Jaunumi
Skaidrojumi: Kā pareizi raksta un atveido personvārdus

Laura Platace,
LV portāls
16.10.2013
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde norāda, ka salīdzinājumā ar citiem gadiem personvārds Roberts populārāko vārdu topā ir turējies jau vairāk nekā pēdējos desmit gadus un bijis arī 2010.gada biežāk izraudzītais vārds zēniem. Savukārt personvārds Sofija populārāko vārdu topā ienāca tikai 2007.gadā un 2010.gadā pirmoreiz kļuva par izplatītāko vārdu meitenēm.
LV portāla infografika
Personas vārds un uzvārds ir personas privātās dzīves neatņemama sastāvdaļa, ko personai piešķir piedzimstot. Personai vārdu un uzvārdu dzīves laikā ir iespējams mainīt. Šajā skaidrojumā vairāk par to, kādi ir personvārdu rakstības pamatprincipi, kā veido dubultuzvārdu vai ir iespējams lietot savu dzimtas uzvārdu un kā personvārdus identificē dokumentos.

 

Personvārda rakstības atbilstību latviešu valodas normām un pamatotu vārda un uzvārda pārveidošanu noteic Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumiNr.114 "Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju".
Personvārdu rakstības pamatprincipi
Latviešu valodā oficiālo personvārdu sistēmu veido vārdi un uzvārdi, vispirms lieto vārdu, pēc tam uzvārdu. Personvārdu rakstībā lieto tikai latviešu valodas alfabēta burtus a, ā, b, c, č, d, e, ē, f, g, ģ, h, i, ī, j, k, ķ, l, ļ, m, n, ņ, o, p, r, s, š, t, u, ū, v, z, ž un raksta atbilstoši latviešu valodas normām. Personvārdi ir valodas vienības – īpašvārdi – personas nosaukšanai, tādēļ personvārdus raksta ar lielo sākumburtu.
Latviešu valodā ir divi galvenie personvārdu lietošanas un rakstības principi:
  • personvārda īpašnieka dzimumu gan latviskas cilmes, gan citvalodu cilmes personvārdos (izņemot nelokāmos personvārdus) norāda vīriešu dzimtes vai sieviešu dzimtes lokāmās galotnes, piemēram, Anna Lapsiņa un Jānis Lapsiņš;
  • citvalodu personvārdus latviešu valodā atveido atbilstoši to izrunai oriģinālvalodā (valoda, kurā ir uzrakstīts kāda teksta oriģināls) un iekļauj latviešu valodas gramatiskajā sistēmā, piemēram, franču valodas uzvārdsFarlet, atveidojot latviešu valodā, ir Anna Farlē, nevis Anna Farlet.
Attiecībā uz citvalodu personvārdiem latviešu valodā rakstītā personvārda forma ir juridiski identa citas valodas personvārda oriģinālformai latīņalfabētiskajā transkripcijā.
Personvārdu rakstība un identifikācija dokumentos
Latvijā oficiāli personai var būt divi vārdi un divi uzvārdi. Personvārdus ieraksta dokumentos un lieto personas juridiskai identificēšanai, tādēļ personvārdu lietošanā un rakstībā ir jāievēro precizitāte un konsekvence. Dokumentos norāda vārdu un uzvārdu. Ja personai ir divi vārdi, tos raksta vienu aiz otra un starp tiem nelieto nekādas pieturzīmes, piemēram, Jānis Mārtiņš vai Ieva Anna.
Ja personas dzimšanas apliecībā ir ierakstīti vairāki vārdi, tos lieto arī visos citos dokumentos. Pretējā gadījumā juridiski tā nav viena un tā pati persona.
Dokumentos lietojamā personvārda pamatforma ir nominatīvs, piemēram, Anna Lapsiņa un Jānis Lapsiņš. Pārējos locījumus lieto saskaņā ar vārdu saistījuma prasībām rakstītā tekstā, piemēram, izsniegts Jānim Lapsiņam, saņemts no Annas Lapsiņas.
"Personvārdi ir valodas vienības – īpašvārdi – personas nosaukšanai, tādēļ personvārdus raksta ar lielo sākumburtu."
Norakstos un izrakstos personvārdus raksta oriģinālrakstībā. Bet dokumentu tulkojumos līdzās atveidotam citas valodas personvārdam norāda tā oriģinālformu latīņalfabētiskajā transkripcijā, piemēram, Anna Farlē (Anna Farlet).
Vēl oriģinālformu latīņalfabētiskajā transliterācijā var norādīt pasē vai dzimšanas apliecībā. Valsts valodas likuma19.panta otrā daļa noteic: personas pasē vai dzimšanas apliecībā papildus personas vārdam un uzvārdam var norādīt šīs personas dzimtas uzvārda vēsturisko formu vai citas valodas personvārda oriģinālformu latīņalfabētiskajā transliterācijā, ja persona vai nepilngadīgas personas vecāki to vēlas un var to apliecināt dokumentāri. Pasē to norāda trešajā lapaspusē.
Nevienai fiziskai vai juridiskai personai nav tiesību apstrīdēt dažādos personas dokumentos ierakstītā personas vārda (vārdu) un/vai uzvārda piederību vienai un tai pašai personai, ja tas ierakstīts ar šādām atšķirībām:
  1. vārds un uzvārds dažādos dokumentos ierakstīts pēc attiecīgajā laikposmā pieņemtām latviešu valodas normām:
    • vienā dokumentā vārds vai uzvārds lietots ar galotni, citā dokumentā – bez galotnes;
    • vārdam vai uzvārdam ir citas deklinācijas galotne;
    • vārds vai uzvārds rakstīts citā ortogrāfijā;
  2. vienā dokumentā vārds vai uzvārds rakstīts atbilstoši izloksnes īpatnībām, citā dokumentā – literārajā valodā;
  3. dažādos dokumentos personas vārds vai uzvārds ir atšķirīgos locījumos;
  4. vienā dokumentā personas vārds vai uzvārds ierakstīts kādā citā valodā, bet citā dokumentā – latviešu valodā;
  5. vienā dokumentā ir ierakstīti divi vai vairāki vārdi, bet citā dokumentā saskaņā ar tā izsniegšanas laikā spēkā esošajām tiesību normām saglabāts tikai viens vārds;
  6. vārds vai uzvārds ierakstīts pēc atšķirīgiem citvalodu īpašvārdu atveides principiem.
Dubultuzvārds
Dubultuzvārds visbiežāk izveidojas, personām noslēdzot laulību. Civillikuma86.pants noteic, ka, noslēdzot laulību, laulātie pēc savas vēlēšanās izraugās viena laulātā pirmslaulības uzvārdu par savu kopējo uzvārdu, taču viens no laulātajiem savam uzvārdam var pievienot arī otra laulātā uzvārdu. Piemēram, Anna Lapsiņa pēc laulībām var kļūt Anna Lapsiņa-Jēkabsone.
Laulātie var veidot arī kopīgu dubultu uzvārdu no abu laulāto pirmslaulības uzvārdiem, piemēram, Anna Lapsiņa apprecas ar Jāni Vilku, pēc laulībām – Anna Lapsiņa-Vilka un Jānis Lapsiņš-Vilks.
Dubultuzvārds var būt veidojies arī vēsturiski kā dzimtas uzvārds, piemēram, Bergs-Bergmanis; Ķēde-Ķēdža.
Dubultuzvārdu uzskata par vienu uzvārdu. Dubultuzvārda daļas savieno ar defisi bez atstarpēm. Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas juriste Ina Lutkevica skaidro, ka dubultuzvārdam nevar pievienot vēl vienu (trešo) uzvārdu, jo dubultuzvārdu uzskata par vienu uzvārdu un no uzvārda vienas daļas nevar atteikties. Piemēram, ja Anna Lapsiņa-Vilka vēlētos atteikties no dubultuzvārda, viņai ir jāveic uzvārda maiņa. Uzvārda maiņas kārtību noteic Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņaslikums.
Dzimtas uzvārds
Ja personai papildus ģimenē lietotajai uzvārda formai ir vēl citi, dzimtas dokumentos vairāk lietoti uzvārda varianti, personai ir tiesības izvēlēties vienu no šiem variantiem un to iegūt. Piemēram, Buls, Buļs un Bulis; Makarovs un Makārovs.
Ja persona vēlas lietot savu uzvārdu kādā no vēsturiskām dzimtas formām, tādā gadījumā personai ir jāvēršas dzimtsarakstu nodaļā. I.Lutkevica norāda, ka personai ir jāņem līdzi personu apliecinošs dokuments un uzvārda formas un radniecības pierādošs dokuments. Dzimtsarakstu nodaļā izvērtēs, kādas darbības katrā konkrētajā gadījumā būtu jāveic. Parasti šajos gadījumos nepieciešams Latviešu valodas aģentūras atzinums par uzvārda rakstību dokumentos.
Situācijā, ja persona vēlas lietot savu dzimtas uzvārdu, piemēram, Annas Lapsiņas vecmāmiņa bija Ieva Jēkabsone, Anna Lapsiņa var savu uzvārdu nomainīt uz Jēkabsone. To nosaka Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma2.panta pirmās daļas 4.punkts: persona var iegūt savu dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā.
Latviešu valodā rakstītā personvārda forma ir juridiski identa personvārda vēsturiskajai formai.
Tautībai neraksturīgs vārds
Ja personai dzimšanas reģistrā ierakstīts tās tautībai neraksturīgs, nelatvisks vārds, piemēram, Ivans, Josifs, Jeļena, bet vēlāk izdotajos citos dokumentos šie vārdi rakstīti atbilstoši tautībai Jānis, Jāzeps, Helēna, tad pēc personas vēlēšanās dzimšanas reģistrā ierakstīto vārdu var labot, rakstot vārda Ivans vietā Jānis, Josifs vietā - Jāzeps, vārda Jeļena vietā – Helēna.
Bet situācijā, ja personai dzimšanas reģistrā ierakstīts latvisks vārds, piemēram, Pēteris, Natālija, Kristīna, bet vēlāk izdotajos citos dokumentos šie vārdi rakstīti atbilstoši tautībai Pjotrs, Nataļja, Kristina, tad pēc personas vēlēšanās dzimšanas reģistrā ierakstīto vārdu var labot, rakstot vārda Pēteris vietā Pjotrs, vārda Natālija vietā – Nataļja, vārda Kristīna vietā – Kristina.
"Personvārdus ieraksta dokumentos un lieto personas juridiskai identificēšanai, tādēļ personvārdu lietošanā un rakstībā ir jāievēro precizitāte un konsekvence."
Taču, ja personai citos gadījumos, kas nav iepriekš minēti, dzimšanas reģistrā ierakstīts tās tautībai neraksturīgs vārds, pēc personas vēlēšanās vārdu dzimšanas reģistrā var labot, pamatojoties tikai uz Valsts valodas centra izdotu apliecinājumu. Pamatojoties uz minēto apliecinājumu, veic ierakstu dzimšanas reģistrā un izsniedz jaunu dzimšanas apliecību.
Visu interviju lasiet: www.lvportals.lv/skaidrojumi.php
Pārpublicēts ar LV Portāls atļauju.
Raksta pirmpublikācija LV portālā "Par likumu un valsti" 2013. gada 16.oktobrī:
www.lvportals.lv

 

2013-10-21