Jaunumi
Siltāk, skaistāk, lētāk.

Siltāk, skaistāk, lētāk!

Dace Gradovska
Līgatnes novada Plānošanas, nekustamā īpašuma
un būvniecības nodaļas vadītāja
 
            Līgatnes novada dome aicina daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekus iesaistīties ERAF finansētajā dzīvojamo māju siltināšanas projektā. Eiropas reģionālās attīstības fonds daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanai Latvijā ir atvēlējis 14 139 550 latus. Līdz 2009. gada beigām bija iesniegti 110 iesniegumi un noslēgti 23 līdzfinansējuma saņemšanas līgumi par aptuveni 1 miljonu un 3 tūkstošiem latu. Vienam projekta pieteikumam tiek segti 50% no kopējām mājas siltināšanai veiktajām attiecināmajām izmaksām. Ja 10% no ēkā dzīvojošajām ģimenēm atzītas par trūcīgām, tad - 60%, bet ne vairāk kā 35 Ls par kopējās platības kvadrātmetru.
            Līdzfinansējums var tikt piešķirts mājām, kas ir nodotas ekspluatācijā no 1944. līdz 1993. gadam un ir sadalītas dzīvokļu īpašumos, kurās vienam īpašniekam nepieder vairāk par 20% no kopējā dzīvokļu skaita un nedzīvojamo telpu platība nav lielāka par 25 % no kopējās telpu platības, kurās siltumenerģijas ietaupījums pēc renovācijas īstenošanas būs ne mazāks kā 20 % gadā no standartizētā siltumenerģijas patēriņa, un, ja ēkas atrodas pašvaldībā ar vismaz 2000 iedzīvotājiem.
            Šā projekta ietvaros var veikt:
1.      ēkas ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltināšanu un nomaiņu,
2.      pagraba pārseguma siltināšanu,
3.      kāpņu telpu remontu, ja tiek veikti energoefektivitātes darbi kāp­ņu telpās (logu, ārdurvju, radiatoru nomaiņa),
4.      siltumapgādes sistēmas renovāciju (radiatoru, stāvvadu nomaiņa, termoregulatoru uzstādīšana),
5.      ventilācijas sistēmas renovāciju vai rekonstrukciju (šahtu tīrīšana),
6.      citus renovācijas darbus, kas paaugstina ēkas energoefektivitāti un ir iekļauti energoauditā kā veicamie pasākumi (piemēram - lodžiju iestiklošana),
7.      ēkas strukturālo daļu atjaunošanu, kas nepieciešama projekta iesniegumā iekļauto ēkas energoefektivitātes pasākumu veikšanai, (spraugu aizdarīšana, jumta seguma un noteku remonts vai nomaiņa).
Veikto pasākumu rezultātā samazināsies siltuma zudumi, siltumenerģijas patēriņš un maksa par apkuri. Ilgtermiņā samazināsies ekspluatācijas izdevumi – mazāk iespējamas avārijas situācijas, tik drīz nebūs nepieciešami remonti. Uzlabosies ēkas tehniskais stāvoklis, pieaugs ēkas ekspluatācijas laiks. Paaugstināsies ēkas (t.i. arī katra dzīvokļa) tirgus vērtība. Māja iegūs estētisku izskatu, iedzīvotāji – paaugstinātu komforta līmeni, mēs visi kopā – sakoptu vidi.
            Lai varētu noteikt, cik šis process kopumā varētu izmaksāt, vispirms ir jāveic ēkas un apkures sistēmas tehniskā stāvokļa novērtējums un jāizstrādā energoaudits. Tad dzīvokļu īpašnieki nolemj, kādus darbus iekļaut projekta pieteikumā (no tā ir atkarīgas kopējās izmaksas) un tiek izstrādāts renovācijas projekts un darbu tāmes. Tikai pēc šo priekšdarbu veikšanas ir iespējams noteikt arī finansiālos ieguvumus. Analizējot datus par jau realizētajiem siltināšanas projektiem, var secināt, ka iedzīvotājiem nebūs jāmaksā vairāk, kā līdz šim. Pirmajā periodā samazināsies apkures izmaksas, taču būs jāmaksā par bankas kredītu. Kad tas būs nomaksāts, arī kopējās izmaksas samazināsies.
            Tabulā ir apkopoti dati par jau realizētiem dzīvojamo māju siltināšanas projektiem.
 
Adrese Projekta summa
(Ls)
Izmaksas
uz 1m2
Ikmēneša izmaksas Ls/m2
Apkure

Apsaimniekošana
pirms siltināšanas

Apsaimniekošana
pēc siltināšanas
(ar kredīta maksu)
Ietaupījums
pirms siltināšanas pēc siltināšanas
Latgales nami, Rēzekne 37 248 31,81 0,81 0,41 0,45 0,60 0,25
Klaipēdas 84 Liepāja 124180 22,59 0,74 0,44 0,40 0,60 0,20
Brīvības 33/35 Ventspils 53428 24,4 0,68 0,32 0,40 0,51 0,25
Rēznas 37, Rēzekne 20000   1,62 0,84 0,09 0,29 0,58
Dzintaru 21, Liepāja 37440 13,34 1,15 0,51 0,24 0,60 0,28
           
            Šajos piemēros katrai ēkai ir veikts dažāds darbu apjoms, citai tikai siltinātas norobežojošās konstrukcijas, citām iekļauta arī logu nomaiņa, apkures sistēmas pārbūve u.c. darbi, tādēļ izmaksas uz vienu kvadrātmetru ir tik dažādas.
            Līgatnes pilsētas iedzīvotāju sapulcē š.g. 14. janvārī Līgatnes pilsētas kultūras namā par savu ēku siltināšanas pieredzi stāstīja DZĪKS „Kurzemes nami” valdes priekšsēdētāja Valentīna Jermaka. Viņas apsaimniekotajā ēkā Rīgā, Kurzemes prospektā 14 pēc siltināšanas par apkuri decembrī bija jāmaksā vidēji 0,46 – 0,51 Ls par kvadrātmetru. Šāda maksa bija 6 no visiem 45 dzīvokļiem. 25 dzīvokļos maksa bija zem vidējā līmeņa un sastādīja 0,28 - 0,36 Ls par kvadrātmetru. Salīdziniet šo maksu ar tiem izdevumiem, kas jāmaksā nesiltinātajos namos!
            Līgatnes novada dome savos apsaimniekotajos namos uzņemsies iniciatīvu dzīvojamo māju siltināšanas procesa uzsākšanai, ja dzīvokļu īpašnieki dos tam piekrišanu. Citu ēku apsaimniekotāji un dzīvokļu īpašnieki laipni aicināti saņemt informāciju par līdzfinansējuma saņemšanas iespējām un siltināšanas ieguvumiem Līgatnes novada domē vai Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrā. Interneta resurss - http://esfondi.bema.gov.lv
            Aicinu izmantot iespēju!

 

2010-02-12
Laika ziņas
Aptaujas