Jaunumi
Skaidrojums: Jaunais Būvniecības likums – veicināt būvniecības procesu, mazināt administratīvo slogu

Jānis Kalns
07.08.2013
Jaunais Būvniecības likums izstrādāts un pieņemts, lai veicinātu būvniecības attīstību, paaugstinātu šīs nozares konkurētspēju un piesaistītu ārvalstu investorus.
Foto: Evija Trifanova/ LETA
Pēc divus gadus ilgušām diskusijām, trešajā lasījumā izskatot gandrīz 150 dažādus priekšlikumus, Saeima ārkārtas sesijas sēdē 9.jūlijā pieņēma jauno Būvniecības likumu. Nākamā gada 1.februārī tas stāsies spēkā, aizstājot iepriekšējo, 1995.gadā pieņemto un daudzkārt grozītolikumu ar tādu pašu nosaukumu. Jaunais normatīvais akts nosaka un precizē būvniecības ieceres, projektēšanas, būvniecības atbildības, kontroles, būvniecības speciālistu sertificēšanas un būvatļauju izsniegšanas kārtību, būvkomersantu klasifikāciju un valsts pārvaldes institūciju kompetenci būvniecības jomā.
Kopumā jaunais Būvniecības likums ievērojami veicina būvniecības procesu un mazina administratīvo slogu.
Būvniecības likuma projektu Ekonomikas ministrija (EM) sagatavoja, lai radītu mūsdienīgu būvniecības procesa tiesisko regulējumu, kas salāgo nacionālos tiesību aktus ar ES tiesību aktiem un veicina būvniecības nozares attīstību, tāpat arī sekmētu iespējas sabiedrībai līdzdarboties lēmumu pieņemšanā, nodrošinot maksimālu būvniecības ierosinātāja un sabiedrības interešu aizsardzību, kas balstīta uz likumprojekta būtību: būvniecība ir teritorijas plānojuma īstenošana.
Jauni mērķi, jauni risinājumi
"Jaunā Būvniecības likuma pieņemšana Saeimā būvniecības nozarei noteikti ir vēsturisks brīdis," šādu vērtējumu pēc Saeimas sēdes sniedza ekonomikas ministrs Daniels Pavļutss. "Būvniecības process Latvijā līdz šim ir bijis pilns smagnēju, birokrātiski sarežģītu un laikietilpīgu procedūru. Savukārt jaunais likums veido mūsdienīgu un modernu regulējumu, kas veicinās būvniecības nozares attīstību, sekmēs sabiedrības interešu aizstāvību un uzlabos Latvijas uzņēmējdarbības vidi un mūsu pozīcijas "Doing Business" reitingā. Jaunais regulējums būs pozitīvs katalizators jaunu investīciju piesaistei un darbavietu izveidei ne vien būvniecībā, bet arī citās nozarēs."
Katram likumam seko rinda pavadošo dokumentu – Ministru kabineta noteikumi, būvnormatīvi un citi, kuri tiks pārveidoti atbilstoši jaunā likuma garam. Vispirms pārmaiņas neapšaubāmi skars būvnieku rokasgrāmatu, kas regulē būvniecības procesuālo kārtību, - Ministru kabineta 1997.gada noteikumusNr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi". Gluži tāpat, kā diskutējot par jauno likumu, sagaidāms, ka arī par jaunajiem būvnoteikumiem tiks lauzti dažādu uzskatu šķēpi.
Vienkāršo būvniecības procesu
"Galvenā atšķirība starp esošo regulējumu un jauno ir tā, ka lēmums jeb administratīvais akts par būvniecības ieceres realizēšanas atļauju tiek pieņemts būvniecības procesa sākumā, nevis noslēguma fāzē, kā tas bija līdz šim," Saeimas ārkārtas sēde uzsvēra Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs, deputāts Jānis Ozoliņš. "Lēmums par būvatļauju ir jāpieņem mēneša laikā no ieceres iesnieguma pieņemšanas dienas, un, šādu lēmumu pieņemot, gan būvvaldei, gan sabiedrībai ir jāzina trīs galvenie raksturojošie rādītāji attiecībā uz būvniecību - plānotās būves veids (māja, birojs, ēka), tās novietojums konkrētajā zemes gabalā un trešais - šīs būves apjoms jeb lielums.
Šo datu kopums ļauj pieņemt lēmumu, tas ir, administratīvo aktu, par būvniecības ieceri, iekļaujot tajā divas nosacījumu grupas - projektēšanai un būvniecībai. Tādējādi būvvaldei vairs nebūs jāizdod arhitektūras plānošanas uzdevums.
"Jaunais Būvniecības likums ir aicināts būtiski veicināt būvniecības procesu un mazināt administratīvo slogu."
Lēmums šobrīd ir jāpieņem 10 darba dienu laikā (tas pēc būtības dublē apbūves noteikumus). Un ir jāpieņem atsevišķs lēmums par tajā ietverto nosacījumu izpildi un projekta akceptēšanu, un šobrīd faktiski arī tas tiek izlemts 15 dienu laikā (arī tas dublē). Atsakoties no šiem būvniecības saskaņošanas posmiem, tiek ietaupītas faktiski 25 darba dienas, un tas ir būtiski."
Tādējādi jaunais likums paredz vienkāršot būvniecības administratīvo procesu, atsakoties no daudzajiem starplēmumiem, un tas ļaus paātrināt būvniecības procesu, kas īpaši svarīgi Latvijas ne visai garās būvniecības sezonas dēļ. Jaunais normatīvais regulējums dos iespēju mūsu valstij pakāpties augstāk Pasaules Bankas pētījuma "Doing Business" reitingu tabulā, kas savukārt veicinātu vietējo un ārvalstu investoru piesaisti.
"Doing Business 2013" pētījums, kura atskaites laikposms ir no 2011.gada 2.jūnija līdz 2012.gada 1.jūnijam, liecina, ka 185 valstu konkurencē Latvija ierindota 25.vietā, piekāpjoties Dānijai, Apvienotajai Karalistei, Īrijai, Somijai, Zviedrijai, Vācijai, Igaunijai un vēl dažām valstīm. Tas ir ļoti uzmundrinoši, taču vienlaikus dažās svarīgās pozīcijās diemžēl ir vērojams kritums: uzņēmējdarbības uzsākšanāLatvija ir zaudējusi deviņas vietas – no 50.vietas noslīdējusi uz 59.vietu, arī būvniecībā no iepriekšējās 109.vietas - uz 113.vietu. Zaudējumi parādās arī citās pozīcijās.
Jaunums – būvkomersantu klasifikācija
Jaunajā likumā iekļauti vairāki jauni panti, kuru nebija iepriekšējā regulējumā.
Lai par valsts, Eiropas Savienības vai pašvaldības naudu būvētu ēkas, komersantiem turpmāk vajadzēs īpašu klasifikācijas dokumentu, kas apliecina viņu būvniecības prasmi, finanšu un tehniskās iespējas.
Tā būs vienreizēja klasifikācijas apliecināšanas procedūra, kas attieksies uz būvkomersantiem, kuri vēlas piedalīties publiskajos iepirkumos. Turklāt šis kvalifikācijas apliecinājums aizstās nepieciešamību ik reizi iepirkumu procesā ar dažādiem dokumentiem pierādīt savu atbilstību kompetencei. Kā norādījis Iepirkumu uzraudzības birojs, pašlaik vairāk nekā 60% no strīdiem iepirkuma procesā ir par pretendentu kvalifikāciju.
Otrs nozīmīgs uzlabojums ir korupcijas riska mazināšana publiskajos iepirkumos, uzskata J.Ozoliņš. Proti, šobrīd katra pašvaldība pēc saviem ieskatiem izvirza kvalifikācijas prasības pretendentiem, un tādējādi bieži vien tās nepamatoti ierobežo pretendentu loku. Būvkomersantu klasifikācija nodrošinās to, ka noteikta veida iepirkumā varēs piedalīties visi attiecīgās kategorijas jeb grupas būvkomersanti.
"Piemēram, Beļģijas tiesību aktos (labā prakse, kas tika ņemta vērā), kas reglamentē būvniecības publisko iepirkumu sistēmu, ir noteikts, ka tikai kvalificēts (tiesiski atzīts) uzņēmums var piedalīties valsts publisko būvniecības pasūtījumu izpildē," skaidro EM parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis. "Lai pretendētu uz konkrētu klasi, būvuzņēmums tiek novērtēts pēc noteiktiem kritērijiem, tādiem kā uzņēmuma kapitāla vērtība, bilance, maksātspēja, lielākais pēdējo gadu summārais apgrozījums.
Papildus minētajiem kritērijiem vērtē uzņēmuma tiesisko pienākumu izpildi - vai ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas par pēdējo ceturksni un nokārtoti visi nodokļu maksājumi, t.i., vai nav nodokļu parādu pirms vērtēšanas."
Plānots, ka klasifikāciju veiks Ekonomikas ministrija, un šo sistēmu iecerēts ieviest no 2015.gada. Būvkomersantu klasifikācijai galvenokārt izmantos citos publiskos reģistros (piem., Valsts ieņēmumu dienestā) pieejamos datus.
"Ieviešot šo sistēmu, netiek izslēgta arī iespēja pretendēt uz dalību iepirkumā tikai vienu reizi, saņemot vienreizēju kvalifikācijas apstiprinājumu, tādējādi neklasificētiem būvuzņēmējiem viena publiskā pasūtījuma ietvaros radot iespēju izpildīt vienu būvdarba veidu," skaidro V.Ķirsis.
Līdz ar minētās sistēmas ieviešanu paredzēts pagaidu kvalifikācijas apstiprinājums jauniem uzņēmumiem, lai tie varētu piedāvāt savus pakalpojumus publisko iepirkumu gadījumā.
Šādai būvuzņēmumu klasifikācijas sistēmai ir ievērojamas priekšrocības:
  • Nav nepieciešams vērtēt uzņēmumu kā tādu publiskā iepirkuma ietvaros, līdz ar to vērtēšanas komisija vērtē tikai konkursa piedāvājumus;
  • Komersantam nav iespējams izvirzīt prasības, kas iepirkuma procesā kādam konkrētam uzņēmumam rada nepamatotas priekšrocības;
  • Uzņēmējam iepirkuma procesa laikā ik reizi nav jāiesniedz liels daudzums dokumentu, kas apliecinātu tā kvalifikāciju (tātad nav pārmērīga administratīvā sloga - laiks, izmaksas utt.);
  • Sarežģītāks vai mērogā lielāks projekts tiek uzticēts tikai noteiktam būvnieku lokam;
  • Uzņēmuma vērtēšanā tiek ņemti vērā paveiktie darbi, līdz ar to līdz minimumam samazinot negodīgas rīcības iespēju.
Taču pastāv informācijas patiesuma un pieejamības risks, uzskata V.Ķirsis. Informācija, kuru sniedz pats uzņēmējs, var būt nepilnīga, neatbilstoša faktiskai situācijai.
Obligāts pienākums – civiltiesiskās atbildības apdrošināšana
Likumā iekļauts arī jauns pants, kas noteic, ka būvuzņēmējam un būvdarbu veicējam ir obligāts pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par tā darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai, veselībai un mantai. Ja būvdarbu veikšanai nepieciešama būvatļauja, būvdarbu veicēja civiltiesiskā atbildība apdrošināma uz visu būvdarbu norises laiku.
Atbilstoši jaunajam regulējumam arī būvniecības speciālistiem ir pienākums apdrošināt savu profesionālo atbildību par būvniecības procesā to darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu citiem būvniecības dalībniekiem un trešo personu dzīvībai, veselībai vai mantai, kā arī videi.
Jaunajā likumā arī uzsvērts, ka EM būs pienākums pārraudzīt un saskaņot būvniecības nozari, kā arī izstrādāt vienotu būvniecības valsts politiku un nodrošināt tās īstenošanu.
Sabiedrības līdzdalība būvniecības procesā
Karstākās diskusijas ārkārtas sesijas sēdes laikā ritēja par sabiedrības līdzdalību būvniecības procesā. Saeimas deputāte un Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne pauda viedokli, ka jaunais likums salīdzinājumā ar spēkā esošo ierobežos sabiedrības līdzdalības tiesības būvniecības procesā.
"Būvvaldēm tiek piešķirtas ārkārtīgi plašas tiesības, salīdzinot ar pašreizējo regulējumu. Taču sabiedrības tiesības, iespējas apstrīdēt, tāpat arī līdzdarboties atsevišķu projektu realizācijā principā tiek gandrīz atņemtas," viņa uzsvēra.
"Būvspeciālistu sertifikāts būs beztermiņa, nosakot prasību par profesionālās kvalifikācijas regulāru paaugstināšanu."
Šim viedoklim oponēja J.Ozoliņš: "Likumprojektā ir noteikts, ka būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš ir viens mēnesis, ir paredzēta arī sabiedrības papildu informēšanas kārtība. Pienākums informēt sabiedrību ir gan pašvaldībām, gan iestādēm, kuras veic būvvaldes funkcijas, gan arī pasūtītājam, būvniecības ierosinātājam."
Pašvaldībām un iestādēm, kas veiks būvvaldes funkcijas obligāti būs:
  • jāpublicē informācija par būvniecības ieceres realizācijas vietu un būves veidu pašvaldības mājaslapā un Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), saņemot būvniecības ieceres pieteikumu;
  • jāpaziņo sabiedrībai lēmums, kas pieņemts, izskatot būvniecības ieceres iesniegumu, publicējot informāciju (būvniecības ieceres realizācijas vieta, būves veids un diena, kurā stājas spēkā būvatļauja vai atteikums izdot būvatļauju) pašvaldības mājaslapā un Būvniecības informācijas sistēmā.
Visu interviju lasiet: www.lvportals.lv/skaidrojumi.php
Pārpublicēts ar LV Portāls atļauju.
Raksta pirmpublikācija LV portālā "Par likumu un valsti" 2013. gada 7.augustā:
www.lvportals.lv

2013-08-20