labākais variants, taču šī procesa ietvaros mums ir arī tiesības, ja tas nepieciešams, parādu samaksu pagarināt vēl uz diviem gadiem. Protams, ceram, ka atmaksāsim parādus pirmajos divos gados, palielinot klientu skaitu. Taču gribu atgādināt, ka patlaban rehabilitācijas centrs nav sliktākā situācijā kā pirms gada, par ko daudzi uztraucas. Šis nav maksātnespējas process, tā ir mūsu izdzīvošanas iespēja, ko izmantosim.

Vai jau esat sākuši samazināt izdevumus, lai parādu izdotos atdot?

Dace Klāmane: Protams, izdevumi ir samazināti, konkrēti summu gan nepateikšu, taču galvenokārt samazināti kārtējie izdevumi, tēriņi remontiem, remonta materiāliem, degvielai, dažādiem ikdienas darbiem. Esam sākuši arī darbinieku atalgojuma pārskatīšanu, bet tas nenozīmē, ka samazināsim algas, bet gan pārskatīsim pozīcijas, no kurām atalgojums tiek maksāts.

Vai darbiniekiem ir pamats uztraukties, ka līdzekļu taupīšanas nolūkos varētu tikt samazināts darbavietu skaits?

Dace Klāmane: Jau tagad darbavietas ir samazinātas – nedaudz, bet tomēr. Taču uzskatu, ka pašreiz centrā ir optimālais darbinieku skaits, atbilst esošo un plānoto klientu skaitam. Pašreiz centrā strādā 67 cilvēki, ar viņiem slēgti gan uzņēmuma līgumi, gan ir arī ārpakalpojumu sniedzēji.

Vēl pirms neilga laika tika ziņots par plāniem centru pievienot Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai. Vai šī ideja joprojām ir aktuāla?

Dace Klāmane: Cik man ir zināms, šī iecere nu jau vairs nav aktuāla. Kāpēc? To gan mēs nevarēsim pateikt, jo tā bija īpašnieka, Līgatnes novada domes, iniciatīva. Arī pašreiz investoru piesaistes jautājumi ir īpašnieka ziņā. Mēs, rehabilitācijas centra “Līgatne” valde, šajā procesā neiesaistāmies un par iepriekšējās valdes lēmumiem arī nevaram spriest, taču katrā ziņā šī pievienošanās vairs netiek apspriesta.

Kā ar pašvaldības atbalstu, vai tas ir jūtams?

Dace Klāmane: No novada domes, cik tas pašvaldības iespējās, atbalsts, nenoliedzami, ir. Tas izpaužas dažādos lēmumos, piemēram, mūsu centra darbiniekiem tiek dota priekšroka dzīvokļu īres tiesībām, kā arī dome ir ļoti saprotoša par gāzes parādiem. Tieši pašvaldība segusi centra parādus “Latvijas Gāzei”, tāpēc esam domei parādā. Ja pašvaldība to nebūtu darījusi, tad “Latvijas Gāze” noteikti nebūtu gaidījusi un nogriezusi mums šo pakalpojumu. Protams, vienmēr noderētu lielāks pašvaldības finansiālais atbalsts, taču saprotam, ka arī novadā ir apgrūtināta finanšu situācija un pašvaldība ar naudu vairāk palīdzēt nevar.

Un kā ar valsts atbalstu? Vai valsts finansējums ir pietiekams?

Dace Klāmane: Valsts finansējums noteikti nav pietiekams. It kā ar katru gadu šis finansējums nedaudz palielinās, taču jāsaprot, ka palielinās arī izmaksas.

Ilze Bērziņa: Jāpiemin gan, ka šis finansējums palielinās no brīža, kad centram tas vispār bija atņemts. Un labāko gadu līmenis joprojām nav sasniegts. Piemēram, valsts līdzekļi ir tikai dienas stacionāram, ar to noteikti nepietiek. Ja valsts finansējums būtu lielāks, centrā varētu piesaistīt vairāk speciālistu, kā arī sniegt pakalpojumus vairāk klientiem, jo telpas jau atļauj to darīt.

Dace Klāmane: Tāpat valsts noteikti varētu piešķirt līdzekļus infrastruktūras uzlabošanai.

Ilze Bērziņa: Kā arī varētu ieguldīt naudu transportā, kas būtu labāk pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem, lai viņi šeit varētu nokļūt.

Dace Klāmane: Šāda transporta ziņā gan lielāku sadarbību mēs gribētu ar pašvaldības sociālo dienestu.

Kā pēdējos gados mainījies pieprasījums pēc rehabilitācijas pakalpojumiem?

Dace Klāmane: Klientu trūkums ir jūtams. Jāiegulda lieli līdzekļi mārketinga aktivitātēs, lai par mums vispār sadzirdētu. Spēcīgi ietekmē tas, ka rehabilitācijas pakalpojumus valsts apmaksā tikai daļēji, klientam pašam jāpiemaksā pietiekami liela summa, ko ne vienmēr var atļauties.

Ilze Bērziņa:Noteikti laikā, kad valsts maksātā pakalpojumu daļa bija daudz lielāka un pacientu līdzmaksājumi bija pavisam nelieli, klientiem rehabilitācija bija daudz pieejamāka. Tajā laikā bija arī diezgan daudz pacientu, kuriem līdzfinansējums vispār nebija jāmaksā, visu sedza valsts, viņi vēl papildus valsts programmai bija gatavi izmantot maksas procedūras. Tagad vairs nav pacientu, nav īpašu slimnieku grupu, kuriem nemaz nebūtu jāmaksā par uzturēšanos centrā. Turklāt, salīdzinot pašreizējo situāciju ar laiku pirms pāris gadiem, mums ļoti iegrieza arī tas, ka valsts iestāžu darbinieku veselības apdrošināšanas polisēs vairs netika iekļauti rehabilitācijas pakalpojumi. Centram pietiekami liela klientu daļa bija tieši valsts iestāžu darbinieki, kuri izmantoja savu apdrošināšanas polišu iespējas.

Līga Slaidiņa: Piekrītu, ja nav apdrošināšanas, bieži cilvēks nevar atrast līdzekļus veselības uzlabošanai.

Dace Klāmane: Tagad apdrošināšanas kompānijas atkal ir ieinteresētas polisēs iekļaut mūsu rehabilitāciju, par to jau esam uzsākuši sarunas ar apdrošināšanas firmām “BTA” un “Seesam”.

Vai klienti parasti centra pakalpojumus izmantot sāk tad, kad veselības problēmas jau ir ļoti smagas, vai tomēr atrod laiku un līdzekļus, lai veiktu, piemēram, SPA procedūras?

Ludmila Annuškāne: Vasarā biežāk brauc cilvēki, kas izmanto SPA procedūras, atbrauc atpūsties. Tas noteikti ir tāpēc, ka šajā periodā iespējams dabūt atvaļinājumu un atrast laiku, lai profilaktiski uzlabotu veselību. Taču jāatzīst, ka lielākoties centra klienti ir cilvēki ar nopietnām veselības problēmām.

Ilze Bērziņa:Jā, tā ir. Šķiet, mūsu sabiedrībā cilvēki vēl nav iemācījušies laikus pievērst uzmanību veselības uzlabošanai. Mums lielākais klientu skaits ir, piemēram, ar dažādām muguras problēmām, politraumām, kā arī insulta pacienti.

Dace Klāmane: Taču, runājot par insulta pacientiem, pieprasījums pēc centra palīdzības cilvēkiem ar šādu diagnozi pat ir lielāks, nekā mēs spējam piedāvāt. Šiem pakalpojumiem noteikti gribētu lielāku valsts finansējumu, lai varam nodrošināt veselības aprūpi visiem insulta pacientiem, kas to vēlas.

Kāds ir vidējais klientu skaits?

Dace Klāmane: Vidēji dienā ir no 40 līdz 50 klientiem. Lai laikā realizētu tiesiskās aizsardzības procesa plānu, mums dienā būtu nepieciešams 60 līdz 70 klientu. 70 pacienti būtu tas skaits, lai centrs varētu pastāvēt. Savukārt maksimālais klientu skaits būtu nedaudz virs 90, taču tādā gadījumā mēs piesaistītu speciālistus, jo ar pašreizējo darbinieku skaitu noteikti tik daudz pacientu apkalpot nevarētu.

Kā sokas ar jauno speciālistu piesaisti, vai tā sagādā grūtības?

Dace Klāmane: Mums ir samērā daudz gados jaunu speciālistu, tāpēc kadru nodrošinājumu neuzskatām par lielu problēmu. Protams, ir dažas specialitātes, kurās ir vakances. Piemēram, steidzami nepieciešams ergoterapeits un fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts.

Vai kaimiņvalstu klienti arī iecienījuši centra pakalpojumus?

Dace Klāmane: Kaut gan iepriekš esam strādājuši, cenšoties piesaistīt klientus no Krievijas, patlaban pacientu no ārzemēm nav.

Ilze Bērziņa: Taču laiku pa laikam centrā ir bijuši klienti no Norvēģijas un Dānijas.

Dace Klāmane: Runājot par ārzemju klientiem, jāpiemin, ka centrs ir iesaistījies Latvijas veselības tūrisma klasterī, kas orientēts tieši uz ārvalstu pacientu piesaisti. Iespējams, ar mārketinga aktivitātēm mūsu klientūru ārzemēs varētu paplašināt. Tie varētu būt pacienti no Zviedrijas, Somijas, Krievijas, Ukrainas.

Vai esat izpētījuši tuvāko valstu piedāvājumu rehabilitācijas jomā, vai uzskatāt sevi par konkurētspējīgiem ārzemju tirgū?

Dace Klāmane: Grūti teikt, jo, kā zināms, ir valstis, kur rehabilitācija ir attīstītāka un pakalpojumi pieprasītāki. Taču uzskatu, ka konkrētās mērķu grupās esam spējīgi konkurēt starptautiskā tirgū, piemēram, piedāvājot pakalpojumus cilvēkiem, kam vajadzīga rehabilitācija pēc traumām, pēc operācijām, kam jāārstē mugurkaula slimības. Mūsu medicīna ir pietiekami augstā līmenī, mediķi ir ieinteresēti un pacientiem velta ļoti personisku attieksmi. Piemēram, krievu, somu klienti pie mums ir sūdzējušies par novecojušām telpām, taču nekad nav apšaubījuši medicīnas kvalitāti.

Vai ir plānā telpas atjaunot?

Dace Klāmane: Regulāri, iespēju robežās, remontējam telpas, bet pašreiz remonti tiek bremzēti, lai atdotu parādus un sakārtotu finanšu plūsmu.

Kādu redzat rehabilitācijas centra nākotni?

Dace Klāmane: Kad nomaksāsim parādus, ceram piedalīties Eiropas Savienības projektos, lai saņemtu līdzekļus un varētu renovēt telpas, nosiltināt ēku. Svarīgi būtu arī paplašināties un palielināt klientu loku, jo uzskatu, ka pakalpojumu sniegšanas kvalitātē esam ļoti spēcīgi.

http://news.lv/Druva/2014/02/11/divu-gadu-laika-plano-stabilizet-situaciju

Twitter


Datums: 11.02.2014
Izdevums: Dienas Bizness
Rubrika: Viedokļi

@ainarssteins: viens no skaistākajiem mēneša notikumiem Balttour izstāde. Priecājos par Līgatnes takām, ka nekas nav daudz zudis un restarts būs viegls.

http://news.lv/Dienas_Bizness/2014/02/11/twitter

 

 

Tautas sacensības milzu slalomā Līgatnes kalns


Datums: 11.02.2014
Izdevums: Auseklis
Rubrika: Ziņas

15. februārī amatieri sacentīsies milzu slalomā par Līgatnes kausu 2014. Sacensības norisinās trijos posmos. 1. notiks 15. februārī, otrais un trešais - 1. un 15. martā. Kopš pirmajām sacensībām (tās notika pirms 5 gadiem) dalībnieku skaits ik gadu aug, vidēji tas ir 70. Līgatnes kausā līdz šim piedalījušies kalnu slēpotāji ne tikai no Vidzemes - Siguldas, Valmieras un Saulkrastiem, bet arī no Rīgas, Jūrmalas, Mārupes, Ķekavas u.c. Vairāk - mājaslapā www.ligatneskalns.lv.

http://news.lv/Auseklis/2014/02/11/tautas-sacensibas-milzu-slaloma-ligatnes-kalns

 

 

Sekojam naudai

Autors: Anda Dzenža
Datums: 11.02.2014
Izdevums: Druva
Rubrika: Komentāri

Ne reizi vien esmu prātojusi, kāds ceļš ir naudai, ko izņemu no sava maciņa un samaksāju kādā kasē. Vai tā kādreiz arī atgriežas pie manis atpakaļ? Un kur tā pabijusi, ko pieredzējusi, caur cik rokām gājusi? Savs stāsts ir katrai banknotei un monētai, taču mums tas paliek nezināms.

Šomēnes atklāju, ka līdz ar pievienošanos eiro zonai varam tomēr uzzināt kaut daļu no šiem stāstiem. Starptautisks bezpeļņas brīvprātīgo projekts EuroBillTracker savā mājaslapā piedāvā iespēju reģistrēt eiro naudaszīmes un pēc sērijas numura izsekot, kādus ceļus tās veic, atstājušas mūsu naudas maku vai kabatu.

Kopš 2002. gada janvārī sāka darboties šis projekts, daudziem eiropiešiem banknošu izsekošana kļuvusi par aizraujošu hobiju. Pieļauju, ka drīz šādam vaļaspriekam ļausies arī latvieši, jo arī pie mums naudas izsekošana jau sāk uzņemt apgriezienus.

Saprotams, lai uzziņas par naudas ceļiem būtu pilnīgākas, to izsekošanā jāiesaistās pēc iespējas lielākam dalībnieku skaitam, citādi neskaitāmas vietas, kur reģistrētā nauda pabijusi, paliks nezināmas. Iespēja šķiet interesanta, jo tā remdē manu ziņkāri, kas urdījusi kopš bērnības. Taču jāsaka nodarbe ir laikietilpīga. Ne vienmēr atceros, ne vienmēr ir iespēja un laiks reģistrēt visas banknotes, kas pie manis nonāk. Taču, pavirši pieslēdzoties projektam, arī rezultātu nav. Tomēr prieku sagādā arī informācija, ko izdodas uzzināt, banknoti tikai reģistrējot, piemēram, kurā valstī tā drukāta.

Šķita interesanti ielūkoties statistikas datos par Latvijas un cēsnieku aktivitāti šajā projektā. Līdz ar mani naudas izsekošanā iesaistījies 561 Latvijas iedzīvotājs, kas līdz šai nedēļai kopumā reģistrējuši 13 057 eiro banknotes. Cēsis ar 845 ievadītajiem datiem par naudas zīmēm pagaidām ir trešā aktīvākā pilsēta valstī. No vēsturiskā Cēsu rajona projektā iesaistījušies arī iedzīvotāji no Priekuļiem (līdz šim ievadījuši ziņas par 37 banknotēm), Amatas (21), Skujenes (21), Līgatnes (5), Jaunpiebalgas (3) un Liepas (1). Tiesa gan, neviens vēl nav sagaidījis ziņas par to, kur nauda tālāk aizceļojusi. Atliek vien apbruņoties ar pacietību un turpināt reģistrēt eiro banknotes, lai citi lietotāji uzzinātu, ka tās bijušas apritē vienā no Latvijas skaistākajām pilsētām Cēsīs.

http://news.lv/Druva/2014/02/11/sekojam-naudai

 

2014-02-11
Laika ziņas
Aptaujas