Jaunumi
Skaidrojums: ĢMO pārtikas produktos – ar lupu pie etiķetes

 


Laura Studente,
LV portāls
13.06.2014

 
ES un tādējādi arī Latvijā bez ierobežojumiem drīkst izplatīt tikai atzītus ģenētiski modificētus pārtikas veidus, kuru saraksts ir atrodams EK reģistrēto un atzīto ĢM pārtikas produktu un dzīvnieku barības reģistrā.
Foto: Aiga Dambe, LV portāls
Pirms ielikt savā groziņā šokolādes tāfelīti, ne katrs pārbaudīs, vai tās sastāvā ir ģenētiski modificēta soja. Drošs variants ir izvēlēties bioloģisku pārtiku, kur ĢMO nedrīkst būt, tomēr ne vienmēr tam pietiks naudas. Šobrīd diskusija uzjundī ap ĢMO lauksaimniecību un tās kaitīgumu videi, tomēr kā ir ar pārtiku? LV portāls skaidro šādas pārtikas drošību un kādai informācijai saistībā ar ĢMO jābūt uz produkta etiķetes.

 

 

 

Ģenētiski modificēti organismi jeb ĢMO ir dzīvie organismi, kas ir pārveidoti ar citu organismu gēnu palīdzību. Savukārt ĢMO pārtika ir tāda, kas šos organismus satur. ES un Latvijas tirgū ir iespējams nopirkt pārtiku un nepārtikas preces, kas sastāv, satur vai ražotas no ģenētiski modificēta:
  • rapša,
  • kukurūzas,
  • kokvilnas,
  • cukurbietēm,
  • sojas.
Līdz ar to ģenētiski modificētā pārtika ir pārtika, kura satur ĢMO vai to sastāvdaļas, piemēram, ģenētiski modificēta sojas eļļa, sojas milti, šokolāde ar ĢM soju, cukurs no ĢM cukurbietēm u.c.
PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons norāda, ka Latvijas viedoklis šobrīd saistībā ar ģenētiski modificētiem organismiem ir tāds - mēs neatbalstām ĢMO audzēšanu Latvijā, tomēr Eiropas Savienībā atļautie ĢMO pārtikas produktos ir atļauti arī Latvijā.
Cik droša ir ģenētiski modificēta pārtika?
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR ir nacionālā references laboratorija pārtikas un dzīvnieku barības jomā par ģenētiski modificētiem organismiem. BIOR pārbaudes saistībā ar ĢMO veic gan Pārtikas un veterinārā dienesta valsts uzraudzības programmas ietvaros, gan arī komercpasūtījumu ietvaros.
BIOR Dzīvnieku slimību diagnostikas laboratorijas vadītāja Ieva Rodze uz jautājumu, vai pārtika, kas satur ģenētiski modificētus organismus, var būt kaitīga cilvēku un dzīvnieku veselībai, norāda, ka šāda iespēja ir maz ticama. "Es kā speciālists, kas saistīts gan ar laboratorisko testēšanu, bet arī, protams, lasot un domājot par šo jautājumu, gribu teikt, ka patiesībā ir maz ticams, ka tieši pārtika, kurā ir ĢMO sastāvdaļas, varētu ietekmēt cilvēka organismu un tā ģenētisko vidi. Tādēļ ka ne tikai modificēti, bet jebkuri – augu vai dzīvnieku izcelsmes – gēni nonāk cilvēku gremošanas traktā un protams, tiek sagremoti. Arī ģenētiskais materiāls tiek sadalīts. Ja kaut kas spētu ietekmēt cilvēka gēnus, tad arī, ēdot cūkas gaļu, mēs droši vien kļūtu ruksīši. Viss cilvēka gremošanas traktā sadalās atsevišķās molekulās un, protams, tiek izmantots tālāk organisma dažādām vajadzībām. Tāpēc pateikt, ka ĢMO pārtikā tieši ietekmē organismu, protams, ka nevar, " norāda eksperte.
Tomēr, tā kā viss lielākoties nav ne balts, ne melns, tad arī I.Rodze norāda, ka cita situācija var būt ar gēnu, kas ir iešūts normāla augu gēna ķēdītē un kaut kādā mērā nodrošina, ka tam augam veidojas citas vielas, kuras var ietekmēt arī cilvēka un dzīvnieka veselību. Gēni paši par sevi neko nevar mainīt, tomēr, ja gēni ir ievietoti nepareizā vietā (mirusi vieta ģenētiskā kodā), tad tur var pamosties kaut kas no mūsu senčiem un sākties citi procesi – bet tas ir cits stāsts, jo dažādu anomāliju gadījumā viss var notikt. Tomēr pētniece uzsver, ka normāls, pareizs, kā tas tiek determinēts, ĢMO augs, nonākot gremošanas traktā, sadalās.
Nenoliedzami, ĢMO ir pretrunīgi vērtēti. Pastāv dažādas kustības, piemēram, Brīvs no ĢMO, kas aktīvi iestājas pret šiem organismiem. I.Rodze norāda, ka cilvēku neuzticība ģenētiski modificētiem organismiem pārtikā ir saistīta ar piesardzību pret jauno. "Mēs parasti baidāmies no kaut kā jauna. Cilvēks redz, klausās un lasa, kas ir iepriekš. Tomēr iepriekšējā pieredze liecina – parasti tur, kur ir liela nauda, visi saka, ka viss ir vislabākajā kārtībā, un, tikai atskatoties pēc vairākiem desmitiem gadu, izrādās, ka viss nemaz nav bijis kārtībā. Līdz ar to, ņemot vērā šādu bēdīgu pieredzi, cilvēki baidās."
Par spīti tam, ka pašreizējie testi uzrāda ĢMO nekaitīgumu, I.Rodze tomēr ir pārliecināta, ka patērētājam ir jābūt izvēles brīvībai – pirkt vai nepirkt pārtiku ar šādu sastāvu.
"Es kā patērētājs vēlos skaidri un gaiši zināt – šajā plauktā stāv ĢMO pārtikas produkti, bet tajos citos ĢMO nav. Diemžēl pa plauktiem mums šāda prece sadalīta nav, tā vietā mums ir jālasa ar lupu. Gribētos skaidri un gaiši redzēt, iespējams, tad jau pie cenu zīmes - satur ĢMO vai ne. Daudziem nav laika pētīt sastāvu, mēs esam steidzīgi, un tikai atsevišķi, visbiežāk vecāki cilvēki, uzliek uz galda nopirkto un sastāvdaļas izpēta. Pārējie, es domāju, sastāvu nepēta. Man gribas izvēles brīvību. Es nesaku, ka es vienmēr izvēlēšos to, kas ir brīvs no ĢMO, jo tas būs daudzkārt dārgāks. Tomēr šobrīd arī es pēc tāda produkta nestiepšos, ja vien man nebūs citas alternatīvas," secina BIOR laboratorijas vadītāja.
Kādi normatīvie akti regulē ĢMO?
Latvijā ģenētiski modificētu organismu aprites jomu regulē vairāki normatīvie akti:
  • "Ģenētiski modificēto organismu aprites likums";
  • MK noteikumi Nr.784 "Ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtība".
Pārtikas produktiem, kas satur ĢMO vai ražoti no tiem, marķēšanas prasības noteiktas šādās
Eiropas Komisijas regulās:
  • Eiropas Parlamenta un padomes Regula Nr.1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (uz pārtiku īpaši attiecas 12. un 13.pants);
  • Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr.1830/2003, kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību.
Jāņem vērā, ka ES bez ierobežojumiem drīkst izplatīt tikai atzītus ģenētiski modificētus pārtikas veidus, kuru saraksts ir atrodams EK reģistrēto un atzīto ĢM pārtikas produktu un dzīvnieku barības reģistrā.
Kad informāciju par ĢMO sastāvā nenorāda
Tā kā pagaidām ģenētiski modificētas pārtikas plaukti manīti netiek, tad nāksies vien apbruņoties ar lupu un lasīt sastāvu. Ja pārtikas produkta sastāvā ir ĢMO, tad uz tā etiķetes ir jābūt atbilstošam marķējumam.
Tomēr jāņem vērā, ka atbilstoši ES  tiesību aktiem informācija par ģenētiski modificētiem organismiem uz etiķetes jāuzrāda tikai tad, ja tā pārsniedz 1% slieksni produktā. Respektīvi, nav jāmarķē tādi pārtikas produkti, kas satur ĢM sastāvdaļas vai kuri ražoti no tiem ar īpatsvaru, kas nepārsniedz 0,9% no pārtikas sastāvdaļām, kuras uzskata par atsevišķām, vai pārtikas, kas sastāv no vienas sastāvdaļas, ar noteikumu, ka šī klātbūtne ir nejauša vai tehniski nenovēršama. Lai noteiktu, ka šīs vielas klātbūtne ir nejauša vai tehniski nenovēršama, tirgus dalībniekiem jāspēj kompetentajām iestādēm pierādīt, ka tie ir attiecīgi rīkojušies, lai izvairītos no šādu vielu klātbūtnes.
"Normāls, pareizs, kā tas tiek determinēts, ĢMO augs, nonākot gremošanas traktā, sadalās."
PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons skaidro, ka šāds 0,9% slieksnis ir nepieciešams, jo, lai gan atsevišķi tirgus dalībnieki izvairās no ģenētiski modificētas pārtikas vai barības izmantošanas, ĢMO atklāj tradicionālajā pārtikā un barībā kā nejaušas vai tehniski nenovēršamas klātbūtnes sekas, ražojot sēklas, kultivējot, novācot ražu, transportējot vai pārstrādājot. Piemēram, uzņēmējs var pierādīt, ka kuģa tilpnē iekrāvis produktus, kuros noteikti nav ĢMO, savukārt produkta analīzes uzrāda ĢMO klātbūtni. Iemesls varētu būt – pietiekami rūpīgi nav iztīrīta kuģa tilpne, kurā pirms tam transportēti ĢMO produkti.
Norāde par ĢMO klātbūtni attiecas uz pārtikas produktiem, kurus kā pārtikas produktus piegādā galapatērētājam vai sabiedriskās ēdināšanas iestādēm un kuri: 
  • satur ĢMO vai sastāv no tiem vai
  • kuri ražoti no ĢMO vai kuri satur sastāvdaļas, kas ražotas no ĢMO.
Kam jābūt norādītam uz etiķetes?

Visu interviju lasiet: www.lvportals.lv/skaidrojumi.php

Pārpublicēts ar LV Portāls atļauju. 
Raksta pirmpublikācija LV portālā "Par likumu un valsti" 2014. gada 13.jūnijā
www.lvportals.lv
 

 

 

2014-06-14