Jaunumi
Sarmīte Feldmane "Dejā izdzīvot un atklāt", laikraksts "Druva", 16.04.2011.

 Amatiermākslas kolektīvu skates mēdz būt dažādas. Gadās reizes, kad prieku negūst ne dalībnieki, ne skatītāji vai klausītāji, dažkārt dalībnieki mājās brauc pārliecināti, ka nav novērtēti, bet vērtētāji negūt prieku par redzēto vai dzirdēto.

 Cēsu deju apriņķa kolektīvu skate, kurā visi kolektīvi ieguva tiesības piedalīties Vidzemes deju svētkos “Caur sidraba birzi gāju”, atvēra un piepildīja sirdis, ļāva vaļu emocijām, deva gandarījumu, kādu var dod patiesi izpildīta deja. Pēc Līgatnes “Zeperu” nodejotās dejas “Visam cauri iet” daudziem skatītājiem, arī žūrijas loceklēm, acīs bija asaras. Ikviena kolektīva sniegums uzrunāja.
 “D grupā mākslinieciskais bija tik augsts, ka varējām redzēt, ko dejā nozīmē tērps, kā tas atklāj dejas filozofiju. Tas jau ir līmenis, kad citādi sāc uztvert deju,” sacīja Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra dejas mākslas eksperte, žūrijas komisijas locekle Maruta Alpa. Žūrijas locekle Arta Skuja uzsvēra, ka Cēsu deju apriņķa kolektīviem ir viens no augstākajiem mākslinieciskajiem līmeņiem Vidzemē. “Kolektīvi bija ļoti labi   sagatavojušies. Lai arī dejoja vienas un tās pašas dejas, katrs priekšnesumam atradis savu traktējumu, ielicis savu vēstījumu. Katru veco deju redzējām ar jaunu stāstu. Vadītāji mācējuši atklāt deju, dejotāji īstenojuši autora un vadītāja ieceri,” domās dalījās horeogrāfe, Vidzemes Deju svētku virsvadītāja Arta Skuja. Viņa atzina, ka atmiņā paliks “Raitā soļa” deja “Par Miķeli”, “Saulgriežu” – “Piebaldzēni”, “Miķeļa” – “Dieviņš bija” un kā visiem žūrijā un skatītāju zālē, protams, “Zeperu” “Visam cauri iet”.
   Žūrijas komisijas priekšsēdētāja, horeogrāfe, Vidzemes Deju svētku Goda virsvadītāja Ingrīda Saulīte atgādināja - Cēsīs visi varēja pārliecināties, ka mērķtiecīgi ieguldīts darbs dod pasakainus rezultātus. “Man prieks par vīriem un puišiem, kuru plecos un stājā redzams fiziska ikdienas darba rūdījums, kuri dejo, saprot mūsu kultūras saknes,” sacīja Ingrīda Saulīte. Žūrija visus Cēsu deju apriņķa kolektīvus redzēja janvāri, kad tie izdejoja Vidzemes deju svētku repertuāru. “Nevar salīdzināt, var tikai apbrīnot, kā tik īsā laikā var tik daudz izdarīt. Tas bijis nežēlīgs darbs,” vērtēja Maruta Alpa. Viņa arī pauda pārliecību, ka citādi nemaz nevarēja būt, jo ideja par Vidzemes deju svētkiem dzima Cēsīs.
 “Parasti, vērtējot kolektīvus, jāanalizē, kas nav izdarīts. Šoreiz tā nav jārunā ne par vienu redzēto deju, kolektīvi ir visu izdarījuši. Ir tikai sīkumi,” sacīja Ingrīda Saulīte, uzsverot, ka deju kolektīvu vadītāji izprot dejas, saprotami to izstāsta dejotājiem, kuri visu izdara godam, un tad arī ir labs rezultāts. 
 Zālē atskanēja ovācijas, kad Maruta Alpa atzina: “Tā ir ļoti reti, kad esmu aizkustināta līdz asarām.” Mūsu kolektīvi patiesi saņēma ļoti augstu vērtējumu. Kā sacīja Ingrīda Saulīte, ir jābūt lielais sakritībai, lai tā notiktu. “Zeperi” dejotās dejas žūrija novērtēja ar maksimālo punktu skaitu – 50. Maruta Alpa atceras, ka desmit gadu laikā šī trešā reize, kad kolektīvs iegūst maksimālo punktu skaitu. Gunta Skuja pastāstīja - vērtējot kolektīvus, brīžam šķitis, ka pietrūkst ciparu. Maruta Alpa atzina, ka citu apriņķu kolektīvu vadītājiem jābrauc pie cēsniekiem un jāmācās, kā izvirzīt mērķus un tos sasniegt. Kā to var izdarīt, ko paveikuši šo kolektīvu vadītāji, tas ir apbrīnas vērts. “Man ļoti gribētu   Cēsīs redzēt kādu A grupas kolektīvu. Tāda nākotnē varētu būt Sandras Jonaites dejotājiem, jo viņi dejo no bērnības, viņi un vadītāja ir varoši,” sacīja Maruta Alpa.   Diemžēl “Raitajam solim” arī skatē nepalika nemanīts, ka kolektīvs mēģinājumos dejo uz parketa.
 Cēsu deju apriņķa virsvadītāja, Vidzemes Deju svētku mākslinieciskā vadītāja, žūrijas locekle un “Zeperu” vadītāja Iveta Pētersone - Lazdāne pēc skates bija saviļņota, gandarīta un laimīga. ”Emocijas tādas, ko nevar izteikt vārdos. Nedomāju, kas tāds ir iespējams. Nezinu, vai Cēsu kolektīvi vēl kādreiz būs tādā līmenī,” par savējiem sacīja apriņķa virsvadītāja un piebilda, ka   redzējusi lielāko daļu Vidzemes deju kolektīvu un cēsnieki patiesi labākie. Lai skaisti svētki visiem Aizkrauklē!
  
 Kultūrrizglītības un nemateriālā mantojuma centra diplomu senioru deju kolektīvu grupā par iegūto 1.pakāpi skatē saņēma Vecpiebalgas “Mudurainis” ( vadītāja Antra Grīnberga) un Cēsu kultūras centra “Dzirnas” (Ruta Paulsone), iegūstot vērtējumu – 47,4 punkti, kā arī Straupes “Munsturis” (Ineta Indriksone) ar 40.8 punktiem. 2.pakāpes diploms Dzērbenes “Juverim” (Uldis Blīgzna) – 38.4 punkti.
 Jauniešu deju kolektīvu C grupā 1.pakāpes diplomu nopelnīja visi. Cēsu kultūras centra “Randiņš” (Sandra Jonaite) – 47.8 punkti, Priekuļu “Miķelēni” (Māris Brasliņš) – 43.8, Straupes “Idumeja” (Ginta Berķe) – 40.   
     Jauniešu deju kolektīvu B grupā 1.pakāpes vērtējumu saņēma Priekuļu “Zelta virpulis” (Uldis Blīgzna) un Jaunpiebalgas “Piebaldzēni” (Lāsma Skutāne) – 47.4 punkti, Cēsu valsts ģimnāzijas “Kande” (Andis Kozaks) – 43.3, Priekuļu tehnikuma “Virpulis” (Uldis Blīgzna) – 42 un Vecpiebalgas “Slātaviņa” (Antra Grīnberga) – 40. 2.pakāpes diplomu ieguva deju kolektīvs “Veselava” (Emerita Gruzde) – 39.4.
   Vidējās deju kolektīvu E grupā visiem kolektīviem 1.pakāpes diploms. Kolektīvam “Straupe” (Rudīte un Mārtiņš Jurciņi) 44 punkti, “Skujene”– 41.3, “Vaive” (Solvita Krastiņa) – 40.8, “Amata” (Lilita Ventere) – 40.6.
 Arī vidējās paaudzes D grupas visu kolektīvu sniegumu žūrija novērtēja ar 1.pakāpes diplomiem. Līgatnes “Zeperi” (Iveta Pētersone – Lazdāne) – 50, Cēsu kultūras nama “Saulgrieži” (Ruta Paulsone) – 47.8, Priekuļu “Jumis” (Uldis Blīgzna) – 47.7, Jaunpiebalgas “Piebaldzēni” (Lāsma Skutāne) – 47.2, Cēsu kultūras centra “Raitais solis” (Andis Kozaks) – 47, Priekuļu “Miķelis” (Māris Brasliņš), Liepas “Sadancis” (Marita Rieksta – Krivjonoka) – 43.3.
 
 
Jāizdodas! Liepas vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sadancis” vēl pēdējoreiz foajē izmēģina deju soļus.
2011-04-18
Laika ziņas
Aptaujas