Jaunumi
Publikācijas par Līgatni
Jāsaimnieko efektīvi un mērķtiecīgi
Sarmīte Feldmane
Pagājušonedēļ Līgatnes novada deputāti apstiprināja šīgada budžetu. Pamatbudžeta plānā paredzēti sabalansēti ieņēmumi un izdevumi Ls 1906081, un speciālā budžeta līdzekļi Ls 46000.
“Paredzams, ka kopējie pamatbudžeta ieņēmumi būs par 15 procentiem lielāki nekā 2009. gadā. Bet tas ir, tikai pateicoties mērķdotāciju palielinājumam pedagogu algām. Faktiskā situācija rāda, ka pašvaldība ieguldījumiem varēs atvēlēt par 1,4 procentu mazāk naudas nekā pērn,” stāsta novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins un uzsver, ka budžeta apspriešanas un pieņemšanas gaitā rūpīgi analizēta katra ieguldījuma lietderība.
Deputāti bija vienisprāt par būtisku finansējuma palielinājumu sociālo jautājumu risināšanai. Šogad atvēlētie līdzekļi gandrīz divkāršoti - (+91,29%).
“Bezdarba līmenis novadā ir 14,7 procenti, nedaudz mazāks nekā valstī un bijušajā Cēsu rajonā. Vienalga, tas ir augsts. Daudzi līgatnieši strādā Rīgā, Siguldā. Sociālajai palīdzībai apzināti esam ielikuši rezervi. Pēc janvāra situācijas izdevumi varētu būt mazāki, uzlabojoties valsts ekonomiskajai situācijai, aizvien vairāk cilvēku atgriezīsies normālā darba ritmā,” vērtē novada domes priekšsēdētājs un piebilst, ka iedzīvotājus vairāk par pabalstiem interesē darbavietas. Patlaban simtlatnieku programmā nodarbināti 60 līgatnieši. Tas ir atspaids pašvaldībai, un viņu nopelnītā nauda paliek novadā.
Novada pašvaldībai ir trīs prioritātes – budžeta palielinājums plānots Kultūras un tūrisma centram (+60,55 procenti), Līgatnes novada vidusskolai (+55,09 procenti) un Līgatnes pirmsskolas izglītības iestādei (+28,44 procenti). Līdzekļu palielinājums Kultūras un tūrisma centram saistīts ar Līgatnes tūrisma zonas projekta uzsākšanu, kas kopā ar ERAF līdzfinansētā projekta „Līgatnes papīrfabrikas ciemata kultūrvēsturiskās tūrisma takas izveide” īstenošanu radīs papildus darbavietas un novada iedzīvotājiem iespējas gūt ienākumus.
“Līgatne atrodas tūristu plūsmas krustcelēs. Statistika rāda, ka gadā pie mums iegriežas ap simts tūkstoši tūristu. Viņiem jānodrošina servisa pakalpojumi, bet mums pašiem jāprot gūt labums. Lai nav tā, ka no tūrisma vienīgais ieguvums ir atkritumu kalni un izbraukāti ceļi,” domās dalās Ainārs Šteins. Pērnā gada nogalē Līgatnes novadā ir izveidota tūrisma iesaistīto uzņēmēju darba grupa, kas kopējā darbā izveidos vairākus jaunus tūrisma produktus. Savukārt pašvaldība nodrošina darba grupu koordināciju un produktu mārketingu starptautiskajās izstādes. Šogad, sadarbībā ar partneriem, ar stāstu par Līgatni esam iepazīstinājuši izstādes „Balttour – 2010” un „Tourest – 2010” (Tallina) apmeklētājus.
“Rūpēs par novada sabalansētu attīstību, mums jānodrošina gan sociālā infrastruktūra, gan uzņēmējdarbības attīstībai labvēlīga un piemērota vide.. Aprīļa beigās darbu atsāks tūrisma informācijas centrs, piedāvājot jaunus, tūristiem saistošus produktus un pakalpojumus. Centru veido pašvaldība,” stāsta novada domes priekšsēdētājs.
Šīgada budžetā iekļauta jaunā struktūrvienība - Līgatnes novada sporta centrs. Pavasarī tiks pabeigta sporta halles celtniecība. “Svarīgi to efektīvi apsaimniekot. Halle atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā. Tā būs mājvieta sportot alkstošiem novada iedzīvotājiem un hallē norisināsies reģionāla mēroga sporta un kultūras pasākumi, tiks rīkotas sporta klubu treniņnometnes. Tā kā Līgatnes novada pārziņā ir SIA „Rehabilitācijas centrs „Līgatne””, tad veidojot kompleksus piedāvājumus varam būt daudz interesantāki par konkurentiem. Par sporta halles finansēšanu deputātiem bija plašas diskusijas. Latvijā ir maz pašvaldību, kurās sporta halles spēj sevi uzturēt. Mēs centīsimies pierādīt, ka sporta halle spēj saimniekot rentabli. Ir vīzija, kā to izdarīt. Bet cāļus skaita rudenī,” domās dalās novada domes priekšsēdētājs.
Līgatnes novada vidusskolas budžeta palielinājums nosaka, ka jau šogad tiks veikti nozīmīgi remonti pamatskolas ēkā, bet finansējuma palielinājums Līgatnes novada pirmsskolas izglītības iestādei paredz atvērt bērnudārza papildu grupiņas Līgatnes pagasta „Zvaniņos”.
Ir funkcijas, kurām finansējums būtiski samazināsies. Taupīgāk būs jādzīvo kancelejai (-37,55 salīdzinājumā ar pērno gadu), mazāk līdzekļu ir piešķirts pašvaldības policijai ( -17,98), arī administratīviem tēriņiem (-16,71).
“Nav bažu, ka finansējuma samazinājums pašvaldības policijai varētu apdraudēt sabiedrisko kārtību. Budžets šai struktūrvienībai ir mazāks, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad tika veikta struktūrvienības izveide un bija nepieciešami ieguldījumi, bet tas ir pilnīgi pietiekams ikdienas operatīvajam darbam. Budžeta izdevumu samazinājums kancelejas un administratīvajām vajadzībām liks vēl nopietnāk apsvērt ikviena tēriņa lietderību un atdevi, neietekmēs pakalpojumu pieejamību un kvalitāti,” saka novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins.
Izglītībai 30,7 %,
Sociālajai palīdzībai un bērnu tiesībām – 15,3 %,
Komunālajai saimniecībai – 15,2%,
Izpildinstitūcijām – 9,1%,
Kultūrai, tūrismam, sportam – 8,6%,
Administratīvajām funkcijām un iedzīvotāju apkalpošanai – 8,2%,
Teritorijas labiekārtošanai – 4,5%,
Finanšu saistību izpildei – 6,7%,
Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem – 1,7%.
Drukāt
